A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Eiropas Savienības (ES) valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada papildu valsts izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtam šodien pilnā mērā, un fiskālais līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu, finanšu ministra Andra Vilka vārdā par ceturtdien Saeimas ratificēto ES fiskālās disciplīnas līgumu, pauž Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, uzsverot, ka ratificētais līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.

Jau vēstīts, ka 2011. gada 9. decembrī Eiropadomē eirozonas valstu vadītāji lēma, ka nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. FM norāda, ka tas ir uzskatāms par līdzšinējā darba turpinājumu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu budžeti jeb fiskālā disciplīna, un tas paredz veidu, kā iespējami laicīgi konstatēt, ja kāda valsts bīstami pietuvojas Māstrihtas kritēriju noteiktajai budžeta deficīta robežai 3% no IKP.

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomikas pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Elektrības OIK mazināšanā Ekonomikas ministrija turpina kāpt uz saviem iepriekšējiem grābekļiem, piesedzoties ar priekšvēlēšanu populisma plīvurīti

Kā lielu sasniegumu ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis min valdības apstiprināto informatīvo ziņojumu, kurā Ekonomikas ministrija iezīmējusi elektrības obligātā iepirkumu komponentes (OIK) samazināšanas plānu energoietilpīgiem uzņēmumiem no 2016. gada. Te gan seko svarīgā piebilde – ja Eiropas Komisija to akceptēs. Tas ir gana optimistiski, ņemot vērā, ka Brisele ar savu jāvārdu šādām atbalsta shēmām nesteidzas un, piemēram, igauņi savu shēmu Briselē skaņo jau kopš 2012. gada. Taču, tā kā arī premjerei Laimdotai Straujumai likās, ka solīt kaut kādus samazinājumus uz 2017. gadu, kā to sākotnēji gribēja Ekonomikas ministrija, ir tā kā par traku, īpaši priekšvēlēšanu rudenī, tad politiķi nolēma solīt par gadu ātrāk. Galu galā riska nekāda, jo nav zināms, kas tobrīd būs atbildīgais ministrs un atruna par Briseli ir ugunsdrošs un ūdensdrošs arguments.

Apgrozāmo līdzekļu trūkums, attīstībai nepieciešamās investīcijas pārsniedz gaidāmo peļņu, nespēja atrast Latvijā kvalificētus speciālistus – iemesli, kāpēc tiek pārdotas ražojošas zemnieku saimniecības, ir tikpat dažādi, cik paši lauksaimniecības uzņēmumi. Taču potenciālie pircēji prasīto cenu nav gatavi maksāt.

To laikraksts Latvijas Avīze noskaidrojis sarunās ar pārdošanā izlikto lauksaimniecības uzņēmumu īpašniekiem.

Saimniecību pārstāvju teiktais liecinot – ārzemnieki joprojām Latviju uzskata par valsti, kur par sviestmaizes cenu var iegādāties ražojošu uzņēmumu.

Sludinājumu portālos laikraksts atradis vairākas lauku saimniecības, kurām tiek meklēts pircējs, un noskaidrojis, kāds ir iemesls šādam solim.

Tā, piemēram, nekustamo īpašumu attīstītājs un apsaimniekotājs SIA RPK grupa jau vairākus gadus meklē pircēju diviem saviem lauksaimniecības uzņēmumiem – piena lopkopības saimniecībai SIA Agro Aizkalni un kartupeļu un dārzeņu audzēšanas saimniecībai SIA Čapuļi.

Komunistiskās Kubas valdība vērusies pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru atļaušana vairākās ekonomikas nozarēs 2021.gadā bija ilgi gaidīts solis privātajā sektorā.

Kubas premjerministrs Manuels Marero paziņoja, ka valdība negrasās slēgt mazos un vidējos uzņēmumus, bet tie tiks reorganizēti.

Kuba piedzīvo smagāko ekonomisko krīzi pēdējos trīsdesmit gados. Papildus strauji augošajai inflācijai, zemajam ražošanas līmenim un tūrisma nozares nespējai atgūties no Covid-19 pandēmijas, Kubas ekonomiku žņaudz pastiprinātais ASV embargo.

Cenšoties uzlabot situāciju, Havana 2021.gadā pirmo reizi 60 gadu laikā atļāva privātiem uzņēmumiem sākt darbību vairākos ekonomikas sektoros, piemēram, tūrismā un būvniecībā.

Privātā sektora imports, ko valdība 2023.gadā novērtēja uz 1,3 miljardiem ASV dolāru, ir izraisījis "nekontrolējamu ārvalstu valūtas pieprasījumu", veicinot nelegālā tirgus attīstību, paziņoja Marero. Daži uzņēmumi "pat ir nonākuši tik tālu, ka vietējās preces un pakalpojumus piedāvā ārvalstu valūtās," viņš piebilda.

Ukraiņi ne tuvu nav likumpaklausīgi paipuisīši, tomēr izdarītā ģeopolitiskā izvēle ir neatgriezeniska. Tā ir jārespektē, bet pašiem ukraiņiem jārēķinās, ka «nacionālās īpatnības» netiks pieciestas

Neilgi pirms pērnā Austrumu partnerības samita, kur Ukrainai bija paredzēts parakstīt asociācijas līgumu ar ES, pāris ārzemju ļaužu jautāja manu viedokli par sagaidāmo, un es teicu, ka ir jāgaida līdz pašam pēdējam brīdim, jo ukraiņi ir aplam šiverīgi ļautiņi. Kaut nu es toreiz būtu kļūdījies, tomēr pēc pāris nedēļām notika tieši tas, un Pandoras lāde Kijevā tika atvērta.

Mana skepse par jelkā darīšanu ar ukraiņiem bija un ir balstīta dažādu profesiju ļaužu un arī personīgos novērojumos gadu gaitā. Tā daži Latvijas uzņēmēji biznesa vidi Ukrainā tieši pirms pašreizējā vājprāta raksturoja kā četrreiz nedrošāku, salīdzinot ar Krieviju. Tiesa, peļņas marža arī bijusi attiecīga, tomēr korupcijas, reiderisma un vienkārši krāpšanas «kultūra» tur bijusi fenomenāla, un diez vai gada laikā kaut kas ir fundamentāli mainījies. Krievijā vismaz bijis skaidrs, kuram cik jāmaksā vai kas jādara, lai būtu drošība par administratīvo «jumtu», bet Ukrainā pat kukulis nav garantējis neko.

Laiku pa laikam dzirdamas zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vaimanas par to, ka Eiropas Komisijas (EK) politika nepiekrītot izlīdzināt atbalsta maksājumus Latvijai ar pārējām ES dalībvalstīm.

Taisnība, protams, ministram ir - šie maksājumi tiešām ir diskriminējoši. Tāpat patiesībai atbilst tas, ka EK mūs ir atšuvusi līdz pat 2013. gadam.

No vienas puses, varētu jau teikt - EK nevēlas redzēt jauno dalībvalstu pārtikas ražošanas attīstību un tāpēc žņaudz mūsu lauksaimnieku, kā vien māk. Taču, no otras puses, ir jābūt godīgiem un jāpasaka- esošie maksājumi periodam līdz 2013. gadam tika noteikti laikā, kad mēs stājāmies ES, un toreiz mūsu amatpersonas spēja izsist vien tādus atbalsta maksājumus, kādi tie šobrīd ir. Tiesa, jēdziens «izsist» šeit ir nevietā, jo Latvijai tiek mazākie atbalsta maksājumi visā ES. Turklāt taisnības labad jāatzīst - nav jau brīnums, ka EK nevēlas mainīt spēles noteikumus, tai ritot pilnā sparā. Tādējādi kļūst skaidrs, ka Rozes braukāšana uz Briseli ir vien atrādīšanās zemniekiem, mēģinot radīt iespaidu, ka viņš dara, ko var.

Grieķijas finanšu ministrs otrdien paziņojis, ka Grieķija esot spekulantu uzbrukuma upuris un valsts fiskālās problēmas esot daļa no plašāka mēroga eirozonas problēmām, uz kurām nākamās rindā stāv Portugāle un Spānija.

«Valsts nevar būt atkarīga no tās aizdevēju un finanšu tirgu žēlastības. Turklāt lielā ienesīguma starpība starp Grieķijas un Vācijas obligāciju ienesīgumiem ir pilnīgi nepamatota, kas žņaudz valsts ekonomiku,» tā Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papandero (George Papandreou), raksta cnbc.com.

«Pēc Grieķijas līdzīgu ekonomikas problēmu rindā ir citas valstis, piemēram, Spānija un Portugāle. Šī iemesla dēļ grieķu jautājums, neskatoties uz atsevišķām Grieķijas specifikācijām, ir arī kopējais eiro zonas jautājums,» tā G. Papandero

Pagaidām Eiropas Savienības pārstāvji nolieguši, ka Grieķija varētu saņemt kādu atsevišķu aizdevumu.

Latvijā populāro dziesmu konkursu Jaunais vilnis žņaudz mūsu valsts ne pārāk labvēlīgā ekonomiskā situācija: mazinājusies interese izvietot reklāmu konkursa tiešraides laikā, uzņēmēji atsakās no projekta sponsorēšanas, savukārt no partneru saraksta pazudušas vairākas lielās kompānijas, raksta laikraksts Telegraf.

Biļetes uz Jauno vilni šogad netiek pirktas kūtrāk kā 2007. vai 2006. gadā. Uz šodienu ir izpārdotas visas biļetes uz ieskaņas un noslēguma koncertiem. Tāpat vairs nav brīvu vietu VIP ložā un skatītāju pirmajās rindās.

Kā apgalvo aģentūras Shark Media vadītājs Kestutis Lutkus, tad par Jaunā viļņa sponsorēšanas iespējām esot interesējušās vairākas kompānijas, taču, uzzinot izcenojumus, interese pazūd. K. Lutkus norāda, ka šogad konkursu organizē Maskava, kas strādā pēc saviem standartiem, kas Latvijas nosacījumos ir nepieņemami.

Projekta oficiālajā mājas lapā sponsoru sarakstā figurē tikai viena vietējā kompānija - Olympic Casino Latvia, kas palīdzēs organizēt pēcballīti jeb afterparty. Trasta Komercbanka skaidro, ka šogad nav sponsoru sarakstā, jo mainījušās bankas prioritātes.

Plānotais nodoklis par saimniecības ēkām, kas tautā ticis nodēvēts par šķūnīšu nodokli, var kļūt par vienu no pēdējiem pilieniem jau smagajā lauku iedzīvotāju, īpaši uzņēmēju dzīvē, uzskata lauku uzņēmēji.

Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE partneri, vietējie uzņēmēji, daudziem no kuriem arī pašiem pieder ne tikai veikali, bet arī ražotnes un zemnieku saimniecības, norāda, ka šis nodoklis ir sasteigts, bet tā iekasēšana un kontrole – nepārdomata un sarežģīti realizējama.

«Tiekam spiesti kā skrūvspīlēs, izeju neredzam, kļūst arvien grūtāk, strādājam vēl tikai tāpēc, lai vispār dzīvei būtu jēga, lai kaut ko darītu, bet – cik ilgi tas vēl turpināsies?» retoriski jautā reģionu uzņēmēji, jauno nodokli dēvējot par absurdu. Nodoklis būšot papildu slogs arī patērētājiem, kuru pirktspēja turpina arvien mazināties.

SIA Pata AB, investējot 15 miljonus eiro, iecerējusi Pleskavas apgabalā (Krievijā) izveidot kokapstrādes kompleksu.

Pēc Db aplēsēm Pata AB iecerētā kokapstrādes kompleksa projekts būtu līdz šim lielākais Latvijas meža nozares un, iespējams, pat visas Latvijas investīciju projekts rūpniecībā Krievijā tieši ražošanā. Kaut arī ražotnēs Krievijā investē ne viens vien uzņēmējs, tomēr ne tik lielas summas. SIA Pata AB pēc 2006. gada neto apgrozījuma - 34.31 milj. Ls - bija 7. lielākais meža nozares uzņēmums, bet pēc tīrās peļņas - 1.11 milj. Ls - 11. lielākais visā nozarē.

Līgums noslēgts

Rūpnīcas izveide jau ir uzsākta, jo novembra vidū tika parakstīts līgums starp Pleskavas gubernatoru Mihailu Kuzņecovu un SIA Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu. Patlaban notiekot ražotnei nepieciešamās infrastruktūras darbi, kā arī zemes darbi.

Neraugoties uz sarežģīto situāciju apaļkoksnes tirgū, AS Latvijas valsts meži pērn strādājuši ar 257 milj. eiro neto apgrozījumu un aptuveni 51 milj. eiro tīro peļņu, valsts budžetā samaksājot vairāk nekā 106 milj. eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda 2016. gada provizoriskie valsts mežu apsaimniekotāja valsts AS Latvijas valsts meži (LVM) saimnieciskās darbības rezultāti. «Šobrīd precīzs tīrās peļņas apmērs pirms audita vēl nav nosaucams,» audita rezultātus iesaka sagaidīt AS LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka no tīrās peļņas lauvas tiesu kā dividendes saņems valsts budžets, atlikusī daļa tiks novirzīta investīcijām meža infrastruktūrā un mežsaimniecībā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka tīrās peļņas apjoms ir lielāks, nekā pērn tika lēsts.

«Kokmateriālu cenu kritums lielākajos noieta tirgos ietekmē ne tikai kokrūpniekus, bet arī mežu īpašniekus, turklāt šo situāciju pastiprināja Brexit, eksplozīvā situācija Tuvajos Austrumos, peripetijas Turcijā, kā arī valūtas kursu svārstības,» visu koksnes izstrādājumu realizāciju ietekmējošo faktoru buķeti komentē R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka nu jau kuro gadu pēc kārtas papīrmalkas tirgus, maigi izsakoties, ir stagnējošs un piesardzīgās prognozes par pieprasījuma pieaugumu pagaidām nav piepildījušās.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Šā gada 1.aprīlī stājas spēkā jaunie Krievijas koksnes izvedmuitas tarifi un pašreizējā minimālā likme 10 eiro/m3 tiks paaugstināta līdz 15 eiro/m3, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pēc daudzkārtējām sarunām Eiropas Savienība nepanāca vienošanos ar Krievijas pusi par koksnes izvedmuitas nodevu nepalielināšanu. To lielā mērā noteica Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā sarunu virzība un Krievijas nespēja rast kompromisu citos atvērtajos divpusējos un daudzpusējos jautājumos.

Ņemot vērā Latvijas kokrūpniecības nozares intereses LR Ekonomikas ministrija atbalstīja Eiropas Komisijas iniciatīvu panākt vienošanos ar Krieviju, lai nepieļautu izvedmuitas paaugstināšanu. Tomēr sarunu gaitā neizdevās panākt vienošanos ar Krievijas pusi par koksnes izvedmuitas nodevu nepalielināšanu.

Krievijas lēmums paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Vācijas kokrūpniekus. Saskaņā ar Krievijas valdības lēmumu izvedmuitas paaugstinājums gaidāms arī 2009. un 2011. gadā.

Valsts privātmežu īpašniekiem par augošu koku vai apaļkoksnes pārdošanu vēlas dubultot maksājamo ienākuma nodokli, mežinieki bažījas par pelēkās ekonomikas reinkarnāciju

Iecerētās nodokļu reformas kontekstā paredzēts, mainot uzņēmumu ienākuma nodokļa filozofiju, mainīt arī šī nodokļa likmi pie dividenžu izmaksas, to palielinot no pašreizējiem 15% līdz 20%, un tāpēc arī iecerēta ienākuma nodokļa (IIN) likmju izlīdzināšana, tostarp par gūtajiem ienākumiem no augoša meža vai kokmateriālu sagatavošanas. Privātmežu īpašnieki un arī daļa nelielo kokrūpnieku ir pārsteigti par izteikto piedāvājumu un aicina piedāvāto risinājumu rūpīgi izvērtēt, jo šīs IIN likmes dubultošana esot bīstams ceļš. Kokapstrādes eksperts Andris Plezers aicina būt uzmanīgiem ar šādām idejām, jo tas var ietekmēt arī kokrūpniekus, proti, samazināt koksnes plūsmu no privātmežu īpašniekiem uz koksnes pārstrādes uzņēmumiem, turklāt tā varētu kļūt dārgāka. Uz šāda piedāvājuma riskiem norāda arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kas nosūtījusi vēstuli finanšu ministrei.

Valsts mežos nākamajā piecgadē 2016.–2020. gadā kopējais koku ciršanas apjoms galvenajā cirtē varētu pieaugt aptuveni par 5%

Tā sarunā ar DB atzīst Valsts meža dienesta (VMD) Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts. Viņš norāda, ka VMD savu darbu ir izdarījis un aprēķinus iesniedzis Zemkopības ministrijā. Maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms visos valsts mežos nākamajai piecgadei ir jāapstiprina Ministru kabinetā, bez šī dokumenta koksnes ciršana valsts mežos galvenajā cirtē nav iespējama.

Aprēķins veikts

N. Knēts uzsver, ka VMD aprēķina maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu, taču, vai viss tiks izcirsts, tas ir jautājums meža apsaimniekotājiem. Salīdzinājumam: 2011.–2015. gadam ciršanas tāme apstiprināta 92 063 ha platībā 23,19 milj. m3 koksnes. Savukārt 2006.–2010. gadā ciršanas tāme tika noteikta 20,49 milj. m3 koksnes 80 595 ha platībā. Noteicošais ir platība – hektāri –, savukārt kokrūpniekus interesējošais kubatūras daudzums nav galvenais. «Aprēķina formula maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanai galvenajā cirtē nav mainīta,» tā uz jautājumu, vai ir kādas pārmaiņas tāmes aprēķinā, atbild N. Knēts. Vislielākā ietekme uz maksimāli pieļaujamo koksnes ciršanas apjomu ir mežu platībām, kurās noteikti saimnieciskās darbības liegumi, kas pēdējos gados valsts mežos neesot palielinājušies, kaut arī pieaudzis meža biotopu skaits. Viņš gan atgādina, ka maksimāli pieļaujamais koksnes ciršanas apjoms (tāme) attiecas tikai uz tām pieaugušajām un pāraugušajām audzēm, kuras cērt galvenajā cirtē. Tādējādi reālais koku ciršanas apjoms valsts mežos noteikti būs lielāks par ciršanas tāmē paredzēto, kas nosaka tikai galvenās cirtes apmēru.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Valsts mežos pakāpeniski samazināsies pieejamie koksnes resursu apjomi, kas kokrūpniekus spiedīs meklēt resursus privātmežos.

To liecina valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) plāni par koksnes ieguves apjomiem atbilstoši valdībā apstiprinātajai koku ciršanas tāmei 2011. – 2015. gadam. LVM 2011. gadā kopumā plāno pārdot aptuveni 7 milj. m3, 2012. Gadā – 6 milj. m3, bet 2013. Gadā jau vairs tikai aptuveni 5,5 milj. m3, kas ir ļoti līdzīgi tiem apjomiem, kurus cirta pirms 2005. gada janvāra vētras.

«Ņemot vērā situāciju, kad 2009. un 2010. gadā valsts meži ar valdības rīkojumu palielināja kopējo pārdošanas apjomu par 2 milj.m3, tādējādi kompensējot koksnes ieguves apjomu kritumu privātmežos, nolemts pārdodamās koksnes apjomu samazināt pakāpeniski,» skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Latvijas skujkoku zāģbaļķu reālais eksports ir teju par 40% mazāks, nekā parādās statistikā, jo nepareizi tiekot ierakstīts preces kods.

To liecina Latvijas Kokrūpniecības (LKF) federācijas pētījums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada astoņos mēnešos Latvija ir eksportējusi 304 000 m3 skujkoku zāģbaļķu, taču apaļkoksnes eksportētāju aptauja, kā arī eksporta darījumu analīze rāda, ka patiesais šī produkta eksports ir tikai 181 000 m3. «Ne jau Centrālā statistikas pārvalde ir vainojama pie neatbilstošiem datiem, jo šī ie-stāde tikai apkopo uzņēmēju atskaites, bet gan grēko paši uzņēmumi - to darbinieki, kuri norāda atskaitēs preces kodu,» skaidro LKF izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, šāda kļūda vairāk ir saistāma ar to, ka uzņēmēji savas aizņemtības vai ērtību dēļ nepievērš pienācīgu uzmanību kodiem.

Baltkrievijas lēmums par zāģbaļķu eksporta liegumu atbalsosies Latvijā, kokrūpniekiem būs jāmeklē alternatīva, mežu īpašnieki sagaida pieprasījuma pieaugumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī vairāk nekā pirms trijiem gadiem Baltkrievijas valdība pavēra iespēju uzņēmumiem eksportēt baļķus, tomēr šā gada februārī šī iespēja tika apturēta. «No Baltkrievijas pašlaik var izvest tikai baļķi, kurš ir apzāģēts, taču tāds vairs kā izejviela zāģētās produkcijas ražotājiem neder, un tas nozīmē, ka vietējiem šī kaimiņvalsts baļķu pārstrādātājiem būs jāmeklē, ar ko šo apjomu aizstāt,» secina koksnes tirdzniecības SIA Aca Timber valdes priekšsēdētājs Armands Apfelbaums. Viņš atzīst, ka šī problēma skars tikai tos kokrūpniekus, kuri zāģbaļķus iegādājās no Baltkrievijas. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, 2015. gadā no Baltkrievijas Latvijā importēti 0,4 milj. m3 skujkoku un 0,15 milj. m3 lapu koku apaļkoksnes. Protams, šajā apjomā ir ne tikai zāģbaļķi, bet arī papīrmalka.

Valsts budžeta deficītu var mazināt ar lielāku pienesumu no valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM)

To kā vienu no iespējamajiem risinājumiem neformālās sarunās pieļauj daži politiķi. 2007.g. LVM tīrā peļņa bija 92.67 milj. Ls, bet 2008. g. 52.27 milj. Ls, taču šogad uzņēmums plānojis strādāt ar ievērojami mazāku tīro peļņu - vien aptuveni 9 milj. Ls. Nenoliedzot, ka šāds tīrās peļņas kritums ir saistīts ar koksnes cenu milzīgo kritumu šogad, tomēr viņus mulsinot ziņas par LVM ienākumiem, kas tiekot lēsti 131 milj. Ls apmērā (2008.g. — 148 milj. Ls), kas bija publicēts arī Db 26.06.2009. Neoficiāli tiek lēsts, ka LVM varētu samazināt savas izmaksas un arī realizēt vairāk koksni tādā veidā, kas ļauj ieplūdināt valsts makā vairāk.

Arī daži koksnes pircēji pieļauj, ka LVM varētu iegūt lielāku peļņu ko iemaksāt valsts kasē, ja vairāk pārdotu augošu koku cirsmu izsolēs, nevis apaļkoksnes sortimentus, jo šobrīd LVM «dotējot» kokrūpniekus ar 3 -7 Ls/m3.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Ārēji pievilcīgā un labas perspektīvas sološā Zaļā kursa īstenošanas iespējamie risinājumi bažīgus darījuši lauksaimniekus un mežsaimniekus, jo tie būtiski varot ietekmēt zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu saimnieku brīvības līmeni savos lēmumos.

Pašlaik par to, kādi varētu būt Zaļā kursa ieviešanas risinājumi, gan esot vēl pāragri spriest, vienlaikus dažādās auditorijās un arī publiskajā telpā notiek skaļa diskusija, kurā aktīvi iesaistījušās zaļās nevalstiskās organizācijas un zemes apsaimniekotāji. Tā kā šajos lēmumos galavārds pieder valdībai, tad tās atsevišķu locekļu iesaistīšanās šajās karstajās diskusijās tiek uztverta ļoti kritiski un tiek novērtēta kā būtisks riska faktors objektīvu, uz zinātniskiem pētījumiem pamatotu lēmumu pieņemšanai.

"Izstrādes dažādās stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus," kopējo situāciju raksturo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš steidz piebilst, ka lauksaimnieki (un arī visi citi zemes apsaimniekotāji) nav pret zaļajām idejām kā tādām, bet krasi iebilst pret pārspīlējumiem, stereotipiem un vienkāršu, kaut arī varbūt sākotnēji pievilcīgu ideju realizāciju bez analīzes par to īstenošanas sekām, it īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanas izmaksām un cenām.

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.