Jaunākais izdevums

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šogad kopumā 15 balvas tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo un mazo uzņēmumu grupā, kā arī izvēlētas vēl divas tematiskās speciālās balvas.

Viena no speciālajām balvām kā lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam tiek pasniegta uzņēmumam, kas tāpat kā VID ir dibināts 1993.gadā, šogad svin savu trīsdesmito dzimšanas dienu un audzis un attīstījies kopā ar savu valsti. Otra speciālā balva piešķirta uzņēmumam, kas 2022. gadā veicis lielākos nodokļu maksājumus kopumā, ne tikai darbaspēka nodokļu ziņā.

Šogad lielākie nodokļu maksātāji tiek godināti jau divdesmit piekto gadu. Kā VID atzinību un pateicību par atbildīgo darbu uzņēmumi arī šogad saņems jau tradicionālo un īpaši šim apbalvojumam darināto balvu, kuras vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols. Balvā attēlotais koka siluets ir izvēlēts kā sekmīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas tautsaimniecības simbols, kas iezīmē ceļu no jaunas biznesa idejas rašanās līdz tās sekmīgai īstenošanai un attīstībai, sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikā un labklājībā.

2022. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā:

  • Accenture Latvijas filiāle lielo uzņēmumu grupā;
  • SKANDINAVISKA ENSKILDA BANKEN AB Rīgas filiāle vidējo uzņēmumu grupā;
  • SEB Life and Pension Baltic SE mazo uzņēmumu grupā.

2022. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Kurzemes reģionā:

  • AS “UPB” lielo uzņēmumu grupā;
  • SIA “Dzelzsbetons MB” vidējo uzņēmumu grupā;
  • SIA “A-Land” mazo uzņēmumu grupā.

2022. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Latgales reģionā:

  • SIA “Light Guide Optics International” lielo uzņēmumu grupā;
  • SIA “LEAX RĒZEKNE” RSEZ vidējo uzņēmumu grupā;
  • SIA “SKAIDA PV” mazo uzņēmumu grupā.

2022. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Vidzemes reģionā:

  • AS “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” lielo uzņēmumu grupā;
  • AS “STORA ENSO LATVIJA” vidējo uzņēmumu grupā;
  • SIA “Eko El” mazo uzņēmumu grupā.

2022. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Zemgales reģionā:

  • SIA “EAST METAL” lielo uzņēmumu grupā;
  • LPKS “LATRAPS” vidējo uzņēmumu grupā;
  • SIA “ASP PLUSS” mazo uzņēmumu grupā.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā 2022. gadā ir SIA “ORLEN Latvija”.

“VID 30” balvu kā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs, kas dibināts 1993. gadā, saņems SIA “E.GULBJA LABORATORIJA”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, bet pieaudzis tādu kompāniju skaits, kuras gada laikā valsts makā ieskaitīja vairāk nekā 50 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka dati ir interesanti, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un kas īsti tie par uzņēmumiem, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro. Turklāt pēc samaksātajām nodokļu summām lielākie maksātāji nemainās, jo līderos ir akcizēto preču – degvielas tirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji ir valstij piederošās kapitālsabiedrības.

Daudz mazu maksātāju

Lursoft dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 10,6 miljardus eiro, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2023. gadā samaksājuši 3,64 miljardus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 1,92 miljardus eiro. Dati rāda, ka no visiem nodokļu maksātājiem visvairāk pērn ir bijis to uzņēmumu, kuru nodokļos samaksātā summa bija robežās starp vienu centu un 5000 eiro — 39 732 ar 100% vietējo kapitālu un 3210 ar 100% ārvalstu kapitālu. Otra skaitliski lielākā grupa ar 29 779 100% pašmāju kapitāla uzņēmumiem un 2242 100% ārvalstu kapitāla uzņēmumiem nodokļos pērn samaksāja 5000 līdz 49 999,99 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru