Karjera

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumu pavadīs, atpūšoties ārzemēs

Gunta Kursiša, 04.06.2013

Jaunākais izdevums

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas iedzīvotāju vasaras atvaļinājumu plāno pavadīt ārpus Latvijas. Šogad līdz 14% ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas plāno pavadīt brīvdienas Latvijā, liecina apdrošināšanas kompānijas Swedbank P&C Insurance veiktā aptauja.

No tiem iedzīvotājiem, kas plāno atvaļinājumā doties uz ārzemēm, 10% iecerējuši apciemot draugus vai radiniekus, kuri dzīvo un/vai strādā ārvalstīs, 8% to pavadīs kādā kūrortā, bet 5% dosies uz kādu no Eiropas metropolēm vai bērniem piemērotā ceļojumā. Savukārt 2% iedzīvotāju plāno doties ekstrēmā ceļojumā, apmeklēt kādu neordināru galamērķi vai pasaules mēroga mākslinieka koncertu, liecina aptaujas rezultāti.

No tiem respondentiem, kas iecerējuši pavadīt atvaļinājuma laiku Latvijā, gandrīz ceturtdaļa (24%) vasaras brīvdienās plāno labiekārtot māju un iekopt dārzu, bet 23% iedzīvotāju domā apmeklēt pašmāju kultūras un izklaides pasākumus. Piektdaļa (21%) iedzīvotāju baudīs aktīvās atpūtas piedāvājumus Latvijā, bet 16% dosies atpūsties uz lauku mājām.

Aptaujas dati rāda, ka 27% iedzīvotāju pagaidām nav plānu, kā pavadīt vasaras atvaļinājumu, bet 11% par aktivitātēm izlems spontāni, izvēloties «pēdējā brīža piedāvājumus». Savukārt 15% aptaujāto norādīja, ka atvaļinājumu šovasar neplāno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā, gluži tāpat kā valstī kopumā, turpinās samazināties, un pesimistiskākās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 500 888 iedzīvotājiem, kas būtu par 24% mazāk nekā patlaban.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Rīgā ir 643 600 iedzīvotāju, tādējādi pēc iedzīvotāju skaita Rīga patlaban ir izteikti lielākā pilsēta Latvijā, vienlaikus arī lielākā pilsēta Baltijas valstīs, kā arī viena no lielākajām starp Ziemeļeiropas metropolēm. 2012.gadā Rīga ierindojās otrajā vietā starp Ziemeļeiropas galvaspilsētām - lielāka ir vienīgi Stokholma, kurā ir 864 300 iedzīvotāju, bet trešajā vietā ar 613 300 iedzīvotājiem ierindojas Oslo.

Tomēr drīzumā Rīga otrās lielākās Ziemeļeiropas galvaspilsētas statusu varētu zaudēt - starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir vienīgā, kur dabiskais pieaugums ir negatīvs, arī migrācijas temps nesamazinās, kamēr tādās Ziemeļeiropas galvaspilsētās kā Oslo, Stokholma, Helsinki iedzīvotāju skaits turpina palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazāk nekā puse iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu

Žanete Hāka, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 5,1% Latvijas iedzīvotāju savu veselību raksturo kā ļoti labu, bet 40% - kā labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

38% veselības stāvokli vērtē kā vidēju.

Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu un 3,5% – kā ļoti sliktu. Šis pašvērtējums būtiski neatšķiras no rezultātiem, kas tika iegūti pirms gada.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķiras. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 84% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu.

Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē iedzīvotāji pēc 65 gadu vecuma. 43% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātāji kāpina ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu

Žanete Hāka, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms 2014. gada 1.ceturksnī pieaudzis par 14%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Apdrošināšanas tirgus izaugsme turpinās gan iekšējā apdrošināšanas tirgū, gan ārzemēs, norāda asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. Šī gada 1.ceturksnī apdrošinātāji ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs, parakstījuši prēmijas 50,7 miljonu eiro apmērā, Latvijas iekšējā tirgū – 91,9 miljonu eiro, tādējādi kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 142,7 miljonus eiro.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 21,7 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 46 miljonu eiro apmērā un kopā izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 67,7 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais Latvijā strādājošo apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 6% (kopā Latvijā un ārvalstīs parakstītās prēmijas), liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātāji ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs, parakstījuši prēmijas 86,5 miljonu eiro apmērā, kas ir 5% pieaugums pret 2013. gada pirmo pusgadu, bet Latvijas iekšējā tirgū – 169,8 miljonus eiro, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 256,4 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 41,3 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 94,7 miljonus eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 136 miljonu eiro apmērā.

Latvijā reģistrēto riska apdrošināšanas kompāniju parakstīto prēmiju apjoms ārzemēs (ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs) pēdējo trīs gadu laikā ir gandrīz nemainīgs, tas svārstās 33%-34% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LAA: Apdrošināšanas tirgū izaugsme ar nelielām svārstībām

Žanete Hāka, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Latvijas apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms pārsniedz pusmiljardu eiro

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju – par 15,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Iedzīvotāju skaits 2014. gadā saruka lēnāk (kritums par 0,77%) nekā 2013. gadā (1,10%). Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkst.). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkst.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkst., Vidzemē – par 2,9 tūkst. un Zemgalē – par 2,7 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

2016. gada sākumā Latvijā par 17,1 tūkstoti iedzīvotāju mazāk nekā pirms gada

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 11.08.2016

Patērētāju noskaņojuma indekss un to raksturojošie rādītāji (atbilžu saldo; %), kā arī IKP gada pieauguma temps (%) no 2004. g. līdz 2016. g.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas uzņēmēju šajā vasarā nav bijuši un neizmantos iespēju doties vismaz nedēļas garā atvaļinājumā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāji.

Aptauja veikta jūnijā, jūlijā, kad 16 % atzina, ka jau bijuši atvaļinājumā, kura ilgums ir vismaz viena nedēļa, un 31 % norādīja, ka plāno doties vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā.

Citadele Index liecina, ka šajā vasarā visnoslogotākie bijuši būvniecības nozares uzņēmēji, no kuriem 65 % atzinuši, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos, savukārt pakalpojumu sniedzēji visretāk jeb 44% atzina, ka vasaras atvaļinājumā nedosies.

Savukārt no pakalpojumu sniedzējiem 52 % atbildēja, ka vismaz nedēļu garu atvaļinājumu ir izmantojuši vai izmantos, kamēr no būvniekiem tikai 31 %.

Šajā vasarā noslogotākie bija mazie uzņēmumi, kuri nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus, – 49 % to vadītāju nebija devušies un neplānoja doties vismaz nedēļu ilgās brīvdienās. Tikmēr uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku, tikai 32% vadītāju atzina, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecības aizvien optimistiskāk novērtē savu finansiālo situāciju

Žanete Hāka, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā «Ģimenes budžeta pārskats» uzrādījuši pēdējo piecu gadu pozitīvāko noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (30%) nekā neapmierināto (28%).

Īpaši pozitīvi ir Zemgales iedzīvotāji (trešdaļa šo gadu vērtē kā finansiāli veiksmīgu), savukārt par situācijas pasliktināšanos visbiežāk norādījuši Latgalē dzīvojošie, arī Jaunajā gadā lūkojoties ar bažām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visbiežāk šo gadu kā finansiāli veiksmīgu vērtē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji no 18 līdz 25 gadiem un trešā daļa iedzīvotāju, kas nodarbināti privātajā sektorā. Likumsakarīgi, ka viszemākais ar savu finanšu situāciju apmierināto skaits ir to iedzīvotāju vidū, kuru ienākumi vērtējami kā zemi. Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (72%), ikmēneša izdevumus par mājokli (63%) un transporta tēriņus (56%). Katra otrā mājsaimniecība (50%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Vienlaikus vairāk kā trešdaļu iedzīvotāju (37%) labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums, tāpat, domājot par drošību savā darbavietā, pozitīvas pārmaiņas izjutis katrs piektais respondents (22%). Trešais biežāk minētais iemesls pozitīvām finanšu situācijas izmaiņām ir iedzīvotāju spēja mēneša beigās «savilkt galus» (21%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai

Dienas Bizness, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsverot domu iegādāties jaunu auto, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju gan jaunus, gan lietotus spēkratus meklētu internetā, secināts SEB līzinga veiktajā aptaujā.

Sludinājumu portālos auto meklētu 73% iedzīvotāju Latvijā, 65% – Igaunijā un 80% – Lietuvā. Savukārt oficiālo auto tirgotāju mājas lapās auto meklētu 34% Latvijas iedzīvotāju, 32% Igaunijā un 36% Lietuvā dzīvojošo.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa iedzīvotāju, apsverot auto iegādi, meklētu piedāvājumus vairākās vietās. Piemēram, apmēram viena ceturtdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kā arī 44% Igaunijas iedzīvotāju, izvēloties auto, apmeklētu auto salonu, bet trešdaļa iedzīvotāju vērstos pēc informācijas pie radiniekiem vai paziņām.

Turklāt aptauja pierāda, ka Latvijā un Lietuvā joprojām populāras ir auto tirgošanas vietas – tur jaunu spēkratu sev meklētu 42% respondentu Latvijā un 48% – Lietuvā. Savukārt Igaunijā šo variantu izvēlētos vien 24% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Vērtējot iedzīvotāju priekšstatus par nekustamā īpašuma tirgus attīstību, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis norāda: «Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1027 eiro kvadrātmetrā. Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam – Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1488 eiro, savukārt Tallinā – 1746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tai pat laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1000+ eiro pensija? Aug optimisms, rīcība atpaliek

Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Puse strādājošo turpina veikt darba uzdevumus arī atvaļinājumā

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru