Jaunākais izdevums

Ungārijā negaidīta nodokļu reforma, kas ietekmēs mazos uzņēmumus un pašnodarbinātos, otrdien izraisījusi protestus galvaspilsētā un citviet valstī.

Ungārijas premjerministra vietnieks Žolts Šemjēns pirmdien iesniedza parlamentā priekšlikumu reformēt KATA - vienkāršoto Ungārijas nodokļu shēmu personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz aptuveni 29 000 eiro. Šī shēma ir ļoti populāra ungāru pašnodarbināto un mazo uzņēmumu īpašnieku vidū.

Vienkāršotā nodokļu shēma ļāva mazo uzņēmumu īpašniekiem mēnesī maksāt tikai 120 vai 60 eiro, kas nosedza visus nodokļus un maksājumus, kā arī nelielu uzņēmējdarbības nodokli, kas pārsvarā bija 120 eiro gadā, un 12,25 eiro lielu ikgadējo iemaksu tirdzniecības kamerā.

Ungārijas Centrālā statistikas biroja dati liecina, ka 2021.gadā šo nodokļu shēmu izvēlējās 450 000 uzņēmēju.

Pēc reformas tie, kas maksā nodokļus, izmantojot jauno KATA sistēmu, varēs saņemt ienākumus tikai no privātpersonām, kas nozīmē, ka mazo uzņēmumu īpašnieki un pašnodarbinātie, kas veic darījumus ar uzņēmumiem, no shēmas vairs negūs labumu.

Nepilnas 24 stundas pēc tam, kad parlaments pirmdien apstiprināja šo reformu, tūkstošiem cilvēku izgāja Budapeštas ielās un uz vairākām stundām okupēja vienu no pilsētas galvenajiem tiltiem, līdz policijas piespieda protestētājus doties prom.

Protesti pret nodokļu reformu notika arī Debrecenā un Segedā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt nodokļu samaksas termiņu

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ungārija izstrādājusi plānu enerģijas krīzes pārvarēšanai

LETA--AFP, 14.07.2022

Ungārijas valdība arī noteiks eksporta aizliegumu tādiem enerģijas avotiem kā malkai un palielinās brūnogļu ieguvi.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija trešdien pasludināja apdraudējuma stāvokli saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi un paziņoja par plānu tās pārvarēšanai.

"Situācija ir ļoti sarežģīta visur Eiropā, ņemot vērā karu un ar to saistītās sankcijas," žurnālistiem norādīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs.

Viņš skaidroja, ka valdības jaunais plāns izstrādāts kā reakcija uz kara izraisīto enerģijas krīzi, un tas spēkā stāsies augustā.

Šis plāns paredz, ka Ungārijā dabasgāzes ieguve tiks palielināta no 1,5 līdz diviem miljardiem kubikmetru gadā, vienlaikus meklējot citus dabasgāzes piegāžu avotus.

Valdība arī noteiks eksporta aizliegumu tādiem enerģijas avotiem kā malkai un palielinās brūnogļu ieguvi.

Tiks arī atjaunota ar brūnoglēm darbināmās spēkstacijas ekspluatācijā Mātrā un pagarināta valsts vienīgās atomelektrostacijas darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai?

Māris Ķirsons, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID fokusā darbaspēka nodokļi un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšana

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos

LETA--REUTERS, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi, paziņojusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, un ES dalībvalstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā norēķināties ar Krieviju, lai nepārkāptu sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Ungārija par Krievijas gāzi maksās rubļos 

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu...

Polija, kas aktīvi atbalsta sankciju piemērošanu Maskavai, uzskata, ka ES būtu pilnībā jāaizliedz Krievijas gāzes imports.

"Šodien tas, kas trūkst, ir pilnas sankcijas gāzei, kas atrisinātu problēmu ar "Gazprom", problēmu ar 100% sankciju ievērošanu," trešdien intervijā raidorganizācijai "Polsat News" paziņoja Moskva, piebilstot, ka pret šādu sankciju ieviešanu iestājušās Austrija, Vācija un Ungārija.

"Mēs paļaujamies, ka šīm valstīm (kas maksās rubļos) būs sekas un rezultātā tās pārtrauks maksāt rubļos," norādīja ministre.

Viņa nepaskaidroja, kādas sekas Polija vēlas redzēt.

Maskavas ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Sankciju eksperti norāda, ka Krievijas maksājumu sistēma ļauj Maskavai piekļūt enerģētikas ieņēmumiem neatkarīgi no Krievijai piemērotajām sankcijām attiecībā uz ārvalstu valūtām.

Vācijas enerģētikas koncerns "Uniper" šodien laikrakstam "Rheinische Post" atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Orbāns: ES jaunās sankcijas nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai

LETA/REUTERS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka topošās Eiropas Sankcijas (ES), tai skaitā aizliegums Krievijas naftai, nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai.

Eiropas Komisija (EK) trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Orbāns vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai pauda viedokli, jau jaunā ES sankciju pakete apdraud ES vienotību un tās apstiprināšana būtu vēsturiska kļūda.

Ungārija, Slovākija un vairākas citas valstis pagaidām iebilst pret šīm sankcijām, vēloties iegūt tiesības neievērot Krievijas naftas embargo.

Ziņu vietne "index.hu" citēja Orbāna vēstulē teikto, ka ierosināto sankciju apstiprināšanai būtu nepieciešami liela mēroga ieguldījumi alternatīvā piegādes infrastruktūrā un pamatīgas reformas Ungārijas naftas pārstrādes nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Solidaritātes nodokļa melnie caurumi

Māris Ķirsons, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nav parūpējusies par melno caurumu «aizvēršanu» solidaritātes nodoklī, jo situācijā, kad uzņēmums ir lūdzis un arī saņēmis nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, fiziskā persona solidaritātes nodokļa maksātājs kļūst par atbildīgo valsts priekšā - jāsamaksā papildus nauda valstij, vai arī tiek atmaksāta mazāka summa nekā pienāktos.

To Dienas Biznesam stāsta finansists Kaspars Kociņš, kurš ar šādu situāciju saskāries personīgi. Pašreizējā solidaritātes nodokļa aprēķināšanas, deklarēšanas un nomaksas kārtība pastāv vairākus gadus, taču, viņaprāt, situācijās, kad uzņēmumiem ir piešķirti nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi, parādās «nezināmā realitātes» problēmas. Tieši tāpēc nepieciešama šīs kārtības reglamentēšana, kurā fiziskā persona netiktu nostādīta vainīgā pozīcijā, kurai prasa samaksāt to nodokļa daļu, kuru uzņēmums nav samaksājis, jo tam piešķirts nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums, kurš var būt pat uz trijiem gadiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi sasnieguši 2,716 miljardus eiro, kas ir par 344,89 milj. eiro jeb 14,5% vairāk nekā paredzēts šā gada ieņēmumu plānā — 2,37 miljardi eiro – atbilstošajam laikam.

Tādu nodokļu ieņēmumu plāna izpildi 2022. gada pirmajam ceturksnim rādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka jau divus gadus dzīve notikusi Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos, bet ieņēmumi nodokļos, it īpaši darbaspēka nodokļos, ir bijuši ļoti labi.

“Šā gada pirmais ceturksnis priecē, jo lielākoties janvāris – februāris nodokļu ieņēmumos nav tie labākie mēneši, bet 2022. gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 135 milj. eiro), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 88,51 milj. eiro) ir pārpildījis ieņēmumu plānu, un es ceru, ka šāda situācija arī saglabāsies turpmāk,” skaidro I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ATR – neizmantotā iespēja

Māris Simanovičs, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Stabilitātes programma kā homeopātiski pilieni nerviem?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam visneapskaužamākajā situācijā šajā laikā ir finanšu ministrs. Cenas ārkārtīgi strauji aug itin visam, sākot jau ar energoresursiem un ražotājiem nepieciešamām izejvielām, beidzot ar pārtiku un sadzīves precēm.

Rindā jau stājas prasītāji pēc papildu naudas vai nodokļu atlaidēm. Līdz ar cenu kāpumu gan ir lielāki arī nodokļu ieņēmumi, taču visiem prasītājiem naudas tāpat nevar pietikt, jo, kamēr izlemj par piešķiršanu, jau vajag vēl vairāk. Tad nu politiķi izvēlas iet drošāko ceļu – nepiekāpties teju vai nevienam, bet atbalstu solīt nabadzīgākajiem. Tomēr jāņem vērā, ka tuvojas vēlēšanas un ir kaut kā jāiemanās izdabāt vismaz skaļākajiem bļāvējiem.

Ja ne ar naudu, tad tēlošanu, ka viss ir kārtībā un ka viss tiek kontrolēts. Kā homeopātijā – svarīgi vispirms likt noticēt, tad varbūt būs arī vēlamais rezultāts. Un galu galā, ja valsts neko īpaši nelīdzēs, bet arī netraucēs, uzņēmēji sapratīs, ka paļauties var tikai uz sevi, un kaut kā izķepurosies arī no šīs krīzes. Valsts pārvalde kaut kā dreifēs pa straumi, kaut kāda virzība uz priekšu pat bez īpašas piepūles būs. Cilvēki vēl vairāk savilks jostas un arī kaut kā iztiks. Bet toties rādītāji, kas raksturo ekonomiku, vismaz dramatiski nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepirkšanās paradumu maiņa: ko izvēlas šodienas pircējs?

Anda Daliņa, NielsenIQ Latvia mazumtirdzniecības pakalpojumu vadītāja; Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi.

Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus.

Latvija – atlaižu kultūras eksperti

Baltijā Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāji šobrīd piedzīvo vēl nebijušu izejvielu cenu pieaugumu, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš uzsvēra, ka graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā, kas atsauksies arī uz produkcijas cenām veikalu plauktos, un diemžēl šobrīd nav signālu, ka situācija varētu mainīties.

"Jau kopš pagājušā gada ražas sākuma, saskaramies ar nemitīgu cenu paaugstinājumu graudiem. Krievijas izraisītais karš Ukrainā tam visam ir pielējis vēl eļļu ugunij. Kopš februāra beigām esam pieredzējuši vēl nebijuši izejvielu cenu pieaugumu. Kviešu cena šobrīd ir divas reizes augstāka nekā gadu atpakaļ, kas ir ļoti liels un nepieredzēts cenu kāpums. Graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā. Diemžēl, mēs šobrīd neredzam signālus, ka situācija varētu mainīties, jo kopumā tirgus ir ļoti jūtīgs. Cenas aug arī energoresursiem, naftai, gāzei un pārējām izejvielām," atzina Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis Latvijas atveseļošanās perspektīvas pēc pandēmijas

LETA, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika ir labi pārcietusi Covid-19 krīzi, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis atveseļošanās perspektīvas, teikts Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā 2022.gada ziņojumā par Latviju.

Kā norāda EK, lai gan Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku bija mērenāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tās atveseļošanos īslaicīgi kavēja zemi vakcinācijas rādītāji un nepieciešamība saglabāt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Tomēr 2022.gada sākumā vakcinācijas rādītāji ievērojami uzlabojās, un tika sagaidīts, ka cerīgākās epidemioloģiskās prognozes 2022.gadam būtiski palielinās mājsaimniecību patēriņu un pakalpojumu eksportu, kas vēl nebija sasniedzis pirms pandēmijas augstāko punktu.

Līdz ar to Latvija 2022.gada sākumā piedzīvoja stabilu izaugsmes tempu, un varēja gaidīt, ka patēriņa, investīciju un eksporta rādītāji būs labi. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošais preču, sevišķi enerģijas, cenu kāpums pasliktināja atveseļošanās perspektīvas pēc pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru