Jaunākais izdevums

Noslēgusies pieteikšanās tūrisma nozares uzņēmumu atbalsta programmā viesnīcu operacionālo izmaksu segšanai vai darba algu subsīdijām.

No 4. līdz 18. decembrim atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Vidējā pieprasītā atbalsta summa ir 14 300 eiro. Lielākā pieprasītā atbalsta summa ir 217 420 eiro, bet mazākā 173,33 eiro.

Līdz 18. decembrim ir izvērtēti 74 tūrisma nozares uzņēmumu iesniegumi un pieņemts lēmums par 932 058 eiro izmaksu, bet 243 pieteikumi vēl ir vērtēšanas stadijā. Kopumā šajā atbalsta kārtā, saskaņā ar MK noteikumiem “Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai”, bija plānots finansējums 4 796 196 eiro apmērā. LIAA uzsver, ka kopējais valsts atbalsts darba algu subsīdijām un operacionālo izmaksu segšanai tūrisma uzņēmumiem tika plānots 19,36 miljonu eiro apmērā, no kuriem 14,56 miljoni eiro tika izmaksāti 826 uzņēmumiem pirmajā atbalsta kārtā.

Uz atbalstu viesnīcu operacionālo izmaksu segšanai vai darba algu subsīdijām varēja pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%. Tāpat atbalstam kvalificējās arī uzņēmumi, kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%.

Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas var saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem.

Atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem, operacionālo izmaksu atbalstam kvalificējas tie tūrisma nozares uzņēmumi, kuri līdz 2020. gada 1. martam savu darbības veidu ir reģistrējuši ar NACE kodu: 55.10 Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās.

Uz atbalstu operacionālo izmaksu segšanai varēja pieteikties arī tās viesnīcas, kuras jau saņēma atbalstu darbinieku atalgojumam pirmajā pieteikšanās kārtā, tomēr jārēķinās, ka vienam iesniedzējām (kopā ar saistītajiem uzņēmumiem) atbalsts nedrīkst pārsniegt 800 tūkstošus eiro, summējot atbalstu darbinieku atalgojumam un operacionālo izmaksu segšanai.

Atbalstam darbinieku atalgojumam 30% apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām varēja pieteikties arī tie tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbalstam nepieteicās vai nekvalificējās sākotnēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisms šobrīd tiek uztverts kā izmirstošs bizness, pauda viesnīcas "Neiburgs" pārdošanas un mārketinga direktore Evita Gasporoviča.

Viņa uzvēra, ka nozare šajos smagajos apstākļos cīnās, cik nu var, taču no valdības puses nav sajūtama nopietna attieksme pret jomas uzņēmumiem. "Visu laiku izskan ieteikumi tūrisma nozarei pārkvalificēties, un tūrisms šobrīd tiek uztverts kā izmirstošs bizness. Vai vispār ir vajadzība tūrisma nozari nākotnes vārdā atbalstīt. Mums rodas tādas sajūtas," atzina Gasporoviča.

Jautāta par tūrisma jomas atkopšanās prognozēm, viņa pauda cerību par nākamā gada pavasari. "Šis gads tūrisma nozarei jau ir norakstāms un noteikti ieies vēsturē. Plānot mēs šogad vairs neko neplānojam, vien tik daudz, lai izdzīvotu. Atkopšanos nozarē varētu prognozēt nākamgad pavasarī, tad arī varēs redzēt, cik būs to izdzīvotāju, cik viesnīcas vērsies atkal vaļā. Jāsaka gan, ka atveseļošanās tiek prognozēta ļoti lēna. Nebūs tā, ka pienāks pavasaris un visi nu tik atsāks ceļot. Tas viss notiks ļoti pakāpeniski," teica Gasporoviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem un valsts šim atbalsta mehānismam varētu novirzīt 742 000 eiro, informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par tūristu mītņu gatavību izmitināt personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai to kontaktpersonas.

Pēc Vitenberga teiktā, darba grupa devusi "zaļo gaismu" šī atbalsta mehānisma izstrādei un EM konkrētu piedāvājumu izskatīšanai valdībā varētu iesniegt 15.decembrī. Ministrs pauda cerību, ka Covid-19 pacientu un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem.

EM sākotnējās aplēses liecina, ka viesnīcās varētu izvietot 1150 personas, kuras tur uzturētos 15 dienas. Valsts ir gatava segt šo personu uzturēšanos viesnīcā, vienai personai veltot 43 eiro dienā jeb 645 eiro par visu 15 dienu periodu. Izdevumi - 43 eiro diennaktī - noteikti, ņemot vērā tūrisma mītņu sniegto informāciju par vidējo fiksēto cenu viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais tūrisms Latvijā - gan izejošais, gan ienākošais, ir faktiski apturēts, par ko liecina tūrisma operatoru darbības apjoma samazinājums vismaz par 90%, tāpēc nepieciešams īstenot tālākus atbalsta pasākumus tūrisma operatoru un aģentūru darbībai, norāda Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Ir jāatjauno dīkstāves pabalsti darbiniekiem, paredzot arī daļēju dīkstāvi, un jāpaplašina pieejamā vienreizējā granta apjoms līdz 100% (līdzšinējo 30% vietā) no 2019. gadā veiktajām VSAOI iemaksām, sniedzot iespēju uzņēmumiem to izmantot saistību un darbības izmaksu segšanai, kā arī jāpārskata kārtība, kādā tiek noteikti ierobežojumi starptautiskajai ceļošanai, uzskata asociācijā.

Asociācija nepiekrīt publiski izskanējušajai informācijai par Covid-19 radīto negatīvo seku intensitātes mazināšanos un ekonomikas stabilizēšanos pēdējā mēneša laikā, tieši pretēji – asociācija norāda, ka ir nepieciešams celt trauksmi par kritisko situāciju, kurā, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā, ir nonākuši Latvijas tūrisma operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) rosinājumu par valsts apmaksātu Covid-19 skarto iedzīvotāju pašizolēšanos viesnīcās būtu gatavas atbalstīt apmēram 20 viesnīcas, sacīja Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa minēja, ka rosinājums par Covid-19 skarto personu pašizolācijas pārlaišanu viesnīcās ir tūrisma nozares un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) priekšlikums, kas ministrei tika iesniegts šogad pavasarī. Tādējādi Viesnīcu un restorānu asociācija ir gandarīta, ka priekšlikums ir uzklausīts.

Graikste norādīja, ka viesnīcas šobrīd spriež arī par iespējām izmitināt Covid-19 slimniekus, taču šādā gadījumā ir nepieciešams nodrošināt, lai pakalpojuma maksa segtu pašizmaksu, jo viesnīcām ir jānodrošina virkne papildus drošības pasākumu, tostarp numura uzkopšana pēc Covid-19 slimnieka izrakstīšanās ir dārgāka, nekā ierastā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pašizolācijai iedzīvotāji var pieteikties piecās Rīgas viesnīcās, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Tostarp viesnīcās "Wellton Riverside SPA Hotel" un arī "Rija VEF Hotel" ir pieejami 90 numuri, viesnīcā "Rixwell Elefant Hotel" ir pieejams 71 numurs, viesnīcā "Rixwell konventa sēta" pieejami 56 numuri, bet viesnīcā "Rixwell Terrace Design" - 18 numuri.

Tādējādi patlaban LIAA administrētajā pašizolācijas valsts atbalsta programmā līgumus par pakalpojumu sniegšanu noslēgušas piecas viesnīcas, kuras piedāvā izmitināt personas kopumā 325 numuros.

Vienlaikus pirmdien aizpildīti 11 numuri, no kuriem piecus aizņem Latvijas valstspiederīgie, kuri 28.decembra vakarā ar repatriācijas reisu ieradās no Apvienotās Karalistes.

LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā skaidroja, ka personām, kuras pagājušā gada nogalē Latvijā atgriezās ar attiecīgo reisu, viesnīcās nebija jāpaliek obligāti - personas pašizolāciju varēja turpināt kādā citā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā "Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai", informē LIAA.

Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%.

Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,” informē uzņēmumā.

“Semarah Hotels” grupā ietilpstošās viesnīcas finanšu apgrozījums 2020. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri, krities par 83%. Vasaras mēnešos, kad lielākoties Baltijas robežās ceļoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūristi, “Metropoles” noslodze bija 26% no maksimālās kapacitātes, septembrī – vien 18%.

Tūrisma industrijas katastrofālās situācijas dēļ Latvijā dibinātajā “Semarah Hotels” grupā, kurā ietilpst viesnīcas “Metropole”, “Grand Poet Hotel” un “Lielupe”, ar aptuveni 50% darbinieku tika pārtrauktas darba tiesiskās attiecības.

Uz laiku apturēs Tallink Hotel Riga darbību 

ViesnīcasTallink Hotel Riga darbība tiks īslaicīgi apturēta no oktobra vidus, līdz uzlabosies...

2019. gada septembrī viesnīcā nakšņoja 3112 viesi, turpretī šī gada septembrī tikai 713.

"Visi zinām, ka starptautiskā tūrisma nozare ir viena no tām, kas Covid-19 ierobežojumu dēļ cietusi ļoti dramatiski. Lai kā mēs censtos izdzīvot, ir zināma robeža, pie kuras tas kļūst finansiāli neiespējami, jo jāuztur infrastruktūra, jāalgo darbinieki, jāmaksā nodokļi. 2019. gadā “Semarah Hotels” nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Šajā laikā mēs un visa viesnīcu nozare sagaida lielāku atbalstu no valsts, Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidenta, lai varētu izdzīvot, līdz tūrisma nozare atkopsies,” komentē viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Ratkeviča.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

Viesnīcas “Metropole” 2019. gadā infrastruktūras uzlabošanai ieguldīts 1 367 225 eiro.

“Esam darījuši visu iespējamo, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, taču ir skaidrs, ka viesnīca, kuras pamatdarbība ir balstīta uz starptautisku tūristu piesaisti, nevar finansiālos zaudējumus kompensēt, cenšoties Rīgā piesaistīt tikai vietējo iedzīvotāju uzmanību. Kopā ar nozares pārstāvjiem un sadarbības partneriem esam organizējuši dažādas aktivitātes, lai izdzīvotu šajos apstākļos, taču šobrīd esam sasnieguši kritisku robežu, kad daudz lielākus finanšu zaudējumus nes atvērta viesnīca nekā slēgta. Tādēļ esam spiesti spert šādu soli. Ļoti ceru, ka Rīgas vecākā viesnīca, ar kuru ļoti lepojamies, pēc kāda laika varēs savu darbību atsākt,” teic A.Ratkeviča.

Četrzvaigžņu viesnīca “Metropole” savu darbību uzsākusi 1871. gadā. Viesnīca 2014. gadā tika pilnībā renovēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktsmītņu interese par pašizolācijas nodrošināšanu Covid-19 kontaktpersonām un Covid-19 pacientiem ar viegliem simptomiem ir ļoti liela, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

"Interese no naktsmītņu puses ir ļoti liela," teica Graikste, atzīmējot, ka šobrīd pašizolācijai ir iespējams pieteikties trijās Rīgas viesnīcās, taču tas ir tikai tāpēc, ka programma nupat ir sākusies.

Vienlaikus Graikste atzīmēja, ka šobrīd nav plānots ierobežot naktsmītņu skaitu, kas varēs piedalīties programmā, taču gadījumā, ja interese būs pārāk liela, varētu nākties domāt par skaita ierobežošanu, lai viesnīcām nebūtu vilšanās par to, ka nav sasniegts gaidītais efekts. "Nav jēgas piedāvāt ļoti garu šo sarakstu, jo tad no naktsmītņu puses būs sūdzības un vilšanās, ka programma nav devusi gaidīto efektu," viņa sacīja.

Tāpat asociācijas izpilddirektore minēja, ka attiecīgajā programmā varētu iesaistīties augstākais četru zvaigžņu viesnīcas, jo augstākā līmeņa viesnīcām dalība programmā nav izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas vadītāja: Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta, norāda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Tas, ko mēs šobrīd redzam Latvijā, bankām ir iespēja finansēt, tās spēj nodrošināt resursus. Lielākā daļa no bankām par pagājušo gadu neizmaksāja dividendes. Stiprināja spēju atbalstīt ekonomiku. (..) Līdz ar to finanšu sektors ļoti labi sagatavojās un nodrošinājās pret šo krīzi. Man šķiet, ka pašreiz banku spēja izsniegt kredītus ir ļoti liela, bankas jūtas ļoti drošas un stipras gan likviditātē, gan kapitāla pietiekamībā, tādēļ arī likmes ir pietiekami zemas," teica Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka vienmēr ir bijuši uzņēmumi, kuriem ir viegli iegūt banku aizdevumus, jo tiem ir savs kapitāls, laba pārvaldība, nodrošināta naudas plūsma, no kuras kredīts tiks atmaksāts, kā arī ir mazāki uzņēmēji, kuriem ir un arī turpmāk būs sarežģītāk iegūt banku aizdevumus, jo uzņēmums ir neliels, nav stabilas naudas plūsmas, trūkst sava kapitāla un līdzdalības projektā, taču šajos gadījumos noteikti ir jāmeklē citi risinājumi - vai nu jāskatās uz kādu no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" garantijām, jāmeklē privātais investors, kas var investēt kapitālā, kā arī ir pieejams riska kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LIAA: Situācijā eksportā skaidrāka kļūs vēlāk rudenī

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.

Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ierobežojumi ieceļošanai no Igaunijas veicinājuši viesnīcu noslogojuma kritumu par 35-40%

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas noteiktie ierobežojumi ieceļošanai no Igaunijas veicinājuši viesnīcu noslogojumu kritumu par 35-40% no kopējā apjoma, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa atklāja, ka no 12.septembra Latvijas viesnīcās viesi no Igaunijas nav un tuvākajā laikā nav gaidāmi, jo visas rezervācijas ir atceltas. Tajā pašā laikā Graikste atzīmēja, ka tuvojas sezonas beigas, līdz ar to aktīvu ceļošanu kopumā vairs nevar gaidīt. Piemēram, arī Lietuvas ceļotāji Latvijā viesojas arvien mazāk.

Graikste atzīmēja, ka tirdzniecība un viesnīcas būs tie divi biznesi, kas no šiem ierobežojumiem cietīs visvairāk, jo Igaunijas iedzīvotāji uz Latviju brauca ne tikai atpūsties, bet arī iepirkties.

"Tagad ir pilnīgs klusums," viņa sacīja. Runājot par nākotnes plāniem, Graikste atklāja, ka viesnīcas sadarbojas ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju, plānojot kopīgas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu vietējo ceļotāju. Lielākoties viesnīcas koncentrējas uz vietējo tirgu, lai tuvākajā laikā spētu ieinteresēt vietējo ceļotāju, dodoties uz kādu koncertu, mākslas izstādi, pavadīt nakti viesnīcā. Jau ziņots, ka, ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem jāievēro pašizolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināta komforta viesmīlības zīmola "Accor" grupa parakstījusi līgumu ar Luksemburgas holdingu "Financiere Le Rachinel Sarl" par jaunas viesnīcas atvēršanu Rīgā šogad oktobrī, informēja "Accor" pārstāvji.

Jaunā viesnīca atradīsies Rīgas centrā, renovētā ēkā, kas ir celta 20.gadsimta sākumā, un kurā agrāk atradās viesnīca "Valdemar's Riga Hotel".

Pēc renovācijas, kas tiks pabeigta 2022.gadā, viesnīca darbosies ar "Accor" grupas "Tribe" zīmolu.

Jaunajā viesnīcā būs pieejami 83 numuri, restorāns, bārs, sauna, konferenču telpas un autostāvvieta. Viesnīcas investors ir "Accor" grupas ilgtermiņa partneris - "Financiere Le Rachinel Sarl".

"Accor" grupa plāno tuvākajā nākotnē atvērt vairāk nekā 50 "Tribe" viesnīcas visā pasaulē. Savukārt nākamajos piecos gados visā pasaulē plānots atvērt kopumā 150 jaunas viesnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā pašizolācijas valsts atbalsta programmā līgumus par pakalpojumu sniegšanu noslēgušas jau 3 viesnīcas, kuras piedāvā izmitināt personas 179 numuros, un vēl ar vairākām viesnīcām līgumi ir izskatīšanas stadijā, informē LIAA.

Atbalstu pašizolācijai šajās viesnīcās var saņemt Covid-19 kontaktpersonas, Covid-19 pacienti ar viegliem simptomiem, Covid-19 pacienti pēc ārstēšanās stacionārā, kam vēl saglabājušies simptomi kā arī personas, kuras atgriezušās Latvijā ar repatriācijas reisiem.

"Mūsu prioritāte bija pēc iespējas ātrāk noslēgt pirmo līgumu, lai nodrošinātu valsts atbalsta iespējas tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atgriezās Latvijā no Lielbritānijas ar repatriācijas reisu 28. decembrī. Šobrīd līgumi jau ir noslēgti ar vairākām viesnīcām, un iedzīvotāji, kuri vēlēsies izmantot valsts atbalstu pašizolācijai, var izvēlēties jebkuru no tām," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka šīs programmas realizācijā savu atbalstu sniegusi arī Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, aicinot savus biedrus iesaistīties un sniegt iedzīvotājiem pašizolācijas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lems par Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās, liecina valdības sēdes dienaskārtībā iekļautie jautājumi.

Pēc EM aplēsēm, kopējais nepieciešamais finansējums valsts atbalsta sniegšanai mēnesī ir 563 500 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) stāstīja, ka valsts varētu segt visus izdevumus, kas saistīti ar personas izmitināšanu viesnīcā, tomēr jaunais piedāvājums paredz no valsts budžeta segt 80% izdevumu, savukārt 20% būtu personas līdzmaksājums.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) veiktās tūristu mītņu aptaujas, optimālā cena vienas personas izmitināšanai sastādītu ne vairāk kā 35 eiro par numuru par diennakti. Personas viesnīcās tiktu izmitinātas 14 dienas.

Paredzams, ka izmaksas tiks attiecinātas tikai uz izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu, turpretī ēdināšanas pakalpojumi netiks iekļauti un to izmaksas netiks segtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 bijis šoks visai viesmīlības nozarei, un būtiski ietekmējis daudzu viesnīcu biznesu, taču eksperti prognozē, ka, neskatoties uz situāciju nākotnē, cilvēki vienmēr vēlēsies patverties no ikdienas rutīnas, tādēļ būtiski, kā viesnīcas spēs pielāgoties jaunajai situācijai, raksta "Marketwatch".

Primāri viesnīcām jāvērš uzmanība uz tīrības un drošības prasību ievērošanu, tāpat arī tehnoloģijas būs nozīmīgs rīks, kā gūt panākumus, norāda "JLL Hotels and Hospitality Group" vadītāja Gilda Pereza-Alvarado.

Covid-19 atgādināja viesnīcām biznesa pamatprincipu: ieklausīties klientā. "Ļaut viesiem justies komfortabli, neskatoties uz situāciju, ir bijis un vienmēr būs viesnīcas un tās darbinieku galvenais mērķis," norāda tehnoloģiju, drošības un konsultāciju kompānijas "Guidepost Solutions" reģionālais direktors Terijs Kings.

"Vairāk nekā iepriekš šī situācija liek fokusēties uz pamatlietām, uz to, ko klients vēlas," norāda arī "Hilton Worldwide Holdings" pārstāvis Fils Kordels. Viesnīcu tīkls vairāk pievērsis uzmanību, lai pārliecinātos, vai klienti var uzticēties visam viesnīcas zīmolam, nevis konkrētai viesnīcai, un visas tās ir tīras un drošas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Interesi par Europa Royale Rīga iegādi izrādījuši vairāki pretendenti

LETA, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par viesnīcas "Europa Royale Rīga" aktīvu iegādi izrādījušas vairākas personas, un saņemti arī vairāki potenciālo pircēju piedāvājumi, pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas administrators Jānis Balodis.

Tuvāko divu nedēļu laikā tiks izvērtēta saņemto piedāvājumu, tajā skaitā piedāvātās cenas, atbilstība pārdošanas noteikumiem un tiks lemts par turpmākām darbībās pārdošanas procesa ietvaros, skaidroja administrators.

"Ja piedāvājumi būs atbilstoši pārdošanas noteikumiem, tad norisināsies nākošais pārdošanas posms, tajā skaitā, dodot pretendentiem iespēju uzlabot savus piedāvājumus, lai noteiktu izdevīgāko no piedāvājumiem," piebilda Balodis. Jau ziņots, ka viesnīcu "Europa Royale Rīga" bijušajā Benjamiņa namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, nolemts pārdot bez izsoles pretendentam ar labāko piedāvājumu. Viesnīca un tās manta ieķīlāta par labu Lietuvas "Swedbank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Bremzējas pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, prognozēja personālatlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

"Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā - arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti," pauda Ārste-Avotiņa.

Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

Komentāri

Pievienot komentāru