Eksperti

Tirgot vai pārdot – kā sasniegt vēlamo rezultātu nekustamā īpašuma tirgū 2026. gadā

Radiks Landaus, Colliers Baltics Pārdošanas nodaļas direktora vietnieks,04.02.2026

Jaunākais izdevums

Pēc pāris gadu pieticīga snieguma nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir atdzīvojies – notiek gan lielāki, gan mazāki darījumi dažādos segmentos, un kopējais apjoms 2025. gadā pārsniedza 300 miljonus eiro. Tiem, kam ir aktuāla īpašuma pārdošana, var šķist, ka šis process būs salīdzinoši vienkāršs, taču realitāte var izrādīties atšķirīga.

Turpmāk – dažas atziņas par tirgu un ieteikumi tiem, kas vēlas rezultatīvi pārdot, ne tikai tirgot nekustamo īpašumu.

Augstā aktivitāte padara tirgu sarežģītāku un profesionālāku

Pirmkārt, piedāvājums ir ārkārtīgi plašs, un pircēji ir ļoti izvēlīgi. Emocijām tirgū nav īsti vietas. Pircēji lēmumus pieņem izsvērti, racionāli, rūpīgi skaitot savu naudu, jo ir piedzīvojoši gan būvniecības krīzi, gan energoresursu krīzi, gan cenu pieaugumu dažādās kategorijās. Vairums pircēju ir profesionāli tirgus dalībnieki, tiem ir izveidota komanda, kas seko un detalizēti analizē apkārt notiekošo.

Otrkārt, arī paši darījumi ir sarežģīti, salīdzinoši reti ir vienkārši iegādes gadījumi “ieraudzīju, iepatikās, samaksāju”. Savukārt bieži sastopami pirkumi uz nomaksu, uzņēmumu iegāde, uz kuriem noformēti īpašumi, un tamlīdzīgi. Šādi darījumi būs raksturīgi ne tikai 2026. gadā, bet arī turpmākos piecus gadus.

Vidējais nekustamā īpašuma pārdošanas laiks ir 6–12 mēneši, papildu laiku prasa banku finansējuma piesaiste, darījumu partneru izvērtēšana, naudas izcelsmes pārbaude – svarīga ir caurspīdīguma nodrošināšana.

Vai paļauties tikai uz sludinājumu

Neraugoties uz to, diezgan daudzi potenciālie pārdevēji joprojām nereti vienkārši gaida, ka uzradīsies pircējs, jo tirgus taču ir aktīvs.

Sludinājumu portālos redzam piedāvājumā īpašumus ne vien mēnešiem ilgi, bet pat gadiem, dažkārt cena pakāpeniski tiek samazināta. Darījumi nenotiek nevis tāpēc, ka konkrētā platforma darbotos slikti. Tas vairāk ir saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki – potenciālie pircēji – strādā proaktīvi. Investori paši nereti izstaigā pilsētu, salīdzina alternatīvas, meklē objektu īpašniekus, ievāc plašu informāciju.

Tāpēc, ejot sludinājuma ceļu, tas jāprot pasniegt, jāstrādā ar dažādiem digitālajiem mārketinga rīkiem, jāizmanto mākslīgā intelekta iespējas. Tā ir svarīga daļa no pārdošanas procesa, un var palīdzēt “parādīt” ēku cilvēkiem.

Kārtīgi jāgatavojas

Lai pārdošanas process būtu kvalitatīvs un veiksmīgs, īpašniekam tam ir jāsagatavojas. Daudziem, kas savulaik vēlējās savu ēku vai zemes gabalu pārdot, bija visai attāls priekšstats par jēdzienu “due diligence” jeb padziļinātā izpēte, savukārt tagad ir skaidrs, ka savs īpašums ir jāizpēta un jāzina tā parametri, tehniskais stāvoklis, izmaksas. Konkurējošu objektu tirgū ir daudz, un investori salīdzina tos dažādos griezumos.

Nereti ir jāsagatavo dokumenti, kurus uzrādīt varētu lūgt pircēji. Jānoskaidro, vai konkrēto ēku var pārbūvēt, kādas tieši ir iespējas. Ir jāsagatavojas pašam atbildēt uz pircēju, investoru jautājumiem, jāspēj argumentēt. Piemēram, ja pircējs apgalvo, ka namu nevarēs rekonstruēt, tā esot pateikts būvvaldē, attiecīgi cenai būtu jābūt citai, nevis tai, kādu vēlas saņemt pārdevējs, labākais aguments pretī būtu, ka pats pārdevējs ir bijis iestādē un saņēmis atšķirīgu atbildi, turklāt parāda dokumentu vai rakstisku atbildi.

Tādējādi sagatavošanas process arī pārdevējiem bieži vien ir sarežģīts. Ieteicams ir atrast sev labu konsultantu, cilvēku, kurš saprot tirgu, spēj atbildēt uz dažādiem jautājumiem, ieteikt rīcības scenārijus.

Ne tikai starpnieks

Te jāpiemin, ka šajos tirgus apstākļos mainās arī nekustamā īpašuma brokeru loma – viņi vairs nav “klasiski” starpnieki, kas palīdz ar kontaktiem, saved abas puses kopā, viņi ir arī analītiķi, kas pārzina tirgu un piedāvājumu kopumā, spēj detalizēti salīdzināt objektus, izprast investoru vajadzības un iekustināt darījumu procesu.

Viens no brokeru uzdevumiem – informēt īpašniekus par reālo tirgus situāciju. Bieži īpašnieki vēlas pārdot savu objektu tirgus situācijai neatbilstoši dārgi, balstoties tikai uz optimismu, ko vieš tirgus aktivitāte. Jāņem vērā, ka arī nekustamā īpašuma vērtējumi ne vienmēr pilnīgi precīzi atspoguļo iespējamo cenu, tostarp jau pieminēto atlikto maksājumu dēļ – oficiāli darījuma dati parādās ar nobīdi laikā, bet cenas jau var būt mainījušās.

Digitalizācija un profesionāls mārketings kļuvuši par obligātu pārdošanas sastāvdaļu, arī to piedāvā profesionāli konsultanti.

Brokeru kontaktu loks ir plašāks par to, ko, piemēram, varētu nodrošināt sludinājuma publicēšana vien. Turklāt tirgum raksturīgi arī darījumi, kas netiek publiski izziņoti. Piemēram, kāds īpašnieks negrib, lai kaimiņš zinātu, ka viņš pārdod ēku. Kompānijas negrib, lai process izskan plašāk, lai nerastos iespaids, ka uzņēmumam vajag naudas līdzekļus.

Dažkārt pircēji vēlas iespējami mazāku personu loku, kas zina par kāda objekta pārdošanu, jo tas nozīmētu lieku konkurenci. Pircēji vēlas cītīgāk pastrādāt, pieņemt lēmumu par pirkumu ļoti racionāli, pārdomāti. Izprast rīcības motīvu 2026. gads būs pircēju gads. Tieši pircēji noteiks spēles noteikumus, un īpašniekiem būs jāizvēlas – “tirgot” vai patiešām “pārdot”. Veiksmīga darījuma recepte ir savas motivācijas apzināšanās, zināšanas, sagatavošanās un profesionāla pieeja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka ES struktūrfondi ir nozīmīgs valsts investīciju finansējuma avots, lai tam nebūtu pārrāvuma, tiek strādāts, lai izmantotu privātās publiskās partnerības dotās iespējas — valsts pasūta, bet kapitālieguldījumus valstij svarīgos objektos veic privātkompānijas, bet par to izmantošanu saņem naudu no valsts budžeta.

Kāds būs 2026. gadā plānotais budžets salīdzinājumā ar 2025. gada plānoto?

Latvijas tautsaimniecību un arī valsts budžetu, jo īpaši tā izdevumus, ietekmē ģeopolitiskā situācija. 2025. gada valsts budžetā lielākie izaicinājumi bija iekšējas drošības jautājumi — stiprināt Iekšlietu ministrijas dienestu kapacitāti, finansēt austrumu robežas izbūvi un katastrofu centrus, kā arī kaujas spēju paaugstināšanu armijai, savukārt 2026. gadā – paaugstināt finansējumu aizsardzībai līdz 5% no IKP. Skaitliski 2026. gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljards eiro, kas ir par 6,3% lielāki, nekā plānojām 2025. gadā — 15,1 miljards eiro. Savukārt izdevumi 2026. gadā plānoti 17,9 miljardi eiro, kas ir par 4,8% vairāk, nekā plānojām 2025. gada valsts budžetā — 17,1 miljards eiro. Būtiskākā atšķirība ir deficīta apmērs. Proti, 2025. gadu prognozēts noslēgt ar deficītu 1,2 miljardi eiro, tad 2026. gadā — 1,5 miljardi eiro, bet 2027. gadā — 1,79 miljardi eiro un 2028. gadā – 1,72 miljardi eiro. Šāds vispārējās valdības budžeta deficīta pieaugums ir saistīts ar aizsardzības izmaksu pieaugumu, kas 2026. gadā papildus iepriekš plānotajam paredzēts gandrīz 450 milj. eiro apmērā, bet 2028. gadā šis pieaugums sasniegs vēl 700 milj. eiro.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāji,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Reklāmraksti

"KAITA Group", kas nesen prezentēja nekustamā īpašuma projektu Rīgas centrā, emitē obligācijas ar 10,5% ienesīgumu

Sadarbības materiāls,04.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pagājušajā gadā izsolēs atsavinājusi 130 nekustamos īpašumus, kuru izsoļu kopējā summa sasniegusi 9,5 miljonus eiro, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš skaidro, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 2025. gads bija dinamisku pārmaiņu periods, bet 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos. Nekustamo īpašumu tirgu 2025. gadā ietekmēja kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026. gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023. - 2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.

Tirgus aktivitāti ietekmēja arī 2025. gada 3. jūlijā veiktie būtiskie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, nozīmīgi atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Eksperti

Ko privātie namu apsaimniekotāji var piedāvāt daudzdzīvokļu namiem?

Diāna Frīdenberga, AS “Civinity Mājas” valdes priekšsēdētāja,05.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Ekonomika

Izaugsmei nepieciešami skaidri un savlaicīgi lēmumi

Māris Ķirsons,13.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Eksperti

Personālvadības nozares virzība 2026. gadā — galvenās tendences un izaicinājumi

Juris Zalāns, talantu piesaistes platformas “Talenme” līdzdibinātājs,14.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi personāla atlasē kļūst par ikdienas praksi — uzņēmumu pieredze rāda, ka tie var saīsināt kandidātu atlases cikla ilgumu līdz pat 50 %¹. Vienlaikus personālvadības tehnoloģiju piedāvājums pēdējos gados ir strauji audzis, radot jaunu izaicinājumu: kā atlasē izmantot digitālos risinājumus mērķtiecīgi un ar skaidru pievienoto vērtību.

2026. gads iezīmē nozīmīgu pārejas posmu darba tirgū — no kvantitatīvas kandidātu piesaistes uz kvalitatīvu, cilvēkcentrētu pieeju. Uzņēmumiem arvien svarīgāk kļūs līdzsvarot automatizāciju ar stratēģisku domāšanu, lai dažādu rīku izmantošana būtu ne tikai moderna, bet arī efektīva un ilgtspējīga.

Piecas aktuālākās 2026. gada personālvadības tendences, kas palīdzēs uzņēmumiem pielāgoties šīm pārmaiņām un uzlabot atlases kvalitāti.

1. Vairāk kandidātu – zemāka vidējā kvalitāte

Darba sludinājumi Latvijas vadošajos portālos piesaista arvien lielāku kandidātu interesi — atsevišķām vakancēm nereti tiek saņemti pat vairāki simti pieteikumu. Taču liels pieteikumu skaits ne vienmēr nozīmē augstāku atlases kvalitāti. Automatizēta kandidēšana, CV ģenerēšana ar MI palīdzību un minimāla iesaiste pieteikuma sagatavošanā ir radījusi situāciju, kurā personāla atlases speciālistiem jāizvērtē desmitiem vai pat simtiem formāli atbilstošu, taču praksē maz noderīgu pieteikumu.

Eksperti

Jaunais gads startējis mierīgi - kas sekos tālāk?

Tarass Buka, Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs,12.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments ir sācis nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinu 2026. gadam. Līdz 16. februārim iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiks nosūtīti NĪN maksāšanas paziņojumi.

NĪN aprēķināšanas kārtība un likmes 2026. gadā nav mainījušās salīdzinājumā ar 2025. gadu. Tomēr daudziem nodokļa maksātājiem NĪN apmērs var mainīties fiskālās kadastrālās vērtības izmaiņu dēļ.

2026. gada NĪN aprēķinam tiek izmantotas Valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētās fiskālās kadastrālās vērtības uz 2026. gada 1. janvāri.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem 2025. gada izskaņā tika veikts fiskālās kadastrālās vērtības pārrēķins tiem objektiem, kuriem 2025. gada laikā aktualizēti kadastrālo vērtību ietekmējošie dati.

Finanšu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka 2026. gadā visbūtiskākās izmaiņas skar zemes vienības:

Eksperti

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists,18.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis. Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka patlaban citu valstu pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu “Latvijas Pasta” kā sava konkurenta stratēģisko mērķu realizāciju un izaugsmes ambīcijas.

“Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, būsim panākuši, ka 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. 2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto “Latvijas Pastu” kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai,” akcentē Ģ. Rudzītis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums “Viangoo” ieiet jaunā attīstības fāzē, paplašinot sadarbību ar piegādātājiem, un 2026. gadā investēs 2 miljonus eiro 50 mūsdienīgu “SCHMITZ Cargobull” puspiekabju iegādē.

Pirmās 8 puspiekabes tiks piegādātas 2026. gada februārī, ko nodrošina “Swedbank” finansējums. Piekabju iegāde ļaus turpināt uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi arī 2026.gadā. Uzņēmuma operatīvie dati rāda, ka 2025.gada apgrozījums sasniegs 4,8 miljonus eiro, kas ir par 42% vairāk nekā pagājušā gadā.

““Viangoo” jaunās piekabes iznomās saviem sadarbības partneriem, kuri nodrošina transporta pakalpojumu platformai. Tādējādi uzņēmums nodrošināsies ar nepieciešamajiem transporta pakalpojumu resursiem, jo bieži sastopama situācija ir tieši atbilstošas beramkravu transportēšanas piekabes trūkums,” norāda “Viangoo” dibinātājs un izpilddirektors Pēteris Kļaviņš. Nākamajā gadā kopumā paredzēts iegādāties 50 piekabes, bet pirmās 8 piekabes tiks piegādātas jau 2026. gada februārī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Finanses

Valsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro

Db.lv,27.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā termiņā - no 2026. līdz 2028. gadam - valsts budžeta izdevumus plānots samazināt par 844,1 miljonu eiro, ko nodrošina izdevumu pārskatīšana un optimizācijas pasākumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pārskatot nākamā gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju, informē FM.

Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro.

Tostarp nākamgad budžeta bāzes izdevumu samazinājums ir 50 miljonu eiro apmērā, nozaru ministrijas identificējušas un samazinājušas izdevumus par 181 miljonu eiro, bet vēl 12,4 miljonus ir izdevies ietaupīt, gatavojot budžeta likumprojektu.

Eksperti

2026. gads - būvniecības nozares atdzimšanas un kvalitatīvas transformācijas gads

Pāvels Rešetņikovs, SEP projektēšanas direktors,06.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau 2025. gadā liecināja, ka būvniecības nozarē iezīmējas atkopšanās pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pagājušā gada pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā). Tas norāda, ka nozare atguva apgriezienus un pakāpeniski atgriezās pie augstākas jaudas.

To apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indekss - rādītājs, kas demonstrē, kā mainās būvniecībā paveikto darbu apjoms, un atspoguļo gan faktiskos būvdarbus (piemēram, ēku būvniecību, ceļu un infrastruktūras objektu būvi), gan aktivitātes intensitāti nozarē kopumā. Ja 2024. gadā indekss svārstījās ap 100 punktiem (no 100,0 līdz 102,0), tad 2025. gada pirmajā ceturksnī tas jau sasniedza 108,6, otrajā - 110,0, bet trešajā saglabājās ļoti līdzīgā līmenī - 109,8. Pat ar nelielo kritumu 3. ceturksnī pērn būvniecības aktivitāte saglabājās ievērojami augstāka nekā 2024. gadā.

Atgūšanos un izaugsmi apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indeksi - produkcijas apjomi pieauga visos ceturkšņos, bet īpaši 3. ceturksnī, kad sasniegts rekordliels būvdarbu apjoms – vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Tas liecina, ka nozare darbojas ar ievērojami lielāku jaudu nekā iepriekš. Arī mūsu uzņēmumā, arhitektūras birojā SEP, 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu kā intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods.

Pakalpojumi

Rīgas siltums uz noteiktu periodu nepiemēros līgumsodus par kavētiem maksājumiem

LETA,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums, lai ziemas aukstajos mēnešos sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un mazinātu finanšu slogu mājsaimniecībām, no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. maijam nepiemēros līgumsodu par kavētiem maksājumiem par piegādāto siltumenerģiju laika periodā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada aprīlim.

Papildus tam AS Rīgas siltums līdz 2026. gada 31. maijam nodrošina iespēju veikt norēķinus arī par parādiem, kas izveidojušies iepriekšējos periodos, nepiemērojot līgumsodu, proti, ja līdz 31.05.2026. tiks samaksāti visi rēķini par laika periodā līdz 30.04.2026. piegādāto siltumenerģiju, līgumsods, kas tika aprēķināts un nesamaksāts līdz 31.12.2025., tiks anulēts.

Uzņēmums aicina klientus, kuriem ir parādi par piegādāto siltumenerģiju, izmantot praktisku iespēju sakārtot esošās saistības un samazināt finansiālo slogu, norēķinoties par patērēto siltumenerģiju bez papildu līgumsoda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.