UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Šogad uzmanība pievērsta RWA, tokenizācijai, stablecoins un digitālo aktīvu regulējumam. Kāpēc šīs tēmas ir aktuālas tieši tagad?

R. Znotiņš: “Stabilās kriptovalūtas jeb stablecoins šobrīd būtiski maina starptautisko maksājumu sistēmu. Ar to palīdzību starpvalstu transakcijas iespējams veikt gandrīz uzreiz un ar ievērojami zemākām izmaksām. Piemēram, tradicionāli pārskaitījumi starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) bieži notiek caur vairākām bankām, kas var aizņemt vairākas dienas un izmaksāt salīdzinoši dārgi. Savukārt ar stabilo kriptovalūtu palīdzību šādu maksājumu var veikt gandrīz momentāni un daudz lētāk. Tāpēc redzam, ka šie risinājumi kļūst arvien populārāki arī lielu starptautisku uzņēmumu vidū.

Otra ļoti aktuāla tēma ir reālo aktīvu tokenizācija (RWA). Tā ļauj piesaistīt digitālu sertifikātu reāla aktīva īpašumtiesībām. Piemēram, cilvēks var iegādāties daļu no nekustamā īpašuma digitālā veidā, pat neatrodoties tajā pašā valstī. Piemēram, ar tokenu palīdzību iespējams iegādāties arī daļēju īpašumtiesību – piemēram, 1/10 daļu no dzīvokļa jaunā projektā Rīgā.

Mēs redzam, ka šādu pieeju izmanto arī lielie finanšu spēlētāji. Piemēram, BlackRock, viena no pasaules lielākajām investīciju kompānijām, aktīvi investē, lai tokenizētu ASV parādzīmes, ASV akciju tirgu, un arī NASDAQ skatās šajā virzienā, lai nākotnē tokenizētu akciju tirgu. Līdz ar to šajā jomā ir ievērojamas iespējas gan vērstpapīru, gan arī nekustamā īpašuma un citu aktīvu tokenizācijai, un tas ir ļoti liels pagrieziens tieši investīciju tirgus ziņā.”

Konference piedāvās divas paralēlas skatuves – vienu Web3 ekosistēmai, otru fintech un tradicionālajai banku nozarei. Vai redzat, ka šīs pasaules arvien ciešāk saplūst?

R. Znotiņš: “Jā, šogad konferencē būs divas paralēlas skatuves. Viena būs veltīta kripto industrijai, blokķēdes tehnoloģijām un Web3 ekosistēmai, bet otra – plašākai finanšu tehnoloģiju un tradicionālās banku nozares attīstībai.

Fintech skatuvē daudz tiks runāts arī par regulējumu, juridiskajiem jautājumiem, kiberdrošību un mākslīgā intelekta lomu finanšu sektorā.

Svarīgi, ka šīs divas pasaules arvien ciešāk sadarbojas. Piemēram, mūsu fintech skatuves galvenais partneris ir Mastercard – viens no lielākajiem tradicionālās finanšu nozares spēlētājiem pasaulē. Tas parāda, ka arī lielie finanšu uzņēmumi aktīvi pēta, kā izmantot blokķēdes tehnoloģijas savos pakalpojumos.

Tāpēc konference būs vērtīga gan cilvēkiem, kuri jau strādā ar blokķēdi un kriptovalūtām, gan tiem, kuri vēlas saprast, kā mainās finanšu sistēma un kā savstarpēji mijiedarbojas tradicionālā finanšu pasaule un jaunās finanšu tehnoloģijas. Šis ir arī viens no mūsu galvenajiem mērķiem, ko mēs arī izvirzām ko šī konference pārskatīs.”

Starp dalībniekiem būs pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā Kraken un Mastercard. Ko šādu spēlētāju klātbūtne nozīmē reģiona ekosistēmai?

R. Znotiņš: “Ne tikai pārstāvji no Kraken un Mastercard piedalīsies konferencē – šie uzņēmumi ir arī konferences partneri un sponsori. Kraken ir viena no pasaules vadošajām kriptovalūtu biržām, savukārt Mastercard ir globāls finanšu industrijas līderis. Bet ir vēl daudz citi lieli partneri, tā kā, ja Jūs gribat viņus satikt un izpētīt biznesa sadarbības iespējas, tad šī konference ir lieliska iespēja. Šo partneru interese par Latviju tikai parāda, ka mums ir izdevies izveidot starptautiski atpazīstamu konferenci Ziemeļeiropā – Baltijā, Skandināvijā un Polijā. Šādu uzņēmumu iesaiste nozīmē, ka reģions kļūst arvien interesantāks starptautiskajai fintech un blokķēdes nozarei.Konference dod iespēju satikt šos uzņēmumus klātienē, veidot kontaktus un izpētīt potenciālās biznesa sadarbības iespējas.”

Konferencē piedalīsies arī Raiens Fangs no World Liberty Financial. Kā vērtējat šādu globālu un politiski rezonējošu projektu iesaisti?

R. Znotiņš: “World Liberty Financial, kā mēs zinām, ir ar Trampa ģimeni saistīts liels spēlētājs, kas šobrīd strādā pie saviem digitālo finanšu risinājumiem, tostarp stabilajām kriptovalūtām.

Šāda līmeņa pārstāvja dalība ir liela iespēja reģionam, jo līdz šim šādu projektu pārstāvji Baltijā un Skandināvijā publiskās konferencēs, cik man tas ir zināms, nav runājuši.Tas dos iespēju labāk saprast, kādi ir šo uzņēmumu darbības virzieni, nākotnes plāni, tostarp nekustamā īpašuma tokenizācijas un stabilo kriptovalūtu attīstības jomā, kā arī veidot jaunus kontaktus un sadarbības iespējas.”

Pasākumā gaidāmas arī augsta līmeņa politiķu debates. Kādu lomu, jūsuprāt, politikas veidotājiem būtu jāuzņemas Web3 attīstībā?

R. Znotiņš: “Politiķu diskusija šogad būs īpaši svarīga, jo nozare ļoti strauji aug un attīstās. Latvijā arvien vairāk vietējo un starptautisko uzņēmumu interesējas par darbību blokķēdes un digitālo aktīvu jomā.

Tomēr mēs arī redzam, ka politiskajā vidē joprojām pastāv dažādi viedokļi. Daļa politiķu redz šīs nozares potenciālu un iespēju veicināt ekonomikas izaugsmi, savukārt citi uz to raugās piesardzīgi un uzsver iespējamos riskus.Uz konferenci esam uzaicinājuši daudzus dažādu politisko partiju pārstāvjus, tāpēc būs ļoti interesanti redzēt dažādu politisko spēku diskusiju par to, kā Latvijai attīstīt šo nozari un kā sabalansēt inovāciju ar regulējumu. Sapratīsim kā redz šīs industrijas izaugsmi – vai kā iespēju vai kā draudu?”

Vai redzat, ka šāda mēroga konference var piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas vai tehnoloģiju uzņēmumus?

R. Znotiņš: “Jau šobrīd redzam, ka tas notiek. Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas darbība, kā arī sadarbība ar LIAA un Ekonomikas ministriju ir devusi konkrētus rezultātus. Jāsaka “paldies” LIAA un Ekonomikas ministrijai par viņu aktīvo darbību un iesaisti – tas ir nesis daudzus augļus.

Piemēram, vairākas starptautiskas kompānijas no Ungārijas un Lietuvas jau ir izvēlējušās licencēties Latvijā un šeit maksā nodokļus. Turklāt uz Eiropas MiCA regulējuma licenci gaida gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi – tostarp no Austrālijas, ASV un Turcijas. Tie ir uzņēmumi, kas var radīt augsti apmaksātas darba vietas un būtiski palielināt nodokļu ieņēmumus Latvijā. Tieši tāpēc šādas konferences ir svarīgas – mēs ne tikai stāstām par Latviju, bet arī aicinām šos uzņēmumus ierasties šeit klātienē un iepazīt mūsu ekosistēmu.”

Kā jūs raksturotu Latvijas blokķēdes ekosistēmas attīstības līmeni salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?

R. Znotiņš: “Runājot par ekosistēmu, Latvija sadarbībā ar valsts institūcijām ir izveidojusi konkurētspējīgu likumdošanas rāmi uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka mēs esam samērā industrijai draudzīga valsts, salīdzinot ar daudzām citām Eiropā, kas ir pozitīvi.

Nozare Latvijā strauji aug – parādās arvien vairāk uzņēmumu, gan vietējo, gan starptautisko.

Tas nozīmē jaunas darba vietas, lielākus nodokļu ieņēmumus un plašākas iespējas attīstīt augsto tehnoloģiju nozari Latvijā.”

Kādu jūs redzat Web3 un digitālo finanšu attīstību tuvāko piecu gadu laikā?

R. Znotiņš: “Es redzu, ka stabilajām kriptovalūtām būs arvien lielāka loma finanšu sistēmā. Tas attiecas gan uz dolāram piesaistītajām stabilajām kriptovalūtām, gan uz eiro valūtai piesaistītajiem digitālajiem risinājumiem – digitālais eiro.

Šie instrumenti jau tagad būtiski maina starptautiskos maksājumus.

Vienlaikus Latvijā notiek aktīvs darbs pie tokenizācijas regulējuma izstrādes sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju. Ja tas izdosies veiksmīgi, tā būs iespēja Latvijai piesaistīt būtiskas ārzemju investīcijas un kapitālu.”

Kāds ir jūsu ilgtermiņa redzējums par UN:BLOCK Europe?

R. Znotiņš: “UN:BLOCK konference uzliek Latviju uz kartes. Mūsu galvenais mērķis kāpēc veidojām šo konferenci bija, lai starptautiskie uzņēmumi ne tikai dzirdētu par Latviju, bet arī atbrauktu šeit, satiktu vietējos uzņēmējus un redzētu, ka šeit attīstās spēcīga finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Un ja viņi grib uzsākt savu biznesu Eiropā un to attīstīt, tad Latvija ir laba vieta kur to darīt. Un kā tagad to redzam ar šo konferenci, mūsu mērķis ir veiksmīgi relizējies. Ja saglabāsies interese gan no industrijas, gan no valsts puses, esmu pārliecināts, ka konference turpinās augt un paplašināties. Jau šobrīd tā ir kļuvusi par vienu no lielākajām šāda veida konferencēm Ziemeļeiropā – Baltijā, Skandināvijā un Polijā.”