Jaunākais izdevums

Šīs nedēļas otrajā pusē un nākamās nedēļas sākumā Latvijā gaidāms vasarīgi silts un pat karsts laiks, liecina jaunākās laika prognozes.

Augstākā gaisa temperatūra, visticamāk, būs 19.-21.maijā, kad valsts lielākajā daļā gaiss sakarsīs līdz +24..+28 grādiem.

Tuvākajās divās naktīs vietām valstī - galvenokārt ziemeļaustrumu novados - vēl gaidāma neliela salna zāles augstumā. Siltākajās naktīs nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra nav gaidāma zemāka par +9..+15 grādiem.

Šonedēļ nokrišņi vairs netiek prognozēti, lai gan nedēļas nogalē dažviet Kurzemē iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Nākamnedēļ visā Latvijā palielināsies īslaicīga lietus un pērkona negaisa varbūtība.

22.maijā gaisa temperatūra var krasi pazemināties.

Jau ziņots, ka dienas garums un saules staru krišanas leņķis šajās dienās ir tikpat liels kā jūlija izskaņā. Pavasarī, uzturoties saulē, jāievēro īpaša piesardzība, jo nenosauļota āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu. Saules stari visspēcīgākie ir dienas vidū - laikā no plkst.12 līdz 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Nord Pool tirdzniecības reģionā vidējā spot cena bija augstāka par 60 EUR/MWh, palielinoties par 13% līdz 60.12 EUR/MWh, salīdzinot ar 3. nedēļu, informē AS Latvenergo.

Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena pieauga par 19%, Igaunijā sasniedzot 64.83 EUR/MWh, Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 65.06 EUR/MWh, savukārt Latvijā – 65.08 EUR/MWh. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidū spot cenas pārsniedza 79 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā aukstie laikapstākļi, it īpaši krasais gaisa temperatūras samazinājums nedēļas vidū, veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Sausie laikapstākļi un sniega trūkums Ziemeļvalstu ūdens rezervuāros sekmēja zemu piepildījuma līmeni. Papildu faktori, kas veicināja cenu pieaugumu, bija zema vēja staciju izstrāde reģionā, kā arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtība, kas aizvien palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā sokas 19,7 miljonus eiro vērtie Salu tilta pārbūves darbi

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salu tilta pārbūves darbu apjoms apsteidz plānoto darba apjomu – lai gan līgums paredz, ka būvdarbi jābeidz līdz 2020.gada beigām, būvnieks uzsver, ka lielāko daļu būvdarbu plānots pabeigt jau līdz šā gada beigām.

Uzņēmuma SIA ACB un Tilts būvdarbu operatīvais vadītājs Armands Sviķis teica, ka, ja vien laikapstākļi būs labvēlīgi, līdz oktobrim būs pabeigti jau 90% darbu, nākamajam gadam atstājot asfalta virskārtas ieklāšanu atsevišķos posmos un labiekārtošanas darbus. «Arī naudas plūsmu apgūstam ātrāk, nekā paredz grafiks, kas nozīmē, ka par līdzekļu pārdali būs jāvienojas ar domi,» sacīja A.Sviķis.

Salu tiltam pašlaik tiek īstenota pārbūves otrā kārta, kura paredz demontēt pārvada segumu, izbūvēt jaunas hidroizolācijas, nostiprināt un atjaunot laiduma konstrukciju betona virsmas, kā arī izbūvēt jaunas deformācijas šuves.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs atzina, ka paveiktajos darbos netrūkst arī nepilnības - neesot pareizi nostiprināti borti, kas nākotnē varot sadrupt daudz ātrāk, augsnei zaļajā zonā konstatēti dažādi piemaisījumi, kā stikls, akmeņi u.c. V.Reinbahs pauda bažas, ka lietus laikā tas ar laiku varētu veidot izskalojumus, bet sausā laikā radīt nevajadzīgus putekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par 10,5 miljoniem eiro pārbūvēta Vidzemes šoseja pie Bērzkroga

Zane Atlāce - Bistere, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes šosejas 92,5. kilometrā atklāts valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) pārbūvētais posms pie Bērzkroga (88,1.-95,2.km).

«Šis Vidzemes šosejas posms ir atjaunots ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu. Tas ir bijis apjomīgs un sarežģīts, prieks, ka viss ir izdevies. Būvniekam atvēlētais laiks projekta realizācijai bija salīdzinoši īss un pēdējās dienas nācās strādāt ļoti saspringti,» posma atklāšanā teica LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. «Ceļš noteikti kalpos 20 gadus un vēl 20, ja vien neradīsies vajadzība šo šoseju pārbūvēt par četru joslu ceļu. Turpmāko mēnesi vēl tiks veiktas atlikušās ceļa pārbaudes, bet autobraucēji var droši pārvietoties jau šobrīd,» uzsvēra G.Alberiņš.

Būvniecības uzņēmuma AS Trev-2 Grupp vadītājs Svens Pertens, atklājot Bērzkroga posmu, norādīja, ka šis Igaunijas uzņēmumam ir pirmais lielais projekts Latvijā. «Paldies par uzticību, jo šis nebija viegls projekts ar savām īpatnībām. Brīžiem arī laikapstākļi nebija mūsu sabiedrotie. Tomēr ar kopējiem spēkiem mums izdevās. Paldies visiem iesaistītajiem un ceram, ka sadarbība ar Latviju turpināsies un veicinās valsts ekonomisko attīstību,» teica Pertens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs kopā ar Pilsētas attīstības departamenta, Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvjiem un būvniekiem šodien apsekoja jaunizveidoto atpūtas un sporta laukumu Bolderājā, Lemešu ielā 7, informē Rīgas dome.

Darbs pie atpūtas vietas izveides tika sākts jau 2016. gadā, kad projekta pirmās daļas ietvaros izbūvētas sešas aktivitāšu zonas – «mazo bērnu zona», «aktīvā zona», «bērnu zona», «šūpoļu zona», «senioru zona» un «sporta zona». Ir iestaigātas takas apkārt aktivitāšu zonām un savienojumi ar Lielupes ielu.

«Darbi rit uz priekšu kā plānots, un, ja laikapstākļi ļaus, visus labiekārtošanas un bruģēšanas darbus varētu pabeigt vēl šoruden, līdz oktobrim. Iespēju robežās ņemsim vērā arī iedzīvotāju idejas, lai šo vietu, kas būs lielākais atpūtas laukums Bolderājā, padarītu visiem ērtu un patīkamu,» sacīja A. Rosļikovs.

Projekta ietvaros vēl plānots izveidot gājēju celiņus gar atpūtas elementiem, atkritumu urnām, soliem, informācijas stendiem un citur. Plānots arī izbūvēt polikarbonāta sienu, lai norobežotu bērnu rotaļu laukuma šūpoļu zonu. Tāpat veiks teritorijas apzaļumošanu, labiekārtošanu un apgaismojuma ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais Lietuvas horizontālās un vertikālās marķēšanas un ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmums SAS (UAB) "Biseris" paplašina darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums ir sācis aktīvi piedalīties vietējos ceļu marķēšanas iepirkumos un šogad plāno Latvijā sasniegt vismaz 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamajos četros gados vismaz 5 miljonus eiro gadā. Tostarp "Biseris", atbilstoši publiskotajiem iepirkuma rezultātiem, ir piedāvājis zemāko cenu iepirkumā par Latvijas valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanu 2020. - 2025. gadam.

"Latvija ir mūsu tuvākais kaimiņš - attālums no Viļņas līdz Latvijai vai Lietuvas pilsētai Klaipēdai būtībā ir vienāds. Tāpēc visai loģiski, ka sekojam līdzi un izrādām interesi piedalīties ceļu infrastruktūras sakārtošanā arī Latvijā. Turklāt mūsu tehnoloģijas, ko izmantojam arī Beļģijā un Nīderlandē, ļaus Latvijai piecos gados ietaupīt 11 miljonus eiro," uzsver "Biseris" ģenerāldirektors Neds Karkļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 3 % līdz 47,37 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena biržā bija 53,32 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā vidējā elektroenerģijas spot cena pieauga par 1 %, bet Lietuvā samazinājās par 1 EUR/MWh, un abās šajās valstīs cena bija 53,74 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci turpina noteikt sausie laikapstākļi Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā nokrišņu apjomi bija zemāki par sezonālo normas līmeni, un tādējādi zema hidrobilance noteica zemu hidroizstrādi. Cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs ietekmēja zema vēja staciju izstāde. Baltijas valstīs Estlink starpsavienojuma starp Somiju un Igauniju kapacitāte samazinājās līdz 35 % no iespējamās un iepriekšējā nedēļā bija 658 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienotajās Valstīs laikapstākļi kļūs arvien aukstāki. Polārais virpulis (polar vortex) ienesis arktiskās gaisa masas, kuras jau divas trešdaļas kontinenta pārvērtušas «ledus kastē».

Stratosfērā virs Arktikas notikušas pēkšņas izmaiņas valdošajās gaisa plūsmās un tuvākajās nedēļās tās atspoguļosies troposfērā – Zemes atmosfēras zemākajā slānī. Aukstuma vilnis sasniedzis lielāko daļu ASV un Eiropas, dažos reģionos izraisot arī stihiskus apstākļus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi, pastāstīja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis, advokāts Roberts Kantsons.

Uzņēmuma nolīgtais būveksperts ir veicis ēkas apsekošanu un konstatējis, ka tā ir dzīvošanai bīstama un nav ekspluatējama. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, uzņēmumam ir uzlikts par pienākumu ēku nožogot, bet atsākt tās izmantošanu varēs tikai pēc visu nepieciešamo remontdarbu veikšanas.

Pēc Kantsona teiktā, namam jāatjauno ne tikai iegruvušie griesti, bet jāstiprina arī ēkas pamati, jo būveksperts konstatējis ēkas daļēju svēršanos, kas, iespējams, varētu būt bijis par iemeslu arī griestu iegruvumam.

Advokāts norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu būt iespējams veikt visus remontdarbus, taču skaidrs, ka «tas nav nedēļu jautājums», jo būvdarbu veikšanu būtiski varētu ietekmēt ziema un gaidāmie laikapstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ziema bez sniega šogad palielinājusi meža dzīvnieku un automašīnu sadursmju skaitu

DB, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā ziemā pieaudzis KASKO apdrošināšanas pieteikumu un atlīdzību apjoms par automašīnu bojājumiem, kas saistīti ar saplīsušiem stikliem, sadursmēm ar meža dzīvniekiem un dabas stihijas nodarītajiem postījumiem, liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Laika periodā no 2019.gada decembra līdz 2020.gada februārim 17,2% KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bija par saplēstiem stikliem salīdzinājumā ar 15,1% tajā pašā periodā gadu iepriekš. Savukārt dabas stihijas nodarīto postījumu īpatsvars pieaudzis no 0,4% līdz 0,9% gadījumu. Jūtami – no 0,4% līdz 1,1% gada periodā – palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēs ar meža dzīvniekiem nodarītajiem bojājumiem.

"Sadursmes ar meža dzīvniekiem, iespējams, varētu būt bijušas biežākas bezsniega ziemas dēļ, kad redzamību uz ceļiem apgrūtināja tumšais gadalaiks, savukārt sniega trūkums atviegloja dzīvnieku vieglu nokļūšanu uz ceļa braucamās daļas," skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Db.lv, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena samazinājās, tomēr tā joprojām ir aptuveni 50 EUR/MWh līmenī, informē AS Latvenergo.

Vidējā sistēmas cena samazinājās par 5 % līdz 47,97 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā cenas samazinājums bija par 7 % līdz 52,47 EUR/MWh.

Latvijā vidējā elektroenerģijas bija 52,47 EUR/MWh jeb par 6 % mazāka. Igaunijā nedēļas vidējā cena samazinājās par 5 % līdz 51,76 EUR/MWh.Nord Pool reģionā galvenais cenu samazinošais faktors iepriekšējā nedēļā bija nokrišņu daudzums un līdz ar to pieaugošais hidrorezervuāru līmenis Ziemeļvalstīs.

Siltāki laikapstākļi ietekmēja patēriņa samazinājumu, attiecīgi arī zemāku kurināmo staciju pieprasījumu. Tajā pašā laikā augsta vēja staciju izstrāde, gāzes tirgus cenas un oglekļa emisijas kvotu vērtības samazinājums ietekmēja elektroenerģijas cenas virzību Ziemeļvalstīs un Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju plāniem ļoti veiksmīgs pusgads. Kas turpmāk?

CBL Asset Management investīciju direktors, pensiju plānu pārvaldnieks Zigurds Vaikulis, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās īsta viļņošanās, konstatējot, ka 2018. gads ir bijis ļoti neveiksmīgs pensiju plānos uzkrātajam kapitālam.

Pensiju plāni, īpaši aktīvie, strādāja ar mīnusiem, sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās. Pensiju nauda tiek izsaimniekota! Kurš par to atbildēs? Kas notiks ar mūsu senioriem? Skanēja šādi un līdzīgi izsaucieni. Pensiju pārvaldītāji un ekonomikas eksperti tolaik skaidroja, ka ekonomika attīstās cikliski, pasaules vērtspapīru tirgus dalībnieku garastāvoklis ir mainīgs kā Latvijas laikapstākļi un tas ietekmē arī finanšu instrumentu ienesīgumu. Tāpēc arī pensiju fondiem gadās gan veiksmīgāki, gan neveiksmīgāki periodi, taču ilgtermiņā profesionāli un pārdomāti pārvaldīti vērtspapīru portfeļi praktiski “garantēti” palielina uzkrāto kapitālu. Akcijās un obligācijās ir “iebūvēts” spēcīgs pozitīvas atdeves potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool biržas apgabalos vidējais cenu līmenis bija 50 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šajā laikā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 8 % līdz 50,10 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 12 % līdz 50,71 EUR/MWh. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā bija 51,62 EUR/MWh, kas ir par 10 % zemāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā visās Baltijas valstīs spot cena bija zemāka nekā Somijas tirdzniecības apgabalā – 51,63 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu līmeni biržā joprojām nosaka hidrorezervuāru līmenis un augstas CO2 emisijas kvotu cenas. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu visā Nord Pool reģionā ietekmēja siltāki laikapstākļi. Palielinoties nokrišņu apjomam, aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās hidrorezervuāru piepildījums Zviedrijā. Gāzes un ogļu tirgus pieprasījums noteica zemāku šo izejvielu cenu, tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja arī augsta vēja staciju izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas meži» šopavasar apņēmusies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu koku. Tā ir līdz šim lielākā SIA «Rīgas meži» gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam.

Meža atjaunošanas darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas nenoteiktība nav iemesls pasīvai nogaidīšanai

Guntars Krols, EY partneris Baltijā, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad paredz 3% globālo IKP izaugsmi, kas būtu zemākā kopš 2008. – 2009. gada. Arī mūsu jaunākais kapitāla konfidences pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas ir veikts, šā gada augustā un septembrī aptaujājot 2900 dažādas kapitāla struktūras uzņēmumu vadības līmeņa pārstāvjus 45 pasaules valstīs, parāda neviennozīmīgas izaugsmes gaidas – lai arī 54% respondentu īstermiņā vai vidējā termiņā ekonomisko recesiju neprognozē, 46% tomēr kopumā atzīst to par iespējamu.

Vairākums skeptiski noskaņoto uzņēmēju būtisku ekonomikas pasliktināšanos gan nesagaida tuvāko 12 mēnešu laikā, bet 2021. vai 2022. gadā.

Skaidrs, ka uzņēmējiem globālie ekonomikas laikapstākļi ir pasliktinājušies. Galvenais ārējais izaugsmes risks ir ģeopolitiska nenoteiktība, tostarp tirdzniecības tarifu konflikti. Situāciju sabiezina arī diskusijas un lēmumi par jaunu klimata politiku, kas ir nepieciešama, bet vēl nesniedz skaidru attīstības ceļa karti. Tāpat arī uzņēmēji faktiski visā pasaulē sastopas ar labu darbinieku trūkumu.

Tomēr mūsu jaunākā kapitāla konfidences pētījuma dati parāda, ka biznesa kopiena sarežģītos ekonomikas apstākļos negrasās nogaidīt, bet gan reaģēs ar elastīgu rīcību. Proti, neskatoties uz ekonomikas izaugsmes pretvēju, vairāk nekā puse uzņēmēju pasaulē (52%) plāno, ka viņu uzņēmums īstenos kādu citu uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu (M&A), kas ir mazāk kā šā gada aprīlī (59%), bet joprojām virs pēdējās desmitgades vidējā 45% līmeņa un stipri virs zemākā 25% rādītāja, kas tika reģistrēts 2012. gada rudenī, kad tika novērota plaša ekonomikas apstākļu pasliktināšanās, it sevišķi eirozonā. Darījumu vidē šobrīd esam ļoti tālu no izteikta recesijas noskaņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru