Mežsaimniecība

TOP 10: Lielākie meža nozares uzņēmumi

Māris Ķirsons, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Meža nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 670,5 milj. eiro jeb 25,1%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 6,7 milj. eiro.

Nozarē kopumā darbojas ap 3000 uzņēmumu, un tā vēl šodien ir viena no Latvijas eksporta balstiem.

Interesanti, ka iekļūšanai TOP 100 2018. gada neto apgrozījuma robeža bija 6,5 milj. eiro, savukārt 2017. gadā pietika ar 4,9 milj. eiro.

TOP 10: Lielākie meža nozares uzņēmumi skatāmi raksta galerijā!

Vairāk lasāms 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Baltic Green Fund iegādājies 2500 hektāru meža zemes

Db.lv, 14.04.2021

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds Baltic Green Fund, kuru pārvalda I Asset Management fonds, ir iegādājies 2,5 tūkstošus hektāru meža zemes Latgales reģionā.

Kopumā Baltic Green Fund Baltijas valstīs pieder vairāk nekā 6,5 tūkstoši hektāru meža zemes - vairāk nekā 5 tūkstoši ha Latvijā un 1,5 tūkstoši ha Lietuvā.

Baltic Green Fund šajā darījumā pārstāvēja advokātu biroji Diligentia un AAA Law. Viss sarunu process darījuma pabeigšanai prasīja trīs mēnešus. Arī turpmāk plānots attīstīties Latvijā un Igaunijā. Darījuma summa netiek izpausta konfidencialitātes dēļ.

Citadele aizdod 4,25 miljonus eiro meža zemes iegādei Lietuvā un Latvijā 

Banka Citadele izsniegusi finansējumu 4,25 miljonu eiro apmērā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības...

"Darījums Latvijā ir nozīmīgs stratēģisks solis fondam, lai turpinātu attīstīt un konsolidēt ieguldījumus ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Attiecībā uz neseno meža portfeļa iegādi - mēs esam izvēlējušies mežu, kura vecums nodrošina vislielāko bioloģiskās izaugsmes potenciālu. Latvijā mēs apsaimniekojam jau vairāk nekā piecus tūkstošus ha meža zemes un pastāvīgi izzinām jaunas iegādes iespējas Latvijā un Igaunijā,“ saka Dzintars Salavs.

Līdz 2022. gadam fonds plāno konsolidēt līdz 9 tūkstošiem ha meža zemes Baltijā, bet ilgtermiņa mērķis ir 20 tūkstoši ha apsaimniekoto mežu platība. Plānots, ka ieguldījumu perioda beigās fonds sasniegs 60-70 miljonus eiro.

"Visa jau iegūtā un iegādājamā meža zeme tiek un tiks uzturēta un sertificēta saskaņā ar starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem FSC (Forest Stewardship Council). Lai saglabātu šo sertifikātu, jāveic obligāta ikgadēja mežsaimniecības darbību revīzija," saka D. Salavs.

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis piebilst, ka fonda stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā visaugstākos ilgtspējības standartus un vides prasības. Fonda stratēģijas būtība ir mežu audzēšana un stādīšana, kā arī bioloģiskās izaugsmes potenciāla izmantošana.

"Mūsu stratēģija ir labs piemērs tam, ka ilgtspējīga un atbildīga darbība var arī nodrošināt stabilu un pievilcīgu ieguldījumu atdevi. Arvien vairāk pieaug to investoru skaits, kuri vērtē ne tikai stabilu investīciju atdevi, bet arī ietekmi uz vidi, ko rada investīcijas mežsaimniecībā. Lielākajai daļai fonda ieguldītāju ilgtspējīga stratēģija bija galvenais kritērijs, lemjot par ieguldījumiem tieši šajā aktīvu klasē, jo mežs ar visaugstāko bioloģisko potenciālu augšanas laikā absorbē arī lielāko oglekļa dioksīda daudzumu. Tādā veidā mēs varam ne tikai radīt pievienoto vērtību mūsu investoriem, bet arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides uzlabošanas mērķu sasniegšanā un veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību Baltijas valstīs," saka S. Jurgionis.

"Mēs jau esam ieguvuši institucionālo investoru uzticību un piesaistījuši ievērojamu kapitāla daudzumu. Tas ļauj mums sasniegt savus stratēģiskos mērķus daudz ātrāk nekā fonda darbības sākumā. Mēs investējam piesaistīto kapitālu, iegādājoties atsevišķus mazos zemes gabalus (20-100 ha) un jau konsolidētos portfeļus, ja tie atbilst fonda stratēģijai un, pats galvenais, sagaidāmajai gada atdevei ir vismaz 8-9% potenciāls," piebilst S. Jurgionis.

Fonds plāno septiņu gadu laikā konsolidēt iespējami lielāku mežu portfeli visās trīs Baltijas valstīs un tad pārdot to finanšu vai industriālajam investoram, lai pēc fonda slēgšanas tiktu turpināta ilgtspējīga mežsaimniecība. Fonda darbības laiks ir astoņi gadi ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem gadiem. Baltic Green Fund darbojas no 2019. gada.

Lai panāktu ieguldījumu mērķi, fonds izvēlējies konservatīvu aizņēmumu stratēģiju. Aizņemtais kapitāls nedrīkst pārsniegt 50% pārvaldāmo aktīvu kopējās vērtības. Šāda pieeja pat krīzes laikā neprasa veikt fonda stratēģijas maiņu. Fonda izvēlētais finanšu partneris Lietuvā un Latvijā ir banka Citadele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirīgie mērķi zemes apsaimniekotājus dzen izmisumā

Māris Ķirsons, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā topošie dokumentu projekti attiecībā uz zemes izmantošanu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā var būtiski ietekmēt pastāvošos tradicionālos meža un zemes apsaimniekošanas ekonomiskos modeļus un mežsaimniecības un lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Tā kā Zaļā virziena politika var ietekmēt īpašnieka zemes apsaimniekošanas izvēles brīvību, tad mežu īpašnieki gan Skandināvijā, gan Latvijā, gan visā Eiropā ceļ trauksmi par iespējamiem riskiem un aicina diskutablo normu risinājumu izstrādē pieaicināt zemes apsaimniekotājus.

Zemes īpašnieki cer, ka arī valstis nebūs vienkāršas novērotājas, bet aktīvi iestāsies par saprātīgiem un reāli izpildāmiem, nebirokratizētiem risinājumiem, kuri neradīs ekonomiski nepamatotu finansiālo slogu. Daudz jautājumu ES institūcijās topošo dokumentu projekti būtībā zemes īpašniekus piespiedīs izdarīt smagas izvēles. Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane norāda, ka attiecībā par šīm novitātēm satraukumu ir paudusi gan Zviedrijas Karaliskā lauksaimniecības un mežsaimniecības akadēmija, gan arī Eiropas Meža īpašnieku konfederācija. “Varu tikai cerēt, ka Latvijas valsts ministriju personā aizstāvēs zemes apsaimniekotājus un ražotājus Latvijā,” uzsver A. Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba ražīguma brīnumnūjiņa

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas iespējas attīstīties, bieži tiek minēta produktivitātes jeb darba ražīguma celšana kā viena no galvenajām iespējām, kā pelnīt vairāk, saražot vairāk un arī atrisināt darbaspēka deficītu.

Tai tiek piedēvētas gluži vai fejas brīnumnūjiņas spējas, kas varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Ir pārlieku liels optimisms domāt, ka Latvijas tautsaimniecība var strauji augt, ieviešot tikai produktivitātes pasākumus. Ir nozares, kurās dzīšanās pēc darba ražīguma neiet kopsolī ar jomas pirktspēju Latvijā, kas joprojām ir zemāka nekā citviet Eiropā vai Skandināvijā. Te kā ilustratīvu piemēru varētu minēt sabiedriskā transporta vadītājus, kuri nobrauc likumā pieļaujamās darba stundas un aizved tik pasažieru, cik stāv pieturā. Domāju, ka Helsinkos autobusa šoferis ir tikpat ražīgs kā Rīgā vai Liepājā, bet, vēloties nozarē ieviest produktivitātes pasākumus, varētu nonākt pie optimizācijas, kas pārvadātāja statistikas datus noteikti uzlabotu. Ir vēl citas jomas, kur darba ražīguma celšana nozīmē optimizāciju, kas savukārt samazina pakalpojuma kvalitāti vai arī sašaurina pakalpojuma klāstu. Jāsecina, ka darba ražīguma trūkumu nevar attiecināt uz visiem segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties pavasarī uzsāktajiem būvdarbiem, veikals Laimas paplašinājis tirdzniecību, atklājot jauno ēku Krimuldas novada Raganā.

Ēkas būvniecības projekts realizēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) un bankas Citadele finansējumu 300 000 eiro apmērā.

Jaunās, vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās telpas atrodas blakus iepriekšējai tirdzniecības vietai, kur veikals darbojās jau 25 gadus – šajās telpās patlaban notiek renovācijas darbi, un tās tiks izmantotas, lai nākotnē paplašinātu tirdzniecību.

Būvmateriālu veikala Laimas īpašnieks Jānis Eisaks atklāj, ka nepieciešamība pēc plašākām telpām veikalam bija jau sen. “Salīdzinot ar laiku, kad tikai sākām savu darbību, piedāvājums būvmateriālu segmentā gadu gaitā ir ļoti paplašinājies, un mēs vēlējāmies ar to nodrošināt arī Krimuldas reģiona iedzīvotājus. Tāpat mums bija ambīcijas pielāgot telpas mūsdienu prasībām – lai tās ir plašas," teic J.Eisaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstskolas un zinātnieki vēlas no valsts saņemt lielāku atbalstu

Jeļena Šaldajeva, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstskolu pasniedzēji un zinātnieki atklāj, ka Latvijā ir ne vien liels, bet arī starptautiski atzīts zinātniskais potenciāls, kura īstenošanai diemžēl nepietiek finansējuma.

Dienas Biznesam tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes (TF) Enerģētikas institūta (EI) pasniedzējiem, «izkristalizējās» galvenā problēma, par kuras nozīmīgumu visi pasniedzēji bija vienisprātis. Kaut gan fakultātēs pasniedzēji izsaka lepnumu par savu izglītojamo un kolēģu sasniegumiem un ieguldījumu zinātnē, viņi uzsver, ka turpmākajai attīstībai ir nepieciešams būtiski lielāks valsts atbalsts un izglītības sistēmas sakārtošana.

Izaugsmes iespējas

LLU Tehniskās fakultātes absolvents un EI pasniedzējs Aleksejs Gedzurs norāda, ka «apstākļos, kad studentu skaits turpina sarukt, tieši no pedagogu vieduma ir atkarīgs tas, vai topošais speciālists saskatīs Latvijā savas profesionālās izaugsmes iespējas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons, 15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EM: Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt.

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hidraulisko iekārtu ražotnē Gulbenē investē vairāk nekā pusmiljonu eiro

Db.lv, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hidraulisko iekārtu ražotājs Lark-4, investējot vairāk nekā pusmiljonu eiro, Gulbenē uzbūvējis jaunu ražošanas ēku, kas ļaus ievērojami paplašināt piedāvāto preču un pakalpojumu klāstu.

170 500 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums un 40 % Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Lark-4 teju 10 gadus darbojas hidraulisko iekārtu ražošanas nozarē, un šoruden no nelielām 150 kvadrātmetrus plašām īrētām telpām pārcēlies uz jaunu, vairāk nekā sešas reizes plašāku, speciāli uzņēmuma vajadzībām būvētu ēku.

Hidrauliskās iekārtas tiek izmantotas mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un citās nozarēs, kur darbu veikšanā nepieciešams liels mehāniskais spēks. Uzņēmuma teritorijā atrodas iekārtu ražotne, remontdarbnīca un noliktava – veikals.

“Šis ir nopietns solis uzņēmuma attīstībā, un jaunās ēkas būvniecības darbi ilga gandrīz divus gadus. Jaunajās telpās varēsim uzglabāt vairāk preču, kā arī nodrošināt augstāka līmeņa klientu apkalpošanu. Piemēram, iepriekš kravas auto hidraulikas remontdarbus veicām zem klajas debess, savukārt šobrīd mums ir telpas, kurās auto var iebraukt zem jumta. Tas būtiski atvieglo mehāniķu darbu. Vislielākie ieguvēji ir mūsu klienti, jo tagad varam piedāvāt daudz plašāku preču un pakalpojumu klāstu, kā arī vairākkārtīgi palielināsies mūsu kapacitāte un plānojam piesaistīt jaunus darbiniekus. Mūsu klienti ir gan no Gulbenes, gan visa reģiona – Balviem, Alūksnes, Rugājiem un Viļakas, tādēļ šis ir svarīgs pienesums arī reģiona attīstībai,” saka Lark-4 īpašnieks Aivis Kušķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest īstenos atliktos 22 miljonu investīciju plānus Brocēnos

Db.lv, 30.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupa Graanul Invest plāno uzsākt koksnes granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kas pirms vairākiem gadiem ekonomiskās situācijas dēļ tika atlikta.

Rūpnīcas būvniecība tika saskaņota jau 2016.gadā. Dienas Bizness jau vēstīja, ka granulu ražošanas un eksporta apjomi tolaik saruka, tāpēc AS Graanul Invest piederošie uzņēmumi būtiski samazināja ražošanas un investīciju apjomus, iesaldējot arī jaunās rūpnīcas būvniecību Brocēnos.

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos 

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta...

Tagad, pieaugot kokskaidu granulu pieprasījumam, uzņēmums turpina veikt jaunas investīcijas ražošanas attīstībai.

Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadā ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā investīciju projekta ietvaros AS Graanul Invest plāno veikt ieguldījumus 22 miljonu eiro apmērā. Brocēnu ražotnē plānots saražot līdz pat 250 000 tonnas koksnes granulu gadā. Jaunās ražotnes būvniecība ir saskaņota ar Brocēnu novada pašvaldību un saņemta atbilstošā dokumentācija.

Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupa AS Graanul Invest ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā.

AS "Graanul Invest" reģistrēts 2003.gadā un tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Rauls Kirjanens un Anders Andersons.

"Graanul Invest" 2020.gadā strādāja ar 41,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,9 reizes un bija 7,874 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru