Jaunākais izdevums

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

AS "Viada Baltija" pārstāvis Kaspars Tupiņš norādīja, ka uzņēmuma ieskatā Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū likumprojekts lielu ietekmi neieviesīs, jo "Viada Baltija" kā tirgotājs jau patlaban veic degvielas mazumtirdzniecību ar pievienotu obligāto biodegvielas piejaukumu.

"Viada Baltija" paredz ietekmi uz tirgu tikai pie nosacījuma, ja šis biodegvielas piejaukums būs jāpievieno tieši dīzeļdegvielai ziemas periodā, prognozējot, cenu pieaugumu 0,035 līdz 0,004 eiro apmērā tieši gala patērētājam no šī brīža degvielas cenām, papildināja Tupiņš.

Viņš piebilda, ka tādējādi "Viada Baltija" kā tirgotājam vēl vairāk samazinātos iespējas konkurēt par starptautisko pārvadātāju piesaisti saistībā ar prognozējamo cenu pieaugumu.

"Šajā gadījumā "Viada Baltija" pozitīvi vērtē savlaicīgu Saeimas pieņemto likumu izstrādi un ieviešanas periodu, kad degvielas tirgotājiem tiek dots saprātīgs laika periods jauno izmaiņu ieviešanai mazumtirdzniecības segmentā, lai realizētu visu plānoto likuma normu ieviešanu praksē," norādīja Tupiņš.

Viņš atzīmēja, ka svarīgs faktors būs tieši šo jauno likuma normu izpildes kontroles mehānismu nodrošināšana no valsts puses, lai šajos konkurences apstākļos uzņēmumi strādātu pēc vienādiem tirgus noteikumiem un tiktu ievērota godīga komercprakse.

AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība norādīja, ka Transporta enerģijas likuma tālāka virzība ir pozitīvs solis, lai veicinātu videi draudzīgākas Latvijas transporta nozares attīstību, kā arī tālākas investīcijas valsts zaļās enerģijas sektorā.

Tāpat Vība norādīja, ka atjaunīgie degvielu veidi ir dārgāki nekā fosilie degvielu veidi, tomēr uzņēmums uzskata, ka patlaban ir pāragri izdarīt secinājumus par precīzu likumprojekta ietekmi uz degvielas cenām.

Viņš sacīja, ka likumprojekta priekšrocības ir tas, ka tiek skaidri definētas atjaunīgo degvielas veidu prasības ilgtermiņā, kas savukārt sniedz iespējas vietējiem uzņēmējiem attīstīt degvielas veidu ražošanu Latvijā, taču kā trūkumu viņš minēja, ka likumprojekta mērķi patlaban ir salīdzinoši mēreni un tiek ieviesti ar vairāku gadu novēlošanos, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis sacīja, ka patlaban "Neste" nevar komentēt likumprojekta un tā iespējamo ietekmi uz degvielas tirgu vai cenām, jo process vēl nav pabeigts un ir nosūtīts izskatīšanai Saeimā. Viņš sacīja, ka uzņēmums seko līdzi diskusijām un lēmumu pieņemšanai.

"Ir svarīgi apzināties, ka cīņā pret klimata pārmaiņām ir nepieciešami visi pieejamie risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai," papildināja Beiziķis.

Jau ziņots, ka 25.jūnijā valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumprojektu.

Valdība apstiprina transporta enerģijas likumprojektu

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas...

KEM norādīja, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.

Piemēram, esošajā degvielas uzpildes staciju piedāvāt biometāna uzpildes punktus, uzstādīt elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.

Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs zaļināt pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030.gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa zaļināšanu degvielas piegādātāji uzsāk 2026.gadā - samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta enerģijas likums, kas paredz nozares "zaļināšanu" līdz 2030. gadam, būtiski stimulēs atjaunojamo degvielas veidu attīstību Latvijā, tostarp biometāna izmantošanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka atbilstoši likumam līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošās gāzu (SEG) emisijas par 16%.

"Lai to panāktu, likums paredz ļoti konkrētus atjaunojamās enerģijas veidu īpatsvarus kopējā tirgotāja enerģijas portfelī, kas degvielas tirgotājiem būs jānodrošina nākamo gadu laikā," skaidroja Vība.

Viņš minēja, ka "Virši" uz šo likumu skatās pozitīvi un likuma pieņemšana arī Latvijas ekonomikai ir racionāls solis. Pēc viņa teiktā, svarīgākais ir tas, ka likums motivēs vietējo zaļo degvielas veidu ražošanu, jo degvielas tirgotājiem būs stimuls izmantot vietējos zaļos risinājumus, nevis pildīt prasības ar importētu biodegvielu no citām valstīm, kā tas bieži bija līdz šim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pieņēmusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta enerģijas likumu. Tas paredz būtisku soli Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un vietējās zaļās degvielas ražošanā, tādējādi mazinot atkarību no importētās fosilās degvielas.

Latvijā jau šobrīd ir salīdzinoši augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros, taču transporta sektorā fosilās degvielas Latvija importē. Vidēji gadā Latvija par transporta enerģijas importu maksā ap 1 miljardu eiro. Kamēr fosilas degvielas Latvijā ražot nav konkurētspējīgi, jo nav atbilstošu izejmateriālu – naftas produktu, - zaļās degvielas Latvijai ir potenciāls gan ražot pašai, gan tās eksportēt.

“Attīstot vietējo degvielas ražošanu, ne vien iespējams spēcināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielu tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci. Latvijā ražota degviela dod iespēju stiprināt mūsu pašu ekonomiku – atbalstot vietējo ražošanu, mēs nodrošinām jaunas darba vietas iedzīvotājiem un ekonomisko ieguvumu,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.