Jaunākais izdevums

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

“Šobrīd viens no katra uzņēmuma prioritārajiem jautājumiem ir energoneatkarības veicināšana. Zivju pārstrādes uzņēmuma “Unda” gadījums ir izcils ar to, ka viņi ir rīkojušies laicīgi un rezultātā jau tagad var baudīt ieguvumus. SIA “Unda” spēs daļu nepieciešamās elektroenerģijas ilgtermiņā nodrošināt par nemainīgu cenu. Priecājamies un jūtamies gandarīti, ka vietējie uzņēmumi turpina ieviest atjaunīgās enerģijas projektus, nodrošinot sev zaļo enerģiju un veicinot energoneatkarību. Esam pārliecināti, ka realizētais projekts sniegs atbalstu uzņēmuma tālākai attīstībai un dos konkurences priekšrocības kā vietējā, tā arī starptautiskajos tirgos,” norāda enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš.

Uzņēmuma investīcijas zaļās enerģijas ražošanā atmaksāsies nepilnu 3 gadu laikā, un SIA “Unda” gada laikā elektroenerģijas izmaksās ietaupīs līdz pat 30 000 EUR. Turklāt parkam nav nepieciešami papildu ieguldījumi, un tā uzturēšanas izmaksu praktiski nav. Uzstādot saules paneļus, SIA “Unda” novērsīs arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 88,82 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgi 4037 iestādītiem kokiem.

Uzņēmums turpina ražošanas procesos ieviest zaļus un mūsdienīgus risinājumus, kas ļauj būtiski palielināt energoefektivitāti, samazināt izdevumus par enerģiju un būtiski uzlabot ietekmi uz vidi. Līdz ar to uzņēmuma investīcija zaļās enerģijas ražošanā ar saules paneļiem ir tikai loģisks nākamais solis.

“Šī saules paneļu parka īstenošana ir piemērs, kā ražošanas uzņēmums aktīvi veic pasākumus savas CO2 pēdas mazināšanai. Zivsaimniecība ir tradīcijām bagāta nozare, un solis ilgtspējas virzienā ir ceļš, kurā esam patiesi gandarīti uzņēmumu atbalstīt,” uzver “Swedbank” Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs.

“Prieks, ka SIA “Unda”, kurš ir izcils Lauku atbalsta dienesta sadarbības partneris, veicis ieguldījumu arī tā dēvētajā zaļajā pieejā, domājot par atjaunojamiem resursiem, – uzstādīta saules paneļu elektrostacija. Tā ir tikai viena no aktivitātēm, kas finansēta ar dienesta atbalstu, jo uzņēmums projekta ietvaros iegādājies arī dažādas zivju konservu ražošanai nepieciešamās iekārtas. Gaidām atkal citus projektu pieteikumus,” atzīst Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.

Projekts tika realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un ‘’Lauku atbalsta dienestu’’. Kopējās investīcijas projektā ir 165 460 eiro.

SIA “Unda” ir zivju pārstrādes uzņēmums Engurē. Strauji augošs eksporta uzņēmums, kas ir dibināts 1992. gadā. Uzņēmums produkciju eksportē uz 18 valstīm, tajā skaitā uz ASV, Vāciju, Poliju, Spāniju, Portugāli, Japānu, Austrāliju, Jaunzēlandi, Ēģipti, Izraēlu, Ukrainu un citām valstīm.

SIA “Unda” ražošanas procesi un kvalitāte atbilst augstākajiem pārtikas standartiem, ko uzņēmums apliecina ikgadējos IFS, BRC un MSC auditos. 2021. gada plānotais apgrozījums ~6,5 miljoni EUR, vidējais apgrozījuma pieaugums pēdējos gados ir 20–30%.

“AJ Power” ir privātā enerģētikas uzņēmumu grupa, kas piedāvā individuālus risinājumus elektroenerģijas un dabasgāzes iegādei, saules paneļu projektiem, dabas resursu nodokļa administrēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Ar šiem enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem “AJ Power” sniedz iespēju uzņēmumiem iesaistīties aprites ekonomikā. Enerģētikas uzņēmumu grupa darbojas kopš 2014. gada, un tās apgrozījums 2020. gadā bija 70 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda’’ sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un Lauku atbalsta dienestu pagājušā gada izskaņā uzsācis apjomīga saules paneļu projekta realizāciju Engurē.

Kopējās investīcijas projektā ir 165 460 eiro.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 630 saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos vismaz 226 300 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās tuvu 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa. Darbs pie saules paneļu projekta realizācijas ir jau uzsākts. Uzņēmums ir apņēmības pilns saules paneļu parku pabeigt jau šā gada pavasarī, aktīvajā saules paneļu ražošanas sākuma posmā, lai jau pilnvērtīgāk savos ražošanas procesos izmantotu zaļo enerģiju.

Zivju konservu ražošana Engurē notiek jau kopš 1907. gada. Pārņemot tradīcijas, 1992. gadā tika nodibināts zivju konservu ražošanas uzņēmums SIA “Unda”. 2020. gadā SIA “Unda” veica pāreju uz sašķidrināto dabasgāzi, kas ļāva būtiski palielināt energoefektivitāti, samazināt izdevumus par enerģiju un būtiski uzlabot ietekmi uz vidi. Pēdējos pāris gadus uzņēmums veicis virkni energoefektivitāti veicinošu uzlabojumu ražošanas cehā. Līdz ar to uzņēmuma investīcija zaļās enerģijas ražošanā ar saules paneļiem ir tikai loģisks nākamais solis, kā arī viens no 2021. gada stratēģiskajiem investīciju projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures ostā uzņēmums SIA “O Yachts” ir uzbūvējis savu ceturto 14m garo “4 Klases” katamarānu “AONYX”, vēsta Tukuma novada pašvaldība.

Ar pārtraukumu uzņēmums SIA “O Yachts” strādā jau 6 gadus, kuru laikā ir uzbūvēti četri “4 Klases” (14m) katamarāni un divi “6 Klases” (līdz 20m), kuri 2021. gadā ir nominēti par labākajiem multi-korpusu klasē līdz 60 pēdām Eiropā un pasaulē.

Jaunais katamarāns veiksmīgi tiek gatavots ceļam uz Karību jūru un uzņēmums gatavojas būvēt nākamo “4 klases” katamarānu.

Kā top? SIA O-yachts katamarāni  

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek...

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis uzskata, ka Engures ostai ir pamats lepoties ar šādu ražotni ostā, kas ir unikāla ne tikai Latvijas bet arī Baltijas mērogā.

Saskaņā ar Latvijas transporta un ostu attīstības vadlīnijām, kā viena no mazo ostu prioritātēm ir definēta ražošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un jūras transports. Šajā segmentā Engures osta izceļ zivju apstrādes uzņēmumu SIA “Unda”, jau minēto SIA “O Yachts”, kā arī ar 2020. gadā dibināto kuģu būves uzņēmumu SIA "Invessel”. SIA “Invessel” šobrīd būvē zvejas kuģi Norvēgijai, kurš tiks nolaists ūdenī šā gada beigās vai nākošā gada sākumā un tieši no Engures ostas varēs doties zvejot Ziemeļu un Norvēģu jūrās.

Šogad Engures ostas pārvalde Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT177” ietvaros plāno uzstādīt degvielas uzpildes staciju jahtām un papildus jahtu piestātņu pontonus. Engures ostas pārvaldei šim projektam pieejamais budžets ir 100 000 eiro, t.sk. ERAF līdzfinansējums 85 000 eiro un Valsts budžeta līdzfinansējums 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru