Notikumi Ukrainā negatīvi ietekmē Latvijas pārtikas ražotājus

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.

Izjūt ietekmi

Piena, gaļas un dzērienu nozares uzņēmēji ir tie, kurus visvairāk ietekmē saspīlētā situācija Ukrainā. «Patlaban eksportētāju un partneru Ukrainā sadarbības noteikumus nediktē ekonomiskie principi, bet gan politika. Tādēļ ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiek atrisināta sarežģītā politiskā situācija. Ražotāji izjūt ļoti lielu negatīvu ietekmi. Tas saistīts gan ar drošības jautājumiem konkrētajās valstīs, gan valūtas vērtības krišanos, kas pasliktina Krievijas un Ukrainas uzņēmēju maksātspēju par mūsu precēm,» portālam Nozare.lv pauda I. Šure. Viņa paredz, ka notikušā sekas būs jūtamas vēl kādu laiku, lai arī akciju vērtība biržā jau ir atguvusies.

Viena no lielākajām veļas ražotājām Latvijā a/s Lauma Lingerie pērn labi nopelnījusi un par ceturtdaļu audzējusi noietu

Tekstilnozares sestā lielākā uzņēmuma neto apgrozījums 2013. gadā bijis 7,2 milj. Ls (10,24 milj. eiro), kas ir par 25,6% vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījuma pieaugums bijis visos galvenajos noieta tirgos un nesis gandrīz miljonu eiro peļņu, kas vairākas reizes pārsniedz 2012. gada rezultātu, kad uzņēmums nopelnīja 264,2 tūkst. eiro. Akciju sabiedrības mātes uzņēmumam pērnais gads bijis mazāk veiksmīgs.

Attīsta pārdošanu

2013. gadā Lauma Lingerie atvēra 11 jaunus franšīzes veikalus, tostarp divus no tiem Latvijā, divus Igaunijā, divus Saūda Arābijā, četrus Baltkrievijā un vienu Ukrainā. Pašlaik Lauma Lingerie pieder 50 mazumtirdzniecības veikali, kuru vidū ir 39 franšīzes, kas izvietotas astoņās pasaules valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Albānijā un Saūda Arābijā. Pērn akciju sabiedrība franšīzes veikalu atvēršanā, kā arī jaunu iekārtu iegādē ieguldīja 237 tūkst. eiro. A/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone pērnā gada pozitīvos finanšu datus saista ar veiksmīgu franšīzes attīstību un spēju piedāvāt dizaineru radītas kolekcijas. «Tās ne tikai atbilst pasaules modes tendencēm, bet arī nosaka veļas gaumi pārdošanas tirgos. Turklāt pēdējās sezonās mūsu produkcija ir tikusi atzīta par īpaši inovatīvu un sievietei draudzīgu,» apgalvo L.Matisone. Viņa lēš, ka apgrozījums veļas ražošanas nozarē ir audzis strauji ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. DB rakstīja, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums pērn bija 664,5 milj. eiro, tostarp 585,4 milj. eiro bija eksporta apjoms.

Investori šobrīd izpārdod Brazīlijas aktīvus, piektdien vēsta Dienas Bizness.

Šis gads vismaz pagaidām raksturīgs ar vispārēju ASV dolāra cenas palielināšanos; turklāt ASV dolāra cena sevišķi strauji pieaug vairākās attīstības valstu valūtās. Piemēram, Brazīlijas reālos ASV dolāra vērtība kopš šā gada janvāra beigām palielinājusies jau par 15% – līdz 2,98 reālu atzīmei, kas ir augstākais līmenis 10 gadu laikā. Brazīlijas valūtas vērtība sarūk straujāk, jo pastāv bažas, ka šo valsti sagaidīs vēl lielākas ekonomikas problēmas, kuras jau tā ir atnesušas izejvielu cenu samazināšanās. Jāpiebilst, ka šogad ar vēl lielāku cenu no pasaules lielāko valstu valūtām var lepoties vien Ukrainas vietējā valūta grivna.

Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās, tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss, jaunākajā SEB Austrumeiropas ekonomikas apskatā norāda eksperti.

Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.

Nākotnes izredzes balsta reālais algu pieaugums, kā arī reģions pamazām atbrīvosies no eirozonas krīzes ietekmes, kas līdz šim bremzēja izaugsmi un radīja nestabilitāti banku sistēmā, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropas dienvidos, norāda eksperti. Vairumā Austrumeiropas valstu augšupeju nodrošina privātais patēriņš un eksports. Patēriņa kāpumu veicinās labs reālais algu pieaugums, ko lielā mērā nodrošinās zemā inflācija. Bezdarba līmenis pakāpeniski turpinās samazināties Baltijas valstīs, relatīvi nemainīgs tas būs Polijā un Ukrainā, bet Krievijā nedaudz pieaugs.