Nodokļi

Turpinās strīds par VID aprēķināto ēku iegādes vērtību un kapitāla pieauguma nodokli

LETA, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Administratīvā apgabaltiesa piektdien no jauna sāks skatīt lietu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākā tiesa 2020.gada 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un nododot to atkārtotai izskatīšanai.

Tiesā skaidroja, ka VID minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā.

Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena.

Tomēr Senāts atzina, ka šajā lietā ir jāņem vērā, ka ēkas ir iegādātas padomju laikā, tātad pavisam citos - plānveida ekonomikas apstākļos, un pirkuma līgumā norādītā pirkuma cena ir noteikta PSRS rubļos. Līdz ar to tādos apstākļos, kādi ir konkrētajā lietā, ir jāatrod piemērots instruments ēku iegādes vērtības noteikšanai.

Senāts secināja, ka apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka naudas reformas laikā izmantotais PSRS rubļa maiņas kurss tika noteikts atšķirīgiem mērķiem un tas neatspoguļo ēku iegādei izmantoto naudas līdzekļu pirktspēju to iegādes brīdī. Līdz ar to Senāts par pamatotu atzina apgabaltiesas secinājumu, ka lietā nav iespējams noteikt pareizu nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku iegādes vērtību un citu ar ēku iegūšanu saistīto izdevumu vērtību.

Līdz ar to pirkuma līgumā norādītā ēku iegādes vērtība nav izmantojama aprēķiniem. Tas noveda pie secinājuma, ka lietā nav iespējams piemērot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmo daļu, jo iztrūkst tās piemērošanai nepieciešamo elementu.

Tiesā norādīja, ka ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā ēku iegādes dokumenti pastāv, taču no tiem nav izsecināma ēku iegādes vērtību, kā arī to, ka pieteicējs ēkas iegādājies pirms 2000.gada 31.decembra, Senāts atzina, ka pēc analoģijas ir piemērojama likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 11.9panta 7.1 daļa, kas paredz kadastrālās vērtības korekciju, ko apgabaltiesa, piemērojot panta septīto daļu, nav ņēmusi vērā.

Lai arī Senāts atzina apgabaltiesas spriedumu pamatā par pareizu, tomēr, ievērojot to, ka tiesa, nosakot ēku iegādes vērtību, nepareizi noteikusi piemērojamo tiesību normu, spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Tiesā sacīja, ka izskatāmajā lietā, VID pieteicējam veica datu atbilstības pārbaudi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Administratīvais process iestādē noslēdzās ar VID lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nokavējuma naudas samaksas pienākuma noteikšanu pieteicējam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji: Jauno kadastrālo vērtību noteikšana nedrīkst palielināt nodokļu slogu

Žanete Hāka, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru