Jaunākais izdevums

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Neatkarīgi no personiskās attieksmes pret klimata pārmaiņām un ekoloģiskajām idejām, nenoliedzams ir viens – “Zaļais kurss” ir ja ne visa gadsimta, tad vismaz gadsimta pirmās puses lielākais izaicinājums cilvēcei un nozīmīgākā modernizācijas iniciatīva pasaulē, kas, ja izdosies, radīs arī globālas pārmaiņas.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 krīze ir pieklusinājusi runas par Eiropas “Zaļo plānu”, tas nekur nav palicis. Dienas Bizness organizētais tiešsaistes forums “NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. Efektivitāte” Klimats pulcēs nozares pārstāvjus un ekspertus definēt šā brīža plānu un izvirzītos uzdevumus no valsts puses, kas ir nepieciešams uzņēmējiem un ko paredz ES un kādas ir prognozes NEKP plāna mērķu sasniegšanai?

Kādas ir šā brīža iespējas aktīvākai pāriešanu uz alternatīvās degvielas izmantošanu? Kas ir nepieciešams uzņēmējiem un ko piedāvā degvielas ražotāji nākotnes enerģijas programmas ietvaros?

Izdevniecības “Dienas Bizness” sadarbībā ar AS GASO, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE organizētais tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats. rosinās paskatīties uz Latvijas transporta un tautsaimniecības nozari Eiropas nākotnes enerģijas plāna ietekmē.

LAIKS: 2021. gada 21. oktobris

VIETA: www.db.lv / tiešsaistē

MĒRĶIS: Dialogs starp valsts institūcijām, uzņēmējiem un enerģētikas un transporta nozares uzņēmumiem.

MĒRĶAUDITORIJA: Valsts politikas veidotāji un viedokļu līderi enerģētikas un transporta nozarē, valsts un pašvaldību institūciju vadītāji, lielo uzņēmumu un autoparku turētāji, infrastruktūras un pilsētplānotāji, tehnoloģiju uzņēmumi.

MOTO: Ekonomiski efektīvākas un videi draudzīgas enerģijas izmantošana!

DARBA VALODA: Latviešu

PASĀKUMA MODERATORS: Ansis Bogustovs & Andris Kulbergs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēji izveidojuši sadarbības tīklu Beniluksa valstīs

LETA, 19.07.2021

Speciālisti no Baltijas un Beniluksa valstīm, uzņēmumu vadītāji, eksperti no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta (EP) 18.septembrī pulcēsies Beniluksa Baltijas pirmajā ikgadējā konferencē Amsterdamā.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no Baltijas valstīm, kuri strādā Beniluksa valstīs - Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, ir izveidojuši biznesa tīklu, lai veicinātu sadarbību, informēja "Benilux Baltics in Business" līdzdibinātājs Jurga Baltrams.

Viņš norādīja, ka lietuvieši, latvieši un igauņi, kuri dzīvo un strādā Beniluksā, tiek aicināti rīkoties, lai pastiprinātu sakarus starp Baltijas un Beniluksa valstu speciālistiem un uzņēmējiem.

Lietuvas vēstnieks Nīderlandē Vidmants Purlis norādījis, ka šī biznesa tīkla izveide no Lietuvas un citām Baltijas valstīm Beniluksa reģionā ir ļoti svarīgs solis. Viņš cer, ka tas veicinās ekonomisko apmaiņu starp abiem reģioniem, kā arī veicinās tirdzniecību un ieguldījumus.

Pēc viņa domām, šī organizācija arī vairos izpratni par Lietuvu un tās uzņēmējdarbības vidi Beniluksā. Lietuvas vēstniecība šo iniciatīvu vērtē atzinīgi un atbalsta. "Ceru, ka šī platforma būs spēcīgs vēstniecības partneris ekonomiskās diplomātijas projektu īstenošanā", sacīja Purlis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā.

Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts.

Līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Kā preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks, divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Future Retail konference fokusēsies uz tehnoloģiju inovācijām tirdzniecībā

DB, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot ūdens taksi, kurš savienos abus Daugavas krastus un padarīs pilsētu mobilāku, preses konferencē sacīja pilsētplānotājs, "MadCity Riga" organizators Neils Balgalis.

Viņš izteica cerību, ka, savienojot sabiedrības idejas ar pilsētas attīstības projektiem, sadarbojoties pašvaldības, valsts un privātajam sektoram, ir iespējams izveidot Daugavas krastmalu Rīgā par interesantāko Ziemeļeiropā.

Arhitekte Dina Suhanova uzsvēra, ka ļoti svarīgi domāt par ūdens transporta attīstīšanu, piemēram, "Bolt taxi" ieviest arī Daugavā.

Arī žurnālists Pauls Timrots preses konferencē sacīja, ka ūdens transporta ieviešana starp Bolderājas un Mangaļsalas moliem būtu ļoti pozitīvi vērtējama.

Tāpat Balgalis pavēstīja, ka jau augusta sākumā iedzīvotājiem būs izvietotas "Saulrieta vērošanas tribīnes", un cilvēku interese tiks aplūkota dažus mēnešus, lai jau nākamgad būtu iespējams uzstādīt tribīnes ar Rīgai piemērotu dizainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Forumā apspriež aktuālākās tendences enerģētikā

Jeļena Šaldajeva, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība svētdien Strasbūrā atklāja bloka nākotnei veltītu konferenci, kurā plānots ar priekšlikumiem nākt klajā līdz 2022.gada pavasarim.

Atklājot konferenci, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka ES ir pierādījusi savu vērtību pandēmijas laikā.

Makrons arī pauda viedokli, ka ES ir sekmīgi darbojusies, organizējot cilvēku vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu.

"Mums jābūt lepniem par to, tas nebija pašsaprotami. Eiropas sadarbība ir glābusi dzīvības," atzina Makrons.

Tagad pienācis laiks ES domāt par to, kāda tā izskatīsies pēc desmit gadiem, norādīja Francijas prezidents, aicinot izvēlēties modeli, kas aizsargās Eiropas vērtības un stiprinās investīcijas un pētniecību.

Taču Makrons kritizēja ilgo gaidīšanu uz palīdzību pandēmijas laikā.

Viņš sacīja, ka ASV var mācīties no Eiropas solidaritāti, bet Eiropai būtu jāaizgūst no Amerikas vēlme pēc pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome otrdien apstiprināja 1,82 miljardu eiro apjomīgo Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana.

"Eiropas Komisija atzina, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019.gada un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju," informēja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rosina kriminālprocesu par iespējamu Rīgas piena kombināta apzinātu notekūdeņu piesārņošanu

LETA, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocess par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts" apzinātu notekūdeņu piesārņošanu.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 102.panta otrās daļas un Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

Kriminālprocess uzsākts par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Kā arī par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.

Par ūdeņu piesārņošanu var tikt piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vakcinācijas fakta apliecinājuma lietotne būs gatava lietošanai jūnija vidū

LETA, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek prognozēts, ka digitālā lietotne "Covid-19 Verify" vakcinācijas pret Covid-19 fakta apliecināšanai būs pieejama no 15.jūnija, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Plašāku informāciju, kā preses konferencē norādīja Valsts kancelejas pārstāve Egita Diure, plānots sniegt VM preses brīfingā 2.jūnijā.

Vaicāta par pašreizējiem VM plāniem Līgo svētku dēļ, Feldmane norādīja, ka pašreizējie izņēmumi vakcinētajām personām tiek ieviesti "pārejas periodā, kamēr sabiedrībai kopumā ir jāievēro drošības pasākumi un kamēr nav panākta tāda Covid-19 infekcijas samazināšanās, kad mums vairs nav nepieciešami nekādi drošības pasākumi". Proti, līdztekus atvieglojumu ieviešanai vakcinētajām personām tiekot domāts arī par kopējo drošības pasākumu mīkstināšanu, vadoties pēc epidemioloģiskās situācijas.

Tāpat ministrijas pārstāve skaidroja, ka jau tagad redzams, ka organizācijās, kur ir plaša darbinieku vakcinācijas aptvere, Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits strauji samazinās. Arī Pasaules Veselības organizācija ir ziņojusi, ka, savstarpēji satiekoties, vakcinētām personām epidemioloģiskais risks ir zems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup uzsāk IPO biržā Nasdaq Riga

Db.lv, 27.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup otrdien, 28. septembrī, uzsāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā Nasdaq Riga. Pieteikties uzņēmuma IPO akcijām būs iespējams līdz 11. oktobrim.

Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopā uz 7,300,000 jaunām uzņēmuma akcijām. Uzņēmumam ir opcija palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095,000 akcijām, tādējādi kopējam emitējamam akciju skaitam publiskajā piedāvājumā sasniedzot 8,395,000 akcijas. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas.

IPO varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salvadoras Kongress otrdienas vakarā pieņēmis likumu, atzīstot kriptovalūtu "Bitcoin" par oficiālu maksāšanas līdzekli šajā Centrālamerikas valstī.

Par likumu nobalsoja 62 no 84 Kongresa deputātiem.

Pieņemt šādu likumu bija ierosinājis valsts prezidents Najibs Bukele.

Līdz ar to Salvadora kļūs par pirmo valsti pasaulē, kurā "Bitcoin" būs oficiāls maksāšanas līdzeklis.

"Bitcoin" tiks lietots reizē ar ASV dolāru, kas ir Salvadoras oficiālā valūta.

Bukele par šo ieceri paziņoja videoierakstā, kas sestdien tika atskaņots "Bitcoin" veltītā konferencē Maiami.

Prezidents norādīja, ka "Bitcoin" atzīšana par likumīgu maksāšanas līdzekli radīs jaunas darbavietas un veicinās to cilvēku finansiālo integrāciju, kas pašreiz atrodas ārpus oficiālās ekonomikas, kā arī varētu veicināt investīcijas Salvadorā.

"Vairāk nekā 70% no Salvadoras aktīvajiem iedzīvotājiem nav bankas konta. Viņi nav finanšu sistēmā," konferencē sacīja maksājumu platformas "Strike" dibinātājs Džeks Malerss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 22.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - pandēmija maina svētku garšu.
  • Intervija - Valters Paškausks, AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - alus nozare Covid-19 vētrā.
  • Portrets - Ģirts Kurmis, AS Bigbank Latvija vadītājs.
  • Enerģētika - pēdējais gads enerģētikā aizvadīts vētras apstākļos. Intervija ar Aigaru Kalvīti, AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāju.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Parlaments ANM paredz kā sviru iekļaujošai politikai. Valsts rūpējas par to, lai grāmatvežiem darba kļūtu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" ceturtdien paziņoja, ka Eiropā no 2028.gada vairs neražos ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus.

Autoražotāji visā pasaulē sākuši noteikt termiņus attiecībā uz benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu ražošanas pārtraukšanu, ņemot vērā aizvien stingrākus vides piesārņojuma novēršanas standartus, kas ieviesti cīņā pret klimata izmaiņām.

Preses konferencē ceturtdien "Opel" vadītājs Mihaels Lohšellers sacīja, ka uzņēmums plāno arī elektrisko automobiļu modeļu piedāvājumu Ķīnas tirgū, kur līdz šim nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas.

Tāpat līdz desmitgades vidum paredzēts izstrādāt 20.gadsimta 70.gadu sporta kupejas "Manta" elektrisko versiju.

"Opel" ietilpst autobūves grupā "Stellantis", kas izveidota pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru