Jaunākais izdevums

Uz akciju cenu izmaiņu sarkanā fona skatījums uz ekonomiku var kļūt arvien pesimistiskāks.

Akciju cenas lielākajos pasaules tirgos šīs nedēļas pirmajā pusē planējušas vēl zemāk, un tas turpina uzturēt labu augsni spekulācijām par to, ka globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās varētu būt straujāka. Par to liek spriest arī dati, un, piemēram, pagājušonedēļ tie atklāja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukusi gan Vācijas, gan Japānas tautsaimniecība (svarīgi gan piebilst, ka abos gadījumos to izraisījuši vienreizējie faktori). Problēmas zīmējas arī attīstības valstīm, kur visvairāk, šķiet, tiek apspriesta Ķīnas tautsaimniecības bremzēšanās. Šīs valsts ekonomikas loma būtiski augusi, un tās liktenis ietekmē gan daudzu citu valstu, gan lielu uzņēmumu likteni. Piemēram, vēsāka Ķīnas ekonomika nozīmē produkcijas noieta sarežģījumus Vecā kontinenta eksportētājiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pagaidām visai labi turas ASV ekonomika, lai gan pēdējā laikā pietiekami daudzi jautājumi saistīti ar to, ka investoru kopējā reakcija var būt, iespējams, tik pārspīlēta, ka tā apdraud ekonomikas izaugsmi arī šajā valstī. Lielākā daļa ekonomistu pauž viedokli, ka pagaidām tomēr nē, lai gan kopējais fons ir satraucošāks nekā vēl samērā nesen. Piemēram, JPMorgan Chase ekonomisti pašlaik ASV recesijai nākamo 12 mēnešu laikā piešķir aptuveni viens pret trīs lielu iespējamību.

Uzmanība tiek vērsta uz vēlīnā ekonomikas cikla stadiju un to, ka riski šai valstij var nākt arī no ārpuses (tādējādi investori jau tagad sagaida, ka straujāk peļņas pieaugums bremzēsies pašiem «starptautiskākajiem» no ASV publiski biržā kotētajiem uzņēmumiem). «Bezdarbs ir ļoti zems, algu un inflācijas palielināšanās spiediens aug, aktīvu cenas un korporatīvais parāds ir augsts, un ASV Federālo rezervju sistēma palielina procentlikmes, lai nepieļautu ekonomikas pārkaršanu. Vidēji ekonomikas izaugsme uz šādu nosacījumu fona nav turpinājusies ilgāk par dažiem gadiem,» teic minētās ASV investīciju bankas pētnieki.

Visu rakstu Tirgi zvana trauksmes zvanus lasiet ceturtdienas, 22.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Trauksmes celšanas likumā un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.

"Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai", skaidro viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe.

"Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei," viņa piebilst.

Trauksmes cēlēju represētājiem grib bargus sodus  

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Jāatgādina, ka no šī gada 1.jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, sods paredzēts par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā un ceļot trauksmi publiski. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums 

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums,...

Tāpat Valsts kanceleja rosina precizēt prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz šim šīs prasības ieteikumu veidā bija ietvertas vadlīnijās.

Plānots stiprināt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi, vienlaikus mazinot slogu organizācijām, ko šī likuma prasība rada. Valsts kanceleja piedāvā valsts un pašvaldības iestādēm, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, veidot kopīgu iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos, tādas pašas prasības attiektos arī uz privātā sektora dalībniekiem, kam ir 50 līdz 249 nodarbinātie. Atgādinām, ka iekšējā trauksmes celšana ir visefektīvākais veids, kā novērst iespējamus pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kā arī mazināt apdraudējumu uzņēmuma reputācijai.

Arī ES direktīva aicina dalībvalstis mudināt vispirms izmantot iespēju ziņot iekšēji savā darbavietā. Vienlaikus plānots precizēt gadījumus, kad trauksme būtu ceļama publiski.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021.gada 17.decembrī.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem likumā, kas izteikti likumprojektā un anotācijā, var iesniegt rakstiski līdz šī gada 30.jūlijam, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected]

Ņemot vērā saņemtos viedokļus, iebildumus un priekšlikumus, dokumenti tiks precizēti un iesniegti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē sabiedrības līdzdalība varēs turpināties līdz projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sabiedrības pārstāvji, kuri būs pieteikušies līdzdalībai, tiks informēti par tālākajām līdzdalības iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Atklāj kampaņu par Trauksmes celšanas likumu Redzi. Dzirdi. Runā.

Monta Glumane, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.» izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.

«Mēs Latvijas sabiedrība vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. Un to mēs varam sasniegt tikai visiem kopā līdzdarbojoties. Mūsu - valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un likumus, kas dotu iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā bieži vien saskaramies ar daudzām nejēdzībām un pārkāpumiem, piemēram, korupciju, problēmām iepirkumos un būvniecības jomā un redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc? Vienaldzīgi uz to noskatāmies vai labākajā gadījumā paužam kādus anonīmus komentārus internetā. Tāpēc esam radījuši vēl vienu mehānismu - trauksmes celšanas, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties un mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies,» atklājot kampaņu skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14, un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības, informē Valsts kancelejas (VK) pārstāve Zane Ozola.

Lai trauksmes celšana būtu ērtāka, VK izstrādājusi tiešsaistes ziņojuma formu tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv - to aizpildot, iespējams ziņot kompetentajai iestādei par darba vietā novērotiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Trauksmes celšanas tiešsaistes ziņojuma forma ir aizpildāma, veicot trīs soļus. Pirmajā ir jāizvēlas iestāde, pie kuras vērsties. Otrajā - jāapraksta darba vietā novērotais pārkāpums un iespējamais kaitējums sabiedrībai. Savukārt trešajā - jānorāda kontaktinformācija, lai iestāde varētu sazināties ar trauksmes cēlēju un aizsargāt viņu no sekām, ja tādas būs radušās trauksmes celšanas dēļ. Celt trauksmi var tikai fiziska persona, sniedzot iespējami aktuālas, konkrētas un skaidras ziņas. Ar faktiem un dokumentiem pamatota informācija palīdz ātrāk saprast, kā problēmu novērst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs sodīt, piespriežot maksāt līdz 14 000 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu maksimālais naudas sods būs 700 eiro.

To paredz paredz grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuri spēkā varētu būt no 2020. gada. DB jau vēstīja, ka no šā gada 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kas uzliks pienākumus darba devējiem, vienlaikus aizsargās trauksmes cēlējus.

Divas atbildības

Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe atzina, ka sākotnēji tika sagatavotas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču administratīvās atbildības reformas rezultātā izmaiņas tiek piedāvātas trauksmes celšanas likumā. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem tiek apspriests sods fiziskajai personai no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), amatpersonai – no astoņām (40 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – no četrpadsmit (70 eiro) līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (14 000 eiro). Paredzēts, ka par minētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās atbildīgā būs Valsts darba inspekcija. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), un par šo jomu atbildīgā būs Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji, kuriem ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir izveidojuši iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, par tās atdevi vēl esot grūti spriest

Tā situāciju vērtē aptaujātie.

Vairums uzskata, ka pašlaik, kad ir pagājis tikai viens mēnesis kopš trauksmes celšanas likuma prasību iedarbināšanas, vēl pāragri gaidīt kādus rezultātus, drīzāk tas esot uzskatāms par jauninājuma iedzīvināšanas pirmo posmu. Tiek vērtēts, ka «cāļus skaitīs rudenī», tas nozīmē, ka vērtēt un analizēt varētu tikai pēc 3-6 mēnešiem vai vēl labāk – pēc gada vai diviem.

«Atbilstoši likuma prasībām un Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ir izstrādāta procedūra un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma,» skaidroja SIA Rīgas meži Iekšējā audita vadītāja Anda Stīpniece. Uzņēmuma vadība par iekšējā trauksmes celšanas punkta atbildīgo ir nozīmējusi Iekšējā audita vadītāju. «Nekādi papildu izdevumi saistībā ar šo normu ieviešanu nav radušies,» uzsvēra A. Stīpniece. Viņa atgādina, ka uzņēmums noteikumus un procedūru izstrādājis pēc konsultācijām ar Valsts kancelejas atbildīgo speciālisti Inesi Kušķi. «Darbinieki ir informēti par iespējām celt trauksmi. Šāda informācija ir uzņēmuma iekšējā interneta (intraneta) vietnē, kur norādīti gan mani tālruņi, gan e-pasti, kā arī instrukcija, kā un ko darīt,» skaidroja A. Stīpniece. Viņa norāda, ka situācijās, kad kontaktpersona ir komandējumā, atvaļinājumā vai saslimusi, ir paredzēta aizvietošanas sistēma, taču tā atšķiras no aizvietošanas iekšējā audita daļas vadītāja amatā. «Manas prombūtnes laikā šajos sensitīvajos jautājumos aizvietošana ir sarežģīta, tāpēc trauksmes celšanas situācijā informācija nonāktu pie juristiem,» uz jautājumu, kur nonāktu iekšējā trauksmes cēlāja ziņojums, atbild A. Stīpniece. Viņa atzīst, ka pirmajā mēnesī neviens trauksmes celšanas ziņojums nav saņemts, bet ir bijuši jautājumi par izveidoto sistēmu, tās piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par Trauksmes celšanas likumu

Ellex Kļaviņš partnere Daiga Zivtiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pastiprinātu korupcijas risku novēršanu, «Rīgas satiksmes» jaunā pagaidu valde izveidojusi darba grupu uzņēmuma procesu un atkārtotai darbinieku amatu izvērtēšanai. Tāpat pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu.

Saskaņā ar Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) «Vadlīnijām par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā» «Rīgas satiksme» izveidojusi darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no Risku vadības, Kvalitātes pārvaldības, Iekšējā audita, Ekonomikas, Personāla pārvaldības un Juridiskās daļas. Darbinieku amatu un uzņēmuma procesu risku izvērtējums jāiesniedz «Rīgas satiksmes» valdei līdz šā gada 1.augustam.

11. aprīlī «Rīgas satiksmes» valdes sēdē tika pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu. Minētais standarts sniedz vadlīnijas pretkorupcijas vadības sistēmu izveidei, uzturēšanai, pārskatīšanai un uzlabošanai. Šis standarts vērsts uz dažādu kukuļošanas shēmu novēršanu valsts un privātā sektorā, ar un bez starpnieka, ar labuma gūšanu organizācijai vai tikai atsevišķam tās nodarbinātajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji gan privātām vajadzībām, gan darba nolūkos aktīvi veic zvanus uz ārvalstīm, liecina Tele2 dati.

Viens mobilo sakaru lietotājs, zvanot no Latvijas uz ārzemēm, norunā aptuveni 30 minūtes mēnesī jeb vienu minūti dienā. Aktīvāk uz ārvalstīm zvana biznesa klienti, norunājot divas reizes vairāk nekā mobilo sakaru lietotājs, kam ir privātais pieslēgums.

Arī ceļojot Latvijas iedzīvotāji norunātajām sarunu minūtēm vairs neseko līdzi tik rūpīgi kā agrāk. Atrodoties ārpus Latvijas jeb viesabonēšanā telefona saruna dienā ilgst vidēji 4,5 minūtes. Līdzīgi kā veicot starptautiskos zvanus no Latvijas, arī šeit ir novērojama atšķirība starp privātpersonām un biznesa pārstāvjiem - pēdējie mobilos zvanus ārvalstīs veica par 30% vairāk.

«Mūsdienas klientam ir svarīgi, lai viņš varētu sazināties ar ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem, lai kurā pasaules malā viņi atrastos. Mobilo sakaru industrija pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies, kā arī ir ieviesti dažādi oficiālie regulējumi, kas devuši iespēju klientiem ārvalstīs mobilos sakarus lietot daudz izdevīgāk. Pēc mūsu tīkla datiem mēs redzam, ka zvani uz ārvalstīm vai viesabonešānā gadu no gada tiek veikti arvien vairāk. Nedaudz vairāk starptautiskie zvani un zvani ārvalstīs tiek veikti vasaras periodā, kad cilvēki dodas baudīt brīvdienas uz ārzemēm,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Bite uzsācis piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus viedpulksteņiem, kas ir aprīkoti ar eSIM,. Tas sniedz iespēju viedpulkstenī saņemt, rakstīt ziņas, zvanīt un saņemt zvanus, kā arī izmantot internetu pat tad, ja viedtālrunis nav tuvumā vai ir izlādējies, informē uzņēmumā.

Pakalpojuma ieviešanu lielā mērā veicinājis viedpalīgu popularitātes pieaugums. Piemēram, Bitē šī gada pirmajā pusgadā viedpulksteņu pārdošanas apjomi palielinājušies par 50%, savukārt statistikas kompānija «Statista» prognozē, ka turpmākajos gados Eiropā šī viedpalīga lietotāju skaits ik gadu augs par vairāk nekā 5%, jau pēc trīs gadiem sasniedzot vairāk nekā 44 miljonus.

Līdz šim viedpulksteņiem bija nepieciešams nepārtraukts «Bluetooth» savienojums ar viedtālruni, kur attālums starp abām ierīcēm nepārsniedz aptuveni 30 metrus, lai viedpulkstenī, piemēram, saņemtu paziņojumus par ienākošajām ziņām un zvaniem, kā arī veiktu zvanus un rakstītu ziņas tieši no pulksteņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Kāds klients teica tā: kad vēroju, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri ungaida, kamēr tā atripos atpakaļ, sapratu, ka kaut kas ir nogājis šķībi,” stāsta Uretek Balticvadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz Uretek, kasnodarbojas ar māju pacelšanu. Daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, ganjaunām - ir tieksme nosēsties.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tāsstabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam Uretek izmanto dabaidraudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi.

Kā redzams no raksta sākumā pieminētā gadījuma ar kaķi, pirmos trauksmes signālusiedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtniekinav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiālaapjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nometņu organizatoriem jārēķinās ar stingrākām ugunsdrošības prasībām

Lelde Petrāne, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad stājušās spēkā ugunsdrošības prasības attiecībā uz publiskajiem objektiem, ja tajos atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēta cilvēku izmitināšana naktī, bet tas tiks darīts un cilvēki nakšņos – objektā ir jābūt ierīkotai automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas ceļu skaitam un platumam jābūt atbilstoši izmitināto cilvēku skaitam, kā arī evakuācijas ceļam jānodrošina cilvēku drošu izkļūšana no objekta, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šobrīd daudzviet vietās, kur tiek organizētas diennakts nometnes, konkrētie objekti nav paredzēti cilvēku izmitināšanai naktīs un tajos nav ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, kā arī balss izziņošanas sistēma. Ņemot vērā, ka pie VUGD vēršas daudzu nometņu organizatori, kuri diennakts nometnēm izmanto telpas, kuras ikdienā nav paredzētas nakšņošanai un nav aprīkotas atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām, VUGD nevar saskaņot atļaujas nometņu organizēšanai.

VUGD informē, ka šā gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu 340.punkts, kas nosaka, ka publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja ir ievērotas šādas prasības:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Kāds klients reiz novērojis, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri un gaidījis, kamēr tā atripos atpakaļ. Nebija ilgi jāanalizē, ka kaut kas ir savirzījies šķībi mājas konstrukcijā.” stāsta Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Tā kā daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, gan jaunām - ir tieksme nosēsties, šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz SIA “Uretek Baltic”, kas nodarbojas ar visu iepriekšminēto objektu gan pacelšanu, gan nostiprināšanu.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tās stabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam SIA “Uretek Baltic” izmanto dabai draudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi

Tāpat kā minētajā gadījumā ar kaķi un bumbiņu, pirmos trauksmes signālus iedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtnieki nav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiāla apjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu un nodevusi to izvērtēšanai

Lelde Petrāne, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte atbilstīgi Trauksmes celšanas likumam ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, informēja Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, prorektora sociālo un tiesību zinātņu jomā p.i. Ina Druviete.

Šāda informācija liekot Latvijas Universitātei ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti.

Latvijas Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, Latvijas Universitāte ir nodevusi informāciju izvērtēšanai LU Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc rekonstrukcijas atklātajā Siguldas devonā ugunsdzēsības trauksmes dēļ izmirkušas skatuves iekārtas

LETA, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Siguldas novada kultūras centra «Siguldas devons» lielajā zālē «Radix» nenoskaidrotu iemeslu dēļ nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācijas trauksme skatuves zonā, kā rezultātā izmirkušas skatuves iekārtas, informēja pašvaldībā.

Ugunsdzēsības trauksmes laikā tika sākta ūdens izsmidzināšana skatuves zonā. Iespējams, ūdens arī skāris apskaņošanas un gaismošanas iekārtas. Ūdens nav skāris instrumentus un koncertflīģeli «Bösendorfer», kā arī krēslus skatītāju zonā.

Pašvaldība arī norādīja, ka izsmidzinātais ūdens ir savākts.

Tāpat izsaukti atbildīgo iestāžu speciālisti, lai noskaidrotu signalizācijas trauksmes iemeslu.

Kamēr nav saņemts atbildīgo institūciju lēmums par trauksmes cēloni, pasākumu norises un apmeklētāju drošību, šodien atcelti visi kultūras centrā plānotie pasākumi, tostarp Siguldas novada Goda diena.

Pasākuma organizatori ir vienojušies ar komponistu Raimondu Tigulu, Rīgas Doma zēnu kora māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu un pasākuma radošo komandu, ka svētku koncerts un svinīgā novadnieku godināšana notiks svētdien, 8.decembrī, plkst.16.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālais projekts Parunāsim veicina nodarbinātību un mazina vientulību

Anda Asere, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" mēnesī saņem 400 līdz 480 zvanus.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts, kas darbojas katru darba dienu 11 rītā līdz septiņiem vakarā latviešu un krievu valodā. Zvanot uz telefona numuru 26564564, cilvēki var parunāties. "Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām, turklāt ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām. Mums zvana arī, lai dalītos savā priekā par ikdienas norisēm, redzētām teātra izrādēm un izlasītām grāmatām. Aug arī pieprasījums pēc lasīšanas priekšā un kopīgu krustvārdu mīklu risināšanas. Tādēļ plānojam šo ieviest arī kā pakalpojumu, kuru var iegādāties un uzdāvināt saviem vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem un jebkuram citam cilvēkam, kuram vēlas izrādīt savu atbalstu," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Svētku laikā cilvēki vēlas parunāties

Anda Asere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" decembrī saņēma 482 zvanus, no kuriem 62 bija tieši Ziemassvētku laikā. Vidējais svētku sarunas ilgums bija ap 25 minūtēm.

Pirms gada, 2018. gada decembrī, "Parunāsim" saņēma 93 zvanus, no kuriem 24 bija Ziemassvētkos. "Šajos svētkos joprojām bija aktuāli zvani, ka tuvinieki nav pildījuši solījumus un atbraukuši ciemos, tas ir radījis cilvēkiem depresīvas un skumjas sajūtas. Gada pastāvīgie zvanītāji zvanīja, lai novēlētu priecīgus svētkus un lai izdodas turpināt sarunas ar tiem, kuriem tās ikdienā ir nepieciešamas. Interesanti, ka šoreiz runātāji arī uzsvēra, ka televīzijā esošās reklāmas ir ļoti kaitinošas, jo sliktā finansiālā stāvokļa dēļ paši nevar atļauties tās lietas, kas tiek reklamētas un tas rada ļoti nepatīkamas sajūtas," zina teikt Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bīstamās investīcijas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna ir ekonomisks sāncensis, īpaši tehnoloģiskajā līderībā, un sistēmisks konkurents, kas izvirza alternatīvus pārvaldības modeļus. Tā šo lielvalsti šā gada 12. marta preses paziņojumā nodēvēja Eiropas Komisija.

Eiropas attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas un tālu no tā optimisma, kas valda zināmās aprindās Latvijā, īpaši attiecībā uz šīs valsts investīcijām loģistikā un Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas sadarboties ar Ķīnu, tirgoties ar to, taču arvien vairāk izskan brīdinājumi, ka Ķīna rada ne tikai iespējas, bet arī draudus. Tie saistās ar kiberspiegošanu, rūpniecisko spiegošanu, autortiesību pārkāpumiem, protekcionismu.

Arī, runājot par Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, ES ir vairāk nekā piesardzīga un zvana zināmus trauksmes zvanus par to, ka Itālija, vienīgā no ES valstīm, ir pievienojusies šai iniciatīvai, tādējādi sniedzot Ķīnai piekļuvi pie vienas no G7 valsts ostām un infrastruktūras. Piesardzības pamatā ir investīciju asimetrija. Proti, Ķīna veic milzīgas investīcijas ES, pārņemot tās stratēģiskās nozares un infrastruktūru, tajā pašā laikā savu tirgu tur tikpat kā slēgtu ES investīcijām. Līdz ar to ES līderi ir vienojušies par stratēģisko nozaru aizsardzību, neļaujot tajās nekontrolēti ieplūst ķīniešu investīcijām. ES līderi arī atgādina, ka Ķīnā ir cita politiskā sistēma nekā ES un vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Un Ķīna ar savām investīcijām dalībvalstīs mēdz pirkt to klusēšanu un acu pievēršanu. Viens no Eiropai aktuālākajiem jautājumiem ir par Ķīnas īstenoto protekcionismu un savu uzņēmumu subsidēšanu, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru