Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.

Protesti pret valdību izpletušies ārpus Ukrainas galvaspilsētas Kijevas un aktīvisti ieņēmuši arī Ļvovas un Rivnes apgabala administrāciju, kā arī mēģināja ieņemt Čerkasu un Ternopoles apgabalu administrācijas, vēsta pasaules mediji.

Ap ceturtdien ieņemtajām Ļvovas un Rivnes apgabala administrācijas ēkām protestētāji uzcēluši barikādes no sniega maisiem un riepām. Abos apgabalos pieprasīta pašvaldības atkāpšanās, taču, piemēram, Rivnes reģiona vadītājs Vasilijs Bertašs, kura atkāpšanos prasa protestētāji, pašlaik ir devies atvaļinājumā, ziņo Lenta.ru. Ļvovas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Salo parakstījis iesniegumu par amata pamešanu, bet vēlāk to atsauca, sakot, ka viņš to darījis fizisku draudu ietekmē.

Ceturtdienas vakarā tika ieņemtas arī Čerkasu un Ternopoles apgabalu ēkas. Čerkasu apgabalā aktīvisti vēlāk padzīti, savukārt Ternopolē ierosināta krimināllieta.

Sadursmēs, kurās, domājams, izmantoti arī šaujamieroči, otrdien Kijevā nogalināti vismaz pieci demonstranti, ziņo opozīciju atbalstošie mediķi. Vēl 150 protestētāji esot ievainoti. Tikmēr Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienības Berkut kaujinieki otrdien sākuši uzbrukumu Neatkarības laukumam Kijevas centrā, kur atrodas opozīcijas aktīvistu galvenā nometne, no notikumu vietas ziņo tīmekļa ziņu vietnes NBN korespondents.

Kārtības sargi šobrīd mēģinot triecienā ieņemt vienu no barikādēm, kas sedz pieejas Neatkarības laukumam.

Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka sadursmēs ievainoti 47 miliči, no kuriem pieciem esot šāvienu radītas brūces.

Savukārt ukraiņu portāls NBN ziņo, ka uguni uz demonstrantiem pie parlamenta ēkas atklājuši specvienības Berkut miliči, kuri izvietojušies uz kādas dzīvojamās ēkas jumta. Specvienības miliči protestētāju virzienā raida arī trokšņu granātas.

Bruņoti aktīvisti arī esot nokļuvuši uz ēkas jumta, kur pozīcijas ieņēmuši miliči, un atklājuši pretuguni.

Demonstranti sadursmju norises vietā sākuši celt barikādes.

Ukrainas pilsētā Doņeckā ceturtdienas vakarā izcēlās sadursmes starp dažādu mītiņu dalībniekiem. Rezultātā tika ievainoti vismaz 50 cilvēki, bet vismaz divi – miruši, ziņo Ukrainas un pasaules mediji.

Kā raksta Ukrainas medijs Korrespondent, 13. martā notika uzbrukums akcijas «Par vienotu Ukrainu» (За единую Украину) dalībniekiem, un uzbrucēji bija prokrieviski noskaņotie iedzīvotāji. Medija rīcībā ir informācija, ka viens no bojā gājušajiem bija 22 gadus jauns vīrietis. Viņš mira ātrās palīdzības automašīnā. Savukārt vēl viens nogalinātais ir Dmitrijs Čerņavskis (Дмитрий Чернявский), partijas Svoboda (Свободa) Doņeckas apgabala aktīvists, liecina informācija bojāgājušā vīrieša Facebook profilā.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs (Арсен Аваков) paziņojis, ka milicija naktī uz ceturtdienu jau aizturējusi četrus Doņeckas «masu kautiņa» organizētājus. Tā ministrs pauda savā Facebook kontā. Viņš arī norādīja, ka šīs aizturēšanas būšot «tikai sākums».

Atbalstu vērienīgajiem protestiem, kas aizvien turpinās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, pauda arī trīs bijušie Ukrainas prezidenti, kas vadīja valsti pēc Padomju Savienības sabrukuma - Leonīds Kravčuks, Leonīds Kučma un Viktors Juščenko, ziņo BBC.

Patlaban Ukrainā notiekošie protesti ir lielākie kopš Oranžās revolūcijas, kas notika 2004. gadā. Ukraiņus ir sadusmojusi prezidenta Viktora Janukoviča rīcība – īsi pirms līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES), viņš to atcēla.

Valsts bijušie prezidenti pauda solidaritāti protestētājiem. Prezidentu paziņojumā tika nosodīta «spēka pielietošana pret miermīlīgajām demonstrācijām». Jāatgādina, ka plašu kritiku izpelnījās aizvadītās sestdienas notikumi, kad Ukrainas speciālā milicija Berkut, pēc medija BBC vārdiem, piekāva vairākus protestētājus. Jātgādina, ka protestos aizvadītās nedēļas nogalē milicija izmantoja gan stekus, gan asaru gāzi.

Svētdien un naktī uz pirmdienu Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notika vardarbīgas sadursmes starp protestētājiem un likumsargiem. Nemieros cieta vismaz 70 miliči, kā arī vairāk nekā 20 protestētāji, vēsta pasaules mediji.

Likumsargi mēģinājuši ierobežot protestētājus ar asaru gāzi, tāpat speciālā vienība Berkut pielietojusi trokšņa granātas, gumijas lodes, kā arī ūdensmetējus. Savukārt protestētāji aizdedzinājuši vairākas milicijas automašīnas.

Nemieri sākušies pēc tam, kad tūkstošiem protestētāju pulcējās Kijevas galvenajā laukumā, lai paustu savu neapmierinātu par jauno, pēc viņu domām, brīvību ierobežojošajiem grozījumiem likumos.

Ukrainā aizvadītajā nedēļā pieņemtie likumi ierobežo pamatbrīvības, piemēram, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, asociācijas brīvību, paudusi arī Latvijas Ārlietu ministrija.

Ukrainas Ministru kabinets trešdien izdarījis labojumus «Noteikumos par īpašo līdzekļu pielietošanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai», atļaujot Iekšlietu ministrijas specvienībām pielietot ūdens lielgabalus arī tādos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra ir nokritusies zem nulles.

Citā valdības rīkojumā uzskaitīti speciālie līdzekļi, kurus drīkst izmantot miliči. Sarakstā cita starpā iekļautas arī rokas dūmu granātas.

Līdzšinējam gāzes un apdullinošo granātu sarakstam pievienota munīcija ar šādiem nosaukumiem - Dreif-2, Zarja-2, Fakel-S un Plamja-M.

Grozījumi pieņemti laikā, kad Kijevas centrā turpinās protestētāju un likumsargu sadursmes.

Milicijas specvienība Berkut Kijevas centrā, Gruševska ielā, kur notikušas visasākās sadursmes, jau trešdien pret protestētājiem pielietojusi ūdens lielgabalu. Tur arī ieradies pirmais bruņutransportieris.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas galvaspilsētā Kijevā izdemolētas vairākas protestētāju automašīnas, sociālajos tīklos ziņo Kijevas protestos iesaistītie aktīvisti.

«Šonakt bijusi nemierīga nakts mums visiem. Piecus Automaidan [automobiļu īpašnieku kustība protestos - red.] dalībnieku spēkratus aptuveni plkst. vienos naktī demolējuši speciālās milicijas vienības Berkut pārstāvji. Savukārt visu piecu automobiļu vadītājus un pasažieri esot kaut kur aizvesti,» kāds ukrainis raksta sociālajā tīklā Facebook.

Tāpat sociālajos tīklos izplatīta informācija par to, ka Berkut vienība apturējusi kādu autobusu, kurā brauca protestētāji un aktīvistus aizvedusi.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas opozīcija līderi izteikuši ultimātu prezidentam Viktoram Janukovičam. Tas sekojis pēc neveiksmīgajām diskusijām starp valdības pārstāvjiem un opozicionāriem. Opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vedīs protestētājus «uzbrukumā» Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, ja valdība atteiksies rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tikmēr premjers Mikola Azarovs sacīja, ka kompromisi «varētu būt iespējami», taču opozīcijai būtu jāizvairās no ultimātu izteikšanas. Ceturtdien Kijevā sadursmēs ar miliciju tika nošauti vairāki protestētāji. Ukrainas mediji pauž, ka miruši vismaz trīs aktīvisti, tostarp arī viens Baltkrievijas pilsonis. Zināms, ka vismaz divi no bojā gājušajiem mira no šautiem ievainojumiem. Savukārt vēl viens protestētājs atrasts mežā ārpus Kijevas, un ievainojumi liecina, ka viņš ticis spīdzināts, vēsta Ukrainas mediji.

«Dima Bulatovs, viens no Automaidan kustības līderiem, ir dzīvs,» liecina kāda protestētāja ieraksts sociālajā tīklā Facebook. Ierakstam klāt pievienota arī iepriekš nolaupītā aktīvista fotogrāfija, kurā redzams, ka vīrietis ir smagi piekauts.

Automaidan kustībā ir apvienojušies protestētāji, kuriem pieder automašīnas, lai nodrošinātu protestu loģistiku, patrulētu ielās protestu laikā un novērstu nekārtību uzliesmojumus, ko izraisa kriminālo aprindu pārstāvji, Db.lv skaidroja Sergejs Zdorovecs, aktīvs protestu dalībnieks.

D. Bulatovs ir smagi piekauts, tāpat viņš medjiem pauda, ka ir ticis spīdzināts - sists, griezts ar nazi, kā arī ilgu laiku viņš tika pakārts aiz rokām, un viņa plaukstās tagad ir caurumi. Viņš norāda, ka nezina, kas ir bijuši viņa nolaupītāji, taču vīrieši ir runājuši ar krievu akcentu.

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Asinsizliešanas apturēšana Ukrainā ir abu konfliktā iesaistīto pušu rokās, savā paziņojumā medijiem uzsver Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņš uzsver, ka pēdējie notikumi Ukrainā, kad bruņotās sadursmēs dzīvību zaudē arvien lielāks skaits cilvēku, ir traģisks un ļoti nopietns signāls, uz kuru Eiropas Savienība nedrīkst nereaģēt. Prezidents vēlreiz atgādināja, ka Latvija aicina nekavējoties sasaukt ārkārtas Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomi. Šādu pozīciju jau paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Diemžēl līdzšinējā retorika neliecina par patiesiem centieniem apturēt savas valsts straujo virzību pretī situācijas dramatizācijai. Tāpēc vēlreiz aicinām abas puses atturēties no situācijas eskalācijas, kas jau vairākkārtīgi novedusi pie cilvēku upuriem, un atgriezties pie civilizētiem situācijas risināšanas veidiem,» šodien izplatītā paziņojumā norāda Bērziņš.

Doņeckas Starptautiskajā lidostā nogalināto separātistu skaits ir pārsniezis simtu, un atsevišķi avoti vēsta par diviem simtiem nogalināto. Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka Doņeckas morgi ir pārpildīti.

Viens no morgiem ziņo par vismaz 45 nogalinātiem separātistiem. Fotogrāfijas no morga ievietota arī šī raksta galerijā. Brīdinām, ka attēlos redzami vardarbīgā nāvē miruši cilvēki!

Teroristi ir sagrābuši morgu Kaļiņinas slimnīcā. ziņo Novosti Donbasa.

Pilsētas mērs paziņojis, ka sadursmju laikā miruši vismaz divi civiliedzīvotāji.

Armija paziņojusi, ka savā kontrolē gatava atgūt arī citus teroristu pārņemtus punktus. Naktī uz otrdienu kauja izcēlusies arī uz Ukrainas-Krievijas robežas, kur bruņoti kaujinieki no Krievijas puses ieradušies ar automātiskajiem ieročiem un granātām.

Db.lv jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu bruņoti teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā. Kijeva uz Doņeckas lidostu nosūtīja savus armijas spēkus, ieskaitot helikopterus un iznīcinātājus. Vispirms tika raidīti brīdinājuma šāvieni, kuriem atbildē sekoja šāvieni no separātistu puses, incidentam pāraugot apšaudē. Aculiecinieki ziņoja, ka pirmdien jau pa dienu virs lidostas pacēlies melnu dūmu mākonis. Galerijā augstāk varat aplūkot fotogrāfijas, kas netālu no lidostas iemūžinātas pirmdien. Attēlos redzami prokrieviskie kaujinieki un Ukrainas militārā tehnika virs lidostas.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāsagatavo ceļošanas ierobežojumi un jāarestē īpašumi Ukrainas pilsoņiem, kas personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā. Viņi arī aicina piešķirt konkrētu ES finansiālo atbalstu Ukrainai. Atsevišķā, arī ceturtdien pieņemtā rezolūcijā, viņi prasa Krievijai ņemt vērā Ukrainas pilsoņu tiesības pašiem lemt par savas valsts nākotni.

Deputāti rezolūcijā nosoda vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem Ukrainā un mudina ES un tās dalībvalstis sagatavot pasākumus, piemēram, ceļošanas ierobežojumus un līdzekļu un īpašuma arestēšanu, Ukrainas ierēdņiem, likumdevējiem un oligarhiem, kas ir personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Deputāti aicina ES uz konkrētiem atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt finansiālās grūtības. Viņi arī norāda, ka finansiālais atbalsts būtu jāsniedz stabilai pagaidu valdībai, ja tāda tiktu izveidota Ukrainā.

Deputāti nosoda Ukrainas drošības spēku, ātrās reaģēšanas policijas vienības Berkut un grupas «tituški» (ielu banda, ko uzskata par valdības finansētu) pārmērīgo vardarbību pret Maidana laukuma protestētājiem, un aicina Ukrainas varas iestādes nekavējoties izmeklēt vardarbības gadījumus un sodīt vainīgos. Viņi īpaši norāda uz neseno gadījumu ar «Automaidana» līderi Dmitriju Bulatovu, kurš tika nolaupīts un spīdzināts.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piekritis opozīcijas līderu galvenajai prasībai krīzes pārtraukšanā - ārkārtas vēlēšanu rīkošnai. Tomēr protestētāji paziņojuši, ka nepametīs pilsētas galveno laukumu Maidan un ieņemtās vadlības ēkas, vēsta Korrespondent.

Kustība Maidan atteikusies parakstīt kompromisa dokumentu, par kuru piektdien vienojās prezidents V. Janukovičs un opozīcija. Protestētāji uzstāj, ka V. Janukovičam ir jāatkāpjas nekavējoties, ārkārtas vēlēšanām jānotiek aprīlī, nevis decembrī, kā šodien vienojās prezidents un opozīcija, ziņo televīzija Inter.

Db.lv jau ziņoja, ka vakar savā jaunākajā paziņojumā opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vienīgais akceptējamais scenārijs ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs piekritis konstitucionālām izmaiņām, kas ievērojami samazinātu viņa varu, kā arī ārkārtas vēlēšanām. Kompromiss ir panākts pēc vairākas stundas ilgām sarunām ar opozīcijas līderiem. Vienošanās nonākusi Ukrainas medija ICTV rīcībā. Medijs ziņo, ka kompromisa vienošanās paredz 2004. gada konstitūciju atjaunot 48 stundu laikā, savukārt jaunu valdību izveidot desmit dienu laikā. Konstitucionālā reforma, kuras pamatdoma ir sabalansēt prezidenta, valdības un parlamenta varas attiecības, tiks pilnībā pabeigta septembrī. Prezidenta vēlēšanas, savukārt, ir gaidāmas pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas, bet ne vēlāk kā 2014. gada decembrī.

Ukrainas iekšlietu ministrs Vitālijs Zharčenko parakstījis pavēli, kas pļauj likumsargiem pielietot kaujas ieročus saskaņā ar Ukrainas normatīvo aktu sistēmu, vēsta RT.com.

«Esmu parakstījis šādas pavēles - likumsargiem izsniegt kaujas ieročus, kas tiks pielietoti, vadoties pēc Ukrainas normatīvo aktu sistēmas,» savā paziņojumā saka V. Zaharčenko, aicinot bruņotos protestētājus nolikt ieročus. «Iekšlietu ministrija pieprasa protestētājus brīvprātīgi nolikt ieročus un turpināt protestus miermīlīgā ceļā,» tā viņš, uzsverot, ka opozīcijas pārstāvjiem jāpārtrauc sadarboties ar radikāļiem.

Kijevas Neatkarības laukumā sadursmēs starp policiju un protestētājiem laika posmā no otrdienas līdz ceturtdienai nogalināts vairāki desmiti cilvēku. Dažādos pasaules medijos šis skaitlis variē. Kijevas Pilsētas valsts administrācija paziņojusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 67 cilvēki, bet Maidana medicīniskais dienests vēsta, ka tikai ceturtdien vien Kijevā nogalināti 70 līdz 100 cilvēki, ziņo laikraksts Ukrainska Pravda.

Nemieri Ukrainā plešas plašumā ārpus galvaspilsētas Kijevas. Patlaban protestētāji varētu būt ieņēmuši administrācijas ēkas desmit Ukrainas pilsētās, ziņo BBC.

Tikmēr Ukrainas tieslietu ministre Olena Lukaša (Olen Lukash) brīdinājusi protestētājus, kas «okupējuši» viņas ministriju, ka lūgs Nacionālās drošības un aizsardzības padomi «sākt rīkoties». Tieslietu ministrijas ēku Kijevā protestētāji ieņēma svētdienas vakarā bez pretošanās no ministrijas puses.

«Ja protestētāji nepametīs Tieslietu ministrijas ēku, es prasīšu Nacionālās drošības un aizsardzības padomi Ukrainā pasludināt valstī ārkārtas stāvokli,» O. Lukaša paziņoja telekanālam Inter TV.

Protestētāji aktivizējušies un grasās ieņemt administrācijas ēkas arī austrumu rajonos, kas tradicionāli ir atbalstījuši Viktoru Janukoviču un viņa valdību, liecina informācijas sociālajos tīklos.

Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienība Berkut un valsts Iekšlietu ministrijas īpašie spēki nojaukuši barikādes un teltis Kijevas Neatkarības laukumā (Maidan), kas uzskatāms par protestu epicentru, vēsta pasaules mediji.

Milicija ienāca Neatkarības laukumā plkst. divos naktī pēc vietējā un Latvijas laika. BBC no notikumu vietas vēstīja, ka laukumu bija aplenkusi «miliču jūra». Likumsargi ziņoja, ka viņu mērķis neesot izklīdināt protestētājus, bet gan atbrīvot satiksmei ielu, kas šķērso laukumu.

Tomēr laukumā protestētāju skaits nav gājis mazumā, un kopumā to skaits naktī uz trešdienu sasniedza apmēram 15 tūkstošus, vēsta BBC. Protestētājus apmeklēja arī Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone. Viņa viesojās Kijevā, lai meklētu izeju no politiskās krīzes.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Visas tiesībsargājošās struktūras, arī milicijas specvienība Berklut, Aizkarpatu apgabalā, Ukrainas rietumos, pārgājušas aktīvistu pusē. Struktūru darbiniekus sagaidīja simtiem demonstrantu, kas apgabala galvaspilsētā Užhorodā bija sapulcējušies pie protestētāju ieņemtās apgabala valsts administrācijas ēkas.

Katrs berkutietis pārbaudīts pēc sarakstiem. Kā pastāstīja Aizkarpatu specvienības komandieris, šobrīd visi specvienības miliči atrodas apgabala teritorijā.

Aizkarpatu apgabala Berkut sastāvā ir 59 miliči.

Tostarp vietējo pašvaldību un sabiedrības pārstāvji, kas Užhorodā bija sapulējušies apgabala padomes sēžu zālē, pieņēma lēmumu, ka aizkarpatieši ir spējīgi paši nodrošināt apgabala funkcionēšanu, tāpēc pasludina reģionu par brīvu no Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča varas.

«Atbalstām mūsu līdzpilsoņu varonīgo cīņu un nosodām Janukoviča režīma darbības. Izsakām visdziļāko līdzjūtību kritušo varoņu ģimenēm, kuru tuvinieki nolikuši savas dzīvības uz Ukrainas brīvības un nākotnes altāra,» teikts paziņojumā.

Runas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju ir tikai papīra tīģeris. Gana daudzu Rietumu kompāniju sadarbība ar Krieviju pašlaik norit labāk nekā jebkad

Ja runa ir par Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, tad jāsecina, ka bezdibenis starp vārdiem un darbiem ir tiešām milzīgs. Nupat kā beidzās ES Krievijai noteiktais termiņš, kurā Krievijai vajadzēja uzlabot situāciju Austrumukrainā. ES valstu un valdību vadītāji salika prātus kopā un demon- stratīvi padraudēja Krievijai ar pirkstu, sakot – ja Krievija nedarīs, kā Eiropas politiķi prasa, tam būšot «nopietnas konsekvences». Taču izskatās, ka visas sankciju runas ir kaut kas līdzīgs mazu bērnu biedēšanai ar tumsu, jo vismaz lielās Rietumu kompānijas savus darījumus ar Krieviju nekādi ierobežot netaisās. Gluži otrādi – tie uzņēmuši tādus apgriezienus, kādi sen nav manīti. Un kāpēc lai tas tā arī nebūtu, ja uz šķietami arvien lielāku sankciju fona Rietumu kompānijām ar krieviem ir iespējas vienoties par labākiem nosacījumiem nekā pirms tam?

Nemieru dēļ uz laiku slēgtā Latvijas vēstniecības Ukrainā Konsulārā nodaļa piektdien ir atsākusi darbu, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Ārkārtas situācijā ministrija aicina sazināties ar vēstniecību pa dežūrtālruni: + 380 504 160 990 vai ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11.

Vēstniecības konsulārā nodaļa uz laiku tika slēgta ceturtdien saistībā ar notikušajām sadursmēm.

Jau vēstīts, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka sadursmēs starp speciālo milicijas vienību Berkut un protestētājiem bojā gājušo skaits piektdienas rītā ir sasniedzis 80.

Par vardarbīgu protestantu izklīdināšanu Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs no amata atcēlis Kijevas mēru Aleksandru Popovu, vēsta Associated Press.

No amata atstādināts arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks Vladimirs Sivkovičs.

Kijevas mērs un augsti stāvošā valsts drošības amatpersona iesaistīti vardarbīgā protestantu nometnes izklīdināšanā, ko veica īpaša Ukrainas policijas vienība Berkut, Ukrainas ģenerālprokuratūru citē AFP.

Prokuratūra abām amatpersonām vēlas panākt mājas aresta piemērošanu.

Otro nakti pēc kārts Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notika vardarbīgi nemieri. Protestētāji izmantojuši degmaisījumus, savukārt milicija pielietojusi gumijas lodes un ūdensmetējus, vēsta BBC.

Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vardarbībā apvainojis Eiropas politiķus, kas iedrošinājuši protestus. «Situācija kļūst nekontrolējama,» pauda S. Lavrocs.

Jāatgādina, ka ASV un Eiropas Savienība aicinājusi abas puses pārtraukt provokācijas vardarbību un uzsākt sarunas. ASV arī pieprasījusi no Kijevas izvest speciālo milicijas vienību Berkut. Pretējā gadījumā Ukrainu gaidot sankcijas.

Protestētāji Kijevas centrā pulcējas jau kopš novembra beigām, kad ukraiņus sadusmoja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notiekošajā Austrumu samitā neparakstīt vienošanos par saišu stiprināšanu ar ES. Tūkstošiem protestētāju Kijevas Neatkarības laukumā Maidan uzcēla barikādes un aizsprotstoja ieeju valdības ēkās. Pirms pāris dienā protesti uzliesmoja ar jaunu sparu, jo Ukrainas valdība pieņēma likuma grozījumus, kas ievērojami ierobeži cilvēku pamatbrīvības, piemēram, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, asociācijas brīvību, paudusi arī Latvijas Ārlietu ministrija. «Uztrauc, ka minēto grozījumu likumos pieņemšana Ukrainas parlamentā notikusi steigā, bez apspriešanas un konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, mediju kopienu, opozīciju un attiecīgo jomu ekspertiem,» savu nostāju paudusi arī Latvijas Ārlietu ministrija.

Ukrainas opozīcijas deputāti grasās virzīt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu prezidenta varu, ziņo BBC.

Tiek paredzēts, ka opozīcija pieprasīs atgriešanos pie 2004. gadā apstiprinātās konstitūcijas. Tas «atceltu prezidenta diktatorisko ietekmi un transformētu valsts pārvaldīšanas tiesības Ukrainas iedzīvotājiem», pauda Arsēnijs Jaceņuks, lielākās opozīcijas partijas Tēvezeme parlamenta frakcijas priekšsēdētājs. A. Jaceņuks aizvadītajā nedēļā arī noraidīja prezidenta Viktora Janukoviča piedāvājumu viņam kļūt par valsts premjeru. Db.lv jau ziņoja, ka līdzšinējais valsts premjerministrs Mikola Azarovs demisionēja.

Lai arī protesti Kijevas centrā nerimst jau kopš novembra beigām, tie nekļūst mazāki. Aizvadītajās brīvdienās Kijevas Neatkarības laukumā Maidan, kura vārdā nosaukta visa kustība, pulcējās vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Laikam ejot protestētāju prasības ir mainījušās – sākotnēji ukraiņi protestēja pret to, ka prezidents atcēla vienošanās parakstīšanu ar Briseli, taču vēlāk, protestus sākot kliedēt milicijas speciālajai vienībai Berkut, aktīvisti pieprasīja arī prezidenta atkāpšanos, aizturēto aktīvistu atbrīvošanu, ārkārtas vēlēšanas.

Protestētāji ceturtdienas rītā atspieduši milicijas spēkus no Kijevas Neatkarības laukuma un ieņēmuši pozīcijas, kādās tie atradās otrdien pirms drošības spēku uzbrukuma.

Saņemtas ziņas, ka Neatkarības laukumā ceturtdien daudzi cilvēki ievainoti, bet vismaz viens gājis bojā.

Aģentūra Reuters publicējusi upura fotogrāfiju, kas uzņemta Neatkarības laukumā.

Kijevas Neatkarības laukumā atrodas vairāk nekā 30 000 cilvēku, un tiek nostiprinātas barikādes.

Protestētājiem ceturtdienas rītā izdevās atspiest milicijas spēkus no Neatkarības laukuma, un viņi virzījās organizētās kolonnās, savukārt specvienības Berkut kaujinieki atkāpās, raidot asaru gāzes granātas. Protestētāji drošībniekus aktīvi apmētāja ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem.

Protestētāji atgriezušies pozīcijās Gruševska ielā, tagad viņus un drošības spēkus nodala betona bloku siena, kuru drošībnieki uzstādīja naktī uz trešdienu.