Būve

Tikai ar budžeta naudu reģionos ceļu kritisko stāvokli nāksies pieciest ilgi

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Savukārt biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB) aprēķinājusi, ka vietējo ceļu sakārtošanai pietrūkst 2,3 miljardu eiro. Turklāt tie rada zaudējumus ne tikai uzņēmējiem reģionos, bet ir riskanti ikvienam autobraucējam. LCB par notiekošo izsakās skarbi – partiju parakstītie priekšvēlēšanu solījumi atjaunot autoceļu fondu ir «kaķim zem astes». Biedrības izpilddirektors Zigmārs Brunavs Dienai uzsver, ka tieši sliktie ceļi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki turpina pamest reģionus. Viņš aicina neaizmirst, ka ceļu tīkls jau pats par sevi ir vērtība: «Ceļu tīkls ir mūsu valsts resurss tāpat kā meži un ūdeņi. Ja mēs šo resursu tik vieglprātīgi notrallinām, tad rodas jautājums, cik saimnieciski šī valsts domā.»

Vietējo ceļu stāvoklis ar katru gadu kļūst dramatiskāks. Par ES fondu naudu ir iespējams sakārtot tikai galvenos ceļus un daļu reģionālo, ja tie atbilst konkrētiem kritērijiem. «Kaut gan summa budžetā it kā nedaudz pieaug, tā pamatīgi atpaliek no tās, kas ierakstīta Nacionālajā attīstības plānā. Arī ceļu sakārtošanas programmas grafiks, ko Satiksmes ministrija iesniedza pirms apmēram diviem gadiem valdībā, tika pieņemts tikai zināšanai,» skaidro Z. Brunavs.

Plašāk lasiet rakstā Vietējie ceļi nepamanīti trešdienas, 14.oktobra laikrakstā Diena (6.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības kvalitāte Latvijā uzlabojas, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadītājs Jānis Lange.

Pēc viņa teiktā, jauno un atjaunoto valsts un reģionālās nozīmes ceļu kvalitāte ir ļoti laba, ko esot atzinuši arī starptautiskie eksperti.

Lange gan atzina, ka vairāk nekā puse Latvijas ceļu ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc autovadītāji, iespējams, nepamana atjaunoto ceļu labo stāvokli un kritizē Latvijas ceļus kopumā.

Savukārt kā trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, ceļi sabrūk ātrāk nekā tos spēj atjaunot un līdzekļu apjoms visu ceļu atjaunošanai nav pietiekams.

Patlaban 70% valsts galveno ceļu ir sakārtoti, arī reģionālie ceļi pamazām tiekot sakārtoti. Galveno un reģionālās nozīmes ceļu sakārtošana tikšot pabeigta plānotajā laikā - līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atjaunota satiksme uz šosejas starp Kārsavu un Rēzekni; slēgti 11 vietējās nozīmes un divi reģionālie ceļi

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgu lietavu dēļ Latgalē daudzviet ir pārplūduši un izskaloti autoceļi. Kopumā Latgalē slēgti 11 valsts vietējās nozīmes ceļu un divi reģionālie, taču satiksmi izdevies atjaunot uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) posmā starp Kārsavu un Rēzekni, informē Latvijas Valsts ceļi.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta visa ziņa!

Lai atjaunotu satiksmi, tika pieņemts lēmums izņemt caurteku, kas bija iebūvēta zem autoceļa klātnes. Izņemot caurteku, tika nolaists ūdens un aizbērti izskalojumi. Darbus veica VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, sadarbībā ar LVC speciālistiem.

Satiksmei ir slēgti reģionālie autoceļi Viļaka-Kārsava (P45) autoceļa 37. kilometrā un Ilūkste-Bebrene-Birži (P72) pie Kaldabruņas 26,6. km, kā arī uz vienpadsmit valsts vietējās nozīmes autoceļiem.

Satiksme līdz šim ir slēgta šādos valsts vietējo autoceļu posmos:

Tilža-Baltinava (V460) pie Baltinavas (18,8. km);

Upītes-Demerova (V478) pie Demerovas (6,7. km);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka digitalizācija ir būtiski ietekmējusi moderno uzņēmējdarbību. Transformācijas process turpinājās divu pandēmijas gadu laikā. Notikušās izmaiņas ir būtiski ietekmējušas patērētāja uzvedības un iepirkšānās paradumus. Šīs izmaiņas ir skārušas arī telekomunikāciju un iekārtu servisa jomu.

Ērti risnāmi mobilitātes jautājumi

Jau labu laiku esam pieraduši pārsūtīt sīkpakas nevis ar tradicionālo pasta sūtījumu metodi, bet gan izmantojot pakomātus. Pēdējo gadu notikumi ir būtiski palielinājuši pakomātu servisu slodzi, radot gan jaunas darba vietas, gan piedzīvojot darbaspēka deficītu. Tomēr pakomātu servisa pārsūtītais apjoms ir tikai pieaudzis. Interneta veikali labprāt veic piegādi ar to starpniecību, bet patērētāji labprāt izmanto saņemšans iespējas tuvākajos pakomātos. Nav izņēmums arī tālruņu tirdzniecības process. Rodas jautājums, kādēļ šo pašu ceļu nevarētu mērot remontējams telefons no Liepājas uz Rīgu?

Mobilitāte risina telefonu servisu trūkumu reģionos

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai poligoni nākotnē tiešām nodarbosies ar atkritumu pārstrādi?

Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autovadītāji otrdienas rītā aicināti rēķināties ar sniegu un plānot papildu laiku braucieniem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC norāda, ka, ņemot vērā intensīvo snigšanu šonakt, kas daudzviet turpinās, autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka uz valsts autoceļiem var būt sniega kārta. LVC aicina plānot papildu laiku braucieniem, rēķinoties ar ziemas laikapstākļiem.

Īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var būt uz vietējās nozīmes autoceļiem ar zemu uzturēšanas klasi un grants segumu. Ceļus ar grants segumu ziemā uztur ar piebrauktu sniega kārtu, kura veidojas satiksmes rezultātā. Piebraukto sniegu rievo, bet bīstamos posmus - pagriezienus un uzkalnus - kaisa ar smilti.

Šodien uz plkst.6.30 uz valsts autoceļiem strādāja 141 ziemas tehnikas vienība, darbi turpināsies arī visu dienu. Uzturēšanas darbu uzdevums ir iespēju robežās uzlabot braukšanas apstākļus, ar tiem nav iespējams novērst ziemas laikapstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina starptautisko investoru interesi. Latvijai ir jānovērš talantīgās jaunatnes aizbraukšana no valsts, un atslēga ir izglītībā.

Šādas atziņas intervijā Dienas Biznesam pauda starptautiskā zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Aians Grejs (Ian Gray).

Esat no Lielbritānijas. Tādēļ pirmais jautājums ir par Brexit. Ko varat pateikt par šo ieilgušo procesu? Tas ietekmē uzņēmēju ikdienu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Biznesa vides vislielākā problēma ir nenoteiktība, neskaidrība par rītdienu, kas nozīmē neprognozējamus noteikumus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir satraukti un noraizējušies par nākotni. Tas pilnīgi noteikti nav labi ne Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, jo ļaudis nesteidzas ar aktivitātēm šādā brīdī. Pats ļaunākais biznesam, manuprāt, ir beznosacījumu Brexit, un es ceru, ka tas nenotiks. Tas būtu ļoti nepatīkami, tomēr pēdējās dienās biznesa vide jūtas mazliet relaksēti, jo ir parādījušās cerības, ka būs saprātīgs noslēgums. Jautājums vēl aizvien ir par to, kā noslēgums izskatīsies un kādi būs lietotie termini noteikumos. Vēl aizvien ir jautājums par balsojumu, un, tā kā tas vēl nav bijis, ir grūti komentēt kaut ko vairāk. Lielbritānijas pašreizējā problēma ir tā, ka pozīcija tajā ir ar nelielu pārsvaru, tātad vāja. Katra lieta ir smagi jāpierāda, un grupas uzklausa dažādus risinājumus. Ātram risinājumam pietrūkst vairākuma, un tā ir visas problēmas atslēga, diemžēl mēs to ietekmēt nevaram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nozagti nesen uz valsts ceļiem uzstādītie atstarojošie signālstabiņi

Žanete Hāka, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, šoruden vairāki valsts reģionālie autoceļi tika aprīkoti ar atstarojošajiem signālstabiņiem, taču jau pāris mēnešus pēc uzstādīšanas vienā no posmiem ir nozagti 20 stabiņi, bet citā ir izdarīts mēģinājums tos nozagt vai izdemolēt un 14 stabiņi ir izkustināti, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

20 stabiņi ir nozagti autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči (P112) posmā no Kurmāles un Turlavas pagastu robežas līdz Ķoniņu kapiem, savukārt autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Tumes līdz Sātiem ir izkustināti 14 stabiņi.

Atstarojošie stabiņi tiek uzstādīti, lai diennakts tumšajā laikā autovadītāji varētu labāk pārredzēt ceļu, tie būtiski uzlabo satiksmes drošību. Zogot vai demolējot ceļa aprīkojumu, tiek nodarīts ne tikai finansiālais zaudējums, bet, kas ir pats būtiskākais, tiek apdraudēta satiksmes drošība.

Oktobrī vairāk nekā 30 reģionālo autoceļu posmi tika aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līdz 2020. gadam iecerēts uzlabot grants ceļus aptuveni 1000 km apjomā

Rūta Lapiņa, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā apstiprināts valsts budžets 2018.gadam, kas paredz kopumā 428,8 milj. eiro ieguldījumu transporta un sakaru nozarē. No tā 29.6 milj. eiro ir papildu piešķirtie līdzekļi tieši valsts vietējo autoceļu, kā arī dzelzceļa publiskās infrastruktūras sakārtošanai, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Autoceļu jomā tiks uzlaboti valsts galvenie un reģionālie ceļi ar asfalta segumu, lai uzlabot satiksmes drošību. Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 milj. eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums. Kopumā līdz 2020.gadam varēs uzlabot grants ceļus apmēram 1000 km apjomā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka katrs atjaunotais ceļš ir liels ieguvums tieši iedzīvotājiem un pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts ekonomikai kopumā. Lielāko finansējumu ieguldām tajos autoceļos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un kurus izmanto lielākais skaits cilvēku. Šīm investīcijām nenoliedzami ir būtiska ekonomiskā atdeve. Taču ir jāpievērš arī liela uzmanība cilvēku mobilitātei reģionos, kur noteicoša ir vietējo autoceļu infrastruktūra. Sakārtota, pieejama un kvalitatīva infrastruktūra piesaistīs investīcijas arī jaunu ražošanas uzņēmumu radīšanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai kopumā. Tāpēc lēmums novirzīt papildu finansējumu vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir pamatots un vērsts uz novadu iedzīvotāju vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajam mācību gadam, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem piedāvā iespēju doties bezmaksas ekskursijā uz Ceļu laboratoriju, informē LVC.

Laboratorijā skolēniem tiek demonstrētas dažādas iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīti ceļu būves materiāli: smilts, šķembas, grants, bitumens, u.c.

Ceļu laboratorijas speciālisti katru dienu uzņem ekskursantus no visas Latvijas. Ja ekskursanti ierodas ar savu transportu, tad viņiem ir iespēja arī izbraukt uz konkrētu objektu, iepazīstoties ar kvalitātes pārbaudēm uz ceļa, mērot ceļa līdzenumu, raupjumu, nestspēju.

Ekskursijas LVC Ceļu laboratorijā varēs notikt līdz novembra beigām. 2016. gadā ekskursijas atsāksies maijā.

LVC Ceļu laboratorija atrodas Rīgā, M.Rencēnu ielā 1a.

Ceļu laboratorija ir VAS Latvijas Valsts ceļi struktūrvienība, kas veic autoceļu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu, kā arī veic pētnieciskos darbus. Ceļu laboratorijas speciālisti dodas veikt pārbaudes uz asfaltbetona rūpnīcām, uz ceļu posmiem, kur tiek veikts remonts, kā arī pārbauda šķembas, bitumenu un citus izejmateriālus, no kuriem top ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu remonts Rucavas novadā uz lielceļa Liepāja–Lietuvas robeža rada bīstamas situācijas. Remontdarbi pamudinājuši Rucavas novada domi ierobežot satiksmi uz pašvaldības ceļa Sikšņi–Liepieni, kuru šobrīd daudzi izvēlas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pašvaldības ceļu izmanto pārlieku intensīvi un ļoti smaga tehnika, un tas tiek pamatīgi bojāts, deputātus domes sēdē informēja Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks.

Rucavas novada domes deputāti pēc neilgām debatēm kārtējā sēdē 23. jūlijā pieņēma lēmumu aizliegt pa ceļu Sikšņi–Liepieni Dunikas pagastā braukt kravas automašīnām, kas smagākas par 18 tonnām. Uz ceļa tiks izvietotas atbilstošas aizlieguma zīmes. Noteiktie ierobežojumi paredz atbalstīt vietējos uzņēmējus un izsniegt atļaujas tiem, kuriem būs nepieciešamība pa ceļu braukt ar smago tehniku.

Kursas Laiks novēroja, ka Sikšņu ceļu izmanto liels skaits smago automašīnu un tas visu laiku ir tīts pastāvīgā putekļu mākonī, tādējādi samazinot redzamību līdz minimumam. Daudzi nepacietīgāki braucēji mēģina apbraukt lielceļa remontdarbus caur Sikšņiem, tādējādi radot papildu vieglo automašīnu plūsmu. Lai arī līkums ir teju 20 kilometru, tomēr to iespējams pārvarēt ātrāk nekā pusstundā, kas jāpavada, gaidot pie 11 luksoforiem remontdarbos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maģistrāles A-7 remonts posmā no Ķekavas līdz Iecavai vēl nav pabeigts. Tādēļ transporta līdzekļu vadītājiem šeit jāievēro braukšanas ātruma ierobežojums, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Braukt pa jaunu asfaltu uz septiņdesmit, tas šķiet absurds. Ir arī sazīmēti visi horizontālie apzīmējumi – līnijas ceļa vidū, malās. Reti, kurš vadītājs ievēro ātruma ierobežojumus. Taču policistiem šis posms ir īstais «medību lauks»,» neizpratni par ierobežojumiem uz ceļa izteicis kāds šoferis, kurš publiski savu vārdu izpaust nevēlējās.

Autoceļa uzturētājs, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» (LVC) skaidro, ka remonts tomēr pilnībā nav pabeigts un ātruma ierobežojumi ir tikai un vienīgi rūpēs par satiksmes dalībnieku drošību. LVC speciālists Voldemārs Šķēle Bauskas Dzīvei stāsta, ka jauna, nesen ieklāta asfaltbetona virskārta nenodrošina pietiekamu riepu un seguma virsmas saķeri. Šādam segumam ir paaugstinātas slīdamības risks. Strauji bremzējot, automobilim ir garāks bremzēšanas ceļš, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Jaunai virskārtai nepieciešams aptuveni mēnesis, lai satiksme no tās nodeldētu bitumena plēvīti, kas ir iemesls nepietiekamai saķerei. LVC Kvalitātes kompetences centra Ceļu laboratorija saķeres koeficienta mērījumus veic aptuveni mēnesi pēc virskārtas ieklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veicis 35 miljonu eiro apmērā, t.sk. ziemas dienesta darbi.

Apjomīgākie valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi vasaras sezonā ir grants autoceļu iesēdumu un bedru remonts 3,2 milj. eiro apmērā, asfalta seguma bedru remonts 3,2 miljoni eiro un selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde asfalta seguma autoceļiem divu miljonu eiro apmērā.

Kopumā valsts autoceļu segumu uzturēšanas darbos ieguldīti 11,4 milj. eiro. Satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ar asfalta segumu veikti bedru remontdarbi vairāk nekā 149 900 m2 apjomā. Uzlabojot reģionālo un vietējo valsts autoceļu ar asfalta segumu kalpošanas laiku un braukšanas apstākļus autovadītājiem, veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde vairāk nekā 100 km garumā. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, grants autoceļiem iesēdumu un bedru remonts veikts turpat 92 000 m3 apmērā, greiderēšana veikta vairāk nekā 40 800 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Baložos atjauno kūdras dzelzceļu

Laura Mazbērziņa, 09.05.2018

Gatavo kūdras izolācijas plāšu transportēšana, aptuveni 1960-tie gadi.

Foto no Baložu pilsētas bibliotēkas krājuma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru