Turaidas muzejrezervāts aicina lielus un mazus uz Mārtiņdienu Turaidā 14.novembrī plkst. 14.00, lai kopīgi svinētu rudens un ziemas satikšanos.

Izbraucot ziemas apli zirga pajūgā, tiks godināts Mārtiņš kā zirgu sargātājs. Apmeklētāji varēs priecāties par Siguldas bērnudārzu audzēkņu darinātajiem Mārtiņiem un viņu zirgiem izstādē Mārtiņš brauca, kas kopā ar senajām zirglietām, ratiem, kamanām un ragavām būs skatāma Turaidas muižas ratnīcā. Svētku noslēgumā Dziesmu dārzā kopīgi varēs baudīt Mārtiņdienas gaiļa zupu, kurai ikviens tiks aicināts pievienot savu devumu - līdzpaņemtu dārzeni vai garšvielu. Mārtiņdienas svētkus finansiāli atbalstīs Sigulda novada dome.

Nosvinot Mārtiņdienu Turaidas muzejrezervātā, visi interesenti aicināti doties maskotā gājienā uz apmetni Godesverdera, lai turpinātu svētku svinēšanu ar muzicēšanu lāpu gaismā.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Ar Muižas pārvaldnieka vecās mājas nodošanu ekspluatācijā noslēgusies valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) organizētā Turaidas muzejrezervāta ceturtā objekta renovācija un restaurācija, informē VNĪ.

Muižas pārvaldnieka vecā mājā ir restaurēta gan ēkas fasāde, gan iekštelpas. Turpmāk objektā mājos nosaukumam atbilstoša ekspozīcija. Tieši muižkunga vecais dzīvojamais nams pirms renovācijas darbiem bija visbēdīgākā stāvoklī.

«Nekustamo īpašumu uzturēšanas darbā nekas nevar sacensties ar to gandarījuma sajūtu, kādu sniedz izdevies būvniecības galarezultāts. Šim objektam nenoliedzami ir īpaša pievienotā vērtība. Proti, tas ir viens no mūsu valsts kultūrvēsturiskajiem dārgumiem, kura atjaunotais veidols piesaistīs vēl vairāk jūsmīgu viesu skatienu,» pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.

Ekonomikas ministrijas (EM) un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) projektu konkursam Eiropas izcilākie tūristu galamērķi (EDEN) iesniegti 12 projekti. 2011.gada projektu tēma bija saistīta ar arhitektūras pieminekļu izmantošanu tūrisma attīstībā, ziņo TAVA.

«Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad konkursam tika iesniegti tikai seši projekti, šogad to ir gan ievērojami vairāk, gan tie lielākoties ir arī kvalitatīvāki,» vērtē EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks. Vairums iesniedzēju EDEN konkursā jau startē atkārtoti.

Pieteikto tūrisma vietu vidū ir gan visa Ventspils, Limbažu, Cēsu, Liepājas vecpilsēta, gan izcelts viens objekts (Liepājas Karosta, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, Morbergu vasaras mājas komplekss Jūrmalā), gan tematiski saistītu objektu kopums, vēsturisko objektu grupas (Tukuma apkaimes pilis, Lielupes ielejas pilis, Siguldas pils un Turaidas muzejrezervāts), gan izcelta vietas vēstures kāda šķautne (Līgatnes papīrfabrikas strādnieku ciemats).

Tūrisma nozares epicentrs šīs nedēļas nogalē ir Rīgā, Ķīpsalas hallē, kur no 10. līdz 12. februārim notiek starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus Balttour 2012. Latvijas ceļotājus ciemos gaida Latgalē un Jūrmalā, kaimiņvalstīs Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, tālākās zemēs Maltā, Japānā, Izraēlā un daudzviet citur.

Atsevišķa halle izstādē ir veltīta atpūtai un izziņai Latvijā. Kopumā izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 255 stendus, kuros par saviem produktiem un pakalpojumiem stāstīs 650 tūrisma uzņēmumi no 38 valstīm. Pirmo reizi Balttour piedalīsies Gana un Japāna. Pasākumu tīko Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija ALTA, bet nodrošina izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Prognozēs, ka Balttour apmeklēs ap 30 tūkstošiem interesentu.

Balttour laikā pirmoreiz Latvijas tūrisma nozarē ir izsniegtas Q–Latvia kvalitātes zīmes. To saņēma viesnīca Mežotnes pils, Turaidas muzejrezervāts, Valmiermuižas alus darītava, viesnīca Bīriņu Pils, Rīgas Tūrisma attīstības biroja informācijas centri, Talsu novada tūrisma informācijas centrs, Kuldīgas Tūrisma attīstības centrs, Saulkrastu tūrisma informācijas centrs un viesnīca Raibie logi.

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.