Jaunākais izdevums

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Stella Lapiņa, “Centrālā Laboratorija” valdes priekšsēdētāja

9.45 – 10.05 COVID-19 ietekme uz veselības aprūpi – pacientu skatījums

Iveta Neimane, LCĪVSO SUSTENTO politikas koordinatore

10.05 – 10.10 Pārtraukums

10.10 – 10.50 Diskusija. Universitātes slimnīcas loma krīžu laikā

• Ambulatorie pakalpojumi un to pieejamība slimnīcās;

• Kā pārkārtot veselības aprūpi?

• Kā iespējami ātri cilvēki var atgriezties pie veselības?

Diskusijas dalībnieki:

• Valdis Pīrāgs, profesors, ārsts endokrinologs un internists

• Andrejs Ērglis, profesors, ārsts kardiologs

• Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja

• Angelika Krūmiņa, infektologs

10.50 – 11.00 Pārtraukums

11.00 – 11.20 Digitālās transformācijas pamatnostādnes

Lauris Linabergs, VARAM E-pārvaldes departamenta Informācijas sistēmu arhitektūras nodaļas vadītājs

11.20 – 11.40 “Ideālās” E-veselības arhitektūra

Kārlis Bētiņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes IT daļas vadītājs

11.40 – 12.00 Farmaceitu tiešsaistes konsultācijas

Vadims Brižaņs, “Mēness aptieka” farmaceits

12.00 – 12.10 Pārtraukums

12.10 – 12.30 COVID-19 radītās ekonomiskās sekas Latvijas tautsaimniecībā

Jānis Hermanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts

12.30 – 12.50 PVO rekomendācijas COVID-19 otrā viļņa izplatības ierobežošanai?

Angelika Krūmiņa, infektologs

12.50 – 12.55 Pārtraukums

12.55 – 13.35 Diskusija. Kā uzņēmējam savlaicīgi sagatavoties iespējamajam COVID-19 uzliesmojuma otrajam vilnim?

• Vai tiek paredzēta iespēja apdrošināt savus darbiniekus pret COVID-19?

• Kas ir labākie aizsardzības mehānismi?

Diskusijas dalībnieki:

• Ēriks Dreibants, šefpavārs, restorānu īpašnieks

• Angelika Krūmiņa, infektologs

• Dins Šmits, “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs

• Jānis Hermanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts

• Ramona Janevica, “Apdrošināšanas un finanšu brokers”, apdrošināšanas brokeris

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts finansētais atbalsts ir īslaicīgs plāksteris

Ilmārs Šukjurovs, pasākumu aģentūras "EventAgency.lv" vadītājs, Biznesa augstskolas Turība doktorants, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Tieto Latvia darbiniekiem piedāvā psihologa konsultācijas

Anda Asere, 10.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, kuras izveidē un zīmola turpmākā attīstībā investēti 20 miljoni eiro.

Ražotni veido piecas būves - divstāvu ražotnes ēkas un vairākām būvēm tehniskām vajadzībām ar kopējo platību 7 820m2.

Tās būvniecībā izvēlēti un izmantoti augstākās kvalitātes materiāli, lai realizētu pasūtītāja uzstādīto mērķi - uzbūvēt pēc augstākajiem kvalitātes standartiem energoefektīvu un drošu ražotni. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem projektā bija inženiersistēmu izbūve. Tās ir ļoti apjomīgas, darbietilpīgas un pielāgotas četriem dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem, kas nepieciešami konfekšu ražošanas procesam. Lai gan no ārpuses ēka var šķist vienkārša, tās infrastruktūra ir komplicēta un maksimāli digitalizēta. Ražotnei piešķirta arī A energoefektivitātes klase," stāsta "Merks" projektu vadītājs Mihails Peščinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" no 15. jūnija līdz 7. jūlijam plāno atsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz deviņiem vasaras atpūtu galamērķiem.

"Daudzas Eiropas valstis atkal atvērs robežas tūristiem. Cilvēki atsāk plānot vasaras brīvdienas vai tikai īsu ceļojumu pēc ilgāka laika, kad ceļošana nav bijusi iespējama. Tāpēc dažus no populārākajiem vasaras galamērķiem mēs atveram agrāk, nekā bija plānots," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

"Nemainīgi mūsu galvenā prioritāte ir pasažieru, darbinieku un sabiedrības drošība un veselība. Mēs esam ieviesuši stingrus drošības pasākumus, kā arī mūsu lidojumos sekojam atbildīgo iestāžu rekomendācijām. Visiem pasažieriem tiek nodrošināts bezmaksas pamata aprūpes komplekts, kurā ietilpst sejas aizsargmaska un dezinfekcijas salvetes," papildina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 15.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes un eksporta ieņēmumu pieaugums. Dienas Bizness pēta, kā uzņēmējdarbības vide vērtē plāna izstrādi un mērķus.

Plāna ambiciozais un pozitīvais mērķis, ir audzēt eksportu no 18 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. Taču šāda mērķa sasniegšana ir nereāla, ja netiek paredzēts adekvāts atbalsts eksporta veicināšanas pasākumiem.

Lasi žurnāla #DienasBizness 15. decembra numurā:

  • viedokļi - vai ambiciozie industriālās politikas mērķi ir sasniedzami?
  • tēma - valsts industriālā politika pieprasa eksporta pieaugumu
  • Eiropas Savienība - varbūt parādi vienkārši jāatceļ
  • militārais bizness - Ķīna izskatās muskuļaināka
  • patentēšana – Temperatūra patentu kontekstā ir pozitīva
  • veselība - medicīnas tūrisms uz pauzes
  • kosmētika - vietējā tirgū ielecis kosmētikas ražotājs “Marence”
  • jaunuzņēmumi - rodas Latvijā, konkurē starptautiski
  • biroji- darba vide iegūst jaunus vaibstus
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Kalēja, zīmola Mammalampa radītāja, SIA Mammastudio radošā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās diennakts laikā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta vēl sešiem cilvēkiem, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Līdz ar to kopumā Covid-19 līdz šim apstiprināts 16 cilvēkiem.

Šodien SPKC saņemtā informācija par sešiem apstiprinātiem gadījumiem liecina, ka divi saslimušie ir epidemioloģiski saistīti ar Spāniju, savukārt pārējie ar Itāliju, Austriju un Šveici.

Pašreiz slimnīcā ārstējas viens pacients ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. SPKC informācija liecina, ka pacients inficējies no radinieka, kas atgriezies no Šveices, kur reģistrēti Covid-19 gadījumi.

SPKC atgādina, ka visi Covid-19 infekcijas gadījumi Latvijā, ir ievesti ar ceļotājiem, kuri atgriezušies no jaunā koronavīrusa infekcijas skartajām valstīm. Kopumā Latvijā noteikta karantīna vairāk kā 200 personām, kas atrodas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā radītu platformu jauno futbolistu sasniegumiem izmanto jau 77 valstīs

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportisko sasniegumu piefiksēšanas risinājumu "YoPlayDo" izmanto jau vairāk nekā 2000 futbola skolas 77 valstīs.

Lielākā daļa lietotāju ir Austrumeiropā - Krievijā, Ukrainā u.c. valstīs, bet klienti ir arī Indijā, ASV, Francijā, Spānijā, Monako. "YoPlayDo" sadarbojas ar Latvijas Futbola federāciju un sistēmu izmanto jau 80% Latvijas futbola skolu.

Kad SIA "YoPlayDo" dibinātāja Andra Kaušeļa brālis pirms vairākiem gadiem gribēja pieteikties futbola akadēmijā Portugālē, kur palūdza portfolio par viņa attīstību, atklājās, ka mājās ir daudz medaļu, bet nekur nav piefiksēts, par kādiem konkrētiem sasniegumiem tās ir. "Vēlējāmies iegūt informāciju par sportista fizisko sagatavotību, bet izrādījās, ka tas viss ir pierakstīts dažādās burtnīcās vai - labākajā gadījumā - trenera "Excel" failā. Biju domājis, ka problēma ar datu ievākšanu ir tikai Latvijā, bet ar laiku secināju, ka Eiropā nav platformu, kur futbola treneri varētu vienkopus piefiksēt, glabāt un uzzināt datus par sportistu sniegumu. Jā, bagātajiem klubiem ir gana lieli budžeti, lai atļautos izstrādāt šādas sistēmas savām vajadzībām, bet vienkāršām futbola skolām nav tādu iespēju," stāsta A. Kaušelis. Tāpēc viņš ķērās pie risinājuma izstrādes un izveidoja sistēmu, kur tiek fiksēti sportistu sasniegumi un fiziskā sagatavotība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez skaidrām reformām Latvija var netikt līdz sarunām par naudu no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pārceļ Burger King restorānu atvēršanu Baltijas valstīs

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo "Burger King" restorānu atvēršana pārcelta ne vien Igaunijā, bet arī Latvijā un Lietuvā - šo restorānu atvēršana pārcelta uz 2020.gada otro pusi, informē "Tallink Grupp" pārstāve Katri Link.

Remontdarbi un sagatavošanās darbi Igaunijā turpinās, bet "Tallink Grupp" ir nolēmis atlikt restorānu atvēršanu līdz brīdim, kad visiem atkal būs droši uzturēties publiskās vietās un ārkārtas stāvoklis tiks atcelts.

"Pārcelt restorānu atvēršanu ir pareizais lēmums pašreizējos apstākļos, kad vīruss vēl ir aktīvs un izplešas. Protams, ka mēs bijām ļoti sajūsmināti par restorānu tuvojošos atvēršanu, bet šobrīd pats svarīgākais ir ikviena veselība, labsajūta un drošība. "Burger King" jau kaļ plānus pēc krīzes periodam, lai nodrošinātu, ka restorānu atvēršanas brīdī, mēs saviem klientiem, roku liekot uz sirds, varētu apsolīt, ka ir droši apmeklēt mūsu restorānus un pavadīt tajos laiku," sacīja "Tallink Grupp" Krasta mazumtirdzniecības vadītāja Katre Kõvask.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties?

Kaspars Cveiģelis, zivju konservu ražošanas uzņēmuma "Līcis-93" valdes loceklis, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen sabiedrībā valdīja pietiekoši liela skepse par jaunā "Covid-19" vīrusa nopietnību, kas ļoti strauji bija sācis izplatīties visā pasaulē. Pietiekoši bieži varēja dzirdēt viedokļus par to, ka šo vīrusu nav jāuztver pārāk nopietni, tā jau tikai tāda gripa vien esot. Tomēr šobrīd arī skeptiskākie prāti ir spiesti akceptēt situācijas nopietnību.

Šobrīd jau varam sākt pētīt un prognozēt to, kādu iespaidu tas atstāj uz konkrētām nozarēm un ko sagaidīt tālāk. Šajā gadījumā runāšu par savu personīgo pieredzi nekustamo īpašumu tirgū. Jau tagad ir novērojama koronavīrusa ietekme, kas liek domāt par tā iespējamo ietekmi arī uz nekustamā īpašuma tirgu šā gada griezumā.

Esmu paspējis saskarties ar nu jau pāris praktiskiem piemēriem, kas liecina, ka nākamais mēnesis varētu būt samērā neparedzams nekustamo īpašumu darījumu ziņā, un pierāda, ka vīrusam ir patiesa ietekme uz nekustamo īpašumu darījumu pasauli.

Jau nedēļas vidū nācās darījumu plānošanā paredzēt to, ka līgumos izvēlētie termiņi var tikt pagarināti, ja tos nav iespējams izpildīt ierobežotās gaisa satiksmes dēļ. Klienti gluži vienkārši var nepaspēt nokļūt Latvijā gaisa satiksmes ierobežojumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un saņemot jaunu informāciju par saslimušajiem ar Covid-19, iezīmē jaunus saslimšanas gadījumu uzliesmojumus (šobrīd trīs), kas saistīti ar draugu kompāniju izklaidi publiskās vietās.

Veicot trīs uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi vērš uzmanību uz vairākām izklaides vietām:

• 2020.gada 27.jūnija vakarā līdz 8.jūlija vakaram restorāns "Aqua Luna" Andrejostas iela 5 k-5, Rīgā;

• 2020.gada 28.jūnija vakarā līdz 9.jūlija vakaram restorāns "Kinki" Blaumaņa iela 5A, Rīgā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā viesnīca "Sport Hotel", Dzērves ielā 9, Liepājā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā restorāns "7.līnija", Peldu ielā 59A, Liepājā;

• 2020.gada 4.jūlija vakarā kafejnīca "Darbnīca", Lielā iela 8, Liepājā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru