Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.