Ukrainai jācīnās ar smagu parādu nastu – valsts ekonomika atgriezusies XX gadsimta 90.gadu sākumā un balansē uz maksātnerspējas robežas, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Nesen Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Eiropas Komisijas priekšlikumu par 1,8 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā starptautisku makroekonomisko palīdzību. Savukārt iepriekš – marta otrajā pusē – starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service pazemināja Ukrainas ilgtermiņa valsts parāda reitingu no Caa3 līdz Ca, turklāt ar negatīvu nākotnes prognozi.
Reitingu Ca aģentūra Moody’s piešķir tām parādsaistībām, kuras ir tuvas maksātnespējai. Zemāks ir tikai vērtējums C, kas nozīmē maksātnespējas iestāšanos. Jāpiebilst, ka Moody’s bija pēdējā no tā dēvētā lielā trijnieka aģentūrām, kura pazemināja Ukrainas valsts obligāciju ārvalstu valūtā reitingu. 7. februārī Fitch pazemināja to no B- līdz CCC jeb «ārkārtīgi spekulatīvam» līmenim, bet 20. februārī Standard & Poor’s – no CCC+ līdz CCC ar negatīvu prognozi, lēmumu skaidrojot ar politiskajām problēmām un Kijevas iespēju apkalpot parādus pasliktināšanos.
Savukārt kā galvenais Moody’s reitinga pazemināšanas iemesls norādīta iespēja, ka ārvalstu privātie investori cietīs ievērojamus zaudējumus, Kijevai īstenojot parādsaistību restrukturizēšanu. Te jāuzsver, ka situācijas, kad kāda valsts sāk sarunas ar kreditoriem un investoriem par parādu restrukturizēšanu, bieži tiek dēvētas par daļējo jeb maigo maksātnespēju. Savukārt negatīvā nākotnes prognoze atspoguļo pārliecību, ka ārējais parāds saglabāsies iespaidīgs arī pēc tā restrukturizācijas un solītajām ekonomiskajām reformām, par kuru sekmīgu īstenošanu pastāv ievērojamas bažas, galvenokārt astronomiskā korupcijas līmeņa valstī dēļ, tās ekonomiku un politiku, pēc daudzu ekspertu domām, kontrolē neliels skaits oligarhu, turklāt šo cilvēku ietekme gadu pēc eksprezidenta Viktora Janukoviča gāšanas ir nevis samazinājusies, bet gan palielinājusies.
Lai arī uzticība Lielā trijnieka aģentūru vērtējumiem patlaban atrodas, domājams, vēsturiski zemākajā līmenī, un iemesli tam ir aģentūru pieļautā katastrofālā kļūda pirms 2008. gada krīzes, kā arī aizdomas par reitingu politizēšanu, Ukrainas gadījumā prognozes tiek uzskatītas par reālistiskām, pat neraugoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 11. martā pieņemto lēmumu četru gadu laikā piešķirt Kijevai 17,5 miljonus dolāru ( 16,16 miljoni eiro). SVF lēmums arī pavēra iespējas citām organizācijām šogad piešķirt Ukrainai papildus vēl vismaz 7,5 miljardus dolāru, bet kopējā palīdzības programma tiek lēsta 40 miljardu dolāru apmērā.
Plašāk lasiet rakstā Ukrainai jācīnās ar smagu parādu nastu trešdienas, 8.aprīļa laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!