Jaunākais izdevums

Šis gads transporta nozarē iezīmējās gan ar vērienīgu projektu sākšanu, gan pabeigšanu. Neskatoties uz pompozajām politiķu, projektu pasūtītāju un īstenotāju runām, pagaidām gan ir grūti pateikt, cik lieli būs ieguvumi no viena vai otra infrastruktūras objekta tuvākā un tālākā nākotnē.

Reālākas aprises šogad ieguva miljardus eiro (Latvijā – vismaz divus) vērtais Eiropas platuma (1435 mm) sliežu projekts Rail Baltica, kas paredz Baltiju savienot ar Rietumeiropu. Arvien skaidrāk iezīmējās trases izvietojums, noplaka iedzīvotāju un komersantu iebildumi, bet Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail saņēma 442 milj. eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Latvija par pirmajiem dāvinātajiem 238 milj. eiro plāno sākt atzara izbūvi līdz Rīgas lidostai, veicot arī pārbūvi centrālajā stacijā.

Precinieki (potenciālie būvnieki un citi ieinteresētie) jau stājās rindā, bet vairāki nozares spēlētāji apšaubīja loģiku iecerei loģistikas centru veidot Salaspilī, nevis Rīgā. Diemžēl arī šogad netika izgaisinātas šaubas, ka projekts līdz galam var arī neīstenoties, piemēram, naudas trūkuma (ES to vairs nedāvinās pietiekamā apjomā) vai Lietuvas neieinteresētības dēļ (lietuvieši jau izveidojuši savienojumu – gan ne ātrvilcieniem piemērotu – līdz Kauņai). Ja 2025. gadā tomēr no Latvijas varēs ar vilcienu aizbraukt līdz Berlīnei vai arī atvest no turienes kravas, patlaban grūti pateikt, cik īsti būs braukt gribētāju vai preču nosūtītāju un vai rezultātā projekts atmaksāsies.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17.decembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skonto būve gaida likumīgu risinājumu ēku demontāžai gudrona dīķu projektā

Dienas Bizness, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto Būve šobrīd turpina gudrona (NPS) materiāla izvešanu no Inčukalna Dienvidu gudrona dīķa teritorijas, kā to ir uzdevis darīt Vides Valsts Dienesta (VVD) algotais inženieris SIA Geo Consultant. Tai pašā laikā SIA Skonto Būve jau iepriekš ir iesniegusi SIA Geo Consultants un VVD objekta teritorijā esošo uzņēmuma ēku un angāru demontāžas darbu veikšanas projektu, lai līdz šī gada 31.oktobrim atstātu objektu, saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu, informē uzņēmumā.

Taču ne VVD, ne tā pārstāvis nav devuši atbildi un akceptu ēku demontāžas projektam un fakts, ka Inčukalna domes būvvalde ir apturējusi būvatļauju objektā, liedz SIA Skonto Būve sākt ēku nojaukšanas darbus. Tā vietā, lai atrisinātu šo jautājumu atbilstoši Latvijas Republikas Būvniecības likumā noteiktajai kārtībai, VVD un būvvalde liek SIA Skonto Būve veikt nelikumīgas un bīstamas darbības, t.i., nojaukt pagaidu būves, lai gan būvvalde ir apturējusi būvdarbus.

Šajā būvobjektā atrodas piecas būves, ar pietiekoši sarežģītu konstrukciju un ievērojamu griestu augstumu (aptuveni 10 metri). Šādu būvju nojaukšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un izstrādāts projekts. Demontējot būves vienkārši kā pagadās, kā to iesaka veikt VVD un būvvalde, diemžēl var notikt negadījumi un par šiem negadījumiem visticamāk tiks vainota SIA Skonto Būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Tūnberga reģistrē savu vārdu un kustību Piektdienas nākotnei kā preču zīmes

LETA--AFP, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga reģistrējusi savu vārdu un protesta kustību "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes, lai nepieļautu to izmantošanu komerciāliem mērķiem.

"Mans vārds un kustība #FridaysForFuture tiek nemitīgi izmantots komerciāliem nolūkiem bez jebkādas piekrišanas," sociālajā tīklā "Instagram" pavēstīja 17 gadus vecā aktīviste. "Es jums apliecinu, ka man un citiem skolu streikotājiem absolūti nav intereses preču zīmēs. Taču, diemžēl, tas ir jādara."

Viņa sūdzējās, ka "joprojām ir cilvēki, kas mēģina izlikties par mani vai nepatiesi apgalvo, ka "pārstāv" mani, lai komunicētu ar plaši pazīstamiem cilvēkiem, politiķiem, medijiem, māksliniekiem utt."

Bijuši arī gadījumi, kad veikts mārketings, pārdoti produkti un vākta nauda "manā un kustības vārdā", raksta Tūnberga. "Tāpēc es pieteicos reģistrēt manu vārdu, "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes. Tā ir rīcība, lai aizsargātu kustību un tās darbības."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji uzkrājumiem bērniem novirza vismazāko summu Baltijā

Žanete Hāka, 26.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā summa, ko Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem savu bērnu nākotnei, izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, veido 28 eiro mēnesī.

Lietuvā mītošie vecāki bērnu uzkrājumiem ik mēnesi novirza 29 eiro. Savukārt Igaunijā apdrošināšanas prēmijas ir vislielākās – vidēji 37 eiro mēnesī, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas dati.

Turklāt Latvijā vecāki sāk veidot bērnu uzkrājumus vēlāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Pērn vidējais bērna vecums, slēdzot līgumu, Igaunijā ir 4 gadi, bet Lietuvā – 5 gadi. Latvijā mītošie vecāki uzkrājumu veidošanu uzsāk brīdī, kad bērns dodas skolas gaitās – 6-7 gadu vecumā. Attiecīgi – arī vidējais līguma termiņš Latvijā ir īsāks nekā kaimiņvalstīs un vidējais uzkrātais kapitāls rezultātā ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Mainās Valsts policijas autotransporta trafarējums

Laura Mazbērziņa, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Eko Osta maksātnespējas procesa pieteikumu pret Skonto Būve atzīst par nepamatotu

Lelde Petrāne, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa ir pieņēmusi lēmumu noraidīt SIA «Eko Osta» pieteikumu par SIA «Skonto Būve» maksātnespējas procesa uzsākšanu, liecina SIA «Skonto Būve» sniegtā informācija.

Domstarpības radušās saistībā ar darbiem projektā «Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābie gudronu dīķi sanācijas darbi».

SIA «Skonto Būve» norāda, ka attiecīgie darbi, par ko SIA «Eko Osta» prasa samaksu, ietilpst to darbu sadaļā, par ko pasūtītājs Valsts vides dienests (VVD) nav samaksājis ģenerāluzņēmējam SIA «Skonto Būve». Par šīs summas samaksu SIA «Skonto Būve» ir cēlusi prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Līdz ar to SIA «Skonto Būve» neesot līgumiska pamata veikt samaksu par SIA «Eko Osta» veiktajiem darbiem.

SIA «Skonto Būve» akcentē, ka ir finansiāli stabila.

SIA «Skonto Būve» plāno vērsties ar iesniegumu tiesībsargājošajās instancēs pret SIA «Eko Osta» par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūrai no ES fondiem būs pieejami 96 miljoni eiro

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru pieaugumu tajā.

To paredz VSS izsludinātais MK noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi.

4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transportu) ietvaros plānots īstenot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Pasākuma ietvaros šajās pilsētās plānots izbūvēt vai uzlabot kopumā 8 km tramvaju līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija «Selva Būve» ekspluatācijā nodevusi daļu no «Mežaparka Rezidences» kompleksa, investīcijām projekta attīstībā sasniedzot 2 miljonus eiro, informē «Selva Būve».

«Selva Būve» veica četru «Mežaparka Rezidences» privātvillu būvniecību.

«Mežaparka Rezidences» projekts tapis iedvesmojoties no Mežaparka vēsturiskā un dabas mantojuma. Kompleksa 1. kārtu veido trīs villas, sešas dvīņu villas, septiņas rindu mājas, trīs mazstāvu, 2 dzīvokļu mājas un biroju ēka. Villu konceptus izstrādājuši arhitekti - Andris Kronbergs, Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons un citi.

««Mežaparka Rezidences» ir viens no arhitektūras un būvniecības projektiem, kur savijas vairāku nozares profesionāļu kopdarbs,» komentēja «Selva Būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Projekta ietvaros «Selva Būve» nodrošināja četru villu būvniecības darbus – «Villa Helenia» ar vairāk nekā 410 kvadrātmetru platību, «Villa Lavanda», kuras kopējā platība sasniedz 366 kvadrātmetrus, kā arī dvīņu villas «Camellia», vienas puses platībai sasniedzot 285 kvadrātmetrus, bet otrai – 254 kvadrātmetrus. Katras villas projekts veidots pēc individuāla arhitekta «rokraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Putnu fabrika Ķekava» saņēmusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) gada apbalvojumu «Uzņēmējs nākotnei 2018», ko pasniedz uzņēmumam par izcilu sadarbību pētniecībā un studiju procesā, kas sekmē jaunu produktu izstrādi, veicina nozares attīstību un inovāciju pārnesi uz ražošanu.

«Ķekava» un LLU cieši sadarbojas jau vairāk nekā 50 gadu un sadarbības formas šo gadu laikā bijušas visdažādākās – atbalsts zinātniskajai pētniecībai, prakses vietas uzņēmumā, kā arī materiālais nodrošinājums studentu praktiskajām nodarbībām. Sadarbības rezultātā uzņēmumā strādā LLU sagatavoti speciālisti dažādās jomās: inženierzinībās, pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijās, zooinženierijā.

«Mūsu sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ir tikpat ilga kā mūsu uzņēmuma vēsture. Nozares attīstību virza zinoši savas nozares eksperti, kuri palīdz uzņēmumam augt un kļūt par nozares attīstības dzinējiem. Sinerģija ar zinātni ļāvusi būt arī jaunatklājējam, radot nebijušus produktus un jaunas garšas. Arī šobrīd, tieši pateicoties veterinārārstiem, esam sasnieguši tādu putnu labturības līmeni, kas ir ļāvis pirmajiem Baltijā svaigo gaļu marķēt ar zīmi Audzēts bez antibiotikām,» stāsta «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,3 % gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem. Pēc detalizētu visu nozaru 3. ceturkšņa datu saņemšanas un analīzes IKP pieauguma apjoms ir mazāks nekā novērtēts pirms mēneša.

3. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,6 miljardi eiro.

Pēc Lietuvas otrreizējā un Igaunijas ātrā novērtējuma datiem par 3. ceturksni IKP Lietuvā pieaudzis par 1,7 %, bet Igaunijā – par 1,1 %.

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 4%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares (koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 4 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 6 %). Ievērojams kāpums bija vērojams arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 22 %, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 13 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10 %. Atsevišķās nozarēs bija vērojams ražošanas apjomu samazinājums: apģērbu ražošanā – par 5 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 11 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības noteiktie mērķi saistībā ar tīras enerģijas izmantošanu transporta nozarē ir ambiciozi, un, lai tos sasniegtu noteiktajā laikā, gan valstu, gan nozaru pārstāvju rīcībai jābūt straujai, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina tās dalībnieki.

Atšķirības valstu griezumā ir lielas - daļā valstu aktīvi notiek transporta elektrifikācija. Patlaban līderis elektroautomašīnu ieviešanā ir Norvēģija, pateicoties aktīvajai valsts politikai, kas vērsta uz to iegādes veicināšanu, savukārt citās valstīs šis process nenotiek tik strauji, tādēļ valstīm jādomā, kā motivēt cilvēkus izvēlēties elektroautomašīnas. Arī autoražotājiem nāksies aizvien aktīvāk pārorientēties šajā virzienā, veidojot jaunus modeļus, kas piesaista pircējus.

Tomēr elektroautomašīnas nav vienīgais veids, kā izpildīt CO2 izmešu apjoma samazināšanas prasības - patlaban aizvien vairāk tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG), kas tiek minēta kā starpposms starp pilnīgu transporta nozares elektrifikāciju tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu organizācijas sistēmas ieviešanu lidostā

Db.lv, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomika gada laikā augusi par 2,1%

Žanete Hāka, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.

Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,8 % pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem un par 2,1 % pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 7,2 %. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 11 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 19 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 8 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 26 %, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana – par 13 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Deglava tilta slēgšanas dēļ ceturtdien un piektdien nav izpildīti ap 13% sabiedriskā transporta reisu

LETA, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar satiksmes slēgšanu pār Augusta Deglava ielas pārvadu pagājušās darba nedēļas beigās, ceturtdien un piektdien, pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nav izpildījusi ap 13% sabiedriskā transporta reisu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Viņš pauda, ka šie reisi neesot izpildīti sastrēgumu dēļ. Minētā problēma ir ātri jārisina, uzsvēra deputāts, piebilstot, ka apspriests arī iespējamais «plāns B» gadījumam, ja satiksme pa Deglava tiltu tik drīz netiks atjaunota. Baraņņiks gan sīkāk nestāstīja par šiem risinājumiem, akcentējot, ka tas, uz ko jākoncentrējas, ir «plāns A» - satiksmes atjaunošana.

Rīgas mēra vietnieks skaidroja, ka diskutēts tika par papildu satiksmes ierobežojumiem vai organizatoriskām izmaiņām. Piemēram, tika spriests par iespēju atvieglot kreisos pagriezienus sabiedriskajam transportam.

Ir apspriests jautājums arī par «puteņa biļetēm» līdzīgas sistēmas ieviešanu, kad cilvēki, kuri ikdienā raduši pārvietoties ar automašīnām, pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt par brīvu, tomēr pašlaik tam nav jēgas, jo sabiedriskais transports stāv sastrēgumos, klāstīja Baraņņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona kanalizācijas izbūves laikā bojā gājis strādnieks

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona kanalizācijas izbūves laikā bojā gājis strādnieks, apstiprināja SIA «Rīgas ūdens» pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Viņš norādīja, ka bojā gājušais nav «Rīgas ūdens» darbinieks, tādēļ sīkāku informāciju par negadījuma apstākļiem sniegt nevarēja. Remontdarbus veica SIA «Mārupīte-RR.»

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša sacīja, ka mediķi tika izsaukti uz negadījuma vietu, bet, ierodoties notikuma vietā, cilvēks jau bija miris.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece apliecināja, ka vakar ap plkst.23 saņemts izsaukums uz Deglava ielu, kur pazemes komunikāciju šahtā bija iekritis cilvēks. Glābēji cietušo izcēla un nodeva mediķiem.

Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne apstiprināja, ka policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma nodaļas par noziegumiem pret personas veselību. Kriminālprocess sākts par faktu un policija skaidro notikušā apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saeimas komisija bažījas par ES fondu līdzekļu pieejamību ceļiem

LETA, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru