Jaunākais izdevums

Birža Nasdaq Riga trešdien, 29.novembrī plkst. 10:00 tiešraidē organizē investoru konferenci «CEO Meets Investors». Konferencei TIEŠRAIDĒ varat sekot portālā www.db.lv:

Pasākums vienkopus pulcē uzņēmumus, kas Nasdaq Baltijas tirgum pievienojās nesen. Prezentācijas par aktualitātēm un ieguldījumu iespējām Latvijas uzņēmumos sniedz MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners, New Hanza Capital valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, mogo finanšu direktors Māris Kreics un mogo valdes loceklis Aleksandrs Čerņagins. Savukārt, no Lietuvas piedalās East West Agro valdes priekšsēdētājs Gediminas Kvietkauskas.

Prezentāciju sniedz arī Igaunijas uzņēmums EfTEN Real Estate Fund III, kas plāno savas akcijas iekļaut Baltijas Oficiālajā sarakstā šā gada decembra sākumā. Šo Baltijas komercīpašumu fondu pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Viljar Arakas.

Konferenci atklāj Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Konferencē piedalās finanšu nozares konsultante un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Nataļja Točelovska, stāstot par būtiskāko veicot investīcijas. Ieskatu, kas jāzina investoriem par nodokļiem un citām aktualitātēm, sniedz Deloitte Latvia nodokļu menedžere Aija Kļavinska. Pasākumu moderē LHV Bank Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis.

«CEO Meets Investors» ir ikgadējs pasākumus privātajiem un institucionālajiem investoriem, kā arī citiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem, ko organizē Nasdaq Riga, lai iepazīstinātu ar Nasdaq Baltijas biržās kotētiem uzņēmumiem un to vadītājiem, veicinot izpratni par uzņēmumu biznesa modeli un darbības rezultātiem, kā arī sniegtu jaunas investīciju idejas.

Konferences programma šeit: nasdaqbaltic.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sandis Ozoliņš: Akciju tirdzniecība ir līdzīga hokeja spēlei

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirdzniecība ir līdzīga hokeja spēlei, Nasdaq Baltijas biržu rīkotajā pasākumā CEO Meets Investors sacīja bijušais hokejists Sandis Ozoliņš.

«ASV nodzīvoju 17 gadus, tur iepazinos ar akciju tirgiem un tirdzniecības procesiem tajos, kā arī investīciju iespējām. Akciju tirgus ASV ir ļoti populārs investīciju veids, ko cilvēki izmanto, arī vismaz viens segments televīzijas ziņās tiek veltīts akciju tirgiem, līdz ar to informācijas pieejamība par tiem ikdienā ir plaša,» viņš novērojis, piebilstot, ka līdz ar to cilvēki ir vairāk informēti, un mazāk izplatīts ir mīts, ka akciju investīcijas ir domātas kādai noteiktai iedzīvotāju grupai.

Akciju tirdzniecību var pielīdzināt hokeja spēlei, viņš uzsver, piebilstot, ka nepieciešama plānošana un informācijas izvērtēšana, un vienkārši cerēt uz labu iznākumu ilgtermiņā ir riskanti. Arī hokejā notiek plānošana, analīze, konkurentu vērtēšana, apskatot viņu stiprās un vājās puses. Tādēļ šajās abās darbībās var savilkt daudz paralēles, viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Desmit gadu laikā Valmiera Glass Group veikusi investīcijas 245 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiera Glass Group patlaban eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm visā pasaulē, pasākumā CEO Meets Investors sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels.

«Mēs pārdodam gan izejvielas, gan gatavo produkciju visdažādākajiem mērķiem,» sacīja S. Jūgels.

Patlaban 68% produkcijas tiek eksportēta uz Eiropas Savienību, 9% - uz Ziemeļameriku, 3% - uz NVS, bet 19% - uz dažādām citām valstīm, lielākoties valstīs, kurās vērojama izaugsme.

Kopējās uzņēmuma investīcijas laika posmā no 1997.gada līdz 2017.gadam sasniedz 245 miljonus eiro. Lielākais investīciju projekts ir ražotne ASV, un kopējās investīcijas laika posmā no 2014. gada līdz 2022.gadam tajā tiek plānotas 110 miljonu ASV dolāru. Paredzams, ka līdz 2022.gadam ASV ražotnē strādās 575 darbinieki.

Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno turpināt attīstību. Nākamajā gadā plānots remontēt 3.stikla kausēšanas krāsni Latvijā, kā arī pabeigt ražošanas sākumposmu ASV meitasuzņēmumā. Kompānija iecerējusi arī ražošanas jaudas strukturizēšanu starp operācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HansaMatrix: Ik pa laikam jebkurai kompānijai ir jāuzdod jautājums par tās identitāti

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

HansaMatrix uz biržu atnāca, jo bijām izauguši no pirmā investīciju viļņa un meklējām jaunu formātu tālākai attīstībai, pasākumā CEO Meets Investors sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Meklēju attīstības fondus, kas varētu investēt, taču toreiz nebija tādi pieejami, bija tikai viens, bet, komunicējot ar to, neradām vienotu vīziju par nākotni. Paskatījos, kas notiek biržā, un, kaut arī liela aktivitāte tajā nebija, bet tas mani nenobiedēja. Rezultātā veicām izpēti un nonācām tirgū,» viņš stāsta.

«Brīdī, kad gājām uz biržu, kompānijai nācās padomāt par identitāti. Definējām sevi par inovatīvu augsto tehnoloģiju ražošanas grupu. Tomēr ik pa laikam jebkurai kompānijai ir jāuzdod sev jautājums, kas mēs esam un kurp mēs dodamies,» viņš iesaka.

Biržā ejot 2016.gadā vadība prognozējusi, ka līdz 2018.gadam sasniegs 20 miljonu eiro apgrozījumu, un esam to sasnieguši, kompānijai šobrīd ir divas ražošanas rūpnīcas – Ogrē un Ventspilī. Šā gada trīs ceturkšņos kompānijas apgrozījums sasniedzis 21 miljonu eiro. 43% kopējā apgrozījuma veido Baltijas valstis, 29% - Ziemeļvalstis, 27% - pārējā ES, bet 1% - ārpus ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm kā potenciālo darbības virzienu patlaban izvērtē arī veterināro medicīnu

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm biržā ir sava veida dinozaurs, mēs jau esam 22 gadus, un esam viens no biržas veterāniem, pasākumā CEO Meets Investors sacīja uzņēmuma valdes padomnieks Salvis Lapiņš.

1997.gadā uzņēmuma kontrolpaketi iegādājās Valērijs Maligins, un šobrīd viņa mantiniekiem pieder ap 70% uzņēmuma akciju, bet atlikušie 30% ir brīvā apgrozībā esošas akcijas. Kompānijas tirgus kapitalizācija svārstās ap 100 miljoniem eiro.

Uzņēmums kopš 2002. gada ik gadu ir stabili spējis demonstrēt realizācijas apjomu izaugsmi, neskatoties uz vietējām, reģionālām un globālām krīzēm, saka S. Lapiņš. Kompānijas pamattirgi aizvien ir NVS valstis, taču šo valstu īpatsvars samazinās. Krievijas tirgus veido aptuveni 30% tirgus, bet NVS valstīs Olainfarm realizē vairāk nekā 50% no kopējiem apjomiem.

Krievijā neliels apjomu kritums bija jau iepriekš plānots, pamatojoties uz prognozēm par Krievijas rubļa kursu un tā ietekmi uz pirktspēju, arī tuvākajos gados ir sagaidāms ne vairāk kā minimāls apjomu pieaugums, informēja S. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, ilgstoši dzīvojot lineārā ekonomikā, pieraduši saražot un izmest, un daudz nedomāt, kas notiek pēc tam. Tādēļ, runājot par mērķiem atkritumu nozarē, visas aktivitātes patlaban veidotas un politika balstīta uz šo aspektu, Izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Cilvēku skaits aug, planēta lielāka nekļūst, tādēļ jādomā, ko darīt ar neatjaunojamiem resursiem. Rezultātā pasaule virzās uz aprites ekonomikas modeli, kas faktiski nosaka, ka maksimāli ilgi resursus atstājam apritē. Tādēļ jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu, ko radām, un jāskatās, kā lietojam lietas, vai tās var labot vai atjaunot. Ja tas nav iespējams, jāizvērtē, cik daudz būs vietas, kur glabāt šos atkritumus.

Jāanalizē ne tikai izejmateriāli un loģistikas ķēdes, bet arī tas, kā katrs cilvēks iepērkas – gudri vai vieglprātīgi. Izejot no šī faktora, ES noteikusi stingrus mērķus nākamajiem gadiem, viņa uzsvēra.

Pēc 2020.gada ik pa pieciem gadiem ir jāizpilda jaunas prasības, lai pakāpeniski nonāktu līdz tam, ka 2035.gadā tiek pārstrādāti vismaz 65% sadzīves atkritumu apjoma, ko radām. 2020.gadā šis apjoms ir 50%. Tā kā ar katru procentu gan savākt, gan apsaimniekot atkritumus kļūst grūtāk, aizvien vairāk jādomā par to, kādas preces tiek ražotas un kā tās tiek izmantotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atverot sludinājumu portāla ss.com mājaslapu, šokēja lielais atkritumu izvešanas pakalpojumu piedāvājumu skaits, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja SIA Clean R valdes locekle Sanita Lazdāne.

«686 piedāvājumi bija par sadzīves atkritumu izvešanu, bet zināms, ka sadzīves atkritumus var izvest vienīgi pašvaldības izvēlēts komersants ar pašvaldības līgumu, tādējādi tas laikam ir tiesiskais nihilisms un tas nevienu nesatrauc,» viņa norādīja.

Sadaļā par atkritumu izvešanu ar lielgabarīta konteineru bija 256 ieraksti. No tiem tikai 24 komersanti ir sazīmējami pēc nosaukuma vai tālruņa un, visticamāk, nebaidās nosaukt sevi vārdā. Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) no tiem ir 12, bet atļaujas ir 11 no tiem, turklāt tie nav vieni un tie paši uzņēmumi, kaut arī tā tam vajadzētu būt, uzsvēra S. Lazdāne. Vien 9 ir iesnieguši statistikas datus. Kopumā BRAPUS sistēmā ir 98 reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, pirms pāris gadiem tie bija 81, tādējādi neliels progress ir, taču publiski nav zināms, cik daudzi uzņēmumi faktiski izmanto BRAPUS sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors: mūsu piedāvājums joprojām ir spēkā

Elīna Pankovska, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā.

Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā. Viņš norāda, ka investori nevēlas termiņa pagarinājumus. Tomēr no viņa sacītā var secināt, ka puses, iespējams, nespēj joprojām vienoties par nosacījumiem. I. Šamiss norāda, ka vēlas pirms tam veikt testus, lai saprastu, kādā stāvoklī ir rūpnīca un iekārtas, kas tajā atrodas, jo šobrīd neesot saprotams, cik lieli līdzekļi būtu jāiegulda. Testiem būtu nepieciešami aptuveni trīs mēneši.

Tai pat laikā maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis DB pastāstīja, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Līdz ar to ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Melngailis: Blackstone investīcijas Luminor Bank kapitālā plānotas uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru