Jaunākais izdevums

Tuvākajos gados brīvībā varētu nokļūt pirmie Latvijā ar mūža ieslodzījumu notiesātie, jo būs apritējis termiņš, kad šīs personas var lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.

Šobrīd trīs Latvijas cietumos - Jelgavā, Daugavpilī un Iļģuciemā - atrodas 55 vīrieši un viena sieviete, kuri notiesāti ar mūža ieslodzījumu, liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) aģentūrai LETA sniegtā informācija. Iespējams, viņu skaits palielināsies, jo astoņiem vīriešiem tiesa ir piespriedusi mūža ieslodzījumu, taču tiesas process vēl nav noslēdzies.

Notiesātie cietumā sodu izcieš trijās režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā. Katrā pakāpē ir jāpavada konkrēts laiks, un pāreja uz katru nākamo pakāpi nozīmē, ka ieslodzītais cietumā ievērojis disciplīnu un aktīvi iesaistījies resocializācijas pasākumos. Pārejai uz katru nākamo pakāpi var sekot dažādu privilēģiju piešķiršana, piemēram, biežākas tikšanās ar radiniekiem, brīvāka pārvietošanās cietuma teritorijā vai pārvietošana uz kameru, kur atrodas ieslodzītie ar mazākiem brīvības atņemšanas soda termiņiem.

Šobrīd Daugavgrīvas cietumā uz mūžu notiesāto iecirknī atrodas 45 personas, vidējā pakāpē 28 notiesātie un zemākajā pakāpē 17 notiesātie. Savukārt Jelgavas cietumā vidējā pakāpē atrodas divi notiesātie un zemākajā - pieci notiesātie, bet Iļģuciema sieviešu cietumā atrodas tikai viena notiesātā - medmāsa, kurai pērn stājās spēkā spriedums par savu bērnu nonāvēšanu un sakropļošanu.

Divi no notiesātajiem ieslodzījumā atrodas kopš 1993.gada un divi kopš 1994.gada. Likums paredz, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu tiesai var lūgt, ja notiesātais izcietis 25 gadus no brīvības atņemšanas soda - tātad teorētiski pie šādas iespējas četrotne var tikt 2018. un 2019.gadā.

Pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var tikai no augstākas režīma soda izciešanas pakāpes, un šajā pakāpē šobrīd ir tikai viens no ieslodzītajiem. Šim vīrietim sākotnēji bija piespriests nāvessods, taču, Latvijai 90.gadu vidū no tā atsakoties, augstāko soda mēru aizstāja ar mūža ieslodzījumu.

IeVP centrālā aparāta Resocializācijas daļas vecākais inspektors Jānis Rozenbergs, kurš vairākus gadus nostrādājis Daugavgrīvas cietumā ar ieslodzītajiem, kas notiesāti uz mūžu, ieskicējot šāda cilvēka portretu, aģentūrai LETA norādīja, ka tas vidēji ir 44 gadus vecs vīrietis, Latvijas pilsonis, rīdzinieks, uz kura sirdsapziņas gulstas vairākas slepkavības.

IeVP priekšniece Ilona Spure norāda, ka Latvijā jau vairākus gadus uz mūžu ieslodzīto skaits stabili pieturas pie 50 un tas mūsu valstij nav mazs skaitlis, ņemot vērā valsts kriminogēno stāvokli un notiesāto pastrādātos noziegumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Latvijai nevajag dāvanas, bet rīcību

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz valsts simtgadi mēs šogad dzirdēsim daudz aicinājumu visu ko «dāvināt Latvijai». Paredzami tiks locīta arī lipīgā, bet maz pārdomātā sentence par došanu savai valstij, neprasot, ko tā dos man. Šādi aicinājumi labākajā gadījumā ir sentimentālas blēņas, bet sliktākajā – traucēkļi domāt un rīkoties sakarīgi.

Rakstot par brīvā tirgus un pilsoniskās brīvības sakarībām, uz šādas retorikas apšaubāmību ir norādījis arī ekonomists Miltons Frīdmans. Vienā gadījumā – ja visu labo sagaidām no valsts, tā ir paternāliska sapratne par valsti kā Lielo Brāli, kas nav savienojama ar pilsonisku brīvību. Otrā gadījumā, kad dāvanas ir jāpienes valstij, līdz ar valsts tābrīža iemiesojumu – valdību – tas kļūst par elku, kas prasa upurus, un pirmais no tiem atkal jau būs pilsoniskums un brīvība.

Valstisko neatkarību ieskaitot, lielai daļai latviešu brīvība aizvien vēl nešķiet pašsaprotama. Un tas ir labi, jo brīvība nav kaut kas vienreiz dabūjams. Brīvība pastāv vien tad, ja to liek lietā, un tā ir arī ar valsts brīvu pastāvēšanu. Latvija nav jāpielūdz, un Latvijai nekas nav jādāvina. Latvija ir jāliek lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Baltic Pork cūku novietnē grūsnās sivēnmātes ilgstoši turētas nepiemērotos apstākļos

LETA, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Porošenko paraksta rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu Ukrainā

LETA--UNN, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.

Pirmdien notiek parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai.

Porošenko pēc rīkojuma parakstīšanas pavēstīja, ka iesaka parlamentam karastāvokli noteikt nevis uz 60 dienām no pirmdienas, bet uz 30 dienām no 28.novembra.

Savu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka vēlas, lai «karastāvoklis ne ar vienu dienu neskartu priekšvēlēšanu kampaņas sākumu».

Porošenko paziņoja, ka karastāvoklis ilgs līdz decembra vidum un viņš decembra sākumā iesniegs parlamentam lēmumprojektu par prezidenta vēlēšanām, kurām saskaņā ar konstitūciju jānotiek nākamā gada 31.martā.

Viņš arī norādīja, ka viņa rīkojums neierobežo tiesības un brīvības, nenozīmē tūlītēju mobilizāciju, nenozīmē uzbrūkošas darbības, netiks ierobežota mediju brīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtrauciet pusaudžiem likt izvēlēties profesiju visam mūžam. Pasaule mainās ļoti strauji. Tāds bija viena no lielākajiem Lietuvas uzņēmumiem – SBA Group – finanšu direktora Igna Mačeika vēstījums Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgu.

Šāds uzstādījums ir vērā ņemams un pilnībā XXI gadsimta realitātei atbilstošs. Ja kādreiz skaitījās goda lieta visu mūžu nostrādāt vienā darba vietā, nereti vienā un tai pašā amatā, tad mūsdienās tas jau ir arhaisms. Ja nekas cits, tad veicamie pienākumi darba mūža laikā vienā un tai pašā amatā var mainīties vairākkārt. Galvenokārt to nosaka jauno tehnoloģiju ienākšana nozarē. Darba vietas ne tikai izzūd, tās transformējas un rodas no jauna. Tikpat fleksibliem jābūt arī strādājošajiem, īpaši tiem, kuri vēl šodien sēž skolas solā. Jo šodien skaidri zināt, kādas profesijas būs vai nebūs pieprasītas pēc 20 gadiem, gluži vienkārši nav iespējams.

Ir pilnīgi ticams, ka mēs pat iedomāties nevaram, kādas jaunas profesijas radīsies 2050. gadā, kad savos spēka gados būs šodienas skolnieki. Līdz ar to mūsu izglītības sistēmai ir pēc iespējas ātrāk jāpārorientējas uz kompetenču un prasmju attīstīšanu. Jau tuvās nākotnes darba tirgū vienas no svarīgākajām prasmēm būs spēja pielāgoties pārmaiņām un spēja nemitīgi mācīties. Nezinu, tā ir laba vai slikta ziņa, bet tie laiki ir beigušies, kad ar diploma iegūšanu mācības beidzās. Mūsdienās par normu kļūst mācīšanās visu mūžu, nemitīga savu profesionālo iemaņu papildināšana, tostarp arī pilnīgi jaunu prasmju apguve. Uzdrošinos apgalvot, ka, līdz ar aizvien plašāku jauno tehnoloģiju izmantošanu teju visās nozarēs, jau drīzumā nebūs tādas profesijas, kurā varēs nostrādāt visu mūžu un iztikt tikai ar skolas laikā iegūtām zināšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Mikrotīkls" patlaban aktīvi strādā pie 5G produktu izlaides, teikts marta vidū iesniegtā uzņēmuma 2019.gada pārskata vadības ziņojumā.

"Mikrotīkla" vadība atzīmē, ka par 5G produktiem ir ļoti liela interese no mobilo operatoru kompānijām visā pasaulē. Pirmos 5G produktus uz "Chateau" produkta bāzes plānots izlaist 2021.gadā, tie spēs nodrošināt līdz pat 10 gigabitu sekundē (Gbps) ātru datu pārraidi.

Vadības ziņojumā teikts, ka pasaulē palielinās datu pārraides apjomi gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos, līdz ar to pieaug prasības pēc ātrdarbīgiem maršrutizatoriem.

2020.gadā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru "Latvijas mobilais telefons" uzņēmums sācis ražot "Chateau LTE18" mobilo 4G rūteri, kurš spēj pārraidīt datus ar ātrumu līdz pat 1,2 Gbps, tādejādi pārspējot optikas pieslēgumu jaudu, tai pašā laikā saglabājot klientam nepieciešamo mobilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Futbola spēļu sarunāšanas krimināllietā aizturētas trīs personas, tostarp Gavrilovs

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir nomainījuši trīs vai vairāk mājokļus

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību «Zaļā Brīvība» īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – «Tīri.Labi.». Projekta mērķis ir aktualizēt bezatkritumu dzīvesveidu un izglītot Cēsu iedzīvotājus un uzņēmējus par tā pamatprincipiem, lai veicinātu atbildīgāku patēriņu un samazinātu radīto atkritumu daudzumu.

Cēsis šīs iniciatīvas ietvaros apņemas samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai lietot tos citos veidos. Projekta pamatā ir sadarbība starp pašvaldību, nevaldības organizācijām, dažādiem radošajiem partneriem, uzņēmējiem un iedzīvotāju iniciatīvām.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs komentē: «Tas nebūs vienas dienas jautājums, bet runa ir par filozofiju. Es domāju, ka pašvaldība ir tā, kas strādā uz sabiedrības izglītošanu – informēt, stāstīt un, protams, arī savās iestādēs mēģināt vēl vairāk ieviest atkritumu šķirošanu, atkritumu dalīšanu, iepirkumos izmantot zaļās karotītes principu, kā arī pārdomāt dažādu resursu izmantošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES pauž bažas par vairāk nekā 1000 protestētāju aizturēšanu Maskavā

LETA, 28.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgū joprojām dominē darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. To cena šogad varētu pieaugt par 4%, izriet no nekustamā īpašuma kompānijas Arco Real Estate aplēsēm.

2015.gadā Latvijā ir noslēgti turpat 46.9 tūkstoši nekustamā īpašuma pirkumu līgumu. Tas ir mazāk nekā 2014.gadā (48.3 tūkst.) un arī 2013.gadā (47.8 tūkst.). Visvairāk ir bijis darījumu ar dzīvokļiem, turklāt lielāko daļu no mājokļu pirkumiem nodrošina tieši to iegāde tipveida ēkās – aptuveni 70%. Salīdzinot ar 2013.gadu un 2014.gadu aktivitāte šajā segmentā ir vērtējama kā mērena.

Straujāk nekā kopumā Latvijā ir samazinājies darījumu skaits Rīgā – par 6.9%. Tā pamatā ir īpašumu pirkumu skaita kritums sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas kārtībā, taču šādu darījumu īpatsvars nav tik liels, tāpēc ir jābūt arī citiem faktoriem, kāpēc to kopumā ir mazāk, taču uz to skaidras atbildes nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka otrdien, 12.aprīlī, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu, kas veltīta finanšu pratības tēmai, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlots stilizēts finanšu pratības un pārticības koks.

Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī - 25 monētas) tikai internetā - tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 12.aprīļa plkst.12.

Monētas "Finanšu pratība" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā - 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8,8 eiro.

Lai monētas varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai - pieci suvenīriesaiņojumi un viens tīstoklis.

Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Kā cīnīties ar ātrās modes vējdzirnavu sekām?

Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neparedzētas pieturvietas var sist pa budžetu un radīt riskus pašiem pasažieriem

Vēlmi izkāpt no autobusa sev ērtākā vietā pasažieri izsaka ne tikai iekšzemes, bet arī starptautiskajos pārvadājumos. Šis jautājums īpaši aktualizējas gadījumos, kad autobuss kavē un ceļotājam ir svarīga katra minūte, jo var izveidoties situācija, kad pasažieris nokavē pēdējo reisu uz tālāko galamērķi. Taču, netiekot izlaists sev vēlamajā vietā, ceļotājs ir neizpratnē un paliek ļoti neapmierināts gan ar šoferi, gan uzņēmumu, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus. Dienas Bizness šādu gadījumu novēroja maršrutā Tallina‒Rīga, kad aizkavēšanās iemesls bija satiksmes sastrēgums Igaunijā. Kāds pasažieris, lai paspētu uz pēdējo sabiedriskā transporta reisu, vēlējās izkāpt Juglā, bet netika izlaists, šoferim norādot, ka tas nav atļauts un viņš par to var tikt sodīts. Sašutušais ceļotājs varēja izkāpt vien pieturvietā pie tirdzniecības centra Alfa, veltot šoferim neglaimojošus epitetus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rudenī plāno izlaist basketbola tēmai veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Monēta gaidāma šā gada novembrī, un tās grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa. Basketbolam veltītā monēta tiek kalta Itālijas kaltuvē.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvijas basketbola vīriešu izlases sniegums ir pārsteidzis visus un atgriezis Latvijas basketbolu pasaules elitē. Tāpat 2023.gadā apritēs 100 gadu kopš Latvijas Basketbola savienības dibināšanas. Ņemot vērā šo notikumu un šī sporta veida panākumus gan šobrīd, gan iepriekš - panākumus 3x3 basketbolā, sieviešu izlases sniegumu un šā sporta veida popularitāti kopumā, plānots izlaist monētu.

Pēc Latvijas Bankā minētā, monēta nes vēstījumu par basketbolu kā stratēģisku spēli. Tajā liela nozīme ir gan komandai, gan spēles stratēģijai, spējai sadarboties un pēc iespējas labāk izmantot komandas stiprās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupa iegādājusies franšīzes tiesības globālās ātrās ēdināšanas ķēdes Burger King attīstībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstis ir vienas no tām retajām valstīm Eiropā, kurās šobrīd nav šīs ķēdes restorāni.

Saskaņā ar šo līgumu Tallink Grupa, kas atvēra pirmo peldošo Burger King restorānu 2016. gadā, šobrīd papildus iegādājusies ekskluzīvas franšīzes tiesības Burger King ķēdes attīstībai Baltijas valstīs. Kompānija atvērs Burger King restorānus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākamo gadu laikā, un saskaņā ar līgumu katra atvērtā restorāna licences darbības laiks būs 20 gadi. Pirmos restorānus Igaunijā plānots atvērt šajā ziemā.

«Vispazīstamākais Burger King produkts ir WHOPPER® burgers, kas pēdējos 60 gadus raksturojis īstu Amerikāņu burgeru visā pasaulē,» sacīja Paavo Nogene, AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs.

«Tallink veica vēsturisku darījumu jau 2016. gadā, atverot ķēdes pirmos restorānus uz kuģiem, un šobrīd mēs atkal radām vēsturi, atvedot WHOPPER® burgeri un arī citus populāros Burger King produktus cilvēkiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.»

Komentāri

Pievienot komentāru