Jaunākais izdevums

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Dati liecina, ka straujākais Krievijas ieguldījumu apjoma kritums reģistrēts 2019.gadā, kad notikušas izmaiņas SIA "JP Termināls" dalībnieku vidū. Tolaik Maskavā reģistrētais "Eclipse Petroleum Limited" savu līdzdalību uzņēmuma pamatkapitālā samazinājis no 160,05 milj. EUR līdz 1,02 milj. EUR. Kopš 2020.gada aprīļa SIA "JP Termināls" vienīgais dalībnieks ir Lietuvas valstspiederīgais Evgeny Tikhonov.

Latvijā reģistrēti 4424 uzņēmumi, kuru pamatkapitālā reģistrēti Krievijas uzņēmēju ieguldījumi. 207 no šiem uzņēmumiem norit likvidācijas process, 324 uzņēmumiem ir apturēta saimnieciskā darbība.

Lursoft izpētījis, ka 67% no visiem Krievijas kapitāla uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, bet vairāk nekā 100 uzņēmumi, kuru pamatkapitālos reģistrēti Krievijas ieguldījumi, ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Mārupes novadā un Liepājā. Vairākumā gadījumu (91,07%) no visiem uzņēmumiem, kuros reģistrēti Krievijas pārstāvju ieguldījumi, šo ieguldījumu apjoms veido vismaz ceturto daļu no uzņēmuma kopējā pamatkapitāla, savukārt 65,9% uzņēmumos Krievijas pārstāvju ieguldījums veido pat 100%.

Lielākie ieguldījumi no Krievijas šobrīd reģistrēti SIA "Severstal Distribution" pamatkapitālā, rāda Lursoft apkopotā informācija. Krievijā reģistrētā publiskā akciju sabiedrība "Severstaļ" veikusi 51,99 milj. EUR lielu ieguldījumu SIA "Severstal Distribution" pamatkapitālā. 2020.gadā pēc apgrozījuma SIA "Severstal Distribution" bijis ceturtais lielākais uzņēmums Latvijā. Lursoft dati rāda, ka aizpērn uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 19,95 milj. EUR, tam sasniedzot 719,56 milj. EUR. Vienlaikus augusi arī uzņēmuma peļņa, kas sasniegusi 28,81 milj. EUR.

Lursoft pētījums atklāj, ka SIA "Severstal Distribution" ir pelnošākais Krievijas kapitāla uzņēmums Latvijā. Vienlaikus jānorāda, ka lielāku apgrozījumu nekā SIA "Severstal Distribution" 2020.gadā Latvijā uzrādījis SIA "Uralkali Trading", kas aizpērn bijis arī uzņēmums ar lielāko apgrozījumu Latvijā.

2015.gadā reģistrētā ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA "Uralkali Trading" pamatkapitālā Krievijas publiskā akciju sabiedrība "Uralkali" ieguldījusi 30 milj. EUR. Dati rāda, ka SIA "Uralkali Trading" aizpērn apgrozīja 1,81 miljardu eiro, 2020.gadu noslēdzot ar 90,48 milj. EUR lieliem zaudējumiem. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA "Uralkali Trading" norādījis, ka 2020.gada pirmajā pusē pasaules kālija minerālmēslu tirgus apstākļi bijuši izaicinoši visā pasaulē. To ietekmējusi gan Covid-19 izplatība, gan arī citi faktori. Tomēr, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, lielai mēslojumu pieejamībai un stabilam pieprasījumam, 2020.gadā iezīmējies paaugstināts pieprasījums.

Jānorāda, ka SIA "Uralkali Trading" 2020.gadā ar darba vietām nodrošināja 58 strādājošos. Kopumā uzņēmumos, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Krievijas, aizpagājušajā gadā bija nodarbināti 15,3 tūkstoši darbinieku.

Lursoft aprēķinājis, ka visvairāk darbinieku nodarbināts vairumtirdzniecības sektorā strādājošajos uzņēmumos. 2020.gadā Krievijas kapitāla vairumtirdzniecības uzņēmumos Latvijā bija nodarbināti 2163 darbinieki, bet vēl 1293 darbinieki uzņēmumos, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Trešais lielākais sektors darbinieku skaita ziņā bijuši uzņēmumi, kas nodarbojas ar sauszemes un cauruļvadu transporta pakalpojumu sniegšanu (1056 strādājošie).

Jāpiebilst, ka vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā reģistrēts vislielākais skaits uzņēmumu ar Krievijas ieguldījumiem (attiecīgi, 648 un 476 uzņēmumi), savukārt trešā populārākā joma Krievijas ieguldītāju vidū bijusi nekustamo īpašumu nozare.

TOP 10 lielākie Krievijas kapitāla uzņēmumi Latvijā pēc apgrozījuma 2020.gadā*:

  1. SIA "Uralkali Trading": 1811,01 milj. EUR;
  2. SIA "Severstal Distribution": 719,56 milj. EUR;
  3. AS "Latvijas Gāze": 142,71 milj. EUR;
  4. SIA "Green Trace": 104,80 milj. EUR;
  5. AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca": 68,59 milj. EUR;
  6. SIA "RealWeb Latvia": 57,85 milj. EUR;
  7. SIA "Aris Baltija": 49,67 milj. EUR;
  8. SIA "Ultramar": 45,08 milj. EUR;
  9. SIA "ELBI": 31,11 milj. EUR;
  10. SIA "Northway Baltic": 30,81 milj. EUR.

TOP 10 pelnošākie uzņēmumi Latvijā 2020.gadā, kuru pamatkapitālā reģistrēti ieguldījumi no Krievijas*:

  • SIA "Severstal Distribution": 28,81 milj. EUR;
  • AS "Latvijas Gāze": 11,50 milj. EUR;
  • AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca": 9,68 milj. EUR;
  • SIA "Ultramar": 8,10 milj. EUR;
  • SIA "iCotton": 6,66 milj. EUR;
  • SIA "SLK import": 3,17 milj. EUR;
  • SIA "AVM Bunker Ltd": 3,13 milj. EUR;
  • SIA "Jet Flight Service": 1,86 milj. EUR;
  • SIA "Amfort": 1,84 milj. EUR;
  • SIA "Aviation Engineering Management": 1,74 milj. EUR.

Lielākais darba devējs Latvijā, kura pamatkapitālā reģistrēti ieguldījumi no Krievijas, ir AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca".

Uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Andrey Bokarev un Iskandar Makhmudov no Krievijas, 2020.gadā nodrošināja 785 darba vietas. Lursoft izpētījis, ka uzņēmums pēdējos piecus gadus strādājis ar apgrozījuma kāpumu, 2020.gadā tam sasniedzot 68,59 milj. EUR. Augusi arī uzņēmuma peļņa, kas aizpērn sasniegusi 9,68 milj. EUR.

563 uzņēmumi, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Krievijas, saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai

Jānorāda, ka 3036 personas no Krievijas ir patiesās labuma guvējas 3195 Latvijā reģistrētos uzņēmumos. Visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts Mikhail Morar, rāda Lursoft dati. Uzņēmējam pieder 50% komunikācijas nozarē strādājošā SIA "Telenet" kapitāldaļu, savukārt patiesā labuma guvēja statuss M. Morar šobrīd reģistrēts 28 uzņēmumos. Vairumā gadījumu šo uzņēmumu apgrozījums nepārsniedz 20 tūkst. EUR liecina Lursoft apkopotā informācija. Lielākais no tiem ir jau iepriekšminētais SIA "Telenet", kas 2019.gadā apgrozīja 1,4 milj. EUR un nopelnīja 177,2 tūkst. EUR. Jāpiebilst, ka pārskatu par 2020.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis.

TOP 10 lielākie darba devēji Latvijā 2020.gadā, kuru pamatkapitālā reģistrēti ieguldījumi no Krievijas*:

  1. AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca": 785 darbinieki;
  2. SIA "Tokyo City": 325 darbinieki;
  3. SIA "Severstal Distribution": 248 darbinieki;
  4. SIA "LatRosTrans": 211 darbinieki;
  5. SIA "Faberlic Baltija":137 darbinieki;
  6. SIA "Airline Support Baltic": 131 darbinieki;
  7. SIA "Media Solutions": 130 darbinieki;
  8. SIA "Salas zivis": 123 darbinieki;
  9. 9AS "Latvijas Gāze": 119 darbinieki;
  10. SIA "iCotton": 111 darbinieki.

TOP 10 lielākie nodokļu maksātāji 2020.gdā kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Krievijas*:

  1. "Latvijas gāze" ar 28,2 miljoniem eiro
  2. "Uralkali Trading" ar 5,57 miljoniem eiro
  3. "Severstal Distribution" ar 4,51 miljoniem eiro
  4. "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" ar 4,14 miljoniem eiro
  5. "ELBI" ar 3,27 miljoniem eiro, SIA "Greis loģistika" ar 2,11 miljoniem eiro
  6. AS "PNB Banka" ar 1,97 miljoniem eiro
  7. "Tokyo City" ar 1,93 miljoniem eiro
  8. "Salas zivis" ar 1,45 miljoniem eiro
  9. SIA "Media Solutions" ar 1,28 miljoniem eiro

*iekļauti uzņēmumi, kuru pamatkapitālā Krievijas pārstāvju ieguldījums veido vismaz 5%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā notiks konference par iespējām kapitāla tirgū – Baltic Capital Markets Conference

www.balticcapmarkconference.com, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Polija plāno atteikties no Krievijas naftas, gāzes un oglēm

LETA--INTERFAX/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas vērtspapīriem kopumā ir zema

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas vēstniecības ekonomikas padomnieks: esam gatavi dialogam

Jeļena Šaldajeva, 11.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada rudenī Rīgā darbu sācis jaunais Krievijas vēstniecības padomnieks ekonomikas jautājumos Igors Lisovs. Jāteic, ka ekonomikas padomnieks Krievijas vēstniecībā Latvijā ilgāku laiku nav bijis.

Dienas Bizness padomnieku izvaicāja par starpvalstu ekonomisko attiecību perspektīvām sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Kā, jūsuprāt, pandēmijas laikā stimulēt Latvijas un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, kad slēgta robeža ar Krieviju un ieviesti būtiski ierobežojumi vīzu saņemšanai? Ko vēsta "skaitļi" par pašreizējo Latvijas un Krievijas biznesa attiecību stāvokli?

Ņemot vērā pašreizējo Krievijas un Latvijas attiecību stāvokli ir grūti novērtēt perspektīvas un izteikt tālejošas biznesa prognozes. Taču Krievijas puse ir gatava aktīvai sadarbībai. Pozitīvi vērtējams pats fakts, ka pēc ilgāka pārtraukuma uz Krievijas vēstniecību Latvijā nosūtīts padomnieks ekonomikas jautājumos, ko var uzskatīt kā ierosinājumu uzsākt lietišķu un abpusēji izdevīgu dialogu. Krievija ir gatava veidot konstruktīvu dialogu ar Latviju tik svarīgā jomā kā tirdzniecība un ekonomika. Man darba brauciens uz Latviju nav pirmais Baltijas valstīs. Strādāju Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā Lietuvā. Tāpēc šo reģionu pazīstu diezgan labi. Lai gan daudzi vietējie uzņēmēji atzīmē, ka biznesa vide Lietuvā un Latvijā krasi atšķiras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 9.februārī tiešsaistē notiks Latvijas kapitāla tirgus forums "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja", informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Forumā FKTK iepazīstinās ar gada laikā paveikto "10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai" ieviešanā, kā arī ar nozares ekspertiem un viedokļu līderiem diskutēs par Latvijas kapitāla tirgus iespējām un izaicinājumiem.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile norada, ka Latvija joprojām ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai vēl ir liels potenciāls. 2021.gada tendences ir pozitīvas un pēc ilgiem gadiem tirgū redzami jauni, ilgtspējīgi un investoriem interesanti uzņēmumi.

Šogad foruma saturs būs īpaši saistošs uzņēmumu vadības un pārvaldības ekspertiem, lai, vērtējot dažādu uzņēmumu pieredzi un uzklausot ekspertu viedokli, rosinātu Latvijas uzņēmumus domāt par ambiciozākiem izaugsmes plāniem, neaizmirstot arī par ilgtspējas aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank piešķir 20 miljonus eiro Livonia Partners

Db.lv, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Livonia Partners jauna fonda investīciju īstermiņa finansējumam saņems 20 miljonus eiro.

Vienošanās ar Swedbank paredz izmantot līdzekļus īstermiņa investīciju finansēšanai, kas ir viens no pirmajiem šāda veida riska kapitāla fondu finansējumiem Latvijā.

Livonia Partners ir viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Baltijā, kas spējis piesaistīt investīcijas no augstas reputācijas institucionālajiem investoriem. Kopējais jaunā fonda apmērs ir 136 miljonu eiro apmērā un šobrīd tiek piesaistīti papildus investoru līdzekļi. Livonia Partners ir piesaistījuši finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), Baltijas un Somijas pensiju fondu pārvaldniekiem u.c. Viens no Livonia Partners lielākajiem investoriem ir arī Swedbank Baltijas pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 10 miljoniem eiro

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Elko grupas investori piekrituši pārtraukt Krievijas struktūrvienības darbību

Db.lv, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" investori piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā "Nasdaq Riga".

"Elko grupa" lūdza investoriem atļaut "Elko grupai" atsavināt kapitāldaļas divos būtiskos meitasuzņēmumos Krievijā - "Elko Rus Ltd" un "Torgovij dom Absoļut". Investoriem atļaujas bija jāiesniedz līdz 30.martam.

Balsojuma rezultātā "Elko grupa" ir saņēmusi investoru, kuriem kopsummā pieder 82% no emitēto obligāciju kopsummas, piekrišanu.

Tādējādi uzskatāms, ka investori ir piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, vēstīts biržai.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum. "Elko grupa" respektē un ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas, teikts grupas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) trešdien, 20.aprīlī, tiešsaistē iepazīstinās ar komisijas izveidoto atbalsta mehānismu potenciālajiem emitentiem jeb Vērtspapīru smilškasti, informē FKTK pārstāvji.

FKTK kopā ar partneriem izveidoja Vērtspapīru smilškasti, lai veicinātu uzņēmumu dalību Latvijas kapitāla tirgū un potenciālajam kapitāla tirgus dalībniekam nodrošinātu indikatīva izvērtējuma sniegšanu par iespējām piedalīties Latvijas kapitāla tirgū.

Vērtspapīru smilškaste ietver nefinanšu konsultācijas, kuru rezultātā potenciālais emitents saņems izvērtējumu un ieteikumus, kas jāuzlabo, lai izietu Latvijas kapitāla tirgū. Konsultāciju procesā piedalīsies Latvijas kapitāla tirgus spēlētāji un eksperti no biržas, investīciju bankām, FKTK, kā arī Baltijas biržu sertificētie konsultanti.

Vērtspapīru smilškasti varēs izmantot gan privāti uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Vērtspapīru smilškastei varēs pieteikties gan uzņēmumi, kas iecerējuši izlaist akcijas, gan tādi, kas vēlas piesaistīt finansējumu, izlaižot obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

LETA--DPA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK definējusi tirgus dalībnieku sagaidāmo nostāju un rīcību ilgtspējas jomā

Db.lv, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarti, lai skaidrotu finanšu sektora uzrauga ekspektācijas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku nostāju un rīcību ilgtspējas risku identificēšanas un pārvaldības jomā, informē FKTK pārstāvji.

FKTK īsteno finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību, pamatojoties uz riskos balstīto pieeju, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to ilgtspējas riski ir kļuvuši par svarīgu aspektu FKTK uzraudzības aktivitātēs. Daudzi tirgus dalībnieki jau ir sākuši darbu pie ilgtspējas risku novērtēšanas un ieviešanas risku pārvaldības ietvarā, tomēr vēl ir daudz mājasdarbu, kas visiem ir jāpaveic, lai virzītos tuvāk Eiropas un globālajiem ilgtspējas mērķiem, uzsver FKTK padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

2021.gada sākumā FKTK iepazīstināja ar FKTK ilgtspējas stratēģiju, kurā viens no stratēģiskajiem virzieniem ir finanšu sektora ilgtspējas uzraudzība. 2021.gadā FKTK aktīvi piedalījās dialogos ar tirgus dalībniekiem par ilgtspējas veicināšanu Latvijas finanšu un kapitāla tirgū, iedrošinot tirgus dalībniekus ieviest ilgtspējas principus gan to biznesa modeļos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV sākušas ieviest pret Krieviju sankcijas, par kurām G7 līderi nupat vienojās samitā Vācijā.

Jaunākie pasākumi būs vērsti pret Krievijas aizsardzības nozari un ierobežos Krievijas zelta importu.

Jauno sankciju mērķis ir ierobežot Krievijas iespējas izstrādāt un izvietot ieročus un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas karā pret Ukrainu, norādīja ASV Finanšu ministrija.

Sankcijas vērstas pret Krievijas bruņojuma ražošanas un tirdzniecības korporāciju "Rosteh" un citām kompānijām, kas ir būtiskas Krievijas aizsardzības nozarei, kā arī armijas vienībām un virsniekiem, kas tiek turēti aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, skaidroja ministrija.

"Mēs vēlreiz apstiprinām savu apņemšanos strādāt kopā ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem, lai ieviestu papildu bargas sankcijas, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu," pavēstīja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

Komentāri

Pievienot komentāru