Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Pēdējā mēneša laikā banka Citadele ir uzstādījusi 110 jaunus bezkontaktu norēķinu terminālus, un turpmāk visi jaunie termināli, kas tiek uzstādīti, ir piemēroti bezkontaktu norēķiniem, lai norēķinu sistēmu Latvijā padarītu mūsdienīgāku.

Šobrīd jaunie termināli uzstādīti kafejnīcās, taksometros un viesnīcās, kas bieži apkalpo tūristus, kuru rīcībā jau tagad lielākoties ir bankas maksājumu kartes ar bezkontaktu norēķinu tehnoloģiju. Jaunie termināli ir uzstādīti arī medicīnas iestādēs un tirdzniecības vietās Rīgā un ārpus Rīgas, jo jau šā gada otrajā pusē Citadele piedāvās iespēju saņemt bezkontaktu norēķinu kartes.

«Bezkontaktu maksājumu kartes plānojam sākt izsniegt rudenī. Bezkontaktu maksājumi būs ērti iedzīvotajiem, jo pirkumus līdz 10 eiro varēs veikt, vienkārši pietuvinot karti norēķinu terminālam. Lielāku pirkumu apstiprināšanai būs nepieciešams ievadīt PIN kodu, kā arī drošības nolūkos, bieži apmaksājot mazas summas, ik pa laikam tiks prasīts PIN kods. Tāpat tirdzniecības vietās apkalpošanas laiks būs krietni īsāks, kas tirgotājiem mazinās galvassāpes par rindām pie kasēm,» komentē bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Par Tieto Latvia maksājumu un karšu vienības vadītāju kļūs Valdis Janovs, liecina uzņēmuma paziņojums.

22. jūnijā savu amatu atstāj līdzšinējais Tieto valdes loceklis Māris Ozoliņš. Tieto Latvia valdes locekļa un Maksājumu un karšu vienības vadītāja pienākumus pārņems Valdis Janovs, kurš ilgus gadus ir vadījis Tieto Latvia Maksājumu un karšu risinājumu pārdošanas daļu.

M. Ozoliņš savu lēmumu skaidro ar nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem gan sev, gan uzņēmumam.

Tieto Latvia specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma darbība maksājumu karšu jomā tika uzsākta 1992. gadā, un tagad maksājumu un karšu bizness attīstījies līdz vairāk nekā 500 finanšu institūciju apkalpošanai 33 pasaules valstīs.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Arī lielam kuģim ir jābūt mobilam un jāspēj nepieciešamības gadījumā veikli pagriezties, tam jāreaģē uz notikumiem

Tāda ir Tieto Latvia valdes priekšsēdētāja Elmāra Gengera pārliecība. SIA Tieto Latvia ir viens no ietekmīgākajiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. SIA Tieto Latvia spējusi palielināt apgrozījumu no 31 milj. eiro 2011. gadā līdz 39 milj. eiro 2014. gadā, un tas kompānijai ļāvis iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Sniedzot profesionālus IT pakalpojumus, ir svarīgi, ka izaugsme ir mērena, nevis strauja. Ja apgrozījums augtu strauji, tad atbilstoši izaugsmes tempam būtu jāpalielina arī komanda, kuras kvalitatīvai apmācībai nepieciešams laiks. Mūsu nozarē svarīgākais aktīvs ir darbinieku intelektuālais pienesums. Vienota uzņēmuma kultūra, salāgoti procesi, augstražīgas, saliedētas un savstarpēji papildinošas komandas – tā ir panākumu atslēga,» ir pārliecināts E. Gengers.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Ar informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmuma SIA "Evry Latvia" pievienošanu SIA "Tieto Latvia" noslēdzas reorganizācijas process, kura rezultātā SIA "Tieto Latvia" ("TietoEVRY" grupas uzņēmums) kļūst par vienu no lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā.

"Esmu gandarīta paziņot, ka juridiskās apvienošanas process ir noslēdzies, kas nozīmē būtisku izaugsmi "TietoEVRY" uzņēmuma attīstībai Latvijā. Jau šobrīd globālie panākumi liecina, ka spējam apvienot vairāk nekā 1000 talantīgus speciālistus un inovatīvas tehnoloģijas, ierindojoties arī starp vadošajiem Latvijas eksportētājiem. Uzņēmumu konsolidācija tikai nostiprinās mūsu pozīcijas un padarīs darbu efektīvāku," saka Valērija Vārna, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja.

Tieto un EVRY apvienojas vienā uzņēmumā 

Globāli apvienojoties informācijas tehnoloģiju korporācijām "Tieto" un "EVRY", šogad darbu sācis...

"Tieto Latvia" un "Evry Latvia" juridiskās apvienošanās process, kas tika uzsākts janvārī, saistīts ar Somijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto" un Norvēģijas "Evry" globālo apvienošanos, izveidojot vadošo Ziemeļvalstu digitālo pakalpojumu un programmas pārstrādes uzņēmumu "TietoEvry".

Globālā stratēģija realizēta ar mērķi radīt vērtību akcionāriem, izmantojot mērķtiecīgus ieguldījumus inovācijās, kā arī izmantot ieņēmumu un izmaksu sinerģijas. Plānots, ka apvienošanas un integrēšanas process uzņēmumu grupā tiks realizēts līdz 2022.gadam, savukārt grupas uzņēmumus Latvijā bija paredzēts apvienot 2020.gada laikā.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA «Tieto Latvia» atzīts par uzvarētāju Valsts kancelejas izsludinātajā iepirkumā par tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopumā konkursā saņemti divi pietikumi un par uzvarētāju atzīta «Tieto Latvia», kuras piedāvātā līgumcena ir 1,186 miljoni eiro.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.

2017.gada rudenī Valsts kanceleja informēja, ka sākts darbs pie vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides, lai nodrošinātu efektīvāku tiesību aktu projektu izstrādi, saskaņošanu un kontroli, kā arī Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas un sēžu vadības procesu. Ar tā palīdzību sabiedrībai tiks nodrošināta arī ērtāka līdzdalības iespēja tiesību aktu projektu sabiedriskajā apspriešanā.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu nodaļas projektu vadītāja Signe Rudzīte skaidroja, ka portāla izveide pēc būtības būs jauna pieeja tiesību aktu projektu izstrādē un apritē, konceptuāli atsakoties no dokumenta kā publiskās pārvaldes procesu un informācijas organizācijas rīka, kas pilda tikai informācijas nesēja funkciju.

Informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādes, ieviešanas un integrācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Tieto Latvia pērn Baltijā apgrozīja 21,2 milj. Ls, kas ir 148% kāpums pret iepriekšējo gadu, liecina informācija Lursoft.

2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 12,6 milj. Ls.

Pērnā gada SIA Tieto Latvia peļņa veido 2,1 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 74,2% kāpums.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 600 darbinieki, no kuriem 400 ir projektu vadības, programmatūras izstrādes un konsultāciju jomas speciālisti.

Tieto Latvia kapitāldaļas pieder Somijā reģistrētam uzņēmuma Tieto Corporation.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Elmārs Gengers, kurš ir arī līdzīpašnieks uzņēmumā SIA IT Alise Nekustamie īpašumi – šajā uzņēmumā E. Gengeram pieder 48,67% kapitāla daļas. Tāpat Tieto Latvia valdes priekšsēdētajam pieder 12,5% SIA Kuldīgas Investīcijas daļu. Tieto Latvia valdes locekļa amtu ieņem Mārtiņš Liberts un Māris Ozoliņš. M. Liberts ir līdzīpašnieks uzņēmumos SIA Decerto 50% un SIA Despots 12,5%, savukārt M. Ozoliņš ieņem augstus amatus vēl četros uzņēmumos un ir 40% kapitāla daļu īpašnieks uzņēmumā SIA Prospeed Baltic.

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā ir vāji attīstīta bezkontakta karšu infrastruktūra, tādēļ Latvijas bankas nav ieinteresētas izdot bezkontakta kartes, aģentūrai LETA sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Tieto Latvia Maksājumu karšu biznesa vienības vadītājs Māris Ozoliņš.

Kā stāstīja Ozoliņš, Tieto Latvia Latvijā līdz šim bezkontakta norēķinu karšu risinājumus ieviesusi nav, lai gan uzņēmuma izstrādātais Card Suite risinājums nodrošina nepieciešamo funkcionalitāti.

«Pagaidām Latvijā vēl ir vāji attīstīta bezkontakta karšu infrastruktūra - maz vietu ir uzstādīti speciāli aprīkoti termināli, tādēļ arī Latvijas bankām nav interese izdot bezkontakta kartes,» turpina Ozoliņš. «Pēdējā laikā gan ledus, iespējams, ir sakustējies, jo bankai Citadele ir izdevies vienoties ar Rīgas satiksmi par bankas bezkontakta karšu lietošanu sabiedriskajā transportā.»

Tieto ir ieviesis jaunas paaudzes Card Suite risinājumu maksājumu karšu krāpniecības gadījumu identificēšanai un novēršanai lielākajā Maķedonijas bankā Komercijalna Banka AD Skopje, kur artavu devusi tieši Tieto Latvia.

Tieto izstrādātais risinājums nodrošina maksājumu karšu krāpniecības uzraudzību reālā laika režīmā, tādējādi piedāvājot bankas klientiem drošas maksājumu karšu operācijas. Attiecīgās sistēmas ieviešana tikai pabeigta pirms plānotā laika.

Projekta ietvaros Tieto speciālisti nodrošināja arī papildus pakalpojumus, tostarp biznesa analīzi, sistēmas uzstādīšanu un integrāciju ar trešās paaudzes maksājumu karšu sistēmu, kā arī uz vietas veica testēšanu un lietotāju apmācību.

Tieto ir vadošais IT pakalpojumu uzņēmums Ziemeļeiropā, kas sniedz IT un produktu ražošanas pakalpojumus.

MTS Bank Krievijā ir ieviesusi pakalpojumu, kas nodrošina mobilā telefona priekšapmaksas konta papildināšanu, rēķinu apmaksu un attālinātus pirkumus, izmantojot mobilo telefonu. Pakalpojuma ieviešanā palīdzējusi Tieto Latvia izstrādātā Card Suite programmatūra.

Pakalpojums paredzēts MTS Bank klientiem un ir pieejams 24 stundas diennaktī. Izmantojot mobilo tālruni, klients nosūta mobilajam operatoram pieprasījumu par vēlamo operāciju, tiek veikta klienta autentifikācija un savienojums ar pieņēmējbanku. Card Suite risinājums kalpo kā MTS Bank autorizācijas sistēma, balstoties uz telekomunikāciju operatora atsūtītajiem datiem, ģenerē karšu autorizācijas un transakciju ziņojumus saskaņā ar starptautisko maksājumu organizāciju izstrādātajiem mobilo maksājumu standartiem. Neatkarīgi no atrašanās vietas un diennakts stundas, klientam ir iespēja izmantot tradicionālo maksājumu karti un veikt norēķinus.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares uzņēmums Tieto Latvia pērn nedaudz palielinājis apgrozījumu, tomēr peļņa ir samazinājusies par aptuveni 8%, liecina Lursoft dati.

2012. gadā SIA Tieto Latvia neto apgrozījums veidoja 24 milj. Ls - par 2,8 milj. Ls vairāk nekā 2011. gadā. Tomēr uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 2,02 milj. Ls. Kā norāda uzņēmuma vadība, peļņas kritums 8% apmērā bija vērojams, jo pērn tika veikti būtiski ieguldījumi, piemēram, uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Vislielākos ieņēmumus aizvadītajā gadā SIA Tieto Latvia nodrošināja Rietumeiropa un Skandināvija (11 milj. Ls), aiz kurām seko Latvija ar 5,5 milj. Ls un NVS valstis (4,4 milj. Ls), liecina informācija uzņēmuma gada pārskatā.

SIA Tieto Latvia patlaban strādā aptuveni 650 darbinieki, no kuriem vairāk nekā 400 ir speciālisti projektu vadības, programmatūras izstrādes un konsultāciju jomā. Uzņēmums reģistrēts 1994. gadā, un tā pamatkapitāls veido 312 tūkst. Ls.

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Maldīvijas Monetārā Pārvalde (Maldives Monetary Authority, MMA) parakstījusi līgumu ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas vienību, lai ieviestu Latvijā izstrādāto zibmaksājumu platformu (Instant Payments Solution) Maldīvu salās.

Maldīvu salu maksājumu sistēmas attīstības projektā (Maldives Payment System Development Project), kas ir valsts līmeņa iniciatīva, "TietoEVRY" ieviesīs digitālo norēķinu infrastruktūras vadošo elementu. Noslēgtā sadarbība paredz, ka Latvijā izstrādātais risinājums ļaus salu iedzīvotājiem pārskaitīt naudu, kā arī veikt maksājumus dažu sekunžu laikā neatkarīgi no mītnes salas un bankas, kuras pakalpojumi tiek izmantoti.

"TietoEVRY" zibmaksājumu sistēma būs balstīta uz inovatīvām tehnoloģijām un kalpos naudas līdzekļu pārvaldīšanai, krāpniecisko darījumu novēršanai un starpniekserveru pakalpojumu pārvaldīšanai (proxy services), nodrošinot augstākajiem datu drošības standartiem atbilstošu ziņojumu apstrādi. Tehnisko platformu papildinās digitālās bankas funkcija ar mobilo lietojumprogrammu, kas nākotnē veidos ar maksājumiem saistītos papildu pakalpojumus. Tādējādi tiks sekmēta inovāciju izmantošana un palielināta konkurence starp bankām Maldīvu salās.