Būvniecība un īpašums

Trešdaļa iedzīvotāju dzīvo mājokļos ar platību zem 20 m2 uz vienu cilvēku

Žanete Hāka, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Visu dzīvokļu un individuālo māju kopējā platība Latvijā ir 68,12 miljoni kvadrātmetru, un viena mājokļa vidējā platība ir 67 kvadātmetru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011. gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Iegūtie dati par mājokļu platību kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju liecina, ka sarūk to mājokļu īpatsvars, kuros platība uz vienu iedzīvotāju ir mazāka par 20 kvadrātmetru. Tomēr šāda izmēra mājokļos joprojām mīt trešā daļa iedzīvotāju, bet mājokļos ar vidējo platību līdz 30 kvadrātmetriem uz vienu iedzīvotāju – 58%. Virs 80 kvadrātmetru mājokļa platības uz cilvēku ir 5,6% iedzīvotāju.

Kā liecina mājokļu skaitīšanas dati, 84,4% no visiem mājokļiem ir ūdensvads, 73,4% mājokļos ir vanna vai duša.

69% no visiem Latvijas iedzīvotājiem dzīvo mājokļos, kuros ir centrālā apkure.

2012. gada ienākumu un dzīves apstākļu Eiropas Savienības apsekojuma dati liecina, ka Latvijā ar savu mājokli ir apmierināti 85% mājsaimniecību.

18,9% mājsaimniecību norādīja, ka to mājokļos trūkst dzīvojamās platības. Šī parādība biežāk novērojama pilsētās. 21,8% pilsētu mājsaimniecību norādīja, ka to mājokļos trūkst platības, savukārt laukos to norādīja mazāk – 11,8% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Topošajā interjera un dizaina priekšmetu kvartālā Decco Centrs aizņemti jau 70% telpu

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Katlakalna ielā 6d joprojām aktīvi norit interjera un dizaina priekšmetu kvartāla Decco Centrs būvniecības darbi, taču pašlaik aizņemti jau 70% telpu, informē projekta pārstāvji.

Centrs apmeklētājiem durvis vērs gada nogalē. Četru ēku komplekss atradīsies Rīgā, Katlakalna ielā 6d un apvienos salonveikalus, biroju un noliktavu telpas vairāk nekā 13 500 kvadrātmetru platībā. Decco Centra attīstībā ieguldīti 10 miljoni eiro. Platības pieejamas trīs dažādās komplektācijās: salonveikals, salonveikals un birojs, kā arī salonveikals, birojs un noliktava.

Pašlaik zināms, ka kvartālā atradīsies tādi nozares pārstāvji kā cēlkoka mēbeļu ražotāji Wenden ar ekspozīciju 400 kvm. platībā; Nakts mēbeles ar guļamistabas mēbeļu un aksesuāru ekspozīciju 500 kvm. platībā; virtuves mēbeļu ražotājs Arens ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; viens no lielākajiem santehnikas tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā Sonel ar santehnikas ekspozīciju 350 kvm. platībā, UPB holdinga grupas uzņēmums H&L studija ar salonveikala platību vairāk nekā 500 kvm. platībā; durvju tirdzniecības uzņēmums Prodex ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis Nest studija ar ekspozīciju 280 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis DecoRoom ar ekspozīciju 270 kvm. platībā; apgaismes risinājumu uzņēmums Gaisma un Serviss ar Latvijas dizaina lampu ražotāju LaLampa - ekspozīcija 250 kvm. platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā mājoklis kļūst pieejamāks

Žanete Hāka, 19.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas iedzīvotāji, kuri šobrīd saņem vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu risku un pārmērīgas kredītsaistības, šā gada otrajā ceturksnī varētu atļauties iegādāties 49,7 kvadrātmetrus lielu tipveida dzīvokli mikrorajonā.

Salīdzinot ar citu Baltijas galvaspilsētu iedzīvotāju iespējām, tā ir vislielākā īpašuma platība – Tallinas un Viļņas iedzīvotāji attiecīgi varētu atļauties iegādāties – 47,2 kvadrātmetrus un 39,6 kvadrātmetrus, liecina SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, rīdzinieku iespējas iegādāties īpašumu par vidējiem ikmēneša ienākumiem šā gada otrajā ceturksnī turpināja palielināties (par 2,7 m²), Tallinas iedzīvotājiem – samazinājās par 3 m², bet Viļņā – palika nemainīgas.

Rīgā Mājokļu pieejamības indekss palielinājies, pateicoties reālās algas pieaugumam otro ceturksni pēc kārtas, apsteidzot nekustamā īpašuma cenu kāpumu, kā arī kredītu procentu likmes samazinājumam, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Pieaug vienas personas mājsaimniecību skaits

Mārtiņš Apinis, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā, kā liecina citu valstu statistika. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001.gadā līdz 32% 2011.gadā, Norvēģijā no 28% 1980.gadā līdz 40% 2011.gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001.gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā – 34%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 tūkst. cilvēku. Divu personu mājsaimniecībās – 27% no kopējā mājsaimniecību skaita – dzīvo 465 tūkst. cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 miljons un 283 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata.

Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bija visplašākās dzīvojamās telpas – mājokļa vidējā platība bija 53 m2. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 m2 vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 m2. Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 m2 vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pievienota galerija - Interesanti fakti par Igaunijas nekustamo īpašumu tirgu

Lelde Petrāne, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā, turklāt - visos īpašuma segmentos, tāpēc, atšķirībā no Latvijas, tas uzrāda stabilas attīstības pazīmes un tirgus dalībniekiem ļauj ar pārliecību skatīties nākotnē.

Pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas nekustamā īpašuma (NI) jomas uzņēmēji, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvji, kuri š.g. 11. martā apmeklēja Tallinu, lai iepazītu Igaunijas NI jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem). Vizīti organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociāciju (EKFL).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Rīgā bija lielākā strādājošo vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas – 633 eiro, kas ir par 73 eiro vairāk nekā vidēji Latvijā (560 eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgā vidējā mēneša darba samaksa salīdzinājumā ar 2013. gadu ir augusi par 50 eiro. Desmit gadu laikā darba samaksa ir palielinājusies par 394 eiro (2004. gadā – 239 eiro).

Salīdzinot ar citām republikas pilsētām, Rīgā ir lielākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) īpatsvars – 32,1%. Centra rajonā, Vecpilsētā un Mežaparkā 49% iedzīvotāju ir augstākā izglītība, Vecāķos – 46%, Skanstē – 44% un Brasā – 44%.

Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri. 93% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, savukārt 5% – individuālajās mājās.

Līdz 1918. gadam celtos mājokļos dzīvo 14% rīdzinieku, pirmskara Latvijas laikā būvētās mājās – 6%, 1946. – 1990. gadā būvētās mājās – 72% un pēc 1990. gada būvētās mājās – 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ieguldot 10 miljonus eiro, Mūkusalas ielā industriālās ēkas pārbūvē par loft tipa mājokļiem

Žanete Hāka, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālās ēkas pārbūvējot par loft tipa mājokļiem, Mūkusalas ielā Daugavas krastā ar bankas Citadele finansējumu tapis projekts Promenāde.

Turpinot Mūkusalas ielas teritorijas attīstību, projekta Promenāde ietvaros, divas industriālās ēkas pārveidojot par dzīvojamām, izvietoti 106 dzīvošanai pilnībā gatavi apartamenti. Abas ēkas ir nodotas ekspluatācijā. Kopējās attīstītāja investīcijas projekta Promenāde attīstībā ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro ir bankas Citadele sniegtais finansējums.

Projekta attīstītāja SIA «Baltlains» pārstāve Laima Paševica – Eglīte: «Redzam, ka mājokļu tirgu lielā mērā nosaka mileniāļi, kas pašreiz ir viena no lielākajām ekonomiski aktīvajām sabiedrības daļām. Šī paaudze iecienījusi dzīvi stilīgā vietā pilsētas centrā un ar augstu attīstības potenciālu. Viņus vairāk interesē samērā neliela mājokļu kvadratūra. Tāpat lielu interesi par dzīvokļu iegādi redzam no investoru puses, kuri dzīvokļus pērk, lai izīrētu – pēc tiem ir liels pieprasījums mājokļu īres tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Saliena 2015. gadu vērtē kā ļoti veiksmīgu gan pārdoto mājokļu, gan jaunu projektu attīstīšanas jomā. Pateicoties uz vietējo tirgu orientētai koncepcijai, lielākā daļa jauno mājokļu īpašnieku ir vietējie iedzīvotāji.

2015. gadā tika nodotas ekspluatācijā pirmās piecas un uzsākta celtniecība vēl 18 privātmājām, kas atbilst attīstītāja uzsāktajam konceptam «Ideālā māja». Tas radīts vietējam pircējam un paredz sabalansētu cenu. Koncepts paredz arī atšķirīgu pieeju sadarbībā ar pircēju – tas iegādājas mājokli vēl projekta stadijā. Cikla ilgums no mājas izvēles katalogā līdz atslēgu saņemšanai ilgst 6 – 9 mēnešus.

Saliena vasarā paplašināja mājokļu programmu vietējam pircējam ar dzīvokļiem. Trīs mēnešu laikā tika noslēgti darījumi par 70% šīs programmas mājokļu. Tie esot labākie pārdošanas rādītāji vietējam tirgum pēdējos 8 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" nodevis ekspluatācijā jauno mājokļu projektu "Vertikāles", kas atrodas Imantā, Dumbrāju ielā, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Izbūvēto būvapjomu veido viena septiņu stāvu un viena 13 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta attīstībā kopā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

"Vertikāles" ir ne tikai līdz šim augstākais "Bonava Latvija" jauno mājokļu projekts, bet arī pagaidām vienīgā attīstītāja realizētā daudzstāvu apbūve Imantā.

Jauno mājokļu projektu "Vertikāles" veido divas dzīvojamās ēkas ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 60 līdz 92 kvadrātmetriem - septiņu stāvu ēkā atrodas 48, bet augstākajā, 13 stāvu ēkā - 86 dzīvokļi.

Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un individuālo ventilāciju ar rekuperāciju. Katrā ēkā izbūvētas koplietošanas telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai, bet ēku cokolstāvā katram dzīvoklim pieejama personīgā mantu noliktava. Augstākās ēkas 12.stāvā visiem kompleksa iedzīvotājiem būs pieejama 118 kvadrātmetru plaša terase.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” Krīdenera dambī.

Savukārt piektās ēkas būvdarbus plānots pabeigt šī gada vasarā – tas būs attīstītāja pirmais īres nams. Vienlaikus aprīlī uzsākta arī projekta sestās ēkas būvniecība: deviņu stāvu ēka ar 92 funkcionāliem un energoefektīviem divu līdz četru istabu dzīvokļiem būs pēdējā ēka šajā projektā. Vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtais projekts “Krasta kvartāls” ir viens no lielākajiem un pieprasītākajiem jauno mājokļu projektiem Maskavas forštatē un Krasta masīvā, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas modernu dzīvesvietu radīs vairāk nekā 1400 iedzīvotāju.

Turpinot projekta “Krasta kvartāls” attīstību, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku ar kopumā 92 ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38,2 līdz 81,3 kvadrātmetriem. Iedzīvotāju labsajūtas un ērtību radīšanai katrs dzīvoklis aprīkots ar individuālu ventilācijas sistēmu ar rekuperācijas funkciju, savukārt ēkas pagrabstāvā katrai ģimenei pieejama slēdzama personīgā mantu glabātava, kas iekļauta dzīvokļa cenā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta ar foto - Swedbank iesaistās valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Žanete Hāka, 13.03.2015

Ēka Salnas ielā, kurā, pēc AS "Swedbank" un "Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum"" parakstītā līguma, iespējams iegādāties dzīvokļus, izmantojot Valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu vēl pieejamāku iespēju iegādāties savu mājokli, Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum noslēgušas vienošanos par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei vai būvniecībai, informē bankas pārstāvji.

Swedbank, kura kā vadošā komercbanka Latvijā pērn piešķīrusi finansējumu 1774 mājokļu iegādei, apņēmusies samazināt ģimeņu izdevumus, nodrošinot bezmaksas mājokļa vērtējumu un kredīta izsniegšanu bez komisijas maksas.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā mājokļa atbalsta programma paredz sniegt valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Galvojuma maksimālā summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē. Ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, galvojums ir 10%, bet ne vairāk kā 10 tūkstošiem eiro. Ja ģimenē aug divi nepilngadīgi bērni, maksimālais galvojuma apmērs ir 15% - līdz 15 tūkstošiem eiro. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, galvojums ir 20%, bet ne vairāk kā 20 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā "Bonava Latvija" uzsāk otro kārtu jeb otrās mājas būvniecību sešu namu dzīvojamajā projektā "Krasta kvartāls" Rīgā.

Otrās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt šī gada nogalē, un tajā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos tiks nodrošinātas vairāk nekā 190 iedzīvotājiem. Db.lv jau vēstīja, ka kopumā "Bonava Latvija" plānotās investīcijas "Krasta kvartāla" attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

"Krasta kvartāls" atrodas Krasta ielas apkaimē, netālu no atpūtas centra "Lido". Šajā projektā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot plašā labiekārtotā un apzaļumotā vidē, vienlaikus atrodoties dažu minūšu attālumā no Rīgas centra un ar iespēju ērti piekļūt jebkuram Rīgas rajonam, pateicoties apkārt esošajai attīstītajai infrastruktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Asociācija: Vidusmēra latvietis var atļauties iegādāties tikai dzīvokli Rīgas mikrorajonā

Dienas Bizness, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šī gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, secinājusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ja mājsaimniecība veic kredīta apmaksu kopā (t.i., ģimenē ir dzīvesdraugs, kurš gatavs piedalīties mājokļa kredīta apmaksā), ja ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz 6 tūkstošu eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

Kopš pērnā gada septembra, kad par 90 % mazinājies TUA pieprasījumu skaits (pēc septembra arī darījumu skaita kritums ir pietiekami liels: Rīgā - ap 20%, Latvijā kopā - ap 30%), šī programma nav ietekmējusi mājokļu cenas: tās galvaspilsētā nav kritušās. Tādējādi bieži dzirdētie argumenti, ka termiņuzturēšanas atļauju (TUA) programma rada nepieejamus mitekļus un pasliktina mūsu valsts iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, neiztur kritiku, jo tieši vietējo iedzīvotāju zemais ieņēmumu līmenis neļauj uzlabot viņu dzīves apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru