AS "Dobeles dzirnavnieks" ceturtdien dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aģentūru LETA informēja, ka ap plkst.10 VUGD tika saņemts izsaukums uz Spodrības ielu Dobelē, kur ugunsgrēks bija izcēlies 35 metrus augstā graudu uzglabāšanas tvertnē.

Lai nodzēstu degošos graudus, glābēji tornī veidoja atvērumus un ar objekta tehnikas palīdzību graudus no tā izkrāva. Pēc tam izvestie graudi tika salieti ar ūdeni, lai nodzēstu gruzdošās daļas un atdzesētu sakarsušos graudus.

Desmit stundu laikā glābējiem izdevās ierobežot ugunsgrēka izplatīšanos. Kopējā degšanas platība bija 200 kvadrātmetri un šorīt glābēji darbu notikuma vietā noslēdza.

Vakar saņemts izsaukums uz Palangas ielu Rīgā, kur dega mikroautobuss. Mēģinot dzēst ugunsgrēku paša spēkiem, negadījumā cieta cilvēks.

Pēc ugunsgrēka Tolmets ražošanas teritorijā Granīta ielā Rīgā naktī no 2025. gada 14. uz 15. novembri neviens cilvēks nav cietis, negatīva ietekme uz vidi nav konstatēta, un gaisa kvalitāte, saskaņā ar monitoringa datiem, ir normas robežās.

Minētajā adresē atrodas uzņēmuma struktūrvienība, kas nodarbojas ar savu laiku nokalpojušo transportlīdzekļu un citas lielgabarīta tehnikas utilizāciju no visas Latvijas un Baltijas valstīm. Teritorijā ir uzstādīts vienīgais šāda veida šredera komplekss Latvijā un jaudīgākais Baltijā.

Darbība tiek organizēta pilnīgā atbilstībā Eiropas vides aizsardzības normām. Pārstrāde tiek veikta tikai mehāniskā veidā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un modernu aprīkojumu. Uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki.

Neraugoties uz izveidoto un ieviesto ugunsdrošības sistēmu, 14. novembra naktī vienā no teritorijas zonām aizdegās uzglabātie atkritumi. Šis ir pirmais šāda veida gadījums uzņēmuma darbības vēsturē kopš 1999. gada.Ugunsgrēks tika operatīvi lokalizēts. Pašlaik notiek oficiāla izmeklēšana. Notikušā cēloņus un apstākļus nosaka kompetentās institūcijas.

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Ar izdienas pensiju sistēmas maiņu Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vēlas atjaunot vienlīdzību attiecībā pret pārējiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" premjere sacīja, ka saistībā ar nepieciešamību taupīt valsts budžeta līdzekļus ir pacelts "sen grūti stāvošs" jautājums par izdienas pensijām.

"Ir skaidrs, ka arī šai sistēmai ir jāmainās, jo vecuma pensiju vecums ir pacelts jau labu laiku atpakaļ, bet izdienas pensiju vecums nav celts. Mēs neplānojam no tiem, kas saņem, neko atņemt, bet ir skaidrs, ka šī sistēma ir jāmaina, jo iekšā ir daudz nevienlīdzības," sacīja politiķe.

Viņa uzsvēra, ka attiecība pret visiem citiem vecuma pensionāriem vienlīdzība un taisnīgums ir jāatjauno. Tāpēc šis jautājums viņas dienas kārtībā ir "ļoti augstu".

Amatpersona atgādināja, ka izdienas pensijas saņem ne tikai iekšlietu sistēmas darbinieki, bet arī tiesneši, prokurori, diplomāti, baleta, kultūras nozares darbinieki. "Mēs nevaram atļauties, ka prokurors 50 gados pamet darbu. Viņam nav ne jāiet ugunī, ne jādzēš ugunsgrēks," pārliecināta Siliņa.

Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) datiem šogad lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro.

Atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēku privātmājā, kas izcēlies nolietotas elektroinstalācijas dēļ. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče uzsver, ka šogad aizsvilšanās īpašumos elektrības dēļ visbiežāk novērotas elektropadeves traucējumu, nolietotas vai bojātas elektroinstalācijas, kā arī pārslogotu pagarinātāju rezultātā.

Pēkšņi elektropadeves traucējumi vai pat plānoti elektropiegādes atslēgumi ir vieni no biežākajiem ar elektrību saistītajiem riskiem, kas var izraisīt ugunsnelaimi – tie ietekmē ne tikai vadus, radot īssavienojumus, bet arī elektroierīces, kas var pārstāt darboties vai aizdegties.

Piemēram, šogad pēc rutinēta elektropiegādes atslēguma radušies neatgriezeniski bojājumi kādas ēkas siltumsūkņa kompresoram, par ko BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību vairāk nekā 5000 eiro vērtībā. Kopumā elektrotīklu bojājumu, elektrības pārrāvumu un sadales skapjos īssavienojumos nodegušu vadu rezultātā iedzīvotājiem tikušas bojātas arī apkures iekārtas, signalizācijas un apgaismojuma sistēmas, kā arī sadzīves tehnika, televizori, datori, interneta rūteri, video spēļu ierīces u.c. elektroierīces. Šādos gadījumos atlīdzības apjoms sasniedzis vismaz 1000 eiro.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Šveicē piecu partiju likumdevēji ierosinājuši ieviest tranzīta nodevu, kas tiktu piemērota visām automašīnām no ārvalstīm, kas šķērso Šveici caurbraucot.

Likumprojekts paredz, ka automašīnu numura zīmes tiktu skenētas, iebraucot Šveicē un izbraucot no tās. Ar dažiem izņēmumiem šoferiem būtu jāmaksā tranzīta nodeva, ka viņi nebūs uzturējušies Šveicē ilgāku laika periodu. Paredzēts, ka svētku dienās nodeva būtu augstāka, bet darba dienās, kad satiksme ir mazāka, arī nodeva būtu mazāka.

Likumprojekta mērķis ir samazināt sastrēgumus un labāk pārvaldīt satiksmi.

Partijas "Die Mitte" politiķis Simons Stadlers norādīja, ka Ūrī kantonā cilvēki, kas dzīvo Gotharda tuneļa ziemeļu galā, regulāri cieš no lielās satiksmes intensitātes. Svētku dienās un skolēnu brīvdienās sastrēgumi tuneļa galā bieži stiepjas vairāku kilometru garumā.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Zelta importam netiks noteikti papildu ievedmuitas tarifi, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam, kad vairākas dienas tirgū valdīja neskaidrība, vai nesenā tarifu paaugstināšana attiecas arī uz noteiktiem zelta stieņu veidiem.

ASV Muitas robežu aizsardzības pārvalde kā tarifiem pakļautas preces norādījusi vienu kilogramu un 100 Trojas unces (2,8 kilogrami) smagus zelta stieņus.

"Zeltam tarifi netiks noteikti," Tramps ierakstīja savā platformā "Truth Social", taču detalizētāk situāciju nekomentēja.

Par ASV Muitas robežu aizsardzības pārvaldes vēstuli, kas parakstīta 31.jūlijā, pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT), un tādēļ zelta cena ASV standartizētu nākotnes līgumu tirgū piektdien bija rekordaugsta.

Taču Baltais nams piektdien paziņoja, ka Trampa administrācija plāno "drīzumā izdot izpildrīkojumu, lai precizētu maldinošu informāciju par tarifu noteikšanu zelta stieņiem un citiem specializētiem produktiem".

Lietuvas Reģistru centra datos ir 1250 patiesie labuma guvēji ar Krievijas pilsonību, vēsta laikraksts "Verslo žinios".

Kā liecina Reģistru centra dati, divi Krievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji 14-15 Lietuvā reģistrētos uzņēmumos un trim Krievijas pilsoņi katrs ir patiesais labuma guvējs sešos uzņēmumos.

1124 personas ar Krievijas pilsonību ir tiešie vai netiešie Lietuvā reģistrētu uzņēmumu īpašnieki. Pārējie Reģistru centra datos ir patiesie labuma guvēji uzņēmumos kā vadītāji, valdes locekļi, valdes priekšsēdētāji un citās kontroles pozīcijās.

Vienas no Lietuvas lielākajām rūpniecības grupām - "Dominari Group" - līdzīpašnieks ir Šveicē dzīvojošais Krievijas pilsonis Andrejs Kaminskis. Viņam caur Kiprā reģistrēto "Domimax Holding" Lietuvas uzņēmums pieder kopā ar Eugeniju Gvaldu.

Šveicieši svētdien referendumā noraidīja jaunu mantojuma nodokli valsts turīgākajiem iedzīvotājiem, kas sniegtu līdzekļus cīņai pret klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem visos 26 kantonos 78% vēlētāju balsojuši pret tā dēvēto iniciatīvu nākotnei, kas aicināja noteikt jaunu klimata nodokli lieliem mantojumiem.

Organizācija "Jaunie sociālisti" ierosināja aplikt ar 50% mantojuma nodokli īpašumus, kuru vērtība ir vismaz 50 miljoni Šveices franku (53,7 miljoni eiro). Jauniešu organizācija aicināja izmantot šos ieņēmumus, lai finansētu "sociāli taisnīgus pasākumus cīņai pret klimata krīzi un nepieciešamo ekonomikas pārstrukturēšanu".

Otrā referendumā vēlētāji ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ierosinājumu ieviest pilsonisko dienestu visiem jauniešiem. Pret šo ieceri balsoja 84,2% šveiciešu.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku un Latvijas Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī ar to saistīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” tiek saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu (tai skaitā tā izmaksu) no kredītiestādes – no pašreizējiem 60 gadiem uz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients – fiziskā persona – ir miris, paredzēts noteikt atšķirīgu, piecu gadu noilguma termiņu.

Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziska persona – ir mirusi, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma 685. panta regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

SIA "K2 Ventum" saņēmis pozitīvu atzinumu par ietekmes uz vidi (IVN) ziņojumu vēja parka būvniecībai un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, informē "K2 Ventum" pārstāvji.

IVN ziņojuma atzinums dod iespēju "K2 Ventum" uzstādīt 46 lieljaudas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 322 megavati (MW).

IVN process tika sākts 2021.gada 30.novembrī, un 2025.gada 30.septembrī saņemtais atzinums no Enerģētikas un vides aģentūras izdots par ceturtā IVN ziņojuma redakciju, kas tika pārstrādāta pēc Vides pārraudzības valsts biroja 2024.gada 17.septembra lēmuma par IVN ziņojuma pārstrādi.

"K2 Ventum" pēc vairākkārtējām konsultācijām un diskusijām gan ar vietējās kopienas pārstāvjiem, gan valsts institūcijām, gan nevalstiskām vides organizācijām, ir ieviesis būtiskus uzlabojumus projekta attīstībā. Vēja turbīnu skaits tika samazināts no 55 līdz 46, tādējādi samazinot tieši divu kilometru rādiusā skarto mājsaimniecību skaitu no 113 uz 60. Vienlaikus palielināts arī vēja turbīnu attālums līdz Pāvilostas promenādei - no 2,4 kilometriem līdz 3,7 kilometriem. Turklāt tika veikta 3D ainavu analīze, kas ļauj novērtēt vizuālo ietekmi 16 kilometru rādiusā ap plānoto vēja parku.

Leģendārais kriptogrāfs un “Blockstream” dibinātājs Ādams Beks: Arī Latvijā var parādīties pasaules mēroga uzņēmumi bitcoin jomā.

Adam Back ir britu kriptogrāfs, cypherpunk kustības veterāns un viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem mūsdienu digitālajā finanšu pasaulē. Viņš dzimis 1970. gada jūlijā Londonā, un doktora grādu datorsistēmu zinātnē ieguvis Ekseteras Universitātē, specializējoties izkliedētajās sistēmās.Jau 90. gados Back izcēlās ar inovatīviem kriptogrāfiskiem risinājumiem — viņa radītais Hashcash (1997) kļuva par pamatu darba pierādījuma (proof-of-work) mehānismam, kas vēlāk tika integrēts Bitcoin protokolā. Viņš bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš saņēma e-pastu no pašas noslēpumainās Bitcoin figūras — Satoshi Nakamoto.2014.gadā gadā viņš līdzdibināja uzņēmumu Blockstream, kas nodarbojas ar Bitcoin infrastruktūras un satelīta tīklu attīstīšanu, un kopš 2016. gada ir tā izpilddirektors.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Angern" daudzdzīvokļu ēku projekta "Muuna" otrās un trešās kārtas būvdarbus Mārupē plānots pabeigt 2026.gada pavasarī, informē uzņēmumā.

Pavasarī ekspluatācijā tika nodoti pirmajā būvniecības kārtā uzbūvētie dzīvokļi, un jūnijā, nākamo divu daudzdzīvokļu māju pamatos svinīgi tika iemūrētas laika kapsulas. Tagad projektā atzīmēti spāru svētki, jo ir pabeigti apjomīgāko konstrukciju būvdarbi. Otrajā un trešajā kārtā kopumā tiks uzbūvēti 80 jauni dzīvokļi ar pilnībā pabeigtu dizaina apdari.

Plānots, ka jau nākamā gada pavasarī 80 jaunie dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā, un attīstītājs turpinās projekta ceturtās kārtas būvniecību. Kopumā visa kvartāla apbūve tiks īstenota piecās kārtās, pēdējā no tām plānots būvēt arī rindu mājas.

Būvniecībā galvenokārt tiek izmantoti Latvijā, Zviedrijā, Igaunijā un Šveicē ražoti būvmateriāli. Topošās jaunās kārtas ēkas atšķiras ar to, ka šīm ēkām augšstāvos tiek izmantoti inovatīvie un videi draudzīgie CLT jeb krusteniski līmētie koksnes paneļi, kuriem ir estētisks dabīga koka izskats un kuri izceļas ar izturību un augstiem ugunsdrošības rādītājiem.

Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.