Jaunākais izdevums

Pēcpadomju mantojums ir lieks balasts biznesam Krievijā un nelabvēlīgs arī Latvijai

Saprast var, bet paskaidrot grūti – pārfrāzējot slavenu komiķi, par Krievijas ekonomikas un biznesa reālijām saka Zviedrijas Ekonomikas augstskolas (SSE) Krievijā profesors Igors Djukovs.

Ja neskaita rubļa kursa korekciju, Krievijas rādītāji krītas. Vai kaut kādā ziņā krīt pati Krievija?

Jebkurā ekonomikā ir kāpumi un kritumi, un Krievija pašlaik tiešām neatrodas tai labākajā stāvoklī. To saka amatpersonas, un to pieredz bizness.

Tas ir cikliskums vai tomēr kas vairāk?

Gan ‒ gan. Tas ir cikliskums, bet sava loma ir arī politiskajām domstarpībām. Bizness grib sadarbību, bet politiķiem ir sava dienas kārtība, un no tā cieš darījumu vide abās pusēs. Es strādāju gan Krievijā, gan Eiropā, daudz ceļoju un zinu, ka darījumu klimata pasliktināšanos negrib neviens.

Bez darba augstskolā jums ir arī konsultāciju bizness Somijā. Ko uzņēmēji jums tagad prasa un ko jūs viņiem sakāt?

Skandināvijā ir bailes par Krievijas iniciatīvām. Tās lielā mērā rada propaganda, un tāda ir abās pusēs – kā pie jums, tā pie mums.

Bet jau lielākos vilcienos es kā konsultants galveno problēmu saskatu neizpratnē – Eiropas uzņēmēji nesaprot Krievijas vidi un otrādi. Manuprāt, tas galvenokārt ir tāpēc, ka cilvēki, uzņēmēji maz sazinās un tiekas, un barjera starp Krieviju un Eiropu aizvien paliek visai augsta. Bet, ja bizness vairāk komunicētu un Eiropas uzņēmēji saprastu, kas ir vajadzīgs Krievijas biznesam un otrādi, tas viss būtu daudz produktīvāk.

Bet vai šai ziņā Krieviju var ar prātu saprast?

Kā teica Mihails Žvaņeckis, saprast var ‒ paskaidrot nevar. Es saprotu Eiropas biznesa neizpratni, jo dažkārt visādi Krievijas lēmumi no viņu viedokļa tiešām šķiet neloģiski, un tas izraisa bailes. Bet arī Krievijas bizness dažkārt nespēj saprast Eiropas pusi. Tādai sapratnei ir augstas barjeras, un, lai tās noņemšanai ir biežāk jātiekas.

Bet ko krievi šeit nesaprot?

Esmu novērojis, ka krievi nesaprot Eiropas mentalitāti – to, kā bizness šeit notiek un ko tam vajag, lai tas notiktu. Daudzas Krievijas kompānijas uzskata, ka ir radījušas brīnišķīgus produktus, un Eiropā visiem tie vienkārši ir jāpērk, tāpēc ir tikai jāatrod dīleris, kas tos tirgos, un viņi varēs mierīgi dzīvot. Bet nē – ir jāpazīst kultūra, lietišķā vide, un tikai pēc tam tu vari te attīstīt savu biznesu.

Vai tā ir mārketinga nesapratne?

Nē, tas nav galvenais. Mārketings tomēr ir kategorija, ko var izveidot un, lietojot zināmus instrumentus, īstenot. Galvenais ir kultūra un izpratne par to, kā lietišķā vide vispār darbojas. Kad es sāku biznesu Somijā, man arī ne uzreiz viss bija skaidrs – cilvēku uzvedība, tas, kas domāts ar viņu teiktajiem vārdiem, kā pieņemts slēgt darījumus, kas ir un kas nav nozīmīgs. Tradīciju dēļ Latvija ir Krievijai tuvāka, bet valstīs, kas tieši ar Krieviju nekad nav bijušas saistītas, mentalitāti saprast ir ļoti grūti.

Visu interviju Traucē komercializācijas mazspēja lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zinātnē balstītos jaunos uzņēmumos pēdējā gada laikā investēti divi miljoni eiro

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnē balstītajos Latvijas jaunajos uzņēmumos pēdējā gada laikā investēti divi miljoni eiro, informē biznesa uzsākšanas platformas Komercializācijas reaktors pārstāvji.

Sadarbojoties zinātniekiem un uzņēmējiem, Komercializācijas reaktorā pēdējo piecu gadu laikā radīti 30 novatoriski uzņēmumi, kuru bizness balstīts uz jaunatklātiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Pirmajos četros Komercializācijas reaktora pastāvēšanas gados jaunajos zinātnes uzņēmumos kopumā investēti aptuveni trīs miljoni eiro, taču pēdējā gada laikā investīcijas bijušas krietni apjomīgākas - aptuveni divi miljoni eiro.

Komercializācijas reaktora pārstāvis Edgars Grants apgalvo, ka Latvija ir ceļā uz pasaules mēroga līderību tehnoloģiju komercializēšanas jomā. Pēdējo piecu gadu laikā apmēram 30 jaunizveidotie novatoriskie uzņēmumi ir radījuši vērtības vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, un to cena strauji turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercializācijas reaktora paveikto nozarē vērtē pozitīvi, turklāt citas līdzīgas iniciatīvas tirgū nav

«Es augsti vērtēju Komercializācijas reaktora lomu Latvijas zinātnisko startup uzņēmumu jomā. Manuprāt, šis zinātnisko jaunuzņēmumu radīšanas un attīstības modelis Latvijā ir ļoti veiksmīgs un mums ar to ir jālepojas.

Tas, ka organizācija darbojās veiksmīgi, pierāda arī pirmais un pagaidām vienīgais Latvijas zinātniskā jaunuzņēmuma veiksmes stāsts – Naco Technlogies iegāde no Schaeffler Group puses. Acīmredzami, ka tieši tas, ka Latvijā jau kopš 2009. gada darbojās Komercializācijas reaktors, veicina Latvijas zinātnes komercializāciju, un šajā jomā Latvija ir priekšā saviem Baltijas kaimiņiem,» uzskata Jekaterina Novicka, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Arī Startup Wise Guys powered by Lattelecom izpilddirektore Egita Poļanska pozitīvi vērtē, ka organizācija atbalsta tieši zinātniskos un izpētes jaunuzņēmumus. Viņa pati ir apmeklējusi vienu no Komercializācijas reaktora demo dienām, kur viņu patīkami pārsteidza projektu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

ABB sadarbosies ar Latvijas iesācējuzņēmumu Adaplab

Lelde Petrāne, 22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules enerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB novērtējis Latvijas iesācējuzņēmuma Adaplab Oil&Gas piedāvāto risinājumu industriālajiem kontrolleriem; šobrīd tiek apspriestas tehniskas detaļas un strādāts pie kopēja projekta uzsākšanas, informē akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Pēc Adaplab patentētās tehnoloģijas radītais adaptīvais (pašregulējošais) programmrisinājums bija viena no desmit labākajām tehnoloģijām, kas iekļuva konkursa ABB Drives Innovation Challange finālā. Tā mērķis bija meklēt veidus, kas palīdzētu uzlabot ABB ražotos elektromotoru frekvenču pārveidotājus.

«Ja mēs palūkojamies apkārt, tad elektromotori ir visur: ledusskapjos, gaisa kondicionieros, ūdens sūkņos, u.c. Savukārt frekvenču pārveidotājus izmanto motoru apgriezienu un griezes momenta regulēšanai, tādējādi tie strādā daudz efektīvāk un ir iespējams būtiski samazināt elektrības patēriņu. Šie ieguvumi ir svarīgi gan ražošanas procesiem, gan birojiem, gan arī vienkāršā ikdienas dzīvē,» skaidro Adaplab vadītājs Raivis Ņikitins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti apsveicami, ka likumdevēji ir sākuši rūpēties par jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanu, taču Saeimā izskatīšanai nodotais Jaunuzņēmumu darba atbalsta likums ir orientēts pārāk šauram projektu lokam, uzskata platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs.

Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadībā izstrādātā likumprojekta ir precīzi saprotams, ka valsts nolēmusi atbalstīt IT jomas jaunuzņēmumus, kuri nodarbojas ar dažādu programmproduktu, lietotņu izstrādi, taču šāds skatījums ļoti sašaurina attīstības potenciālu un nekādi nepalīdz, piemēram, zinātnisku izstrādņu pārnesei biznesā.

«Nav saprotams, vai šāda izvēle notikusi apzināti, vai arī likumprojekta autori vienkārši nav ņēmuši vērā to, ka jaunuzņēmumi var būt ļoti dažādi: IT, zinātnes, medicīnas un citu augsto tehnoloģiju nozarēs. Jāatgādina, ka ekonomiskie ieguvumi no zinātnes komercializācijas var būt daudzkārt lielāki nekā no IT jaunuzņēmumiem,» skaidro Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmā «Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai» tehnoloģiju pārnesei piesaistījusi gandrīz 1,8 milj. eiro, informē RTU.

LIAA divās konkursa kārtās atbalstījusi 11 RTU zinātnieku izstrādātas potenciāli komercializējamas tehnoloģiju idejas, kam veikta tehniski ekonomiskā priekšizpēte un izstrādāta komercializācijas stratēģija. Tālākai attīstībai un tehnoloģiju pārneses pasākumu īstenošanai atbalstītas piecas no tām.

RTU zinātnieki turpina attīstīt Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadošā pētnieka Andra Šutkas vadībā radītu nulles enerģijas tehnoloģiju farmācijas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai no īpaši noturīga organiska piesārņojuma. Savukārt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izstrādā dabisku termoiepakojuma materiālu no Latvijā plaši pieejama skuju koku zaleņa un tehnoloģiju omega-3 eļļas ieguvei no biodegradējamiem citu nozaru ražošanas atkritumiem, izmantojot mikroorganismus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko pasākumu tiem, kas gatavi veidot savu uzņēmumu, bet nevar atrast ideju

Lelde Petrāne, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. un 7. novembrī sadarbībā ar AS Attīstības finanšu institūcija Altum, AS Swedbank, Baltic International Bank un Rīgas Tehnisko universitāti norisināsies divu dienu bezmaksas konference 10th Commercialization Reactor Ignition Event, kur tiem, kas ir gatavi izveidot savu uzņēmumu, bet pagaidām nav varējuši izvēlēties noteiktu produktu, būs iespēja iepazīties ar idejām un uzzināt, kā realitātē pārvērst šo ieceri uzņēmumā.

Konference sāksies nākampiektdien, 6. novembrī, pulksten 9.30 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes ēkā un turpināsies divas dienas. Pasākums norisināsies angļu valodā. Par piedalīšanos nav jāmaksā, taču vietu skaits ir ierobežots.

Konferences mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kam ir līdera īpašības un vēlme uzsākt savu uzņēmējdarbību, satikties ar tiem, kam ir inovatīvas idejas, bet trūkst uzņēmēja talanta.

Konferenci atklās Komercializācijas reaktora dibinātājs Nikolajs Adamovičs ar prezentāciju par tematu, kā pareizi apvienot tehniskās inovācijas un uzņēmējdarbību, lai ideja sāktu strādāt, attīstīties un nest peļņu. «Biznesa inkubatoru darbības princips ir izvēlēties prātīgas idejas un palīdzēt tām attīstīties uzņēmējdarbības vidē. Šāds modelis — tirgū pastāvošo problēmu risinājumu meklēšana — saucas market pull (tirgus pieprasījums), savukārt mēs rīkojamies saskaņā ar citu filozofiju, ko dēvējam par technology push — tehnoloģiskais grūdiens. Mūsu uzdevums ir atrast iespēju izmantot tirgū jau gatavu ideju, kā arī personu, kas varētu to izdarīt. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka vienā cilvēkā nav obligāti jāsadzīvo interesei par zinātni un uzņēmēja talantam, tāpēc palīdzam tiem, kuri ir gatavi uzsākt uzņēmējdarbību, bet pagaidām nezina, ar ko. Vienkārši sakot, ja jums ir vajadzīga ideja uzņēmējdarbībai, tad vērsieties pie mums,» paskaidro Komercializācijas reaktora vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē ir laiks biznesam

Didzis Meļķis, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Bez ādas pārstādīšanas

Anda Asere, 11.04.2019

Biotehnoloģiju uzņēmuma VeritaCell īpašnieki Evija Vaščenko (no kreisās), Kaija Kurme-Jansone un Aigars Vītoliņš

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inovāciju sekmēšanai un tehnoloģiju pārnesei pieejami 40,6 miljoni eiro

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 25. oktobra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai, informē EM.

«Ciešākas sadarbības veidošana starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem kopīgu inovācijas projektu īstenošanai ir būtisks virziens, kurā strādā Ekonomikas ministrija. Jaunā struktūrfondu programma ir atbalsts Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai jeb, vienkāršoti izsakoties, pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās, tādejādi, cita starpā, radot iespēju arī paaugstināt zinātnisko institūciju ienākumus no valsts finansētu pētījumu komercializēšanas,» norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iesācējuzņēmumam Eventech uzticēts izstrādāt daļu no Luna-27 kosmosa kuģa nolaišanās sistēmas, pastāstīja investors un Komercializācijas reaktora vadītājs Nikolajs Adamovičs.

2012.gadā Komercializācijas reaktorā dzimušais un akcelerētais uzņēmums nule ir noslēdzis vienošanos ar Lielbritānijas kosmosa tehnoloģiju izstrādes kompāniju Neptec, kas sadarbojas ar NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), AirBus, Lielbritānijas Kosmosa aģentūru u.c.

Luna-27 misijas projektā Eventech nodrošinās daļu no nolaišanās sistēmas izstrādes, proti, lāzerskanēšas jeb LiDAR (light detection and ranging) sensorus. LiDAR sistēmai jānodrošina augstas izšķirtspējas 3D Mēness virsmas attēlus, lai palīdzētu atrast piemērotu un drošu vietu, kur varētu nolaisties kosmosa kuģis. Mērījumu precizitāte ir īpaši svarīga, lai lidaparāts varētu droši nolaisties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koatum pārstāvis: Partnerus piesaistīt nav vienkārši

Žanete Hāka, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav viegli piesaistīt kompānijai partnerus no dažādām jomām, runājot par partneru piesaisti, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja Koatum pārstāvis Emils Sundjukovs.

Kompānijai tas bija izaicinājums. «Mēs sākotnēji sākām sadarbību ar izmēģinājuma partneriem, taču problēma bija tā, ka viņi vēlējās jau uzreiz gatavu risinājumu, ko var dot pacientiem. Investoriem šī nozare ir izaicinājumiem pilna, jo pastāv augsts risks, ka naudu neizdosies atgūt, līdz ar to viņi ir jāpārliecina, ka uzņēmums ir perspektīvs. Tāpat sadarbojāmies ar komercializācijas un sertifikācijas partneriem un industrijas guru - speciālistiem, taču šī sadarbība nav vienkārša,» viņš atzīst.

Kompānijas risks ir nespēja veikt pilna cikla testus pilnvērtīgi, taču šajā gadījumā jāizmanto iespēja sadarboties ar lielajiem ražotājiem, samazinot pilna cikla testa izmaksas. Pašā uzņēmumā vietu var atstāt tikai ierobežotu klīnisko pētījumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Empyrio" izstrādātā organisko atkritumu dedzināšanas iekārta domāta mazām un vidējām ūdens attīstīšanas stacijām, lai tām nebūtu jāmaksā citām kompānijām par atkritumu izvešanu un utilizāciju.

"Dūņas ir ļoti mitrs materiāls, tajā ir ap 75% ūdens. Tā ir liela problēma ūdens attīrīšanas stacijām visā pasaulē, jo dūņas veidojas lielos apjomos un stacijas maksā daudz naudas, lai tās ar kravas automašīnām aizvestu pārstrādei," saka Aleksandrs Beļskis, SIA "Empyrio" vadītājs. Uzņēmums savu nišu saskatījis mazās un vidējās ūdens attīstīšanas stacijās, kur organisko atkritumu dedzināšanas iekārtas lietot uz vietas, lai nebūtu jāmaksā citām kompānijām par atkritumu izvešanu un utilizāciju. Tirgū ir lielam daudzumam domātas atkritumu dedzināšanas iekārtas, bet mazam apjomam risinājumu neesot.

"No ekonomiskā viedokļa tas ir pievilcīgi klientiem, jo palīdz stacijām kļūst neatkarīgām no utilizācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas jebkurā brīdī var pārskatīt cenas un sadarbību," saka A. Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras planētas aizsardzības misijā

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Aicina pieteikt biznesa idejas

Lelde Petrāne, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcelerācijas fondu prezentācijas pasākumā šodien pirmo reizi plašākai publikai sevi prezentēja visi trīs Attīstības finanšu institūcijas ALTUM publiskajā iepirkumā atlasītie fondu pārvaldnieki – BuildIt Latvia, Akcelerācijas fonds sadarbībā ar Lattelecom un Accelerace un Komercializācijas reaktora fonds. Jau no šodienas ikviens inovatīvas agrīnas stadijas biznesa idejas īpašnieks aicināts pieteikties akcelerācijas fondiem, lai saņemtu nepieciešamo paātrinājumu biznesa idejas veiksmīgai komercializēšanai. Katram fondam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 5 miljonu eiro apmērā no kopējā 15 miljonu eiro finansējuma.

Juris Vaskāns, ALTUM valdes loceklis, norāda: «Šis ir brīdis, kad jauno un daudzsološo ideju īpašnieki var doties pie akcelerācijas fondiem un pretendēt uz akcelerācijas pakalpojumu saņemšanu. Tādējādi, ir laiks aktīvi strādāt pie idejām un gatavoties to prezentēšanai akcelerācijas fondiem. Plānojam, ka akcelerācijas un investīciju atbalstu fondu darbības laikā saņems aptuveni 120 perspektīvas idejas. Akcelerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološām augstas pievienotās vērtības idejām. Turklāt, akcelerācijas fondi aizpildīs līdz šim iztrūkstošo posmu – valsts atbalstu ideju komercializēšanas stadijā. Jaunie fondi ir fokusēti tieši uz šo etapu, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepiesaistot jaunu naudu valsts ekonomikai, ir grūti cerēt uz labklājības līmeņa pieaugumu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sabiedrība šķiet noskaņota mazākai valsts lomai

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

It kā Latvijas ļaužu gaidas pret valsti ir lielas, jo valdība tiek lamāta, ka gana nedod šo un pienācīgi nedara to. Citiem vārdiem sakot, tiek sagaidīta t.s. lielā valdība. Bet tikpat labi tās var būt sekas neapdomīgiem solījumiem no politiskās elites puses, kuru pildīšana nemaz nav iespējama. Tā liek domāt arī publiskā sektora visai mazā loma Latvijas ekonomikā – valsts tēriņi ir vien 36% līdz 37% no IKP, salīdzinot ar 48% līdz 49% vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Tā acīmredzamais iemesls ir nodokļu ienākumu zemais līmenis Latvijā – 28% no IKP, kas arī par 11% atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Par maz iekasējam? Ne obligāti. Jo skaitļu ziņā Latvijas sabiedriskā sektora apmērs nav ne mazs, ne liels. Tā vienkārši ir proporcija, un pareizais jautājums ir – cik labi tas, ko populāri dēvējam par valsti, pilda šo savu proporcionālo lomu jeb cik veicinoša attiecībā uz pārējo tautsaimniecības daļu ir tās politika? Ļoti iespējams, ka latviešu it kā sagaidītās lielās valdības lielums ir paradoksāls un slēpjas tieši tās nerealizētajā mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sevi prezentējot, nebūt mazohistiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teiciens «ne viss ir zelts, kas spīd» attiecas arī uz daudzu valstu publisko tēlu, taču Latvijā mēs sevi pārāk bieži paši aplejam ar dubļiem

Sevis salīdzināšana ar citiem – īpaši ar līdzīgajiem un kaimiņos esošajiem – varētu būt normāla izaugsmes sastāvdaļa, kas kalpo atskaites punkta iegūšanai. Taču ar priekšnoteikumu, ka šim procesam pieejam ar veselīgu pašapziņu. Diemžēl Latvijas gadījumā mums tas parasti neizdodas, un līdz ar to mēs konstanti jūtamies sliktāki un atpalikušāki, piemēram, par igauņiem. Vienalga, vai runa būtu par nodokļu sistēmu, valsts institūcijām, inovācijām vai ēnu ekonomiku, Latvijas iedzīvotājiem ir teju vai nesatricināma pārliecība, ka pie mums viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt, savukārt Igaunijas gaišais un tīrais tēls vīd pie horizonta gaismas gados mērāma progresa attālumā. Šāds deformēts priekšstats nereti noved pie uzskata, ka viss, kas ir Igaunijā, pie mums arī obligāti ir jāievieš, tomēr te būtu ļoti rūpīgi jāatsijā graudi no pelavām. Jāpaskatās ar vēsu prātu, piemēram, izvērtējot Igaunijā esošās reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli, lai Latvijas uzņēmēji cerētā ieguvuma vietā tomēr neizrādītos zaudētāji salīdzinājumā ar pašreizējo Latvijas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saindēšanās gadījumu dēļ PVD varētu pārbaudīt arī citus Baltic Restaurants Latvia objektus

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagas bērnu saindēšanās trīs Siguldas bērnudārzos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apsver iespēju veikt pārbaudes arī citos objektos, kuros ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA «Baltic Restaurants Latvia», pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa teica, ka notikušā kontekstā PVD veic apjomīgas pārbaudes, par kuru rezultātiem ziņos, tiklīdz tie būs. Primāri pārbaudes notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās konstatēti saslimšanas gadījumi, kā arī pārbaudīts tiek «Baltic Restaurants Latvia».

Meistere atzina, ka «Baltic Restaurants Latvia» apkalpo apmēram 100 dažādus objektus, taču patlaban informācija ir tikai par saindēšanos trīs Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz tām, kā arī uz pakalpojuma nodrošinātāju.

Vienlaikus viņa atzina, ka pārbaudes PVD sācis vien nesen, un nav izslēgts, ka tās notiks arī citos objektos, kuriem pakalpojumus nodrošina «Baltic Restaurants Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Bēgļi kā atklāsmes vēstnesis Latvijas sabiedrībai

Ivars Zariņš, 12. Saeimas deputāts, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi svarīgākie valsts varai risināmie jautājumi šoruden - Valsts budžets un bēgļu krīze.

Par abiem jautājumiem gan valdībā, gan sabiedrībā ir jau ticis spriests. Un saņemts daudz kritikas par to, kā tie tiek risināti. Svarīgi ir ieraudzīt notiekošā cēloņsakarības. Ja saistībā ar budžeta veidošanu valdība ir jau iemācījusies veikli visu apspēlēt, bet kur nevar apspēlēt, tur visu tā samudžināt, ka nevienam vairs nav iespējams pierādīt ko citu, kā tikai to, ka valdībai atkal ir izdevies sagatavot pašu labāko, pašu pareizāko risinājumu, un vispār esošā valdība ir labākais iespējamais risinājums, kas Latvijai var būt – lai kāds jautājums tai būtu jārisina, tad nu bēgļu krīze, kur valdībai nav iespējams neko apslēpt un samudžināt pēc saviem ieskatiem, uzskatāmi parāda kaut ko citu – cik patiesībā nekompetenta, mazspējīga un bezatbildīga ir valdības rīcība. Patiesībā tā ir ar ļoti daudziem valdības lēmumiem, lai neteiktu, ka viscauri - vienkārši citos gadījumos valdībai ir iespējams lietu patieso kārtību pasniegt no sava viedokļa, un, ja tomēr tas nesanāk, tad vienmēr ir pēdējais arguments kā lauznis – «tas ir ģeopolitiski svarīgi!».

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Galvas zaudēšanu izārstēt ir pagrūti

Raivis Bahšteins, viedokļu redaktors, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji augošais uzņēmumu skaits, kas dzīvo bez valdes, smērē reģistru un liek uzdot grūti atbildamus jautājumus

Katra piektā akciju sabiedrība un sabiedrība ar ierobežotu atbildību mazajā Latvijā pastāv bez valdes. Ekonomikas perspektīvas kutinoša ir tendence šo «bezgalvaino» uzņēmumu pulkam vairoties reibinošā ātrumā. Jau šajā gadā vien, kas tikai knapi ieskrējies, uzņēmumu skaits, kuriem nav valdes ar pārstāvniecības tiesībām, palielinājies par pusotru tūkstoti, bet pēdējā laikā tas pieaudzis vidēji par vairāk nekā 11 tūkstošiem ik gadu.

Lielākā daļa no gandrīz 34 tūkstošiem šo uzņēmumu jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību. Tajā pašā laikā vidējs bez valdes eksistējošs uzņēmums pēc statistikas nav dibināts gluži vakar un ir cienījama vecuma Latvijas biznesam – tā pieredzes bagāža ir gandrīz desmit gadu liela. Jājautā, kāpēc pieredzējušam uzņēmumam no strādājoša jāpārvēršas par reģistros veģetējošu dārzeni? Ja pavērtējam to pārstāvētās topa nozares, piemēri nav tālu jāmeklē. Pamirušo uzņēmumu vidū ir lērums vairumtirgotāju un mazumtirgotāju. Par pēdējiem runājot, tikai pāris no tiem zem papēža spējuši pabāzt gandrīz visu tirgu. Tirgoņiem seko būvnieki. Arī par šo nozari liela izbrīna nav. Īpaši ES struktūrfondu pauzes apstākļos, pie kā novedusi valstiska mazspēja iekosties dāsni servētajā ES naudas pīrāgā. Tā rezultātā nozarē valda pagrimums, firmām vai nu beidzot aktīvo dzīvi vai arī izdzīvošanas režīmā kā izsalkušiem vilkiem gaidot pasūtījumus, jo arī šajā jomā elitārākus objektus sadala dažas nopietnākās kompānijas. Iepriekš Latvijas Būvnieku asociācijas valdes loceklis un būvniecības uzņēmuma vadītājs Andrejs Magaznieks DB prognozēja, ka šo apstākļu dēļ nebūtībā šogad aizies pat pāris tūkstoši mazo firmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu jaunā atgaiņāšanās retorika vēsta, ka ēnu ekonomika ir tautas uzturēta problēma.

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pēdējo dienu izteikumi medijos liecina par jaunu pieeju nevis ēnu ekonomikas apkarošanai, bet vēstījumam, ko augsta ranga politiķi kaisa publiskajā telpā. Izrādās, ka ēnu ekonomika, pie kuras diemžēl esam pieraduši kā pie dienišķās maizes, galvenokārt ir pašas sabiedrības problēma. Kuslie panākumi ar pagrīdes ekonomikas apkarošanu gan neliecina par politiskās gribas pietiekamu pakāpi cīņai ar mūsu valstī plaši izplatīto sērgu, kas gadu no gada novājina valsts budžetu. Jāpiekrīt gan ir ministres LTV sacītajam, ka valdība nespēj kvalitatīvi parādīt, kur nodokļi paliek, tādējādi vēl vairāk demotivējot nodokļus maksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru