Jaunākais izdevums

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

2017.gadā SIA «Tolmets» neto apgrozījums sasniedza 193,419 miljonus eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 3,034 miljoni eiro. Tas nodarbināja vidēji 100 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 419 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nelegālā eksporta ierobežošana stiprinās godīgo uzņēmumu konkurētspēju un palielinās ieņēmumus valsts budžetā

Valdis Uburģis, uzņēmuma Tolmets ārējo sakaru vadītājs, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku metāllūžņu, jo īpaši krāsaino lūžņu, darījumos, ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Tā būtu jāsamazina no pašreizējiem 10% līdz 5%, ko piemēro fiziskajām personām lūžņu pārdevējiem, ar šādu iniciatīvu Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija vērsusies Finanšu ministrijā.

«Ar šādu iniciatīvu savulaik vērsāmies pie jau bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un tuvākajā laikā plānojam ar to iepazīstināt pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, bet kopumā dažādās komisijās un tikšanos laikā par to runāts ir vairākkārtīgi,» uz jautājumu, kad un pie kā ir vērsusies asociācija, atbild Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis un lielākā lūžņu iepircēja Latvijā SIA Tolmets ārējo sakaru vadītājs Valdis Uburģis. Tieši 2017. un 2018. gadā, kad bija salīdzinoši augsta cena, it īpaši krāsainajiem metāllūžņiem, ļoti iezīmējās godīgas konkurences jautājumi gan starp lūžņu iepircējiem Latvijā, gan arī lūžņu tirgotāju segmentā Baltijā. «Pašreizējā situācijā, tikai izlīdzinot situāciju Baltijas valstu vidū, Latvijas uzņēmēji spēs atgūt savu konkurētspēju reģionālā līmenī,» uzsver V. Uburģis. Galvenais klupšanas akmens ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro fiziskajām personām, kuras nodod metāllūžņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji noskaitušies par Granīta ielas bīstamības ignorēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru