Jaunākais izdevums

A/S Tukuma Piens investējis 700 tūkstošus eiro jaunas iekārtas iegādē, lai piedāvātu iedzīvotājiem Baltais Eko jogurtu 150 gramu četrpakas iepakojumā.

Jaunā fasēšanas iekārta ražota Spānijā.

«Līdz šim varēja iegādāties tikai importētus jogurtus šādā iepakojumā, tādēļ paredzams, ka investīcijas būs veiksmīgas,» saka A/S Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kas sadarbojas ar 225 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piesārņojuma novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā vajadzēs vairākus desmitus tūkstošus eiro

LETA, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Šlokenbekas ezera izceltas jau četras tonnas beigtu zivju; plāno izsludināt ārkārtas situāciju

LETA, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma Piens pērn nopelnījis vairāk nekā 2 miljonus

Lelde Petrāne, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Tukuma Piens pērn palielinājusi apgrozījumu par 15%, sasniedzot 49,316 miljonus eiro, savukārt peļņa bijusi 2,287 miljoni eiro.

«Pagājušajais gads A/S Tukuma Piens bija īpašs, jo uzņēmums svinēja 100 gadu jubileju. Tāpat arī sākām ražot gan jogurtus ar jaunām garšām, gan biezpiena sieriņus, gan arī būtiski palielinājām Baltais EKO produktu klāstu,” sacīja A/S Tukuma Piens direktors Ints Poškus.

Pagājušajā gadā uzņēmums veicis arī būtiskas investīcijas 3,5 miljonu eiro apjomā, no kuriem lielākā daļa tika izlietoti jauna biezpiena ražošanas ceha būvniecībā.

A/S Tukuma Piens pērn palielinājis arī eksportu, piedāvājot savu produkciju gan Krievijā, kur iecienīti esot Baltais eko līnijas ražojumi, gan arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) ir pieņēmusi lēmumu par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu un par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu sodīt A/S «Tukuma piens» ar naudas sodu 1 000 eiro apmērā, informē VVD.

Lēmumu pieņemot, vides inspektors vērtēja ne tikai konkrēto – gadījumu – saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka A/S «Tukuma Piens» 2017. gadā jau vairākas reizes novadāmajos notekūdeņos ir pārsniedzis piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un kopējā fosfora (Pkop) koncentrācijas, kas pieļaujamas novadīšanai Tukuma pilsētas centralizētā kanalizācijas kolektorā.

VVD Ventspils RVP tika izskatīta administratīvā lietvedība, kas pret A/S «Tukuma piens» tika uzsākta pēc tam, kad naktī no 2. uz 3. novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās «Tīle» no A/S «Tukuma piens» bija nonācis baltu putu slānis. Notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks, kura neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Tukuma piens attīstību balsta ražošanas procesu pilnveidošana un pārdomāta produktu portfeļa izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2009. gada līdz 2014. gadam piena pārstrādes uzņēmums a/s Tukuma piens dubultojis apgrozījumu, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā Gazeļu jeb strauji augošu kompāniju sarakstā. «Vēl straujāks apgrozījuma kāpums jau būtu raksturojams ar teicienu «gāzi grīdā». Mūsu panākumu atslēga ir pārdomāta produktu portfeļa izveide, ko var īstenot, ja ir gudra investīciju politika un veiktspējīga komanda. Var ieguldīt naudu spīdīgās iekārtās, bet, ja nav komandas, kas to prastu izmantot un lietot, tad nekas nenotiktu,» saka a/s Tukuma piens direktors Ints Poškus.

Patlaban Tukuma piena produktu portfelī ir ap 220 izstrādājumu. Pēdējos piecos gados veiksmīgi ir attīstījusies eko produktu līnija. Tukuma piena direktors uzsver, ka uzņēmums ir līderis jogurta tirdzniecībā Latvijā. Šiem panākumiem nav īpašas receptes, kosmiskas tehnoloģijas, kas ļauj atšķirties no citiem ražotājiem, tā ir komandas spēja paredzēt, ko pircējs gribēs lietot uzturā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lauku bizness: Vērš skatu uz ārvalstīm

Anda Asere, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskajiem produktiem ir liels eksporta potenciāls; ārpus Latvijas tos pagaidām novērtē vairāk nekā pie mums.

Tā uzskata laikraksta Dienas Bizness aptaujātie uzņēmēji. Pašreiz a/s Tukuma piens eksports ir neliels, jo ekoloģisko produktu līniju bija iecienījuši Krievijas iedzīvotāji. Tāpēc uzņēmums ir sācis jaunu partneru meklēšanu Eiropā, lai palielinātu produktu pārdošanu rietumu virzienā. «Pēdējās tendences Eiropā, tostarp izstādēs, liecina, ka interese par bioloģiskajiem produktiem ir ievērojami pieaugusi. Mūsuprāt, Baltais EKO ir milzīgs potenciāls, jo tam ir krietni lielāka pievienotā vērtība nekā tradicionālajiem piena produktiem,» uzskata Armands Artihovičs, a/s Tukuma piens mārketinga vadītājs. Arī bērnu pārtikas ražotāja SIA Lat Eko Food produkcija galvenokārt tiek realizēta vietējā tirgū, bet ir arī sākts eksports uz Koreju, Kuveitu, Lielbritāniju, tāpat rit pārrunas ar Dāniju. Nākotnē iecerēts eksportēt vismaz 80% produkcijas, jo Latvijā mazo ēdāju esot tik, cik ir – katru gadu dzimst aptuveni 20 tūkstoši mazuļu un tas ir nepietiekami nopietnai biznesa attīstīšanai vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Tukuma Piens jauna jogurta ražošanā investējis kopumā 10 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvis Armands Artihovičš.

Pašlaik vietējam tirgum paredzētais jogurts Skyr tiek ražots, izmantojot tradicionālā Islandes jogurta receptūru – to gatavo no vājpiena, tādēļ tam ir zems tauku saturs, taču tajā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielas, nekā citos jogurtos.

Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kas sadarbojas ar 225 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus, tostarp Baltais Exports zīmola svaigos piena produktus, Baltais EKO zīmola ekoloģiskos produktus: jogurtus, biezpienu, krējumu, kefīru u.c. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VVD mēneša laikā izlems, kā sodīt SIA Tukuma piens

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iedzīvotāji sūdzas par smaku Tukuma novadā; iespējams, pie vainas Tukuma piena notekūdeņi

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā vides pārvaldē saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamu smaku, kas veidojas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle, kurās savus notekūdeņus attīra arī AS Tukuma piens piena pārstrādes ražotne.

Kā skaidroja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina, Tukuma piens notekūdeņus novada Tukuma pilsētas kanalizācijas kolektorā. Tad šie notekūdeņi nonāk centrālajā sūkņu stacijā, kur sajaucas ar citiem Tukuma pilsētas notekūdeņiem un tiek tālāk sūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle. Tieši par smaku pie šīm iekārtām VVD saņēmis iedzīvotāju sūdzību.

VVD pārstāve stāstīja, ka saskaņā ar Ventspils vides pārvaldes rīcībā esošo informāciju Tukuma piens ir nomainījis mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kas arī varētu būt iemesls, «kāpēc attīrīšanas iekārtas, iespējams, netiek galā ar savu uzdevumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma Piens dubultojis grieķu jogurtu pārdošanas apjomu un uzsāk jaunas garšas ražošanu

Dienas Bizness, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens dubultojis Baltais grieķu jogurtu pārdošanas apjomu, kā arī uzsāk jaunas garšas ražošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti iepriecināti par stabilo tirgus pieaugumu grieķu jogurtiem. Tieši tāpēc nolēmām piedāvāt vēl vienu eksotisku garšu, kas veikalos būs pieejama no maija beigām,» saka Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Jau no maija beigām lielveikalos būs iespējams iegādāties Baltais grieķu jogurtu ar vīģu, dateļu un rozīņu džemu. Līdz šim Tukuma Piens ražoja grieķu jogurtus ar melleņu džema piedevu, medu un bez piedevām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novērsta ārkārtas situācija Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē

Dienas Bizness, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē novērsta - šobrīd situācija ir stabilizējusies un ūdens Slocenes upē un ezerā ir labā kvalitātē, informē Tukuma novada domes pārstāve Gundega Rugāja.

Attīrīšanas iekārtu darbība ir atjaunota un tās strādā normālā režīmā. No dūņu laukiem tiek izvestas dūņas, patlaban ir palikusi apmēram viena ceturtā daļa dūņu. Dūņu izvešana tiks turpināta, kamēr saglabāsies labi laika apstākļi. Slodze attīrīšanas iekārtās joprojām ir vērā ņemama, bet skābekļa koncentrācija ir apmierinoša. SIA Tukuma ūdens vadītājs Ainārs Feldmanis informē, ka arī turpmāk ir jāievēro ierobežojumi notekūdeņu apjomos, lai samazinātu slodzi attīrīšanas iekārtās.

Šobrīd SIA Puratos Latvija daļu notekūdeņu ved uz Jūrmalu, kā arī meklē citas alternatīvas, savukārt AS Tukuma Piens notekūdeņus ved uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tukumā kanalizācijas tīklos ieplūdušas 2,5 tonnas AS Tukuma piens ražotā saldā krējuma

Žanete Hāka, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdienas, 3.novembra rītā SIA Tukuma ūdens amatpersonas informēja Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālo vides pārvaldi (RVP), ka naktī no 2.novembra uz 3.novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu kanalizācijas tīklos ieplūdis AS Tukuma piens 2,5 tonnas saldā krējuma, informē VVD.

VVD Ventspils RVP inspektori veic pārbaudi abos uzņēmumos. Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtu aerotenkos ir konstatēts ļoti zems skābekļa līmenis un pa virsu peldoša taukvielu kārta. Šlokenbekas dzirnavu dīķī piesārņojums šorīt vizuāli netika konstatēts. Attīrīšanas iekārtu apsekošana turpināsies līdz tiks gūta pārliecība, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir darba kārtībā.

Inspektori uzņēmumā AS «Tukuma piens» uzzināja, ka negadījums noticis darbinieka nolaidības vai neuzmanības dēļ, jo ventilis no saldā krējuma ražošanas līnijas bija atgriezts nevis uz krējuma rezervuāru, bet uz kanalizācijas tīkliem. Uzņēmums veic iekšējo izmeklēšanu. Inspektors ir devis rīkojumu nekavējoties apsekot mehāniskās priekšattīrīšanas iekārtas un tās iztīrīt. Ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Baltais grieķu jogurts

Laura Mazbērziņa, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Tukuma piens», vērojot zīmola «Baltais» grieķu jogurta tapšanas procesu.

Piena pārstrādes uzņēmums «Tukuma piens» plāno ieguldīt 2 miljonus eiro jaunas ražošanas ēkas būvniecībā. Jauno ražošanas ēku tas plāno celt blakus esošajai ražotnei, lai paplašinātos un kāpinātu ražošanas efektivitāti. Iecerēts arī sākt ražot jauna veida produktus.

Ražošanas ēkas būvniecībai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Uzņēmums arī plāno attīstīt esošās produktu grupas. Plānots paplašināt produktu piedāvājumu, kas ir iepakoti pudelēs, kā arī papildināt produktu grupu, kas ražota ar ultrafiltrācijas metodi – grieķu jogurti, fetas siers, krēmsieri.

«Tukuma piens» 2016. gadā strādāja ar 47 miljonu eiro neto apgrozījumu, savukārt 2017. gadā - ar 53 miljonu eiro neto apgrozījumu. Apgrozījumā 92% veido vietējais tirgus un 8% - eksporta valstis, kas ir Lietuva, Igaunija, Somija, Polija, Vācija, Anglija un ASV. Uzņēmuma galvenais fokuss šobrīd ir eksports, jo Latvijā piena patēriņš samazinās. Šobrīd notiek pārrunas par fetas siera eksportu uz Tuvajiem Austrumiem, taču process ir ļoti lēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma Piens šogad ražošanā ieguldījis gandrīz pusmiljonu eiro

Dienas Bizness, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmums kopumā ražošanā ieguldījis gandrīz pusmiljonu eiro, turpinot uzsākto investīciju politiku, informē A/S Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičš.

Kompānijā atzīmē, ka tā mērķtiecīgi realizē investīciju politiku, ieviešot arvien jaunus produktus, lai piedāvātu tos gan vietējiem pircējiem, gan arī eksporta tirgos.

Tukuma Piens uzsācis vairāku jaunu produktu ražošanu, papildinot Baltais zīmolu ar ekoloģisku pienu un sviestu, kā arī trīs jauniem jogurtiem ar sēklām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kas sadarbojas ar 225 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tukuma Piens" un "Food Union" grupas uzņēmumos, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, neskatoties uz ārkārtas situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, produkcijas ražošana un piegāde veikaliem norit kā ierasts.

"Šobrīd strādājam bez izmaiņām. Izņēmums ir tas, ka uzņēmumā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību starp saviem darbiniekiem. Atceltas visas tikšanās gan uzņēmumā, gan ārpus tā. Atcelti visi komandējumi. Ja kādam svešam jāienāk uzņēmumā, tad tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai aizsargmaskā. Pie ieejām ir uzstādītas roku dezinfekcijas stacijas. Kontrolējam darbinieku ķermeņa temperatūru," komentē AS "Tukuma Piens" mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā, A.Artihovičs atbild: "Šobrīd neizskatās, bet situācija var strauji mainīties. Savukārt iespēja saņemt nodokļu brīvdienas vērtējams kā pozitīvs solis. Ja būs nepieciešams, noteikti izmantosim."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.

«Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,» sacīja Šolks.

Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mainīta Tukuma Piens padome

Žanete Hāka, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS Tukuma Piens padomes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Pēc vairāku gadu darbības no padomes šā gada 17. decembrī aizgājuši Igaunijas pilsoņi Susi Ants un Tool Toomas. Jānorāda, ka darbu valdē līdzās padomes priekšsēdētājam, SIA Top Trans līdzīpašniekam Arvim Gailim, vakar uzsāka Zinta Tamme un Mārcis Birkens. Uzņēmuma valdes locekļa pienākumus patlaban veic Otto Tamme.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma finanšu rādītāji pērn ir bijuši veiksmīgi. 2013. gada neto apgrozījums sasniedza 49,315 miljonus eiro, kas ir par 15,1% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn pieauga arī Tukuma Piena peļņa, kas aizvadītajā gadā sasniedza 2,287 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma vadība norāda, ka produkcijas realizācijas apjoms 2013. gadā sasniedza 60,947 tonnas gadā, kas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk ir iecienījuši piena pārstrādes uzņēmuma produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Zīmola Tip top biezpiens

Žanete Hāka, 20.03.2015

Tip top zīmola biezpiena apgrozījums no kopējiem Top veikalu biezpiena pārdošanas apjomiem veido 16%.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļā saviem lasītājiem piedāvājam aplūkot tirdzniecības veikalu tīkla top! zīmola tip top biezpiena ražošanas procesu uzņēmumā Tukuma piens.

Vietējais pārtikas veikalu tīkls top! 2012. gada vidū sāka darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes - tip top produktiem, kuru mērķis ir nodrošināt pircējiem kvalitatīvu ikdienas produktu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, stāsta veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

Ilgus gadus kā alternatīva privātās preču zīmes produktiem top! tīklā bija projekts Bumbiņcenas – ikdienas produkti par lētāko cenu, ko veidoja ražotāju zīmolu produkti. 2012. gadā, uzsākot privātās preču zīmes projektu, pieprasītākos, Bumbiņcenu produktus uzņēmums pārcēla uz tip top projektu. Sākām ar piena produktiem, saldējumu, maizi. Privātās preču zīmes grozu veidojam palēnām, rūpīgi izvērtējot katra produkta ieviešanas nepieciešamību. Arī pēc produkta ieviešanas sekojam līdzi produkta kvalitātei, pārdošanas datiem un veicam uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami. Veicam pircēju aptaujas, lai novērtētu, vai esam pareizi izvēlējušies produktus, vai pircējus apmierina kvalitāte un cena, kā arī, lai uzzinātu pircēju vēlmes par to, kādi vēl produkti ir jāiekļauj šajā preču grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieki cieš visvairāk – nemitīgi skandē zemnieki. Realitātē katrs piena pārstrādē iesaistītais cenšas glābt savu ādu, taču viens ķēdes posms to nevar. Tieši tas, kas uztur visu nozari, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

DB veiktajās aptaujās ar visiem piena produktu ražošanas ķēdes posmu dalībniekiem atklājas situācija nozarē: piensaimnieku vada vidējās cenas, tāpēc kooperatīvs var izdzīvot; pārstrādātājs var nopelnīt, jo to ir mazāk kā kooperatīvu; veikals var nopelnīt, jo uzcenojums paliek līdzšinējais.

Pienu zemnieki pārdod par vidēji 22,5 centiem kilogramā. Savukārt piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS), kas zemnieku saražoto pienu pārsvarā nogādā pārstrādātājiem, tā cenai pievieno aptuveni 2,5 centus. Šajā summā ietilpst loģistikas un uzglabāšanas pakalpojumu, darbaspēka u.c. izmaksas. Tādējādi piena pārstrādātāji pienu pērk par vidēji 250 eiro tonnā jeb 25 centiem kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikraksts: Igaunijas uzņēmējs interesējas par investīcijām Tukuma Pienā un Tere

LETA, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru