Latvijā noteiktie ierobežojumi tūrisma nozarei teju divu gadu garumā likuši dzīvot bada maizē, tādējādi daudzi vēl juridiski ir dzīvi, bet faktiski ir bankrotējuši. Vienlaikus brīvāki nosacījumi Baltijas kaimiņvalstīs to uzņēmējiem ļāvuši pārņemt to pasākumu organizēšanu, kas Latvijā netiek atļauti.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Naglis.
Baltijas valstīs, pēc viņa domām, jābūt vienotai pieejai un arī vienādiem ierobežojumiem, pretējā gadījumā konkurenti paņem visu, ko var, bet Latvijas uzņēmējiem tiek tikai tas, kas paliek pāri pēc dzīrēm pie kaimiņiem. Tieši tāpēc nozare atbalsta sertifikātu izmantošanas atcelšanu privātajā sektorā, tajā skaitā pakalpojumu sniegšanā un mazumtirdzniecībā, jo ir nepieciešams vienāds regulējums visās trīs Baltijas valstīs.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?
Kāda var būt situācija, ja tūrisma sfērai, tostarp viesnīcām, restorāniem, būtībā Latvijā strādāt nav ļauts un tie arī nestrādā teju vai divus gadus! Daudziem nozares spēlētājiem, tēlaini izsakoties, ir tikai kauli un āda, nav nekāda liesuma, nemaz nerunājot par kaut kādu treknumu, un pat tiem, kuriem pirms pandēmijas bija uzkrāts kaut kāds tauku slānis, tagad tāda sen vairs nav. Faktiski daudzi nozares spēlētāji atrodas kritiskā stāvoklī – tā sakot, starp debesīm un zemi, jo juridiski vēl ir dzīvi, bet realitātē nekādas dzīvības pazīmes neizrāda, tātad bankrotējuši, tikai tas neatspoguļojas papīros.
Ar tūrismu tieši vai netieši saistīto uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši savu darbību, bankrotējuši, skaits ir mērāms simtos, tikai Rīgā vien ir slēgtas vairāk nekā 60 viesnīcas. Un kā lai strādātu, ja situācija ir neprognozējama, jo neviena diena šo divu gadu laikā nav bijusi bez kaut kādiem saimniecisko darbību ierobežojošajiem nosacījumiem. Vienlaikus no dažādiem skaļruņiem skan optimistiski paziņojumi par izcilo nodokļu ieņēmumu plāna izpildi, iekšzemes kopprodukta pieaugumu, eksporta ienākumiem (kaut gan šo rādītāju sasniegšanā lielākais nopelns pienākas visur esošajai inflācijai), un tūrisma, viesnīcu, restorānu nozaru, kuras kumulatīvi ik gadu ģenerēja apmēram viena miljarda eiro lielus ienākumus, iztrūkums pat teju vai nekādu ietekmi ne uz valsts tautsaimniecību, ne nodokļu ieņēmumiem neesot radījis. Tātad viens miljards izkūpēja, un viss ir ļoti labi, bez tā var iztikt?
Jāsaprot, ka ārzemnieki uz Latviju brauca ne tikai, lai pārgulētu pa nakti vai aizietu uz restorānu, bet gan visbiežāk, lai apskatītu Rīgas ievērojamās vietas, jo īpaši Vecrīgu, lai piedalītos kādos starptautiskos pasākumos (konferencēs, kongresos), klātienē – tribīnēs – noskatītos sporta pasākumus, koncertus, apmeklētu izstādes, muzejus u.tml. Tas nozīmē, ka šī joma ir cieši piesaistīta (dod darbu) daudzām citām sfērām, piemēram, dažādu transporta veidu (gaisa, ūdens un sauszemes) pasažieru pārvadātājiem, kuri atved un aizved ārvalstu ciemiņus. Koncertu, sporta pasākumu kontekstā darbs tiek dots vēl daudzām citām sfērām un tajās nodarbinātajiem. Tieši tāpēc kopējie zaudējumi gan darba vietās, gan nodokļos, gan arī uzņēmumu un cilvēku maksātspējā ir milzīgi un jo īpaši uz citu valstu fona, kurās tūrismam un arī visām ar to saistītajām nozarēm bija atļauts, kaut arī ierobežotā veidā, strādāt 2021. gadā.
Visu interviju lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
