Finanses

Tieslietu padome rekomendējusi ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neuzticēt maksātnespējas lietu skatīšanu

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Komisijas vadītājs arī norādīja uz Tieslietu padomes apņemšanos pārskatīt tiesnešu apmācību programmas, savukārt, lai stiprinātu tienešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitāti tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) esot vērsies ar priekšlikumu Finanšu ministrijā atvēlēt tam nepieciešamos papildus līdzekļus no 2019.gadā.

Vaicāts, vai ir nepieciešamas vēl kādas izmaiņas normatīvajos aktos, Bērziņš atsaucās uz Tieslietu padomes secinājumiem, ka viena no problēmām ir pārāk biežie likuma grozījumi. Lai uzlabotu situāciju primāri jāstrādā, lai veicinātu jau spēkā esošo normu godprātīgu piemērošanu, norādīja politiķis.

Kā ziņots, no 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, 27.augustā notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Jau vēstīts, ka Buls uzskata, ka Tieslietu padomes ekspertu komisijas izstrādātajā ziņojumā par maksātnespējas jomu Latvijā 2008.-2014.gadā, kur kritika veltīta arī viņa darbam, ir atrodami arī izdomājumi, aģentūrai LETA paziņoja tiesnesis.

Pēc tiesneša vārdiem, «par vērtējumu un tajā norādītajiem apstākļiem un izdomājumiem lai atbild tā sastādītāji, it īpaši tās personas, kas nepiekrita vērtējumiem». Buls uzsvēra, ka, pildot amata pienākumus, viņš ziņojumā minētās personas, piemēram, Māri Sprūdu saticis tikai tiesas sēžu zālēs kā lietas dalībniekus. Buls piebilda, ka kopš 2015.gada neizskatot maksātnespējas lietas.

Savukārt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA norādīja, ka ziņojumā analizēts laiks, kad Buls un Valija Grebežniece strādājuši citās tiesās. Viņa apstiprināja, ka Buls vairs neskata maksātnespējas lietas, bet Grebežniece joprojām tādas skata, jo nav bijis likumīga pamata likt viņai to nedarīt. Pašas Grebežnieces komentāru par ziņojumu aģentūrai LETA neizdevās iegūt, jo līdz septembra vidum viņa atrodas atvaļinājumā.

Tev varētu interesēt arī:

Par aizdomīgām atzītas tiesnešu Bula, Grebežnieces, Zaškinas darbības maksātnespējas procesos

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik saņem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējs?

Mg.iur. Inga Bite, sadarbībā ar ZAB "O.Cers un J.Jurkāns", 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai skaidrotu uzņēmējiem līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos un šo apstākļu juridisko dabu, sniegtu piemērus no tiesu prakses un atbildētu uz interesentu jautājumiem, izdevniecības “Dienas Bizness” konferenču nodaļa sadarbībā ar juridisko biroju VALDEMĀRS 26. janvārī organizē tiešsaistes semināru uzņēmējiem “Par līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos”.

Ar nepieciešamību risināt līgumsaistību izpildi nepārvaramos varas apstākļos un darba strīdus var saskarties ikviens uzņēmums. Pandēmijas apstākļos, kad valdības lēmumi gan tieši, gan netieši skar jebkura komersanta ierasto darbību, nereti ir radušies jautājumi, vai un kādā mērā uzņēmumi drīkst nepildīt noslēgtos līgumus.

Laikā, kad uzņēmējus ietekmē gan darbinieku saslimšana, gan valdības noteiktie ierobežojumi un starptautiska rakstura loģistikas problēmas, bieži nākas dzirdēt uzņēmēju atsauci uz nepārvaramu varu. Jāteic, ka šajā laikā atsauce ir tāda kā modes tendence, kuru bieži izmanto nepamatoti vai arī nezinot, kādu aizsardzību nepārvaramas varas gadījums līgumsaistību izpildē vispār dod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Profesors: Valsts pārvaldē nedarbojas copy – paste princips

Jānis Načisčionis - Biznesa augstskolas «Turība» Juridiskās fakultātes dekāns, profesors, 17.04.2018

Jānis Načisčionis - Biznesa augstskolas «Turība» Juridiskās fakultātes dekāns, profesors.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrītot Valsts prezidentam, saglabāja strīdīgo normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un tā pati persona varēs būt apgabaltiesas priekšsēdētājs un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Par to, kā ir labāk, ierobežots vai neierobežots amata ieņemšanas laiks, plaši tiek diskutēts ne tikai tiesu sistēmā, bet arī izglītības, medicīnas un valsts pārvaldes jomā kopumā. Vieni iestājas pret mākslīgi noteiktiem termiņiem, citi meklē veidus, kā garantēt jaunu cilvēku ieplūšanu pārvaldē, vēl citi – uzsver, ka mums jādara tā, kā tiek darīts citviet Eiropā.

Vai valsts jāvada kā liels uzņēmums?

Patiesībā uz labās prakses piemēriem Vācijā, Francijā u.c. Eiropā mēs atsaucamies ļoti bieži, gan runājot par valsts ekonomikas attīstību, gan tiesu sistēmu un sociālajām garantijām. Tiecoties salīdzināt Latviju ar Franciju vai Vāciju, mēs neņemam vērā faktu, ka, piemēram, Francijā daudziem valstu un valdības vadītājiem ir augstākā izglītība valsts administrācijas jomā, absolvēta Nacionālā administrācijas skola (Ecole nationale administration), kurā gatavo politiķus un ierēdņus, lai viņi kļūtu par spēcīgiem administratoriem. Līdzīga augstākās izglītības iestāde visu līmeņu ierēdņiem ir arī Vācijā. Latvijā mūs savulaik aicināja vadīties pēc principa «valsts jāvada kā liels uzņēmums» – tā tika teicis gan viens no Latvijas premjeriem Andris Šķēle, gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: atalgojuma atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40%

Monta Glumane, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pērn sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā, taču joprojām pastāv atšķirības starp atalgojumu Rīgā un ārpus galvaspilsētas, kā arī sievietēm un vīriešiem, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pētījuma dati liecina, ka atalgojuma pieaugums ir bijis straujāks nekā citus gadus – tie ir 6,2%. Vidējā neto alga 2017.gadā Latvijā bija 894 eiro, bet oficiālā statistika liecina par aptuveni 24% mazāku atalgojumu. «Šeit var vilkt paralēles ar aplokšņu algām, ēnu ekonomiku, protams, ka ir arī dažādu veidu atalgojums, piemēram, autoratlīdzības un citi. Tas parāda to, ka cilvēki realitātē Latvijā pelna nedaudz vairāk nekā tiek atspoguļots oficiālajā statistikā,»stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš.

Tiek prognozēts, ka šogad 40% no uzņēmumiem plāno pārskatīt atalgojumu to palielinot.

Joprojām pastāv ļoti būtiska atšķirība starp Rīgu un lielākām pilsētām un reģioniem. Atalgojums Rīgā veido turpat 970 eiro uz rokas. Tajā pašā laikā Latgalē tie ir aptuveni 600 eiro. Vidēji atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40% un tā pēdējo gadu laikā pieaugusi par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Uzņēmumu reģistrs atklāj pirmo publiskās pārvaldes virtuālo asistentu Latvijā

Monta Glumane, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra virtuālais asistents – UNA darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu, informē Uzņēmumu reģistrs.

«Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Arī virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Komentāri

Pievienot komentāru