Jaunākais izdevums

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Stella Lapiņa, “Centrālā Laboratorija” valdes priekšsēdētāja

9.45 – 10.05 COVID-19 ietekme uz veselības aprūpi – pacientu skatījums

Iveta Neimane, LCĪVSO SUSTENTO politikas koordinatore

10.05 – 10.10 Pārtraukums

10.10 – 10.50 Diskusija. Universitātes slimnīcas loma krīžu laikā

• Ambulatorie pakalpojumi un to pieejamība slimnīcās;

• Kā pārkārtot veselības aprūpi?

• Kā iespējami ātri cilvēki var atgriezties pie veselības?

Diskusijas dalībnieki:

• Valdis Pīrāgs, profesors, ārsts endokrinologs un internists

• Andrejs Ērglis, profesors, ārsts kardiologs

• Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja

• Angelika Krūmiņa, infektologs

10.50 – 11.00 Pārtraukums

11.00 – 11.20 Digitālās transformācijas pamatnostādnes

Lauris Linabergs, VARAM E-pārvaldes departamenta Informācijas sistēmu arhitektūras nodaļas vadītājs

11.20 – 11.40 “Ideālās” E-veselības arhitektūra

Kārlis Bētiņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes IT daļas vadītājs

11.40 – 12.00 Farmaceitu tiešsaistes konsultācijas

Vadims Brižaņs, “Mēness aptieka” farmaceits

12.00 – 12.10 Pārtraukums

12.10 – 12.30 COVID-19 radītās ekonomiskās sekas Latvijas tautsaimniecībā

Jānis Hermanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts

12.30 – 12.50 PVO rekomendācijas COVID-19 otrā viļņa izplatības ierobežošanai?

Angelika Krūmiņa, infektologs

12.50 – 12.55 Pārtraukums

12.55 – 13.35 Diskusija. Kā uzņēmējam savlaicīgi sagatavoties iespējamajam COVID-19 uzliesmojuma otrajam vilnim?

• Vai tiek paredzēta iespēja apdrošināt savus darbiniekus pret COVID-19?

• Kas ir labākie aizsardzības mehānismi?

Diskusijas dalībnieki:

• Ēriks Dreibants, šefpavārs, restorānu īpašnieks

• Angelika Krūmiņa, infektologs

• Dins Šmits, “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs

• Jānis Hermanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts

• Ramona Janevica, “Apdrošināšanas un finanšu brokers”, apdrošināšanas brokeris

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar satiksmes ministrijas speciālo atļauju Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" 25. maijā atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni, bet no 2020. gada 1. jūnija lidojumus no Rīgas uz Berlīni.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna skaidroja, ka, pieņemot lēmumus par starptautisko pasažieru reisu atļaušanu, Satiksmes ministrija ņem vērā Baltijas valstu veselības dienestu izstrādāto vienoto pieeju starptautiskās ceļošanas risku vērtēšanā.

Viņa skaidroja, ka šiem reisiem ir tāds pat statuss kā reisiem no Rīgas uz Frankfurti un Oslo, kurus "airBaltic" atļauts veikt līdz 9.jūnijam. Kā iepriekš norādīja "airBaltic" pārstāvji, lai ceļotu uz Frankfruti vai Oslo, pasažieriem jābūt galamērķa valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tranzīta pasažieriem vai viņiem jābūt oficiālai darba atļaujai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

E-veselības nākamo kārtu neattīstīs

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija visu uzmanību veltīs jau esošajiem E-veselības pakalpojumiem un pieņēmusi lēmumu neattīstīt tās nākamo kārtu, tā preses brīfingā medijiem paziņojusi veselības ministre llze Viņķele.

Esošā E-veselības sistēma tika radīta pirms vairāk nekā 10 gadiem un kopš tā laika prasības un izpratne par nepieciešamajiem produktiem un digitālajiem risinājumiem ir būtiski mainījušās, uzsver ministre. Jaunu pakalpojumu pievienošana sistēmai ir apgrūtināta, neietekmējot jau esošo pakalpojumu pieejamību, kurus jau tagad atzinīgi novērtējuši ārsti, farmaceiti, kā arī pacienti.

Pašreizējā E-veselības sistēmā ir ierobežots vienlaicīgo lietotāju skaits, ko nav iespējams palielināt. Turklāt uz E-veselības uzturēšanu konkursa kārtībā nepieteicās neviena informāciju un tehnoloģiju kompānija, kas apgrūtina Nacionālā veselības dienesta (NVD) darbu, pasliktinot tā spējas veikt nepieciešamās reformas nozarē, norāda I.Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība ceturtdien panākusi vienošanos, lai ielaistu valstī steidzami nepieciešamos sezonas viesstrādniekus augļu un dārzeņu ražas novākšanai.

Aptuveni 40 000 viesstrādnieku būs atļauts iebraukt Vācijā aprīlī un maijā, paziņoja lauksaimniecības ministre Jūlija Klēknere.

Saskaņā ar vienošanos viesstrādniekiem valstī būs jāierodas ar lidmašīnu un darba devējiem būs jāpārbauda viņu veselība pēc ierašanās.

Atbraukušajiem viesstrādniekiem arī būs 14 dienas jādzīvo un jāstrādā atsevišķi no citiem strādniekiem un viņiem netiks ļauts pamest kompānijas teritoriju.

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem  

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām,...

Vācija pagājušā nedēļā aizliedza iebraukt valstī visiem sezonas strādniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ES valstīm, kas neietilpst eirozonā, tostarp Bulgārijas un Rumānijas. Sezonas strādnieki nevarēs ierasties arī no valstīm, kas koronavīrusa dēļ uz laiku atjaunojušas robežkontroli, tostarp no Polijas un Austrijas.

Vācijas lauksaimniecības nozare ik gadu nodarbina gandrīz 300 000 sezonas strādnieku, no kuriem vairums ir no Austrumeiropas.

Pēc aizlieguma ieviešanas lauksaimnieki cēla trauksmi, ka šī lēmuma rezultātā var aptrūkties darbaspēks jaunās ražas novākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krūts vēža prevencijas digitālās platformas "skrinings.lv" mērķis ir gada laikā sasniegt 50 tūkstošus sieviešu Latvijā.

"Skrinings.lv" izstrādātāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Longenesis" tehniskā vadītāja Emīla Sjundjukova skatījumā pirmās nedēļas interese par krūts vēža riska faktoru atpazīšanu esot visai labs rezultāts. Kad platformas lietotāju skaits būs gana liels, ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt Slimību profilakses un kontroles centru. "Gribam parādīt, ka ir jaunāks veids, kā iesaistīt sievietes klasiskajā krūts vēža skrīningā, paplašinot aptverto populāciju un piedāvājot apmaksātus izmeklējumus arī jaunākām sievietēm augsta riska grupā. Aptverot plašāku sieviešu skaitu arī jaunākā vecumā riska grupās, ļautu atpazīst saslimšanu agrīnākā stadijā un samazināt saslimušo skaitu," teic E. Sjundjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apzina pasažierus, kuri kopā ar koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atgūšanās pēc COVID-19: Vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Jens Everts, "Deloitte" Ķīnas vecākais partneris, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ir smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Savukārt, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) veiktā pētījumā secināts, ka 81% no 3,3 miljardu cilvēku lielā pasaules darbaspēka piedzīvojuši savas darba vietas pilnīgu vai daļēju slēgšanu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai veiksmīgāk atgūtos no šāda mēroga krīzes, tiek meklētas iespējas mācīties no Ķīnas pieredzes, ņemot vērā, ka tā sāka atkopšanās periodu jau tad, kad pārējā pasaule vēl nebija sajutusi vīrusa ietekmi.

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme, kam būtu jānotiek janvārī Šveices kalnu kūrortā Davosā, bet kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta, tiks rīkota no 18. līdz 21.maijam citā Šveices pilsētā Lucernā, paziņojis Pasaules Ekonomikas forums.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējā sanāksme tradicionāli ir notikusi janvārī Davosā un tajā ierasti pulcējas teju 3000 dalībnieku, kuru vidū ir gan politiskie līderi, gan lieluzņēmumu vadītāji.

Augustā šo sanāksmi tika nolemts atlikt, kā arī precīzu tās laiku paziņot, tiklīdz organizētāji būs pārliecināti, ka ir visi nepieciešamie apstākļi, lai dalībnieku veselība nebūtu apdraudēta. Toreiz tika pausta cerība, ka sanāksmi izdosies sarīkot vasaras sākumā.

Sanāksmes norises vieta būs luksusa viesnīca "Bürgenstock", kas atrodas netālu no Lucernas pilsētas Nidvaldenes puskantona Obbirgenes ciemā un no kuras paveras skats uz Lucernas ezeru.

"Sanāksme notiks, ja vien būs visi apstākļi, lai garantētu dalībnieku un vietējās kopienas veselību un drošību," paziņoja Pasaules Ekonomikas foruma preses sekretārs Adrians Monks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iegūta nepieciešamā informācija par Turkish Airlines reisa Stambula-Rīga pasažieriem

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) nosūtījusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) no lidsabiedrības "Turkish Airlines" saņemto informāciju par pasažieriem, kuri trešdien, 26.februārī, lidojuši reisā Stambula-Rīga kopā ar koronavīrusa "Covid-19" inficēto pasažieri, pastāstīja CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

CAA, pamatojoties uz SPKC pieprasījumu un uz likumā "Par aviāciju" noteiktajām tiesībām, nekavējoties pieprasīja informāciju no aviosabiedrības par konkrētā reisa pasažieriem.

Vincevs uzsvēra, ka vienlaikus CAA sadarbojas arī ar Turcijas civilās aviācijas kompetento iestādi nepieciešamās palīdzības sniegšanā un informācijas apmaiņā.

Vincevs arī informēja, ka CAA pastāvīgi komunicē ar iesaistītajām organizācijām saistībā ar "Covid-19" izplatību. CAA arī organizējusi sanāksmi ar iesaistītajām veselības un aviācijas organizācijām, pārrunājot aktuālākos jaunumus vīrusa izplatībā, kā arī koordinējot iestāžu turpmāko sadarbību šajā jautājumā.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss. Inficētais Irānas pilsonis Rīgā ielidojis no Irānas tranzītā caur Turciju. Uz Rīgu no Turcijas tiešos reisus veic Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", kuras lidmašīna no Stambulas trešdien ielidoja Rīgā plkst.11.20. Ar "Turkish Airlines" aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas "airBaltic" plāno atsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz Parīzi, informē uzņēmumā.

Lidojumi tiks atsākti 9.jūnijā,kas ir divas dienas ātrāk nekā sākotnēji plānots.

"Līdz krīzes sākumam mēs nodrošinājām savienojumus uz un no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām. Mēs turpinām šo ceļu, pakāpeniski pievienojot maršruta kartei jaunus galamērķu, kā arī garantējot pasažieriem drošu un ērtu ceļošanu," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Mūsu prioritāte ir pasažieru, darbinieku un sabiedrības drošība un veselība. Mēs esam ieviesuši stingrus drošības pasākumus, kā arī sekojam atbildīgo iestāžu rekomendācijām mūsu lidojumos. Visiem pasažieriem tiek nodrošināts bezmaksas pamata aprūpes komplekts, kurā ietilpst sejas aizsargmaska un dezinfekcijas salvetes," papildina Martins Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apzināta lielākā daļa cilvēku, kuri bija saskarē ar Covid-19 pasažieri

LETA, 28.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir individuāli sazinājies ar lielāko daļu lidmašīnas pasažieru, kas bija saskarē ar Igaunijā apstiprināto "Covid-19" pacientu, kā arī ar viņu ģimenes ārstiem, kuriem būs jānodrošina uzraudzība, piektdien žurnālistiem pavēstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Ģimenes ārsti ir informēti par nepieciešamību viņu pacientiem palikt mājās 14 dienas, kā arī viņiem ir izklāstīti visi ieteikumi izolācijas režīmam. Ārsti ik dienu sazināsies ar šiem cilvēkiem, lai noskaidrotu, vai nav parādījušies simptomi.

Perevoščikovs nevarēja nosaukt konkrētu apzināto lidmašīnas pasažieru skaitu, bet teica, ka šī informācija tiks apkopota un skaidroja, ka ar šo lietu nodarbojas vairāki epidemiologi. Apzināti esot ne tikai Latvijas valstspiederīgie, bet arī ārvalstu iedzīvotāji un informācija par viņiem nodota attiecīgajām valstīm.

Kopā ar policiju ir izdevies noskaidrot arī konkrēto mikroautobusu, ar kuru persona pārvietojās no Rīgas lidostas līdz autoostai. Šī mikroautobusa vadītājs ir informēts, kā arī viņa ģimenes ārstam ir sniegta visa nepieciešamā informācija, skaidroja Perevoščikovs. Vienlaikus SPKC joprojām turpina apzināt trīs cilvēkus, kas vēl bija mikroautobusā un atradās inficētā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" no 15. jūnija līdz 7. jūlijam plāno atsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz deviņiem vasaras atpūtu galamērķiem.

"Daudzas Eiropas valstis atkal atvērs robežas tūristiem. Cilvēki atsāk plānot vasaras brīvdienas vai tikai īsu ceļojumu pēc ilgāka laika, kad ceļošana nav bijusi iespējama. Tāpēc dažus no populārākajiem vasaras galamērķiem mēs atveram agrāk, nekā bija plānots," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

"Nemainīgi mūsu galvenā prioritāte ir pasažieru, darbinieku un sabiedrības drošība un veselība. Mēs esam ieviesuši stingrus drošības pasākumus, kā arī mūsu lidojumos sekojam atbildīgo iestāžu rekomendācijām. Visiem pasažieriem tiek nodrošināts bezmaksas pamata aprūpes komplekts, kurā ietilpst sejas aizsargmaska un dezinfekcijas salvetes," papildina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Tieto Latvia darbiniekiem piedāvā psihologa konsultācijas

Anda Asere, 10.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Komentāri

Pievienot komentāru