Latvijas ekonomikā ir noticis tas, ko lielā mērā varēja prognozēt jau iepriekš, proti, pēc Konverģences ziņojuma saņemšanas par valsts gatavību iestāties eirozonā patēriņa cenu līkne sāk uzņemt pretēju virzienu.

Neraugoties uz to, ka ne ārvalstu preču biržās, ne tepat Latvijā nav fundamentālu faktoru, kuri veicinātu cenu celšanos, jūnijā deflāciju ir nomainījusi inflācija un, lai arī cenu pieaugums varētu šķist niecīgs, pastāv bažas, ka pašreizējās izmaiņas statistikas datos ir tikai aizmetnis lielākiem cenu izmaiņu procesiem, līdzīgi kā to piedzīvojušas citas valstis, kuras mērojušas ceļu, lai iekļūtu Eiropas monetārās savienības klubiņā. Piemēram, pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem gada inflācijas rādītājs jūnijā pakāpās līdz 2,6% salīdzinājumā ar 1,5% maijā un 1,3% aprīlī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus ar potenciālo inflācijas pieaugumu zināmas bažas iedzīvotājos vieš potenciālās pirktspējas izmaiņas.

Komentējot paredzamās izmaiņas tautsaimniecībā, ekonomists Uldis Osis izsaka viedokli, ka, visticamāk, algas apsteigs inflāciju, taču reālās darba samaksas pieaugums būs ļoti pieticīgs. Saistībā ar bažām par cenu celšanos uz jautājumu, vai var pastāvēt iespēja, ka nākamajā gadā inflācija pārsniedz 5% atzīmi, ekonomists teic «drīzāk nē, nekā jā».

Savukārt no Finanšu ministrijas (FM) prognozēm izriet, ka nākamgad reālā darba samaksa celsies lēnāk nekā šogad. Tiek paredzēts, ka, atrēķinot inflācijas ietekmi, vidējā strādājošā darba samaksa nākamgad palielināsies par 2,7% salīdzinājumā ar 4% pieaugumu šogad. Arī nākamajos gados situācija varētu attīstīties pēc samērā līdzīga scenārija, savukārt inflācijas prognozes tuvākajos gados ir nospraustas apmēram 2,3% – 2,5% līmenī.