Jaunākais izdevums

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Tās autori norāda, ka Latvijā, tāpat kā citviet attīstītajā pasaulē, tūrisma nozīme valsts ekonomikā ir vērtējama ne tikai tiešajā ekonomiskajā atdevē. Tūrisma nozares multiplikatora efekts arī Latvijā veicina vietējā ražojuma pārtikas preču, dzērienu un citu Latvijā ražotu preču un pakalpojumu pieprasījumu. Vistiešākajā veidā tas ir saistīts ar Latvijas materiālā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, ko nodrošina vietējie amatnieki, mājražotāji un nodarbinātie citās nozarēs, bet pastarpināti atkarīgi no tūrisma nozares. Tāpat pie netiešās ietekmes noteikti ir uzskaitāma arī transporta nozare, pasažieru pārvadājumi, kā arī virkne pašnodarbināto vai autoratlīdzības saņēmēju (tūristu gidi, pasākumu organizatori un vadītāji u.c.).

Tūrisma un viesmīlības nozares raksturojums COVID-19 krīzes rezultātā:

  • 90-100% saimnieciskās darbības kritums gan uzņemošā, gan izejošā tūrisma jomā;
  • 90-95% Latvijas naktsmītnēs apkalpoto viesu samazinājums (pamatojoties uz STR Global datiem - 3. straujākais kritums Eiropā, savukārt, saskaņā ar CSP datiem, mazāks apkalpoto viesu skaits kā 2020.gada aprīlī un maijā ir bijis tikai pirms 2000. gada);
  • 2.lielākais piešķirto dīkstāves pabalstu skaits (12 870 darba ņēmēji, saskaņā ar VID datiem uz 07/06/2020); veiktā nozares vadošo uzņēmumu aptauja parādīja, ka 52% respondentu atlaisto un dīkstāvē esošo darbinieku skaits pārsniedz 50% no visiem darbiniekiem. Ņemot vērā, ka 95% uzņēmumi darbojas bez filiālēm ārvalstīs, nodarbinot galvenokārt Latvijas iedzīvotājus, tā ir kritiska situācija gan

    tūrisma nozarei kopumā, gan Latvijas iedzīvotājiem, kas ir nodarbināti šajā nozarē. Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju, nesagaidot atbalstu no valsts, būs spiesti lemt par biznesa pārtraukšanu, savukārt Latvijai tas nozīmē bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu, kārtējo emigrācijas vilni, sociālo katastrofu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Saskaņā ar Eurostat bezdarba rādītājiem, Latvijai jau šobrīd ir trešais augstākais bezdarba līmenis ES.

Nozares pārstāvji papildus akcentē, ka nozarē strādājošiem uzņēmumiem 85% gadījumā ir ņemti hipotekārie kredīti.

Kā liecina nozares vadošo uzņēmumu aptauja, ārkārtas stāvokļa sākumā apmēram, 60% uzņēmēju ir izdevies vienoties ar banku/kredītiestādi par kredīta pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu, taču kritiskākā masa ir apmēram 42% respondentu, kas apliecina, ka papildus biznesam, ieķīlāti ir arī ģimenes īpašumi, piemēram, meži, zeme, dzīvojamā māja utt., bet 55% respondentu atbild, ka uzņēmuma īpašnieks ir sniedzis personīgo galvojumu.

""Pateicoties" valdības lēmumiem jeb neizlēmībai sniegt atbalstu, nozare nespēs segt savas parādsaistības, un būs spiesta savas mājas un biznesu atdod ārvalstu kapitāla bankām, ģimenes pazaudēs savu vienīgo mājokli, kas ieķīlāts bankā pretī saņemot aizdevumu biznesa attīstībai. Eiropas Komisija, Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kā arī Fiskālās disciplīnas padome ir rekomendējušas valstīm sniegt atbalstu krīzē visvairāk skartajām nozarēm. Diemžēl Latvijas tūrisma nozare, neraugoties uz centieniem un vēlmi sadarboties ar valdību atbalsta pasākumu izstrādē, līdz šim nav saņēmusi ilgtspējīgu risinājumu. Valdība bija skaidri paudusi savu nostāju tūrisma nozarei paziņojot, ka uzņēmumu stabilizācijai ir rezervēti 20 milj. eiro," norādīts vēstulē.

"Premjers LTV1 raidījumā 1/1, šī gada 15. jūnijā, publiski paziņoja, ka gaida no Ekonomikas ministrijas (EM) rīcības plānu šo uzņēmumu atbalstam; taču šodien, 8. jūlijā, nozarei nav oficiālas informācijas par Ministru kabinetā iesniegtiem normatīvajiem aktiem un nav arī ticības, ka tas varētu notikt tuvākajā nākotnē. Vēl vairāk, ekonomikas ministrs J.Vitenbergs savā atbildes vēstulē nozarei apgalvo, ka nozare jau ir saņēmusi "atbalstu 20 miljonu eiro vērtībā". Nozare vēlas paskaidrot, ka šāds ministra apgalvojums neatbilst patiesībai, jo tūrisma nozare nav saņēmusi nevienu eiro centu, bet minētie atbalsta pasākumi, kā dīkstāves pabalsts, bija pieejami pilnīgi visām nozarēm, un šis atbalsts bija darbiniekam, nevis uzņēmējam darbības stabilizācijai. Pretējā gadījumā pie apgrozījuma krituma 80% darbinieki būtu paplašinājuši bezdarbnieku rindu," raksta nozares pārstāvji.

Viņi arī vērš augstāko amatpersonu uzmanību, ka "Altum" neparedz nekādas atlaides tūrisma jomas uzņēmumiem. Nozare vēlas pievērst uzmanību, ka arī repatriācijas izdevumu segšana nav kvalificējama kā atbalsts, bet gan samaksa par paveikto, tūrisma operatoriem atsaucoties valsts aicinājumam/uzdevumam atgriezt Latvijā pilsoņus līdz 16.03. pusnaktij, kad tiek slēgta Rīgas lidosta. Operatori organizēja un apmaksāja speciālus reisus, par ko neviens pasažieris nemaksāja. Tikai pēc 17.03. sākās valsts organizēti repatriācijas reisi gandrīz 2 mēnešu garumā, uz ko tika pārdotas biļetes. Repatriācijas izdevumi attiecas uz maksimāli 10 uzņēmumiem, kas tās veica.

"Lai arī atsevišķi valdības pārstāvji ir publiski izteikušies, ka laukos ""viss ir aizsists" šai vasarai", lauku tūrisma attīstības perspektīvas nav viennozīmīgas - katra uzņēmuma stāsts ir individuāls, jo to ietekmē dažādi apstākļi, piemēram, uzņēmuma darbības apjoms un veids,

iespējas pielāgoties situācijai, finanšu saistības u.c. Vissarežģītākajā situācijā ir vidējie un lielākie lauku tūrisma uzņēmumi un lielākās pilsētās esošie vidējie un lielākie tūrisma jomas uzņēmumiem, kas savu pakalpojumu sniedz cauru gadu un ir vislielākie nodokļu maksātāji," norāda nzoares pārstāvji.

Tieši šiem uzņēmumiem kas ir izauguši līdz vidējam uzņēmuma līmenim, uzņēmuma attīstības posmā ir ņemti aizdevumi vismaz 85% ir kredītsaistības vai citas saistības un šiem uzņēmumiem tiek pastāvīgi algoti darbinieki. Salīdzinoši labākas izredzes ir maziem uzņēmumiem, kurā pārsvarā darbojas ģimenes locekļi, jo tie var būt elastīgāki, viņiem ir mazāki izdevumi darbības nodrošināšanai, ir vieglāk pārdzīvot laiku, kad ienākumu apjoms samazinās.

Lai gan lauku tūrisms tradicionāli pārsvarā balstās uz vietējo tūrismu, tomēr šogad vietējie tūristi visu piedāvājumu neaizpilda, un tam ir divi galvenie iemesli - bailes par drošību un finansiālā nestabilitāte, kas nozīmē ka arī mazajām viesu mājām apgrozījuma kritums ir virs 50%.

Atsaucoties uz augstākminēto, nozare lūdz izrādīt sapratni un sniegt atbalstu uzņēmumiem, kas vairākus gadus ir maksājuši nodokļus un šobrīd cenšas stabilizēt savu biznesu. Šis ir izšķirošs brīdis, lai valdība pieņemtu pareizus lēmumus un uzņēmumi varētu pastāvēt.

Vēstules autori ir Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, Asociācija "Lauku ceļotājs", Latvija Tūrisma aģentu un operatoru asociācija un Latvijas Pasākumu producentu asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turība sadarbosies ar Pierīgas tūrisma asociāciju uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju

Ēriks Lingebērziņš, Dr.oec., biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viesmīlības izeju no krīzes saredz gastronomiskā tūrisma attīstībā

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķirti apbalvojumi par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā

Db.lv, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu tūrisma nozari no masveida maksātnespējas procesiem un sekmētu tās atkopšanos turpmākajos gados, Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar nozares pārstāvjiem sagatavojusi priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, kas ieviešami nekavējoties, informē EM.

"Cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Nozares darbība faktiski ir apstādināta - starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks," secina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lai sniegtu atbalstu tūrisma nozares komersantiem, EM piedāvā risinājumus trīs virzienos - komercdarbības aizsardzībai, izmaksu samazināšanai un apgrozījuma veicināšanai nākamajā tūrisma sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais tūrisms Latvijā - gan izejošais, gan ienākošais, ir faktiski apturēts, par ko liecina tūrisma operatoru darbības apjoma samazinājums vismaz par 90%, tāpēc nepieciešams īstenot tālākus atbalsta pasākumus tūrisma operatoru un aģentūru darbībai, norāda Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Ir jāatjauno dīkstāves pabalsti darbiniekiem, paredzot arī daļēju dīkstāvi, un jāpaplašina pieejamā vienreizējā granta apjoms līdz 100% (līdzšinējo 30% vietā) no 2019. gadā veiktajām VSAOI iemaksām, sniedzot iespēju uzņēmumiem to izmantot saistību un darbības izmaksu segšanai, kā arī jāpārskata kārtība, kādā tiek noteikti ierobežojumi starptautiskajai ceļošanai, uzskata asociācijā.

Asociācija nepiekrīt publiski izskanējušajai informācijai par Covid-19 radīto negatīvo seku intensitātes mazināšanos un ekonomikas stabilizēšanos pēdējā mēneša laikā, tieši pretēji – asociācija norāda, ka ir nepieciešams celt trauksmi par kritisko situāciju, kurā, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā, ir nonākuši Latvijas tūrisma operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tūrisma nozarē nākotnē būs darbaspēks?

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties.

Pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

Noturēt esošos un piesaistīt jaunus profesionāļus

Pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma industrija sāk pamazām atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām - 2023.gadā 11 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs izmitināti par 12% vairāk vietējo un ārvalstu viesu nekā 2022.gada vienpadsmit mēnešos, atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis, informē Ekonomikas ministrija.

Pērn atvērtas virkne gan iepriekš slēgtas, gan no jauna izveidotas viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, attīstīti jauni tūrisma infrastruktūras projekti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Taču nozares izaugsmes tempus joprojām kavē Krievijas karadarbības Ukrainā sekas. Ja līdz kara sākumam aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju, bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, tad šobrīd šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, apdraudot Baltijas kā droša tūrisma galamērķa reputāciju. Savukārt, strauji pieaugušās energoresursu izmaksas un inflācija kopumā apdraud viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu dzīvotspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera uzņēmēji lūdz atbalstu

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā ietekme, ko izraisījusi tūrisma nozares straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, kopumā varētu sasniegt četrus triljonus dolāru (3,3 triljonus eiro), liecina trešdien publiskots Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojums.

Tajā secināts, ka plašs vakcinācijas programmu trūkums attīstības valstīs rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.

"Tūrisms nodrošina glābiņu miljoniem cilvēku, un vakcinācijas izvēršana, kopienu aizsargāšana un droša tūrisma atjaunošana ir ārkārtīgi svarīga darbavietu atjaunošanai un tik ļoti nepieciešamo resursu iegūšanai," norāda PTO.

Organizācija skaidro, ka liels skaits attīstības valstu ir ļoti atkarīgas no starptautiskā tūrisma.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ pērn gandrīz pilnībā tika apturēti starptautiskie gaisa ceļojumi, izraisot 2,4 triljonu dolāru zaudējumus tūrisma nozarē un ar to saistītajos sektoros. PTO un UNCTAD ziņojumā teikts, ka līdzīgi zaudējumi var rasties arī šogad atkarībā no Covid-19 vakcīnu sadales.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM rosina ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem noteikt PVN likmi 5% apmērā

LETA, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) aicinās Finanšu ministriju un valdību vērtēt vairākus atbalsta pasākumus tūrisma nozares komersantiem, tostarp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem, pēc ceturtdien notikušās ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem informēja EM.

Starp iespējamajiem atbalsta pasākumiem paredzēts vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai. Plānots arī ieviest atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, tostarp īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai. Starp risinājumiem krīzes mazināšanā nozarē minēta arī ārvalstu tūristu piesaiste pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai.

Plānots arī atbalsts tiem komersantiem, kas godprātīgi veica komerciālos repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās. Papildu plānots izstrādāt īpašas veselības drošības vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem. "Covid-19 vīrusa izraisītā krīze nozarē šobrīd radījusi gandrīz 100% apgrozījuma kritumu visos tūrisma sektoros, radot zaudējumus gan tūrisma aģentiem un operatoriem, gan izmitināšanas un ēdināšanas sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozares saglabāšanai ir nepieciešamas subsīdijas, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvis, biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Diskutējot par atbalsta pasākumiem Covid-19 seku pārvarēšanai un nākotnes perspektīvām Lingebērziņš stāstīja, ka šogad tūrisma nozares kritums varētu būt lēšams 60% apmērā, savukārt līdz gada beigām aptuveni 5000-8000 šajā nozarē strādājošo varētu kļūt par bezdarbniekiem.

Vērtējot līdzšinējo valsts sniegto atbalstu nozarei, Lingebērziņš atzina, ka sākoties Covid-19 krīzei, šā gada martā vairākas ar tūrisma un viesmīlības nozari saistītas asociācijas izveidoja krīzes vadības komiteju, kas formulēja kopīgas problēmas. Tās tika iesniegtas risināšanai par nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM).

"Mūsu sadarbības partneris ir EM, bet krīzes laikā vairākkārt mēģinājām tikties arī ar Finanšu ministriju (FM), kura norādīja, ka par jebkuru mūsu ierosinājumu ir jārunā ar EM. Problēma, kāpēc tūrisma nozares jautājumi netika risināti valdībā, bija finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā krīzes darba grupa, kurā tika izlemts, kuri EM sagatavotie lēmumi nonāks valdībā un kuri nenonāks," skaidroja tūrisma nozares pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Komentāri

Pievienot komentāru