NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam "Financial Times" svētdien sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.

Kā norādīja Tramps, viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā.

"Ja nebūs atbildes vai tā būs negatīva, es uzskatu, ka tas būs ļoti slikti NATO nākotnei," sacīja Tramps.

Kā pieļāva ASV prezidents, gaidāmais samits Pekinā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu varētu tikt atlikts.

Tramps mudinājis Ķīnu sniegt palīdzību Hormuza atbloķēšanas lietā.

"Mēs gribētu zināt pirms" šī samita, sacīja Tramps, norādot, ka Ķīna, kā arī daudzas Eiropas valstis vairāk nekā ASV ir atkarīgas no naftas, kas tiek transportēta no Persijas līča.

"Ir tikai pareizi, ka cilvēki, kas gūst labumu no šī šauruma, palīdzēs nodrošināt, lai tur nenotiktu nekas slikts," sacīja Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ir noslēdzis "fantastiskus tirdzniecības darījumus" ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Tramps ieradies Pekinā, lai noslēgtu darījumus tādās nozarēs kā lauksaimniecība, aviācija un mākslīgais intelekts, kā arī lai mazinātu abu pušu domstarpības vairākās saspīlētās ģeostratēģiskajās jomās, tostarp Tuvo Austrumu karā.

Tramps raksturojis Sji kā "izcilu līderi" un "draugu", taču Ķīnas līderis līdz šim izteicies mērenāk.

Tomēr ASV līderis sacīja, ka vizītes laikā ir gūts "daudz laba".

"Mēs esam noslēguši dažus fantastiskus tirdzniecības darījumus, kas ir lieliski abām valstīm," sacīja Tramps.

Intervijā telekanālam "Fox News" pēc samita pirmās dienas beigām Tramps sacīja, ka sarunas Pekinā noritējušas labi un ka Sji piekritis vairākiem ASV vēlmju punktiem.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja par muitas tarifu samazināšanu Indijas preču importam, jo Indijas premjerministrs Narendra Modi piekritis izbeigt naftas pirkšanu no Krievijas.

Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pieminēja tā sauktā "savstarpējā tarifa" samazināšanu Indijai no 25% līdz 18%.

Tramps uzskata muitas tarifus par līdzekli, lai kompensētu nelīdzsvarotību un neizdevīgo stāvokli Savienotajām Valstīm starptautiskajā tirdzniecībā.

Savukārt Modi kādā telefonsarunā esot apsolījis samazināt muitas tarifus un citas tirdzniecības barjeras ASV produkcijai līdz nullei, kā arī pirkt ievērojami vairāk ASV preču - tai skaitā enerģiju, tehnoloģiju un lauksaimniecības produktus vairāk nekā 500 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Tramps to nosauca par "tirdzniecības darījumu" un arī pateica, ka Indija vairs nepirks naftu no Krievijas.

ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

"Pamatojoties uz ļoti produktīvo tikšanos, kas man bija ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, mēs esam izveidojuši nākotnes vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi un faktiski visu Arktikas reģionu," platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

"Šis risinājums, ja tas tiks īstenots, būs liels ieguvums Amerikas Savienotajām Valstīm un visām NATO valstīm. Pamatojoties uz šo vienošanos, es neieviesīšu tarifus, ko bija plānots ieviest 1. februārī."

Rite, atbildot uz ziņu aģentūras AFP jautājumu par provizorisko vienošanos, atteicās sniegt komentārus.

Tramps vēlāk žurnālistiem sacīja, ka vienošanās būs "viss, ko mēs vēlējāmies", un tā būs spēkā "uz visiem laikiem".

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka viņš pagarina pamieru ar Irānu, lai dotu tai vairāk laika sarunām, bet ASV armija turpinās Irānas ostu blokādi.

Tramps ierakstīja sociālajos medijos, ka viņš "pagarinās pamieru", līdz Irāna nāks klajā ar priekšlikumu par bruņotā konflikta izbeigšanu, tomēr viņš "norīkojis mūsu armiju turpināt blokādi".

Tramps pagarināja divu nedēļu pamieru dažas stundas pirms tam, kad tas trešdien būtu beidzies.

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss nedosies uz Pakistānu, kur bija paredzēts rīkot otro kārtu sarunās ar Irānu.

ASV prezidents izskaidroja sarunu pārtraukšanu ar Irānas iekšējām nesaskaņām, piebilstot, ka Pakistānas līderi viņam lūguši pagarināt šo pamieru.

"Balstoties uz faktu, ka Irānas valdība ir nopietni sašķelta, kas nav negaidīti, un pēc Pakistānas [armijas štāba vadītāja] feldmaršala Asima Munira un premjerministra Šehbaza Šarifa pieprasījuma, mēs esam lūgti apturēt mūsu uzbrukumu Irānas valstij līdz tādam laikam, kad tās līderi un pārstāvji varēs izteikt vienotu priekšlikumu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Eiropas Savienība (ES) sagaida, ka ASV ievēros pagājušajā gadā panākto tirdzniecības vienošanos, svētdien paziņoja Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz situāciju saistībā ar Savienoto Valstu ievedmuitas tarifiem pēc ASV Augstākās tiesas sprieduma, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

"Vienošanās ir vienošanās. ES kā Savienoto Valstu lielākā tirdzniecības partnere sagaida, ka ASV ievēros kopīgajā paziņojumā noteiktās saistības - tāpat kā ES ievēro savas saistības," norādīja EK.

Tās paziņojumā arī teikts, ka "EK pieprasa pilnīgu skaidrību par pasākumiem, ko Savienotās Valstis plāno veikt pēc nesen pieņemtā Augstākās tiesas sprieduma par Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu".

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

ASV prezidents Donalds Tramps šodien brīdinājis Teherānu, ka to gaida jauni pārsteigumi.

"Skatieties, kas šodien notiks ar šīm nenormālajām padibenēm," savā platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

Neraugoties uz iepriekšējiem izteikumiem, ka karš pret Irānu drīz varētu beigties, Tramps šodien uzsvēra, ka ASV militārais spēks ir nepārspēts un ASV ir neierobežots daudzums munīcijas un daudz laika.

Viņš apgalvoja, ka Irānas jūras un gaisa spēki ir iznīcināti, tāpat kā tās raķetes, droni un citi aktīvi.

Tramps jau otrdien piedraudēja Irānai ar smagu bombardēšanu, ja tā mēģinās bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem naftas eksporta ceļiem.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka raķešu triecienus Irānai, kas veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas atlikt Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, ņemot vērā ASV Augstākās tiesas spriedumu, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

EP sarunu vedēji tiksies pirmdienas pēcpusdienā, lai oficiāli vienotos atlikt pērn panāktās ES un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu.

EP Tirdzniecības komitejai otrdien bija paredzēts atbalstīt šo vienošanos, taču likumdevēji no dažādām parlamenta politiskajām grupām norāda, ka atbalsta šīs vienošanās apstiprināšanas atlikšanu, līdz būs skaidrība par to, ko ASV Augstākās tiesas spriedums nozīmē ES.

ES un ASV pagājušajā gadā noslēdza vienošanos, kas paredz ASV muitas tarifus maksimāli 15% apmērā lielākajai daļai ES preču.

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa noteikto starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

Aprīļa priekšpēdējā nedēļa Latvijas degvielas tirgum paliks atmiņā vismaz ar četriem notikumiem:

Nedēļas sākumā Tramps pagarināja pamieru ar Irānu.

Saeimā sāk izskatīt degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu.

Platts kotācijas pieauga par 207 USD/t dīzeļdegvielai un par 126 USD/t benzīnam, kas perspektīvā nozīmē litra cenas pieaugumu attiecīgi par vairāk nekā 20 un 10 centiem.

Nedēļas beigās Tramps atcēla savu pārstāvju braucienu uz sarunām ar Irānu.

Šķiet, kāds tam visam sakars: Tramps, konflikts Tuvajos Austrumos un likuma izskatīšana Saeimā? Patiesībā šo notikumu saikne ir tieša: ASV intervence Irānā > Hormuza šauruma slēgšana > cenu pieaugums pasaules tirgū > cenu pieaugums DUS pilonos vietējā tirgū > solidaritātes maksājuma likums…

Gada sākumā tika pārbaudīta vispārējā tirgus riska apetīte: tādas vienkāršas lietas kā metāli kļuva dārgāki, bet sarežģītākas lietas - tehnoloģijas un kriptoaktīvi - kļuva lētāki. Tikmēr pārmaiņas tradicionālajos akciju un obligāciju tirgos bija nelielas.

Optimistiskās prognozes 2026. gadam saglabājas, taču satraukums ir liels, un metāla cenas vēl nav atradušas līdzsvaruJanvārī turpinājās 2025. gada beigās novērotās tendences, proti, akciju vērtība nedaudz pieauga, obligāciju ienesīguma likmes mainījās maz, un metālu cenas turpināja pieaugt nepieredzēti strauji, lai gan mēneša pēdējās dienās tās ļoti būtiski samazinājās. Eiro izteiksmē sudraba vērtība mēneša laikā pieauga vēl par 18 %, zelta vērtība pieauga par 12 %, bet ASV dolāra vērtība samazinājās par 1 %.

Lai gan tehnoloģiju nozares uzņēmumi ziņoja par labākiem finanšu rezultātiem, piesardzīgāki mākoņpakalpojumu un datu centru attīstības novērtējumi noveda pie Microsoft un Oracle akciju cenu krituma attiecīgi par 11 % un 15 %.

ASV prezidenta Donalda Trampa attēls drīz parādīsies arī dažās ASV pasēs, otrdien paziņoja amatpersonas.

Pasaulē, sevišķi demokrātiskās valstīs, ir maz precedentu, kad esošais valsts līderis tiek attēlots pasēs. Tramps būs pirmais ASV prezidents, kas tiks šādi pagodināts savas prezidentūras laikā.

Valsts departaments paziņoja, ka piedāvās šādas pases ierobežotā metienā, lai atzīmētu ASV Neatkarības deklarācijas 250 gadu jubileju šogad.

Valsts departaments, kas vēsturiski uzskatījis sevi par ārpus partiju politikas stāvošu institūciju, sociālajos medijos publicēja šādas pases paraugu. Tajā redzams Tramps ar bargu seju uz 1776. gada 4. jūlijā pieņemtās deklarācijas fona, bet apakšā greznojas Trampa paraksts zelta krāsā.

Ir paredzēts izlaist arī otru ierobežotu pasu metienu, kurās būs attēlota vēsturiska ASV diibinātāju glezna.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie 25% tarifi Irānas tirdzniecības partneriem, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīva kompetence, un ĀM sagaida, ka tiks veidota vienota un koordinēta bloka nostāja.

Eglīte apliecināja, ka ASV prezidenta paziņojumu gan Latvija, gan Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai. Tāpat ĀM rīcībā nav informācijas, ka ASV jau būtu pieņemti kādi tiesību akti, kas formalizētu šo lēmumu.

"Latvijas interesēs ir konstruktīva politiskās un ekonomiskās sadarbības turpināšana ar ASV, tai skaitā tirdzniecības jautājumos," pauda ĀM pārstāve.

Kā liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, Latvija 2025. gada 11 mēnešos no Irānas ir importējusi preces aptuveni 694 000 eiro apmērā.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

Dabasgāzes cena otrdien samazinājusies par aptuveni 15% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV un Irānas karš noslēgsies ātrāk, nekā gaidīts.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien sarukusi līdz aptuveni 48 eiro par megavatstundu pēc straujā kāpuma iepriekšējā dienā.

Tramps pirmdien intervijā telekanālam CBS sacīja, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Es uzskatu, ka šis karš ir beidzies, lielā mērā. Viņiem nav flotes, nav sakaru, viņiem nav gaisa spēku," Tramps telefonintervijā sacīja CBS, atkārtojot Irānas zaudējumu novērtējumu, ko viņš bija paudis iepriekšējās dienās.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc telefonsarunas ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu paziņoja, ka Eiropas Savienībai (ES) līdz 4. jūlijam ir jāratificē tirdzniecības vienošanās ar ASV, pretējā gadījumā ASV būtiski paaugstinās ievedmuitas tarifus importam no ES.

Ierakstā savā platformā "Truth Social" Tramps pavēstīja, ka par šo jautājumu runājis ar Leienu un "piekritis dot viņai laiku līdz mūsu valsts 250. dzimšanas dienai, pretējā gadījumā diemžēl tarifi viņiem nekavējoties pieaugs līdz daudz augstākam līmenim". 4. jūlijā tiks svinēta ASV neatkarības 250. gadadiena.

Savukārt Leiena pēc telefonsarunas ar Trampu uzsvēra, ka ES ir panākusi "labu progresu", lai līdz jūlija sākumam ratificētu vienošanos.

"Abas puses joprojām esam pilnībā apņēmušās to īstenot," viņa piebilda ierakstā platformā "X".

ES un ASV pagājušā gada jūlijā noslēdza tirdzniecības vienošanos, kas paredz, ka lielākajai daļai ES preču ievedmuitas tarifs ASV būs 15%.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņojis, ka ASV karaflote nekavējoties sāks Hormuza šauruma blokādi, apturot tajā ieejošos un no tā izejošos kuģus.

Pēc neveiksmīgajām ASV un Irānas miera sarunām Islamabadā Tramps nolēmis pastiprināt kontroli pār stratēģisko kuģu ceļu, kas nodrošina 20% no pasaules naftas transporta apjoma, tādējādi cerot atņemt Teherānai svarīgāko ienākumu avotu.

Savā ierakstā sociālās saziņas vietnēs Tramps norādījis, ka devis karaflotei rīkojumu pārtvert ikvienu kuģi starptautiskajos ūdeņos, kas maksājis Irānai pieprasīto nodevu par Hormuza šauruma šķērsošanu.

Baltā nama saimnieks arī uzsvēris, ka sarunu neveiksmes cēlonis esot Irānas vēlme iegūt kodolieročus.

Viņš piebildis, ka piemērotā brīdī ASV armija piebeigs to mazumiņu, kas palicis pāri no Irānas pēc sešas nedēļas ilgās karadarbības.

Pirmdien Donalds Tramps paziņoja par iespēju uz laiku atcelt federālo degvielas nodokli ASV.

ASV degvielas nodokļi ir vairākas reizes zemāki nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Tāpēc amerikāņu ierindas patērētājs nejutīs būtisku sava finansiālā stāvokļa uzlabojumu, jo inflācijas spirāle jau ir iedarbināta, turklāt lielā mērā ar paša Trampa lēmumiem. Savukārt pasaules naftas un naftas produktu tirgu federālā degvielas nodokļa pagaidu atcelšana Savienotajās Valstīs vispār neietekmēs. Tādējādi šī ziņa neradīs nekādas cenu izmaiņas arī uz degvielas uzpildes staciju cenu tablo Latvijā.

Daudzi, iespējams, ir dzirdējuši par tā saukto tirdzniecības stratēģiju TACO (Trump Always Chickens Out) – “Tramps vienmēr atkāpjas”. Tagad Volstrīta izgudrojusi jaunu mēmes abreviatūru – NACHO (Not A Chance Hormuz Opens) jeb “Nav nekādu izredžu, ka Hormuzs tiks atvērts”.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien draudēja ar lieliem pretpasākumiem, ja Eiropas valstis, lai izdarītu spiedienu uz Vašingtonu, pārdotu ASV Valsts kases obligācijas.

"Ja tas notiktu, no mūsu puses būtu lieli pretpasākumi, un mums ir visas kārtis," Tramps sacīja telekanāla "Fox Business" raidījumā.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir daudz ASV valsts obligāciju.

Starp ASV un Eiropu saasinājusies spriedze saistībā ar Vašingtonas pretenzijām uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, kā iemeslu minot Savienoto Valstu nacionālās drošības intereses.

Trampa draudi piemērot muitas tarifus Eiropas valstīm par to, ka tās nepiekrīt viņa prasībai iegūt Grenlandi, šonedēļ satricināja pasaules finanšu tirgus.

Taču Pasaules Ekonomikas forumā Davosā Tramps trešdien atkāpās no draudiem ar spēku atņemt Grenlandi Dānijai un paziņoja, ka tomēr nenoteiks jaunus tarifus Eiropas valstīm.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV iznīcinās "dažādas spēkstacijas, vispirms sākot ar lielāko", brīdināja Tramps.

Iespējams, viņš ar to domāja Būšehras kodolspēkstaciju, kas ir Irānas lielākā kodolspēkstacija, vai Damavanas gāzes spēkstaciju netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas.

Ja Tramps īstenos savus draudus un uzbruks Irānas spēkstacijām, Irāna veiks triecienus visai Tuvo Austrumu enerģētikas infrastruktūrai, kas saistīta ar ASV un Izraēlu, brīdināja Irānas vadības pārstāvji.

Irānas ietekmīgais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs svētdien piedraudēja neatgriezeniski iznīcināt svarīgu infrastruktūru visā reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks Irānas infrastruktūrai.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka karš Tuvajos Austrumos varētu beigties dažu nedēļu laikā.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga, turpinot iepriekšējās dienas kāpumu. Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās par vairāk nekā 2%, bet Londonas biržas indekss - par 1,9%.

Āzijas biržās akciju cenu kāpums bija krasāks - par vairāk nekā 8% Seulas biržā un par 5% Tokijas biržā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, tomēr noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Tramps otrdien pateica, ka ASV varētu pabeigt militārās operācijas Irānā "divu, varbūt trīs nedēļu laikā", un apgalvoja, ka Irāna mēģina panākt pamieru. Teherāna šo apgalvojumu noliedza.

Baltais nams paziņoja, ka Trampa uzruna valstij trešdienas vakarā "sniegs svarīgu jaunāko informāciju par Irānu".

Kanādas aviokompānija "Air Canada" pirmdien paziņoja, ka uz laiku aptur reisus uz Kubu aviācijas degvielas trūkuma dēļ, kuru izraisījis ASV noteiktais naftas embargo pret komunistu pārvaldīto salu.

Aviokompānija tuvākajās dienās sūtīs uz Kubu tikai tukšas lidmašīnas, lai repatriētu aptuveni 3000 klientus, saskaņā ar regulāro reisu grafiku.

Kanādieši sastāda lielāko daļu no tūristiem, kas apmeklē Kubu.

""Air Canada" turpinās novērot situāciju, lai noteiktu piemērotu normālu lidojumu atsākšanu uz Kubu kādā datumā nākotnē," teikts aviokompānijas paziņojumā.

Kubas valdība iepriekš informēja starptautiskās aviosabiedrības, ka degvielas uzpildīšana Kubā no otrdienas vairs nebūs iespējama ASV naftas embargo dēļ, ziņoja mediji, atsaucoties uz pilotiem un aviokompāniju amatpersonām.

Arī ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) brīdināja par potenciālu degvielas trūkumu Havanas lidostā.

Naftas cenu pieaugums palielina bažas par inflācijas paaugstināšanos un rada galvassāpes centrālajām bankām. Tikmēr aizdevumu procentu likmes pieaug, un investoriem ir grūti identificēt drošās aktīvu klases.

Martā akcijas, obligācijas un zelts piedzīvoja cenu samazināšanos.

Vēsture atkārtojas, bet vai Tramps šoreiz piekāpsies?

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu prezidentūru, pasludinot tirdzniecības tarifu karu pasaulei. Šogad kopā ar Izraēlu viņš uzsāka uzbrukumus Irānai. Abu šo notikumu sākums ir līdzīgs, ja tos mērām eiro izteiksmē: pasaules akcijas pagājušā gada martā samazinājās par 7,5 % un šogad par 4,9 %. Tomēr pagājušajā gadā pēc akciju krituma vēl par 12 % ASV prezidents tomēr atlika tarifu ieviešanu. Tirgi stabilizējās, un globālās akcijas pieauga par aptuveni 8 % visā 2025. gadā. Šoreiz diemžēl viņš nav vienīgais lēmumu pieņēmējs, un atkāpties var nebūt tik viegli.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu "lielā mērā" ir beidzies.

Eiropas biržās akciju cenas kritās, jo tās nomāca naftas cenu kāpums.

Tramps telefonintervijā telekanālam CBS sacīja, ka "šis karš ir beidzies, lielā mērā" un ka ASV ir "ļoti tālu" priekšā viņa sākotnēji norādītajam kara termiņam - četrām vai piecām nedēļām. Viņš gan sīkāk neizteicās, kāds būtu šī militārā konflikta risinājums.

Energoresursu tirgū naftas un gāzes cenas turpināja kāpt, jo kara dēļ ir praktiski apturēta satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumu.

Tramps, kurš piektdien sociālajos medijos bija paziņojis, ka karu izbeigs tikai Irānas "beznosacījumu padošanās", pirmdien mainīja savas domas par situāciju, ņemot vērā kara nepopularitāti un kaitīgo ietekmi uz finanšu tirgiem.

Kanāda sevi agrāk nav uzskatījusi par tiltu starp ASV un Eiropas valstīm, tomēr tagad sāk apjaust, ka tai šajā ziņā varētu būt lielāka loma, intervijā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" gaitā uzsvēra starptautisko attiecību, aizsardzības un ģeoekonomikas eksperts, Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs Džonatans Berkšīrs Millers.

"Agrāk sevi neuzskatījām par tiltu, bet domāju, ka tagad, vērojot šo spriedzi Vašingtonas un Briseles attiecībās, sākam apjaust, ka Kanādai varētu būt lielāka loma. Mēs varam būt tilts arī Arktikā, jo esam Arktikas valsts, un tādas ir arī vairākas ES un NATO valstis, kuras visas ir satrauktas ne tikai par to, ko [ASV prezidents Donalds] Tramps saka par Grenlandi, bet arī par to, ko Arktikā vairāk un vairāk dara Krievija un Ķīna," norādīja Millers.

Viņš cer, ka tagad Kanāda uzņemsies mazliet vairāk no šīm funkcijām. Arī jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ļoti iestājas par transatlantisko sadarbību, cenšas panākt, lai Kanāda ne tikai atbalstītu Ukrainu, bet arī veidotu saikni ar Eiropu.