Jaunākais izdevums

Ziemassvētkos Ukraina no Pasaules Bankas saņēmusi 1,34 miljardus ASV dolāru (aptuveni 1,22 miljardus eiro), pirmdien paziņojusi Ukrainas Finanšu ministrija.

Šī nauda galvenokārt tiks izlietota pensiju izmaksām un civilās aizsardzības darbinieku algām, paziņoja ministrija.

Nedaudz vairāk nekā viens miljards ASV dolāru ir Japānas valdības garantēts aizdevums, bet pārējā summa nāk no Norvēģijas, ASV un Šveices, atklāja ministrija.

"Starptautiskā finansiālā palīdzība ir nozīmīgs ieguldījums Ukrainas finansiālās un ekonomiskās stabilitātes uzturēšanā un ļauj mums kara laikā nodrošināt prioritāros sociālos izdevumus. Kopš pilnā iebrukuma sākuma Japānas, Savienoto Valstu, Norvēģijas un Šveices valdības ir vairākkārt apliecinājušas savu nelokāmo atbalstu un solidaritāti Ukrainai. Esmu pateicīgs mūsu partneriem par gatavību sadarboties un palīdzēt Ukrainai izšķirīgā brīdī," uzsvēra Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEON un Kyivstar vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām

Db.lv, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEON un “Kyivstar” vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām. Nākotnes plānos investīciju palielināšana līdz vienam miljardam.

Globālais digitālais operators VEON, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, kopā ar Ukrainas telekomunikāciju uzņēmumu “Kyivstar” paziņojuši par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām 2024.-2026. gada periodā Ukrainas atjaunošanai, ziņo Ukrainas medijs РБК-Україна, atsaucoties uz uzņēmuma vadības vizīti Kijivā.

Ukrainas lielākais telekomunikāciju uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem “Kyivstar” 2023. gadā kapitālieguldījumos ieguldīja aptuveni 174 miljonus ASV dolāru, un nākotnē, ja tirgus apstākļi to ļaus, plāno paplašināt savu investīciju apjomu no 600 miljoniem ASV dolāru trīs gadu laikā līdz 1 miljardam ASV dolāru piecu gadu laikā. VEON apņemšanās investēt Ukrainā bija uzmanības centrā augsta līmeņa delegācijas vizītes laikā 5.februārī Kijivā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā

Db.lv, 06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

No Danske Bank samaksātā soda ASV Igaunijai pārskaitīs 50 miljonus eiro

LETA--BNS, 13.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pateicību par sadarbību izmeklēšanā ASV Tieslietu ministrija Igaunijai izmaksās 50 miljonus ASV dolāru (47,1 miljards eiro) no divu miljardu ASV dolāru soda, kuru piekritusi maksāt Dānijas banka "Danske Bank", atzīstot vainu saistībā ar apsūdzībām plaša mēroga naudas atmazgāšanā, izmantojot filiāli Igaunijā.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets pēc tikšanās ar ASV kolēģi Meriku Gārlendu informēja, ka ASV puse novērtē Igaunijas sadarbību gan naudas atmazgāšanas lietā, gan kibernoziegumu izmeklēšanā.

ASV tieslietu ministrija ir principiāli nolēmusi daļu "Danske Bank" samaksātās soda naudas piešķirt Igaunijai. Pašlaik ASV varasiestādes risina tehniskus jautājumus, jo tam nepieciešams ASV Valsts departamenta, citu institūciju un atsevišķos gadījumos arī Kongresa apstiprinājums.

Lānets uzsvēra, ka Igaunija turpinās sadarbību ar ASV juridiskajā jomā, cenšoties panākt Krievijas vadības saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā. Igaunija vēlas stiprināt sadarbību ar ASV arī tiesu medicīnas jomā un atbalstā partnervalstīm cīņā pret korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ieroču ražošanas grupa "Rheinmetall" ceturtdien paziņoja, ka plāno izveidot vismaz četras ieroču rūpnīcas Ukrainā.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Uzņēmums paziņoja, ka rūpnīcas Ukrainā būs paredzētas artilērijas šāviņu, militārās autotehnikas, šaujampulvera un pretaviācijas ieroču ražošanai.

"Ukraina tagad mums ir svarīgs partneris, kur mēs redzam potenciālu apgrozījumu no diviem līdz trim miljardiem eiro gadā," sacīja "Rheinmetall" ģenerāldirektors Armīns Papergers uzņēmuma 2023.gada rezultātu prezentācijā.

Diseldorfā bāzētā grupa ziņoja par rekordlielu apgrozījumu pērn 7,2 miljardu eiro apmērā, un tās mērķis ir palielināt apgrozījumu šogad līdz 10 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas eksporta apjoms uz Eiropas valstīm pērn veidoja 84,9 miljardus dolāru, kas ir par 68% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina valsts Muitas dienesta publiskotie dati.

Eiropas Savienības valstis gandrīz pilnībā apturējušas enerģijas iegādes no Krievijas, tādējādi cenšoties radīt ekonomisko spiedienu uz Krieviju pēc tās atkārtota iebrukuma Ukrainā.

Tikmēr Krievijas imports no Eiropas pagājušajā gadā veidojis 78,5 miljardus dolāru, kas ir par 12,3% mazāk nekā 2022.gadā.

Vienlaikus Krievijas eksporta apjoms uz Āziju pērn kāpis par 5,6% līdz 306,6 miljardiem dolāru.

Krievijas kopējais ārējās tirdzniecības pārpalikums 2023.gadā samazinājies par 58,5% un veidojis 140 miljardus dolāru, vēstī valsts Muitas dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.

Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Komentāri

Pievienot komentāru