Pārtika

Transtaukskābes kontrolēs arī ievestajā produkcijā un sabiedriskās ēdināšanas sektorā

Dienas Bizness, 17.05.2016

Jaunākais izdevums

Pēc vairāku gadu diskusijām par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, ir izdevies panākt, ka šīs normas attieksies ne tikai uz Latvijā ražoto pārtiku, bet arī uz ievesto produkciju un produktiem, kas tiek gatavoti sabiedriskās ēdināšanas sektorā, informē Zemkopības ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte.

Tāpat sarunu rezultātā ir panākta vienošanās par pārejas periodu divu gadu garumā, lai visi pārtikas ražotāji varētu pielāgoties jaunajām prasībām.

Diskusija par transtaukskābēm starp Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un pārtikas ražošanas sabiedriskajām organizācijām norisinās jau vairākus gadus, meklējot labāko risinājumu. Nopietnākais uzdevums bija panākt, lai šo izmaiņu rezultātā Latvijas pārtikas ražotāji netiktu nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar citu valstu ražotājiem.

«Mums kopā ar pārtikas nozari pārstāvošo organizāciju Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir izdevies panākt, ka tiek respektētas vietējo ražotāju intereses. Sākotnēji šajos noteikumos iestrādātās normas bija nepilnīgas un neattiecās uz ievesto produkciju, kas bija pilnīgi nepieņemami, jo tādā veidā ciestu vietējie pārtikas uzņēmēji,» atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Divu gadu pārejas periods ļaus pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un sabiedriskās ēdināšanas sektoram savlaikus sagatavoties šiem jaunajiem noteikumiem. Daļa uzņēmumu jau ir sākuši to darīt.

«Daudzi uzņēmumi jau ir uzsākuši darbu pie izmaiņām receptūrās, lai pielāgotos šīm normām. Protams, tas prasa laiku un finanšu resursus, taču divi gadi ir optimāls laiks, lai visi paspētu to izdarīt - gan ražotāji un ēdinātāji izmainīt receptūru, gan tirgotāji izvēlēties attiecīgos piegādātājus,» atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. «Taču, ieviešot šīs jaunās normas, valdībai gan vajadzētu arī paredzēt līdzekļus 2018. gada un turpmāko gadu budžetā šo transtaukskābju normu kontrolēšanai, jo, ja nebūs kontroles, tad šiem noteikumiem nebūs lielas jēgas. Turklāt ir jākontrolē ne tikai vietējie ražotāji, bet arī ievestā produkcija.»

Valdība otrdien, 17.maijā, akceptēja Veselības ministrijas sagatavoto kārtību «Noteikumi par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos». Tie noteic, ka pārtikas produktus, kuros tiks pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums, Latvijā nedrīkstēs izplatīt pēc 2018.gada 1.jūnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi jau sākuši pielāgoties jaunajām normām, kas būs obligātas no 2018. gada vasaras

Kaut arī valdība ir atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) sagatavoto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, izskan pamatotas bažas, vai plānu izdosies īstenot dzīvē. Pārtikas uzņēmumi jau labu laiku strādā pie izmaiņām receptūrās, tomēr uzsver – valdībai ir jāparedz papildu līdzekļi budžetā intensīvām kontrolēm, jo pretējā gadījumā noteikumi ir bezjēdzīgi. Valdības apstiprinātais projekts ir rezultāts vairāku gadu ilgām diskusijām. Transtaukskābes ir viens no galvenajiem iemesliem plašajai mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām, un līdz šim to līmenis Latvijā nopērkamajā pārtikā nav ticis kontrolēts vispār. Lielākā daļa sabiedrības par transtaukskābju eksistenci uzzināja 2011. gadā, kad kāds dāņu profesors Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma pavēstīja, ka uzņēmuma Laima ražotajās vafelēs Selga vienā paciņā ir 12 grami taukskābju. Viņš norādīja, ka to apēšana ir pielīdzināma desmit cigarešu izsmēķēšanai dienā. Laima neslēpa pārsteigumu par profesora izteikumiem un iesūdzēja viņu tiesā. Uzņēmums atzina, ka konkrētajās vafelēs ir viens no lielākajiem transtaukskābju līmeņiem, ja salīdzina ar citiem Laimā ražotajiem produktiem, tomēr tas nepārsniedz četrus gramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Normatīvie akti liedz Latvijā samazināt PVN likmi vēl citiem «veselīgajiem» produktiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 14.decembrī, pieņēma lēmumu par kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», informē Saeimas Preses dienests.

Lēmumā teikts, ka saskaņā ar šī gada novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā no nākamā gada Latvijā tiks ieviesta PVN samazinātā likme 5% apmērā. To piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, tādējādi vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiek atzīts par apmierinātu saistībā ar prasību PVN samazināt Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.

Savukārt iniciatīvu daļā par PVN samazinātās likmes noteikšanu pārējiem kolektīvajā iesniegumā minētajiem pārtikas produktiem un nodokļa likmes palielināšanu kaitīgajiem produktiem Saeima noraidīja. Šādi Saeima lēmusi, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu, kas neparedz vairāk kā vienas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un divu samazināto PVN likmju piemērošanu, kā arī valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2020.gadam, kas neparedz nodokļu paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru