Jaunākais izdevums

Starp Krieviju un Poliju pārvadājumi pārtraukti; Latvijā izsīkst pārvadājumu atļaujas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valstīm nespējot vienoties par savstarpēju apmaiņu ar starptautisko autopārvadājumu atļaujām, Krievijas un Polijas kravu pārvadātāji no pirmdienas nedrīkst iebraukt otras valsts teritorijā. Savukārt Latvijā strauji iet uz beigām ierobežotā skaitā esošās t.s. trešo valstu kravu pārvadājumu atļaujas Krievijas virzienā, radot galvassāpes gan iesaistītajām institūcijām, gan komersantiem. Problēmas, tiesa, skar arī citu Eiropas valstu pārvadātājus, un to pamatā ir pērnā gada novembrī Krievijā izdotā Transporta ministrijas pavēle attiecībā uz trešo valstu kravu pārvadājumiem.

Mūsu austrumu kaimiņvalsts pieņemtā lēmuma būtība ir tāda, ka trešo valstu izcelsmes kravu pārvadāšanai vairs nevar izmantot t.s. divpusējās atļaujas, vēsta Kommersant.ru. Krievija tagad pārvadājuma veidu – tranzīta vai divpusējais – nosaka nevis atkarībā no uzkraušanas, bet kravas nosūtītāja atrašanās vietas. Tas, piemēram, liedz poļu pārvadātājiem iespēju pārvadāt kravas, kas ražotas Polijā kāda starptautiska koncerna filiālē, bet kurām dokumentus izdevis mātes uzņēmums citā valstī, skaidrojusi Polijas puse.

Visu rakstu Tranzīts uz Krieviju iebuksē lasiet 2. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas un neskaidrība zelta cenu uzdzen līdz augstākajam līmenim sešu gadu laikā.

Lielvarām vedot tirdzniecības un valūtu karus, pārliecība par ekonomikas veselību kādu laiku vairs nav tā pati lielākā. Arī globāli ietekmīgāko tautsaimniecību temperatūru mērošie dati nav tie labākie. Piemēram, Eiropas ekonomikas flagmaņa – Vācijas – rūpniecības apmēri vasaras sākumā gada skatījumā saplakuši par 5,2%, kas ir straujākais kritums gandrīz 10 gados. Ja Vācija iebuksē, tad pavadošā kolonna var apstāties. Neviens joprojām īsti nezina, kas notiks arī ar Brexit, – arvien ticamāks sāk izskatīties scenārijs, kurā briti Eiropas Savienību pamet bez vienošanās, kas nozīmētu papildu haosu.

Laikos, kad pieaug neskaidrība, daudzi lūkojas uz nosacīti drošām alternatīvām, lai mēģinātu saglabāt savu ieguldījumu vērtību. Tradicionāli patvērums tiek meklēts zeltā. Rezultātā kopš maija beigām zelta vērtība ASV preču biržā palielinājusies par 17,5% un šonedēļ pat pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Lielākie riski Baltijas jūras reģionam saistās nevis ar Krieviju, bet Eiropu

Žanete Hāka, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras reģiona valstis, izņemot Krieviju, turpina augt. Krievija slīgst dziļāk recesijā un arvien vairāk ekonomiski izolējas, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015.gadā būs sarucis par 0,5%, tomēr tas ir tikai dēļ recesijas Krievijā, un parējās reģiona valstis aug. Zemāka naftas cena ir uzlabojusi patērētāju pirktspēju, bet negatīvi ietekmējusi naftas eksportētājus, jo īpaši Krieviju.

Līdz ar naftas cenu dramatiski saruka arī rubļa vērtība, tā pasliktinot Krievijas ekonomiskās problēmas, ko jau pirms tam bija saasinājušas Krimas aneksijas izraisītās sankcijas. Ja atskaita Krieviju, pārējās reģiona valstis 2015.gadā kopumā būs augušas par 2%. Tas ir pat nedaudz straujāk kā pērn (1,9%), galvenokārt pateicoties spējākai izaugsmei Zviedrijā, Polijā un Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu saraksta izslēdz vairākus Latvijas uzņēmumus

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Direktīvas ieviešana rada finanšu iztrūkumu

Sandris Točs, speciāli DB, 14.02.2018

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transkaspijas projektā kravu pārvadāšanai starp Āziju un Eiropu iesaistās arī Lietuva un Baltkrievija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ukrainas organizētais konteinervilciens uz Ķīnu, izmantojot alternatīvu maršrutu un tādējādi apejot Krieviju, var tikt savienots ar konteinervilcienu Vikings, kas darbojas maršrutā Iļjičevska–Klaipēda, norādījis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. «Lietuva ir ieinteresēta projektā, un jau ir parakstīts memorands. Tas nozīmē, ka mūsu sadarbības ar ES ietvaros Zīda ceļam tiks pievienoti mūsu Eiropas partneri un vilciens Vikings,» viņu citē Unian.net. Tādējādi Vikings no Klaipēdas varēs nogādāt preces Ķīnā, apejot Krieviju. Atspoles vilciens Vikings kursē 1766 km garajā maršrutā Klaipēda‒Viļņa‒Minska‒Iļjičevska, savienojot Baltijas jūras un Melnās jūras konteinerlīnijas un gadā pārvadājot 2‒5 tūkst. konteineru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija dod mandātu EK sarunām ar Krieviju par Nord Stream 2 cauruļvada darbību

LETA, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija devusi mandātu Eiropas Komisijai (EK) sarunām ar Krieviju par Nord Stream 2 cauruļvada darbību, aģentūrai LETA šodien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka Latvijas uzskats šajā jautājumā ir konsekventi turēties pie Eiropas Enerģētikas savienības vadlīnijām, kas paredz iekšējā dabasgāzes tirgus attīstību un konkurences veicināšanu, piegādes avotu diversifikāciju un ekonomikas dekarbonizāciju. Valdības ieskatā Nord Stream 2 neatbilst šīm vadlīnijām.

Pēc viņa teiktā, tāpat attiecīgais projekts neparedz investīcijas jaunās dabasgāzes ieguvēs, vien kalpojot par Krievijas gāzes piegādes ceļu maiņas instrumentu.

Ašeradens pauda, ka tas būtu pozitīvi, ja sarunas ar Krieviju uzņemtos Eiropas Savienība (ES) un tas notiktu Igaunijas prezidentūras laikā ES padomē, tāpēc Latvija devusi EK skaidru mandātu par to, kādas vienošanās vajadzētu panākt attiecībā uz Nord Stream 2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi vienojas par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju

LETA--DPA, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi nolēmuši par sešiem mēnešiem pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās jaukšanos Ukrainas konfliktā, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«ES ir vienota par ekonomisko sankciju pret Krieviju pagarināšanu,» tviterī paziņojis Tusks.

Jautājumus, kas saistīti ar sankciju pret Krieviju īstenošanu, ceturtdien Briselē kopā ar pārējiem ES valstu līderiem apsprieda arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Arī Latvijas pozīcija paredz, ka sankcijas pret Krieviju nav pārskatāmas vismaz tik ilgi, kamēr nebūs izpildīta Minskas vienošanās.

Kā informēja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars, ES valstu un valdību vadītāji nonāca pie secinājuma, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, it īpaši ņemot vērā, ka savulaik noslēgtā Minskas vienošanās netiek pildīta.

Sankcijas pirmo reizi Krievijai tika piemērotas 2014.gada jūlijā, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Sporta arbitrāžas tiesa atceļ Krievijas sportistu diskvalifikācijas un atjauno Soču rezultātus

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) ceturtdien paziņoja par diskvalifikāciju atcelšanu 28 Krievijas sportistiem, tostarp skeletonistam Aleksandram Tretjakovam, kuriem iepriekš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) bija piespriedusi mūža diskvalifikāciju no dalības olimpiskajās spēlēs, atjaunojot arī šo atlētu izcīnītos rezultātus 2014.gada Soču Olimpiādē.

CAS lēmums nozīmē, ka Latvijas skeletonistam Martinam Dukuram tomēr netiks piešķirta Soču olimpisko spēļu zelta medaļa, kuru saglabās Tretjakovs. Martins Dukurs Sočos palika otrais, kamēr viņa brālis Tomass ieņēma ceturto vietu, tagad netiekot pie bronzas.

Vēl 11 Krievijas sportistu apelācijas apmierinātas daļēji, kuru vidū ir arī bobslejisti Aleksandrs Zubkovs un Aleksandrs Kasjanovs. CAS norāda, ka šajos gadījumos SOK lēmumi paliek spēkā, līdz ar to viņiem Sočos izcīnītie rezultāti tiek anulēti, kas ļauj pie olimpiskā zelta tikt Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža četriniekam, bet divniekos viņam ar Daumantu Dreiškenu izcīnīt bronzu.

Diskvalifikācijas atceltas arī Krievijas kamaniņu braucējiem Albertam Demčenko un Tatjanai Ivanovai, kas nozīmē, ka pie 2014.gada olimpisko spēļu sudraba godalgām komandu stafetē tomēr netiks Elīza Tīruma (tagad Cauce), Mārtiņš Rubenis un brāļu divnieks Andris un Juris Šici, kuri Sočos ieguva bronzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Credit Suisse iesaldējusi ar Krieviju saistītus aktīvus 5 miljardu dolāru apmērā

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices banka «Credit Suisse», pamatojoties uz ASV izsludinātajām sankcijām, ir iesaldējusi ar Krieviju saistītos aktīvus piecu miljardu dolāru apmērā, ziņo aģentūra «Reuters».

«»Credit Suisse« visos jautājumos sadarbojas ar starptautiskajiem regulatoriem, lai nodrošinātu sankciju ievērošanu, tajā skaitā pret Krieviju,» norādījis bankas pārstāvis.

Aģentūra vēsta, ka minētie aktīvi iesaldēti šī gada otrajā ceturksnī.

Lai gan Šveice ir neitrāla valsts un pret Krieviju vērsto citu rietumvalstu sankciju ievērošana uz to automātiski neattiecas, šveiciešu bankas, kam ļoti svarīgas operācijas ar ASV dolāriem, rēķinās ar Vašingtonas politiku.

Jau jūnija sākumā kļuva zināms, ka «Credit Suisse» bloķējusi krievu oligarha Viktora Vekselberga kontos esošos līdzekļus, kas pārsniedz miljardu Šveices franku (877 miljonus eiro).

Savukārt maijā tika ziņots, ka krievu miljardierim Oļegam Deripaskam ASV sankciju dēļ nācies atteikties no reaktīvās lidmašīnas izmantošanas, jo tā bija paņemta līzingā no «Credit Suisse:.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn pārvadātāji visvairāk pieprasīja Krievijas, Kazahstānas, Baltkrievijas un Polijas atļaujas

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits.

Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai, informē Autotransporta direkcija.

Salīdzinot 2016. gada decembra beigu datus ar analogu periodu 2015. gadā, licencēto autopārvadātāju, kas nodrošina kravu un pasažieru komercpārvadājumus, skaits samazinājās par nepilnu 1%. Pagājušajā gadā bija izsniegtas 4588 licences komercpārvadājumu veikšanai; 85% licenču tika izsniegti starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, nepilni 6% – kravu pārvadājumiem iekšzemē, nepilni 9% – starptautisko pasažieru pārvadājumiem, 0,2% – pasažieru pārvadājumiem iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežojošo pasākumu rezultātā kravu autopārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 30%. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pamazām atjaunojas, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Šā gada pirmajā pusgadā par 9,3% ir palielinājies kopējais licencēto uzņēmumu skaits, kas nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu autopārvadājumus un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Tomēr licences kartīšu un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ir samazinājies par 2,3%, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Šobrīd spēkā esošas ir 23 997 licences kartības un EK atļaujas kopijas.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas kravu autopārvadātāji visvairāk kravu veda uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Tomēr šobrīd, ņemot vērā visus ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, vislielākais pārvadājumu apjoma samazinājums ir tieši uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. martā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā diskutēja par turpmāko ES un Irānas attiecību attīstību, kā arī dalībvalstu un Irānas divpusējās sadarbības perspektīvām.

Tāpat notika diskusija par aktuālajām ES – Krievijas attiecībām, informē Ārlietu ministrija.

Runājot par Irānas un ES divpusējo sadarbību, E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka šobrīd ir svarīgi atjaunot uzticību starp valstīm, kā arī izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas un saglabāt ES vienotu pozīciju iepretim Irānai.

«Latvija atbalsta Eiropas Savienības delegācijas atvēršanu Irānā. Mēs īpaši atbalstām sadarbības attīstīšanu ekonomikas, enerģētikas, transporta un aviācijas, migrācijas un cilvēktiesību jomās, kā arī plašāku irāņu studentu iesaisti izglītības programmās,» sacīja E. Rinkēvičs.

Diskutējot par pašreizējo ES un Krievijas attiecību stāvokli, E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka līdzšinējā ES politika attiecībās ar Krieviju bijusi efektīva, un tāda ir jāturpina. «Mēs atbalstām dialogu ar Krieviju jomās, kas ir Eiropas Savienības interesēs. Veidojot politiku ar Krieviju, ir svarīga Eiropas Savienības vienotība un konsekvence, tādēļ ierobežojošie pasākumi pret Krieviju turpināmi līdz pilnīgai Minskas vienošanās izpildei. Tāpat ir jāuztur Krimas aneksijas neatzīšanas politika,» uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru