Finanses

Trampa uzvara varētu bremzēt FRS lēmumu celt procentu likmes

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās patlaban zem jautājuma zīmes noliek ASV Federālo Rezervju sistēmas rīcību tuvākajā laikā, raksta Reuters.

Līdz šim tirgus dalībnieku vidū valdīja uzskats, ka FRS likmi pirmoreiz varētu celt decembrī, tuvāko gadu laikā pakāpeniski turpinot šo darbību. Tomēr pēc Trampa uzvaras situācija ir mainījusies, jo dolāra un akciju tirgus vērtība sarūk, savukārt zelta un valstu parādzīmju cenas pieaug, atspoguļojot bažas par tālāku neskaidrību saistībā ar republikāņu politiku.

Līdz šim tirgus satricinājumi jau vairākas reizes likuši FRS atlikt lēmumu celt procentu likmi, piemēram, Ķīnas akciju tirgus kritums pērn un Brexit.

Tramps iepriekš izteicis apņēmību samazināt nodokļus, un daudzi ekonomisti lēš, ka tas ievērojami palielinās ASV budžeta deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV monetārā politika – kas tālāk?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo rezervju sistēma šogad jau trešo reizi palielina likmes.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šonedēļ spērusi vēl vienu soli augstāku likmju virzienā. Pasaules ietekmīgākā centrālā banka dolāra refinansēšanas likmi noteikusi par 25 bāzes procentpunktiem augstāk – 2% līdz 2,25% koridorā. Šāda ASV centrālo baņķieru rosīšanās vēlreiz apliecina, ka ASV atrodas uz likmju paaugstināšanas ceļa – FRS vadība arī deva mājienus, ka līdz šā gada beigām dolāra bāzes procentlikme tiks palielināta vēl vienu reizi. Pašlaik tirgus dalībnieki paredz, ka aptuveni par procentpunktu FRS dolāra likmes palielinās arī visā nākamajā gadā kopumā. Tādējādi 2018.gada beigās, ja šie pieņēmumi piepildīsies, varēsim tās redzēt jau pie 3,25–3,5% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena turpināja zemāk planēt arī šīs nedēļas vidū. Šāds straujais kritums ir zināms tests pēdējo gadu mantrai, ka jebkāda cenu atkāpšanas jāizmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Būtībā viens no Volstrītas vecajiem labajiem teicieniem ir: “Necenties noķert krītošu nazi!” Jāatceras, ka akcijas ir izteikts riska aktīvs un to cena vienmēr var kristies līdz nullei, ja, piemēram, kompānija bankrotē.

Katrā ziņā zemas vērtspapīru cenas vai, piemēram, valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā paredzēt zemāko punktu praktiski ir neiespējami. Kādu zemākā punkta meklēšana tādējādi ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu, milzīgas pieredzes un dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Savus ieguldījums drīzāk var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus (piemēram, neskatoties uz visu fonu, veikt regulārus ieguldījumus). Ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Federālo rezervju nākamā vadītāja ēra var nebūt tik mierīga

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas beigās kļuva skaidrs, ka nākamā gada sākumā, ja nebūs kādu pārsteigumu, nomainīsies pasaules ietekmīgākais baņķieris. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja krēslā virzīs šīs iestādes valdes locekli Džeromu Pouelu. FRS vadītāji mēdz būt vairāk vai mazāk divu veidu. Pirmais paredz tādu vadītāju, kam pašam par sevi ir ļoti stingri pieņēmumi par inflāciju un to, kur jāatrodas procentlikmēm. Savukārt otrai vadītāju grupai pieskaitāmi tie, kas mēģina rast kādu vidusceļu starp to, ko saka citas centrālās bankas valdē esošās amatpersonas. Valda pieņēmums, ka Dž. Pouels pieskaitāms pie otrās grupas.

Kopumā pasaules ietekmīgākās centrālās bankas vadības nomaiņa, visticamāk, ļoti būtiskas pārmaiņas šoreiz neatnesīs. ASV dolāru likmes tiks paaugstinātas ļoti piesardzīgi. Turklāt, ja nebūs simtprocentīgas pārliecības par šāda soļa vajadzību, likmju ceļā augšup tiks paņemts arī pa kādai pauzei. Tāpat kā līdz šim vēsturē, sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēmai ar zināmu laika nobīdi sekos arī pārējās pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, kas īstenos līdzīgus pasākumus, ko pirms tam veikuši ASV centrālie baņķieri. Katrā ziņā šobrīd netiek gaidīts, ka Dž. Pouels būtu kāds FRS reformators vai nodarbotos ar kaut kāda veida monetārās politikas inovācijām. Tas gan nenozīmē, ka viņš būs slikts FRS vadītājs vai nebūs spiests izdomāt inovācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus uzmanības centrā - centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi

Žanete Hāka, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS palielinās finanšu tirgos ikdienā iepludināmās naudas apjomu

LETA--AFP, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmdien paziņoja, ka piesardzības nolūkos saistībā ar koronavīrusa epidēmijas radītajiem riskiem palielinās finanšu tirgos ikdienā iepludināmās naudas apjomu par 50 miljardiem dolāru (44 miljardiem eiro) - līdz 150 miljardiem dolāru (132 miljardiem eiro).

"Šim palielinājumam vajadzētu palīdzēt atbalstīt finanšu tirgu netraucētu funkcionēšanu, ņemot vērā tirgus dalībnieku īstenotos uzņēmumu atbalstīšanas plānus koronavīrusa epidēmijas dēļ," norāda FRS.

FRS izmanto naudas tirgu, lai noturētu bankas noteikto procentu likmi atbilstoši vēlamajam līmenim.

Savukārt finanšu institūcijas izmanto naudas tirgus, lai uz ļoti īsu laika periodu, sākot no vienas dienas un beidzot līdz vienam gadam, aizņemtos līdzekļus, palīdzot veicināt ekonomisko aktivitāti.

Lai mazinātu risku ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās, FRS ārkārtas sēdē pagājušajā otrdienā nolēma samazināt bāzes procentu likmi.

FRS Atvērtā tirgus komiteja vienbalsīgi nolēma bāzes procentu likmes mērķrādītāju samazināt par 0,5 procentpunktiem līdz 1-1,25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Federālo Rezervju sistēma (FRS) ceturtdien paziņoja par jaunu stratēģiju, kā atjaunot ASV darba tirgus veselību un palielināt inflāciju līdz veselīgam līmenim, raksta "Reuters".

Saskaņā ar jauno stratēģiju ASV centrālā banka meklēs veidus, kā sasniegt vidējo inflāciju 2% līmenī un pat ļaut tai pārsniegt šo robežu, pārtraucot periodu, kad tā turējās zem šī līmeņa. Tas veicinātu darba tirgus un ekonomikas atveseļošanos.

"Mūsu pārskatītais ziņojums atspoguļo mūsu attieksmi pret spēcīga darbaspēka priekšrocībām, īpaši zema un vidēja ienākumu līmeņa sabiedrības grupās, un ka stabilu darba tirgu var uzturēt, strauji nepalielinot inflāciju," sacījis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

ASV ekonomika patlaban atrodas dziļā ekonomikas krīzē, un jaunā FRS pieeja atspoguļo gan fundamentālas pārmaiņas ekonomikā, kas sākās jau krietni pirms koronavīrusa pandēmijas, gan karte tam, kā FRS plāno īstenot savu politiku pasaulē, kur, kā izskatās, kādu laiku vēl valdīs vāja izaugsme, zema inflācija un zemas procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav tā, ka uz ASV dolāra fona ļoti labi izskatītos kāda cita lielā valūta, – būtībā notiek sacensība, kura no tām varētu būt mazāk neglīta.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir paspējusi pieaugt, sarukt, pieaugt atkal un pēc tam vēlreiz sarukt. Ja janvāra pirmajā pusē eiro cena bija palēkusies līdz 1,155 ASV dolāru atzīmei, tad piektdien tā dzīvojās pie 1,134 ASV dolāriem. Pašlaik joprojām tiek gaidīts, ka šis gads eiro cenai varētu būt veiksmīgs, lai gan tirgus dalībnieki, runājot par eiro/ASV dolāra pieaugumu, pārsvarā mīl šīm prognozēm piekabināt klāt dažādas atrunas. Daļēji par to, ka nākotne ir visai neskaidra, liecina arī minētā šā gada sākuma eiro/ASV dolāra «mētāšanās». Gaidas ietekmējis skatījums uz varenāko centrālo banku rīcību. No ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vairs netiek gaidīti likmju paaugstinājumi, un arī Eiropas Centrālā banka (ECB) droši vien ko tādu nedarīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FRS līdz nākamā gada beigām vēl piecas, sešas reizes var uzspiest pa dolāra likmju palielināšanas pogām

Rekordzemo likmju laiki pamazām tuvojas izskaņai, un šajā ziņā zīmīgu soli šonedēļ spērusi ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Iestāde savu galveno ASV dolāra refinansēšanas likmi paaugstinājusi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75%‒1% koridoram.

Šāda likmju paaugstināšana nozīmē, ka pasaules ietekmīgākā banka pakāpeniski virzās stingrākas monetārās politikas virzienā, kuras mērķis ir krietni atšķirīgs no pēdējo gadu laikā ierastās bezprecedenta stimulēšanas. Centrālā banka, ceļot likmes, domā par inflācijas iegrožošanu un ekonomikas pārkaršanas nepieļaušanu. Protams, pašlaik teikt, ka ASV ekonomika būtu uzkarsusi, nevar. Drīzāk var runāt par to, ka ekonomikas vēnu vairs nav nepieciešams tik ļoti piekabināt klāt FRS zāļu sistēmai ‒ pacients (ASV ekonomika) pēc ilgstošas gulēšanas vairāk vai mazāk slīpā stadijā atkal mēģina pārvietoties pašu spēkiem (notiek monetārās politikas «normalizācija»). Tiesa gan, ja centrālā banka nerīkojās proaktīvi, tad šādi pārkaršanas riski pastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma šajā gadā procentu likmes varētu celt četras reizes, ja ekonomikas dati uzrādīs strauju izaugsmi, atsaucoties uz Čikāgas Federālo Rezervju sistēmas vadītāju Čārlzu Evansu, raksta MarketWatch.

Ja ekonomika uzlabosies, un ja mēs redzēsim spēcīgu izaugsmi, kā arī inflācija pakāpsies, likmes mēs varētu paaugstināt četras reizes, uzsvēra Č. Evanss.

Tajā pašā laikā, ja augs neskaidrība saistībā ar tālāko ekonomikas izaugsmi, optimāli būtu likmes celt divas reizes.

Analītiķu vidējā prognoze saistībā ar FRS paredz, ka likmes tiks celtas trīs reizes, un Evanss sacījis, ka varētu atbalstīt trīs paaugstinājumus, ja viņā augs pārliecība par tālāko ekonomikas gaitu.

Db.lv jau rakstīja, ka ASV centrālās bankas Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes jau otro reizi pēdējo trīs mēnešu laikā paaugstinājusi bāzes procentlikmi, ļaujot noprast, ka šī gada laikā tā pakāpeniski tiks paaugstināta vēl vismaz divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FRS samazinās monetārās stimulēšanas pasākumus un cels likmes

Žanete Hāka, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma trešdienas sanāksmē paziņoja, ka ASV ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai centrālā banka oktobrī sāktu samazināt savu 4,5 triljonus dolāru vērto bilanci, pamazām mazinot masīvo stimulēšanas programmu, kas tika ieviesta pēc tam, kad ekonomika ieslīga smagā recesijā pirms gandrīz desmit gadiem, raksta The Washington Post.

FRS sāks savus uzkrājumus samazināt par 10 miljardiem dolāru oktobrī, un nākamo mēnešu laikā šo summu palielinās.

FRS vadītāja Dženeta Jellena uzsvēra, ka pamata ziņojums ir tas, ka ASV ekonomikas rezultāti ir labi.

Saskaņā ar centrālās bankas datiem ASV ekonomikas stāvoklis uzlabojas, jaunu darbavietu radīšanas temps ir spēcīgs, patērētāji turpina tēriņus un biznesa investīcijas pieaug. FRS šogad paredz 2,4% izaugsmi, kas ir augstāka nekā pērn.

FRS nemainīja procentu likmes, kas patlaban ir diapazonā no 1 līdz 1,25%. Taču centrālā banka uzsvēra, ka, pateicoties izaugsmei, līdz gada beigām var gaidīt lēmumu celt likmi, un 2018.gadā tās var tikt paaugstinātas trīs reizes, pieaugot virs 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš finanšu tirgū izbeidzās pēdējā lielā panika, ir pagājuši 9 lieliskas izaugsmes gadi, norāda SEB bankas finanšu tirgus vadītājs Andris Lāriņš.

Ja par atskaites punktu ņem 2009. gada martu, kad virkne akciju tirgus indeksu atzīmējās pie zemākajiem līmeņiem, pēc iepriekšējā straujā ekonomika izaugsmes cikla, tad virkne akciju tirgus indeksu kopš tā laika pakāpušies trīsciparu procentos mērāmos apjomos. Piemēram, Dow Jones indeksam kopš 2009. gada marta ir 280% kāpums, Vācijas akciju tirgus indekss pakāpies par 250%, bet tik ļoti pēdējā laikā mīlētie tehnoloģiju uzņēmumi Nasdaq indeksu pacēluši par 510%.

Šādi satriecoši rezultāti bija iespējami lielā mērā pateicoties centrālo banku politikai, kuras, lai balstītu ekonomikas izaugsmi, sākumā ķērās pie straujas procentu likmju pazemināšanas, bet vēlāk tirgū ienāca ar netradicionāliem pasākumiem, palielinot tirgum pieejamo naudas daudzumu caur obligāciju pirkšanas programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) pagājušajā nedēļā nolēma nemainīt procentu likmes, bet pozitīvie komentāri par ASV ekonomikas veselību uztur cerības ieraudzīt procentu likmju paaugstinājumu 13. decembrī, jaunākajā apskatā norāda SEB bankas Finanšu pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

ASV FRS optimismu daļēji atbalstīja darba tirgus dati.

Privātais sektors oktobrī radījis 235 tūkstošus jaunas darba vietas, kas pārsniedza prognozes, bet non-farm darba vietu dati atpalika no prognozēm, kaut sasniedza augstāko rādītāju kopš 2016. gada jūlija.

Piektdien atbalstu dolāram deva ražošanas pasūtījumu un pakalpojumu sektora PMI dati (PMI indeksam augstākais rādītājs kopš 2005. gada). Eiro cena piektdien atkāpās pie 1,16 dolāru atzīmes un tur uzsāka arī šo nedēļu.

ASV prezidents par nākamo ASV FRS vadītāju nominējis kopš 2012. gada ASV FRS valdē strādājošo Dž. Pauelu, kas tiek uztverts kā kompromisa izvēle (prezidents ieceļ jaunu vadītāju, bet politika saglabājas līdzšinējā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amerikāņi kredītkaršu procentu maksājumos un komisijās pērn samaksājuši 104 miljardus dolāru

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņi pērn bankām kredītkaršu komisijās un procentu likmju maksās samaksājuši aptuveni 104 miljardus ASV dolāru, liecina MagnifyMoney apkopotie dati.

Tādējādi pērn amerikāņu izdevumi par kredītkartēm auguši par 11%, bet piecu gadu laikā – par 35%.

Portāla MarketWatch eksperti prognozē, ka šis skaitlis šajā gadā palielināsies, ņemot vērā, ka ASV Federālo Rezervju sistēma šogad plāno likmes celt četras reizes. Šajā gadā FRS jau pacēlusi procentu likmes divas reizes – līdz 1,75-2%.

ASV FRS ceļot likmes, kredītkaršu kredīts kļūst dārgāks. Tādējādi patērētāji ar kredītkaršu parādiem šogad ar kartēm saistītajās izmaksās samaksās papildu 2,2 miljardus dolāru, lēš CompareCards. Ja FRS šogad likmi cels četras reizes, amerikāņiem kopumā ar kartēm saistītajās izmaksās nāksies atvēlēt 110 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biržu indeksi krītas Eiropā un pārsvarā pieaug ASV, naftas cenas kāpj

Monta Glumane, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pieauga, investoriem rēķinoties ar ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos un tās ietekmi uz globālajiem finanšu tirgiem.

ASV biržu indeksi pārsvarā pieauga, jo spēcīgi «Boeing» peļņas rādītāji veicināja indeksa «Dow Jones Industrial Average» palielināšanos, savukārt indekss «Nasdaq Composite» nedaudz kritās.

ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums otrdien sasniedza 3,0% pirmoreiz vairāk nekā četru gadu laikā, bet trešdien vēl pieauga. Augstāks ienesīgums palielina iespēju, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) cels procentu likmes straujāk, nekā bija gaidāms, kas savukārt parādu atmaksu padarītu dārgāku un novirzītu finanses no akcijām uz obligācijām.

«Starp stratēģiem ir liela kņada par to, ka FRS šogad paceltu likmes vēl trīs vai pat četras reizes, un tas palielina nervozitāti Volstrītā,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru, kas ir lielākā intervence tirgū kopš 2008.gada, raksta BBC.

FRS mērķis bija stabilizēt tradicionāli mierīgo tirgus segmentu, jo procentu likmes tā saucamajā repo tirgū ir pieaugušas līdz 10%, kaut arī parasti likme tajā svārstās tuvu 2%.

Repo darījuma būtība ir vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.Bankas, hedžfondi un citi tirgus spēlētāji parasti aizņemas naudu uz īsiem termiņiem. Kā ķīla parasti tiek piedāvātas valstu parādzīmes vai augstas kvalitātes aktīvi, ko aizņēmēji atpērk, kā arī atmaksas brīdī tiek maksāts noteikts maksājums, turklāt bieži vien tas tas notiek nākamajā dienā.

Kā liecina ASV dati, ik dienas šajā tirgū apgrozījums sasniedz trīs triljonus dolāru. Ierasti šajā tirgū procentu likmes ir zemas, jo šie aizdevumi tiek uzskatīti par drošiem. Taču šonedēļ aizņemšanās izmaksas tirgū dažos gadījumos palēcās līdz 10%, un likme, par kādu bankas aizdod viena otrai, pārsniedza 2,25%.

Komentāri

Pievienot komentāru