Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Sankcijas netiks attiecinātas uz ASV valdības preču pārdošanu Turcijai, tai skaitā uz ieroču un energoresursu pārdošanu un humāno palīdzību. ASV viceprezidents Maiks Penss sarunā ar reportieriem sacīja, ka sankcijas «turpināsies un pasliktināsies, līdz Turcija īstenos tūlītēju pamieru, apturēs vardarbību un piekritīs sarunām par ilgtermiņa risinājumu problēmām gar robežu starp Turciju un Sīriju». Tramps pirmdien bija brīdinājis, ka Turcijai draud nenovēršamas sankcijas par iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos, vēršoties pret kurdu kaujiniekiem, tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka ASV izvairīsies no bruņota konflikta ar Turciju.

«Gaidāmas lielas sankcijas pret Turciju,» Tramps sacīja pēc tam, kad Turcija nedēļas nogalē pastiprināja savus uzbrukumus Sīrijas kurdiem, kas ilgstoši ir bijuši ASV sabiedrotie cīņā pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts». Nedēļas nogalē Tramps deva rīkojumu par apmēram 1000 ASV karavīru izvešanu no Sīrijas ziemeļu pierobežas reģiona, lai viņi netiktu ierauti kaujās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Telefonsarunas atšifrējums apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par Baidenu

LETA--DPA/AFP, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams trešdien nodevis atklātībai ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska jūlijā notikušās telefonsarunas atšifrējumu, kas apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par savu politisko konkurentu, bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Saruna izklāstīta uz piecām lapām.

«Ir daudz runu par Baidena dēlu, ka Baidens apturējis kriminālprocesu, un daudz cilvēku vēlas par to zināt, tāpēc būtu lieliski jebkas, ko jūs varat izdarīt ar ģenerālprokuroru,» Zelenskim 25.jūlija sarunā pavēstījis Tramps.

«Baidens lielījās, ka viņš apturējis kriminālprocesu, tāpēc vai jūs varētu to apskatīt (..) tas man šķiet šausmīgi,» mudinājis Tramps.

Sarunā pieminēta arī ārvalstu palīdzība, un Tramps sacījis Zelenskim, ka ASV dara daudz vairāk nekā Eiropas valstis, lai palīdzētu Ukrainai.

Kā trešdien sacīja Tramps, telefonsarunas atšifrējumā redzams, ka pret Zelenski nav vērsts spiediens centienos panākt, lai Ukraina veic izmeklēšanu saistībā ar viņa politisko sāncensi Baidenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

G7 samits ASV ekonomiskā nacionālisma ēnā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps solījis rīkoties, lai novērstu Francijas vīnu ievešanu ASV ar niecīgu muitas nodevu, lai gan Francija ASV vīniem noteikusi lielāku muitas nodevu.

«Francija mums noteikusi lielu nodevu par vīniem. Un tomēr mēs viņiem prasām ļoti maz par Francijas vīniem,» Tramps pirmdien sūkstījās intervijā raidsabiedrībai CNBC pēc tam, kad pagājušajā nedēļā apmeklēja Normandiju.

Viņš apgalvoja, ka, piemēram, Kalifornijas vīndari viņam sakot, ka viņiem ir jāmaksā lielas nodevas, lai savu produkciju ievestu Francijā, bet Francijas vīnus ASV ļauts ievests bez nodevām.

«Tas nav godīgi. Mēs kaut ko darīsim šajā lietā,» paziņoja Tramps, uzsverot, ka Francijas vīni ir lieliski, bet arī ASV tiek ražoti lieliski vīni.

Tramps jau agrāk ir sūdzējies par Francijas noteiktajām muitas nodevām ASV vīniem, bet rīcība tam nav sekojusi. Novembrī mikroemuāru vietnē «Twitter» viņš rakstīja, ka «ir jāmaina» situācija, ka ASV vīndariem produkcijas pārdošana Francijā ir pārāk grūta, bet Francijas vīniem ASV tirgus ir viegli pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uz 30 dienām aizliegs ieceļošanu no Eiropas, lai apturētu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Lai apturētu jaunu [koronavīrusa] gadījumu nonākšanu mūsu krastos, mēs uz nākamajām 30 dienām apturēsim visus ceļojumus no Eiropas uz ASV. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pusnaktī" uz sestdienu, Tramps sacīja uzrunā valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta.

Viņš precizēja, ka šis aizliegums "neattieksies uz Lielbritāniju". Tas arī netiks attiecināts uz "amerikāņiem, kas izgājuši attiecīgas pārbaudes".Baltais nams vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, precizējot aizliegumu un tā izņēmumus.

Ieceļošanas aizliegums attieksies uz cilvēkiem, kas fiziski atradušies Šengenas zonā pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV.

Aizliegums tomēr neattieksies uz tiem Šengenas zonu apmeklējušajiem cilvēkiem, kas ir ASV pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ASV pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesbiedri vai ASV pilsoņu vecāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

ASV un ES tarifu karš, kurā ir tikai zaudētāji

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās dienaskārtības aktuālākajiem jautājumiem ir tirdzniecības karš starp ASV un ES, kas cita starpā ir visbūtiskākie sabiedrotie arī NATO aliansē. Kariņu iesāka ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot, ka viņa mērķis ir samazināt negodīgo tirdzniecības deficītu attiecībās ar ES, kas pašlaik ir 169 miljardu dolāru apmērā.

Jāpiezīmē, ka situāciju vēl vairāk saasina 2020. gadā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Kā izteicies prominents ASV ekonomists Gerijs Hufbauers, Tramps no visas sirds tic, ka konfrontācija ar ārvalstīm nodrošinās viņam vēlētāju balsis. Jau šobrīd ASV ir noteikusi papildu tarifus ES dzelzs un alumīnija produktiem, uz ko mēs atbildējām ar tarifiem tādām ASV jutīgām precēm kā burbons, džinsi, motocikli u.c. Pašlaik aktuālākās domstarpības ir saistītas ar lidmašīnu ražotāju subsīdijām, kur Tramps uzskata, ka ES sniedz neatļautu atbalstu saviem aviācijas uzņēmumiem, kam ES savukārt nevēlas piekrist, norādot, ka ASV dara tieši to pašu. Līdz ar to Tramps gatavojas līdz novembrim izlemt, vai noteikt tarifus Eiropas autorūpniecības produkcijai, kā rezultātā varētu tikt apdraudēti 8,6% no eirozonas auto industrijas izlaides, kas nozīmētu ne tikai ienākumu samazināšanos, bet arī darba vietu skaita sarukšanu. No tā visvairāk ciestu ES lielākā ekonomika Vācija. Jau šajā vasarā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) skatīs ASV ierosināto lietu par bloka neatļautu atbalstu Francijā bāzētajai Airbus ražotnei, kā arī ES atbildes iesniegumu par neatļautām ASV subsīdijām savai Boeing ražotnei. Pagaidām vēl ir pāragri prognozēt, kāds būs PTO verdikts, taču nav izslēgts, ka neatkarīgi no tā D. Tramps no saviem uzstādījumiem par negodīgu pārējo pasauli, kas negodīgi izturas pret amerikāņiem, neatkāpsies. Tajā pašā laikā vairākas ES amatpersonas, kā raksta vietne politico. eu, uzskata, ka Trampa draudi par tarifiem ES autorūpniekiem ir sava veida šantāža, lai panāktu, ka tirdzniecības sarunās starp ASV un ES tiktu iekļauta arī lauksaimniecība. Te arī rādās zināma šķelšanās starp ES dalībvalstīm, jo Vācija, lai izbēgtu no tarifiem autorūpniekiem, būtu lauksaimnieku jautājumā gatava piekāpties ASV, par ko ne dzirdēt negrib Francija, kurai lauksaimniecības jautājums ir daudz prioritārāks par tarifiem autorūpniecībai. Protams, ka tirdzniecības un tarifu karš nenāk par labu nedz ASV, nedz ES ekonomikām, tas nozīmē saspīlējumu ne tikai ekonomiskajās, bet arī politiskajās attiecībās. Turklāt, kā norāda politico.eu, kārtējās stiprās vācu sievietes (pēc analoģijas ar Angelu Merkeli) iecelšana EK prezidentes amatā nekādi nesekmēs ciešāku saišu izveidošanu ar Trampa administrāciju. Turklāt Urzula fon der Leiene ir bijusi Vācijas aizsardzības ministre, un Tramps atkārtoti ir pārmetis Vācijai, ka tā pārāk maz līdzekļu tērē aizsardzībai. Tā ka ES un ASV attiecībās nav gaidāmas vieglas dienas, kas dzīvi neatvieglo arī Latvijai, jo gan ES, gan ASV vienlīdz lielā mērā ir mūsu drošības garanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesadarbosies ar demokrātu kongresmeņu uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret viņu, un nosauca šo izmeklēšanu par «konstitucionāli spēkā neesošu».

Astoņas lappuses garā vēstulē demokrātu līderiem, kuru parakstījis Baltā nama advokāts Pats Čipolone, tika noraidīta Pārstāvju palātā uzsāktā impīčmenta izmeklēšana par to, vai Tramps ļaunprātīgi izmantojis savu amatu, mēģinot Ukrainā panākt korupcijas izmeklēšanu, lai kaitētu viņa potenciālajam vēlēšanu sāncensim Džo Baidenam.

«Prezidents Tramps nevar ļaut savai Administrācijai piedalīties šajā partejiskajā izmeklēšanā šajos apstākļos,» teikts vēstulē.

«Jūsu izmeklēšanai trūkst jebkāda leģitīma konstitucionāla pamata, jebkādas godīguma šķietamības, vai pat viselementārākās pienācīga procesa aizsardzības,» teikts šajā vēstulē.

Baltais nams paziņoja, ka īpaši iebilst pret faktu, ka Kongresa apakšpalātā netika sarīkots oficiāls balsojums par impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Realitāte, kad tirgus pagrieziena punkti var būt viena tvīta attālumā

Jānis Šķupelis, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zinātu nākamās tirgus noskaņojuma izmaiņas, ir jāzina, ko un kad Tramps tvītos

Finanšu tirgus dalībniekiem jau kādu laiku jārēķinās, ka straujas cenu svārstības var izraisīt politikas veidotāju ziņojumi sociālajos tīklos. Slavenākais personāžs, kurš aktīvi piekopj šādu praksi, nenoliedzami ir ASV prezidents Donalds Tramps – viņš sevišķi iemīlējis izpausties ar Twitter starpniecību.

Tramps ir kolorīta personība, un diez vai viņš nākotnē gribēs mainīt savus šādus komunicēšanas ieradumus. Līdz ar šādu situāciju tirgus dalībnieki lauza galvu par to, kā pareizāk tirgot Trampa Twitter nelielos – maksimums 140 rakstu zīmju – paziņojumus pasaulei, kuriem mēdz būt ietekme gan uz obligāciju un akciju, gan izejvielu un valūtu vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka viņam ir interese par iespēju, ka Savienotās Valstis no Dānijas varētu iegādāties Grenlandi.

«Mēs par to runājām,» svētdien sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumu par mediju ziņoto, ka viņš ar saviem padomniekiem apspriedis iespējas nopirkt pasaules lielāko salu, kas ģeogrāfiski ir tuvāk Ziemeļamerikai nekā Eiropai.

«Parādījās šī koncepcija un es teicu - noteikti, stratēģiski tas ir interesanti un mēs būtu ieinteresēti,» ASV prezidents sacīja reportieriem pirms iekāpšanas lidmašīnā Ņūdžersijas štatā, kur viņš pavadīja brīvdienas savā golfa klubā.

Viņš norādīja, ka «vispirms mums jānoskaidro, vai viņiem [Dānijai] ir kāda interese».

Tramps arī sacīja, ka Grenlandes iegāde nav jautājums numur viens viņa administrācijas darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Tiesa Ņujorkā liek Trampam maksāt divus miljonus dolāru par labdarības organizācijām nodarītiem zaudējumiem

LETA/AFP, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesnese Ņujorkā likusi ASV prezidentam Donaldam Trampam samaksāt divus miljonus ASV dolāru (1,8 miljonus eiro) par viņa bijušās labdarības organizācijas izmantošanu saviem politiskajiem un biznesa mērķiem.

Ņujorkas Augstākās tiesas tiesnese Salienna Skarpulla paziņoja, ka Trampam ir jāsamaksā zaudējumi vairākām bezpeļņas organizācijām, lai panāktu izlīgumu civilprasībā, ko iesniedza štata ģenerālprokurore Letīcija Džeimsa, kas ir demokrāte.

Džeimsa prasību pret fondu «Trump Foundation» iesniedza pērn jūnijā, apsūdzot to par «nemitīgi nelikumīgu rīcību», kas ietvēra neatbilstošu koordināciju labdarības organizāciju un Trampa priekšvēlēšanu kampaņas komandu laikā, kad viņš gatavojās 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām.

Decembrī Tramps piekrita slēgt savu personīgo labdarības fondu, bet prasība tiesā tāpat tika izskatīta, prokuratūrai vēloties panākt miljoniem dolāru vērtus atlīdzinājumus un sodus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Impīčmenta izmeklēšanā pret Trampu sāksies pirmās publiskās sēdes

LETA--DPA, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien ASV Pārstāvju palātas impīčmenta izmeklēšanā pret prezidentu Donaldu Trampu sāksies pirmās publiskās sēdes.

ASV likumdevēji izvaicās divus karjeras diplomātus, kuri pauduši bažas, ka Tramps militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai saistījis ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska gatavību izmeklēt korupcijas lietu, kurā varētu būt iesaistīts Trampa politiskais pretinieks Džo Baidens un viņa dēls Hanters. Šo epizodi demokrāti uzskata par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Demokrāti arī apsūdz Trampa administrāciju paralēla diplomātiskā dienesta izveidē ar Trampa personīgā advokāta Rūdija Džuliāni iesaistīšanu, kas varētu potenciāli apdraudēt nacionālo drošību.

Pirmie liecības sniegs ASV pilnvarotais lietvedis Ukrainā Viljams Teilors un karjeras diplomāts Džordžs Kents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi kāpj pēc ASV tarifu Meksikas precēm atlikšanas

LETA--AFP, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz neskaidrību par tirdzniecības konfliktiem

LETA--AFP, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga, neraugoties uz vilšanos par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav nodrošinājis jaunas pozitīvas pazīmes par tirdzniecības konfliktu risināšanu.

Tramps ļoti gaidītā runā sacīja, ka tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu ir «tuvu», tomēr viņš arī draudēja vēl vairāk pacelt muitas tarifus, ja nekāda vienošanās netiktu panākta.

Tramps arī neatlika muitas tarifu noteikšanu Eiropā būvētām automašīnām, bet termiņš šāda lēmuma pieņemšanai beigsies trešdien.

Volstrītas indeksi mēreni pieauga, bet indeksa «Dow Jones Industrial Average» pieaugums bija niecīgs.

Tramps «sniedza mazāk komentāru, nekā bija gaidīts, par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Tomēr, kamēr pazīmes ir pozitīvas, vilcināšanās ar vienošanās noformēšanu var arī nebūt nelabvēlīga riska aktīviem un patiesībā var pat būt atbalstoša,» teica Heilings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tramps brīdina par augstiem tarifiem, ja netiks panākta tirdzniecības vienošanās ar ES

LETA--DPA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteiks ļoti augstus importa tarifus precēm no Eiropas Savienības (ES), ja bloks nespēs ar Savienotajām Valstīm panākt tirdzniecības vienošanos, trešdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ar Eiropu panākt vienprātību ir ļoti, ļoti grūti," intervijā ASV raidorganizācijai CNBC Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Tramps.

Viņš norādīja, ka ES valstis eksportē ievērojami vairāk preču uz Savienotajām Valstīm nekā ASV uz bloka valstīm.

Tāpat Tramps apgalvoja, ka līdz šim viņš ir atturējies no tarifu paaugstināšanas importam no ES, jo bijis aizņemts ar tirdzniecības nesaskaņu risināšanu ar Ķīnu.

"Ja mēs nespēsim vienoties, mums nāksies rīkoties, un šī rīcība būs ļoti augsti tarifi automobiļiem un citām precēm, kas tiek importētas mūsu valstī," uzsver Tramps.

Vienlaikus ASV prezidents gan pauda pārliecību, ka vienošanās ar ES galu galā tiks panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kabulā izšauta raķete uz Aizsardzības ministriju 11.septembra teroraktu gadskārtā

LETA--AFP, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pauda kritiku gubernatoram republikānim, kas gadās ļoti reti, norādot, ka nepiekrīt Džordžijas lēmumam no jauna atvērt Covid-19 uzliesmojuma dēļ slēgtos mazos uzņēmumus.

Trampa administrācija aizvadītajā nedēļā izklāstīja plānus tam, kā ASV pakāpeniski var atgriezties pie darba, vienlaikus maksimāli ievērojot vadlīnijas, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Tomēr Džordžijas un Floridas gubernatori Braiens Kemps un Rons DeSantis, kas abi ir republikāņi, pauduši radikālākus soļus ierobežojumu mazināšanas virzienā.

Kemps paziņojis, ka, sākot ar piektdienu, ļaus atsākt darbu trenažieru zālēm, boulinga zālēm, tetovēšanas saloniem, frizētavām, manikīra saloniem un citiem maziem uzņēmumiem.

Preses brīfingā trešdien Tramps žurnālistiem sacīja, ka šo uzņēmumu darbības atsākšana ir pāragra.

"Es Džordžijas gubernatoram Braienam Kempam sacīju, ka es stingri nepiekrītu viņa lēmumam atvērt atsevišķus uzņēmumus, kas ir pretrunā ar [aizvadītajā nedēļā izziņotajām] pirmās fāzes vadlīnijām," sacīja Tramps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņš piekritis atlikt par divām nedēļām 1.oktobrī plānotu muitas tarifu pacelšanu Ķīnas precēm 250 miljardu ASV dolāru vērtībā, un sacīja, ka šādu atlikšanu bija lūgusi Pekina.

«Mēs esam piekrituši, izrādot labas gribas žestu, pārcelt tarifu paaugstināšanu (no 25% līdz 30%) precēm 250 miljardu dolāru vērtībā no 1.oktobra uz 15.oktobri,» tviterī rakstīja Tramps.

Viņš paskaidroja, ka šīs tarifu celšanas atlikšanu bija lūdzis «Ķīnas vicepremjers Liu He saistībā ar faktu, ka Ķīnas Tautas Republika [1.oktobrī] svinēs savu 70.gadskārtu».

Šāds lēmums pieņemts arī pēc tam, kad Ķīna trešdien paziņoja, ka no palielināto muitas tarifu piemērošanas izslēgs 16 ASV produktu kategorijas, šādi rīkojoties pirms nākamajā mēnesī paredzētā jauna tirdzniecības sarunu raunda.

Šis Ķīnas lēmums spēkā stāsies 17.septembrī un būs spēkā gadu. Šī ir pirmā reize, kad Ķīnas valdība paziņojusi par produktu izslēgšanu no paaugstināto tarifu saraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna no 1.jūnija noteiks muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā

LETA--AFP, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība pirmdien paziņoja, ka no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norāda, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā.

Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Savukārt pirmdien Tramps savā tvitera kontā aicināja Pekinu neīstenot pretpasākumus.

«Ķīnai nevajadzētu īstenot pretpasākumus, tas situāciju tikai pasliktinās,» rakstīja Tramps.

Taču Ķīna atbildi parādā nav palikusi, un valsts Ārlietu ministrijas preses pārstāvis preses brīfingā pirmdien sacīja, ka «Ķīna nepadosies ārējam spiedienam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi nokļuvis uz ietekmīgā ASV ziņu žurnāla "Time" vāka, ceturtdien paziņojot par žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura vāka varoni, pavēstīja izdevums.

Žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura centrālā tēma ir Zelenska stāvoklis situācijā "starp Putinu un Trampu".

Izdevums pēta jautājumu par to, kā bijušais komēdijas žanra mākslinieks tiek galā ar valsts galvas lomu, kad ir ticis ierauts "pasaules lielākajā politiskajā drāmā".

Izdevums pēta Zelenska darbības situācijā, kad ASV prezidentam Donaldam Trampam "Ukraingeitas" dēļ draud impīčments, kā arī Zelenska stratēģiju sarunās ar Kremli par Donbasu.

Uz "Time" ASV versijas numura vāka būs attēlots Tramps. Šīs izdevuma versijas centrālā tēma būs Trampa iespējamais impīčments.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps 25.jūlijā telefonsarunā ar Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par bijušā ASV viceprezidenta un iespējamā demokrātu 2020.gada prezidenta vēlēšanu kandidāta Džo Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps nedēļu pirms šīs sarunas aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džo Baidens: Man drīkst, jo neesmu krievs

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni ir pieminējis Latviju, apsūdzot bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru iespējamā korupcijā un jautājot, kāpēc to nebija izmeklējis toreizējais prezidents Baraks Obama, pirmdien vēstīja konservatīvais ASV žurnāls «National Review» savā interneta vietnē.

Džuliāni, kurš tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa privāts advokāts, tviterī apgalvoja, ka Hanters Baidens «pelnīja miljonus, esot vienas no viskorumpētākajām Ukrainas kompānijām [uzraudzības] padomē». Džuliāni arī deva mājienu, ka šī kompānija atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas uz Latviju, no turienes – uz Kipru, un pēc tam – uz ASV.

«Šodien tas ir atmazgāts 3 miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums, ko no jums slēpa Purva Mediji. Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai. Obamas ASV vēstniecība pateica Kipras bankai, lai tā neizpauž [maksājuma] Baidenam apjomu. [Tas] smird!» tvītoja Džuliāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien apstiprināja, ka ir nomainījis savu galveno dzīvesvietu un pēc Baltā nama atstāšanas apmetīsies Floridas štata Palmbīčas pilsētā, nevis atgriezīsies tā sauktajā Trampa tornī Ņujorkā.

Tramps ceturtdienas vakarā tviterī ierakstīja, ka viņš mīl Ņujorku. Viņš gan piebilda, ka, «par spīti faktam, ka es katru gadu samaksāju miljoniem dolāru pilsētas, štata un vietējos nodokļos, gan pilsētas, gan štata politiskie līderi ir ļoti slikti izturējušies pret mani».

Laikraksts «New York Times» (NYT) pirms tam ceturtdien ziņoja, ka Tramps ir aizpildījis «dzīvesvietas deklarāciju», izvēloties par savu «dominējošo un galveno mājokli» viņam piederošo Maralago kūrortu Palmbīčā.

NYT vēstīja, ka attiecīgie dokumenti iesniegti Palmbīčas apgabala tiesā jau septembra beigās. Arī pirmā lēdija Melānija Trampa nomainījusi savu dzīvesvietu uz Palmbīču, iesniedzot analogus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru