Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, liecina informācija, ko laikraksts Diena ieguvis sadarbībā ar Ungārijas žurnālistu neoficiālajiem avotiem.

M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. AirBaltic padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins tikai noteicis: «Par Malev mums Martins Gauss visu loģiski izstāstīja, un mums ir skaidrs, kas tur notika.» Ar pašu M. Gausu Dienai nav izdevies sazināties.

Laikraksts informē, ka jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien izstājies no sarunām ar Ungāriju, nepiekrītot ļaut Budapeštai piekļūt atlikušajai aizdevuma naudai, ziņo The Wall Street Journal.

Vašingtonā bāzētā SVF, kas saskaņā ar 2008.gada vienošanos nodrošina lielāko daļu no 20 miljardu eiro ārkārtas aizdevuma valstij, Ungārijas misijas vadītājs Kristofs Rozenbergs sacījis, ka «ir vairāki neatrisināti jautājumi». Valdībai ir jāpieņem «grūti lēmumi, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem», lai ievērotu deficīta prasības, norādījusi ES.

Ungārija 2008.gadā saņēma atbalstu 20 miljardu eiro apmērā no SVF, ES un Pasaules Bankas. Tā termiņš beigsies oktobrī.

Bloomberg vēsta, ka kreditoru paziņojumi ir trieciens V. Orbana centieniem atjaunot investoru uzticību, kā arī varētu negatīvi ietekmēt valsts obligāciju un valūtas vērtību.

Ungārijas inflācija šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājusies par 0,6% līdz 5,1%, atsaucoties uz Ungārijas Statistikas biroja datiem, ziņo Bloomberg.

Iepriekš Bloomberg aptaujātie tirgus eksperti prognozēja, ka Ungārijas inflācija maijā būs 5,2%.

Ungārijas Centrālā banka prognozē, ka inflācija līdz nākamā gada pirmajai pusei samazināsies līdz 3% un valsts būs pārvarējusi smagāko recesiju kopš 1991. gada.

«Pārtikas preču cenas, viennozīmīgi, bija tās, kuras nodzina inflāciju zemāk,» uzsvēra viena no Bloomberg aptaujātajām ekspertēm Borbala Minarī (Borbala Minary). Viņa piebilda, sakot, ka pārtikas preces Ungārijā nebija mazinājušās kopš 1999. gada.

Norvik bankas piesaistītais investors apstiprinājis nopietnu interesi par Latvijas biznesa vidi un īpaši banku sektoru – paziņojusi Norvik banka.

Jau rakstīts, ka ārvalstu investors no Ungārijas, kas ieguldījis Norvik bankas pamatkapitālā un palielinājis savu līdzdalību bankā, ir uzņēmums, kas pieder vienam no ietekmīgākajiem Ungārijas uzņēmējiem Šandoram Demjanam (Sandro Demjan). Uzņēmums pašlaik bankas pamatkapitālā iemaksājis piecus miljonus eiro.

Š. Demjans ir attīstītājkompānijas TriGranit Development Corperation priekšsēdētājs un TriGranit Development Limited akcionārs, kā arī Ungārijas bankas Granit Bank īpašnieks.

Bankas apmaksātais pamatkapitāls pirms palielinājuma bija 57 390 281 Ls. Pēc palielinājuma reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā Bankas apmaksātais pamatkapitāls būs 65 568 589 Ls, atgādina Norvik bankas pārstāvji, uzsverot, ka šobrīd banka strādā stabili.

Ungārijai vēl ir vieta samazināt likmes, kas jau šobrīd atrodas rekordzemos līmeņos, jo atveseļošanās no ekonomikas recesijas bremzē, atsaucoties uz Ungārijas centrālās bankas viceprezidenti Jūliju Kirali, raksta Bloomberg.

«Ir vēl iespējas atvieglot monetāro politiku,» sacījusi J.Kirali. «Likmes samazināšana veido daļu no monetārās politikas, kad nepastāv inflācijas spiediens, ražošanas izlaide valstij ir būtiski zema un atveseļošanās ir lēna.»

Pagājušajā mēnesī Ungārijas centrālā banka samazināja likmes jau desmito reizi pēc kārtas, līdz 5,25%. Kopš pagājušā gada jūlija likme samazināta par 4,25 procentpunktiem.

Ungārijas inflācija aprīlī samazinājās līdz 5,7%. Valsts centrālā banka paredz, ka recesija samazinās inflācijas rādītāju līdz 3% gada otrajā pusē.

Notikušas izmaiņas a/s Norvik Banka padomē, to pametot līdzšinējam padomes priekšsēdētājam Islandes pilsonim Hjalti Baldursonam (Hjalti Baldursson) un padomes priekšsēdētāja vietniecei Baibai Stupišai, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Turpmāk padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Andrejs Svirčenkovs, savukārt padomes priekšsēdētaja vietnieces amatā iecelta Nataļja Drozda. Šā gada 9. janvārī notikušās izmaiņas nav skārušas padomes locekli Valentīnu Keišu, kas arī turpmāk pildīs savus amata pienākumus.

A/s Norvik Banka valdē darbojas valdes priekšsēdētāja Laima Saltuma, kā arī valdes locekļi Aleksandrs Fedosejevs, Marija Stepiņa un Jurijs Šapurovs.

Banka reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls ir vairāk nekā 65,5 miljoni latu.

Db.lv jau informēja, ka pērnā gada oktobra beigās Norvik Banka palielinājusi pamatkapitālu par vairāk nekā 11,6 miljoniem eiro. Pamatkapitāls tika palielināts, apmaksājot jaunās akciju emisijas akcijas un piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas, uzņēmumu, kas pieder vienam no ietekmīgākajiem Ungārijas uzņēmējam Šandoram Demjanam (Sándor Demján). Ieguldītie līdzekļi tiks izmantoti, lai stiprinātu bankas kapitālu un pozīcijas gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Četras Centrāleiropas valstis, kas apvienojušās tā sauktajā Višegrādas grupā, pirmdien paziņoja par plānu būvēt ātrvilcienu līniju starp Budapeštu un Varšavu, informēja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.

Plānotā līnija ļaus vilcieniem braukt ar ātrumu 250 kilometri stundā, pieturot tikai Budapeštā, Bratislavā, Čehijas Brno pilsētā un Varšavā, Sijārto pastāstīja Ungārijas valsts medijiem.

Viens no potenciālajiem finansējuma variantiem ir aizdevums, ko piešķirtu Eiropas Investīciju banka (EIB), sacīja Sijārto pēc Višegrādas grupas valstu – Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas – transporta ministru tikšanās Štrbas ezera kūrortā Slovākijā.

Sijārto sacīja, ka tikai apmēram 14% no EIB finansētiem dzelzceļa projektiem atrodas Centrāleiropā.

«Šis būs tipisks Višegrādas projekts, visām četrām valstīm iesaistoties sarunās par finansējumu,» teica Sijārto, neminot projekta izmaksu novērtējumu.

Lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu, Ungārijas jaunā labēji centriskā valdība otrdien paziņoja, ka jau šogad samazinās nodokļus, kā arī bargi apkaros nodokļu nemaksātājus.

«Pienācis laiks, lai radītu jaunas darba vietas un piesaistītu investīcijas, un tas prasa arī nodokļu samazināšanu jau šajā gadā,» Ungārijas sabiedriskajā televīzijā "m1" paziņoja pagājušās nedēļas nogalē vēlēšanās uzvarējušās līdz šim opozīcijā bijušās labēji centriskās partijas Fidesz priekšsēdētāja vietnieks Mihājs Varga, kurš jaunajā valdībā varētu ieņemt vicepremjera amatu.

Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešami nekavējoši pasākumi, lai samazinātu bezdarbu globālās finanšu krīzes smagi skartajā Ungārijā, kas sasniedzis 16 gados augstāko līmeni un pašlaik veido 11,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Vairāki Austrumeiropas centrālo banku pārstāvji, kuri iepriekš minējuši iespēju paaugstināt bāzes likmes, visticamāk, to nedarīs līdz nākamajam gadam, jo palēninās pasaules ekonomikas atveseļošanās un dienaskārtībā saglabājas inflācijas jautājums, raksta Bloomberg.

Polijas centrālās bankas pārstāvji, kuri satiekas šonedēļ, nepaaugstinās likmes pirms 2011. gada, paredz seši no deviņiem Bloomberg aptaujātajiem ekonomistiem. Astoņi paredzēja, ka Ungārijas amatpersonas, kas tiekas pirmdien, arī šogad nepieņems lēmumu paaugstināt likmi, kā arī visi prognozē, ka Čehijas centrālā banka neveiks nekādas izmaiņas likmēs šajā gadā.

Čehijas centrālā banka savā 23. septembra sanāksmē nobalsoja par likmes atstāšanu 0,75% līmenī. Tomēr eksperti paredz, ka līdz 2011. gada beigām likme tiks dubultota līdz 1,5%. Ungārijas Banka pirmdien visdrīzāk likmi atstās 5,25% līmenī, bet līdz 2011. gada beigām tā tiks pacelta līdz 5,75%.

Pirmdien veiksmīgi noslēgusies AS Norvik bankas atvērtā akciju emisija, kuras rezultātā banka ir palielinājusi savu pamatkapitālu par vairāk nekā 11,6 miljoniem eiro, informēja bankas pārstāvji.

Izmaiņas pamatkapitālā tiks reģistrētas Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktajā termiņā.

Pamatkapitāls palielināts, apmaksājot jaunās akciju emisijas akcijas un piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas, uzņēmumu, kas pieder vienam no ietekmīgākajiem Ungārijas uzņēmējam Šandoram Demjanam (Sándor Demján).

Pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi tiks izmantoti, lai stiprinātu bankas kapitālu un pozīcijas gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Norvik bankai ir vairāk nekā 80 klientu apkalpošanas centri 17 Latvijas pilsētās. Šā gada deviņos mēnešos bankas operatīvie ienākumi bijuši vairāk nekā 19 miljoni latu, savukārt operatīvā peļņa pirms uzkrājumu izveidošanas un nodokļu nomaksas bija vairāk nekā astoņi miljoni latu.

Reaģējot uz izskanējušām ziņām par astotās lielākās bankas – AS Norvik banka - kapitāla nepietiekamību un faktisku maksātnespēju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noraida šādas spekulācijas. Banka ir maksātspējīga, nodrošina nepārtrauktu darbību un saistības pret klientiem izpilda pilnā apmērā, sociālajā tīklā Twitter paziņojusi komisija.

Šādi FKTK reaģē uz pietiek.com publikāciju, ka bankai mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, pretējā gadījumā var nākties lemt par tās darbības apturēšanu. Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu.

Paziņojumā medijiem FKTK arī apstiprina, ka kopā ar banku jau vairākus mēnešus tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts uz bankas kapitāla stiprināšanu, lai nodrošinātu bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Ir piesaistīts labi pazīstams Ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu) un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu un gāzi, apstiprinājis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Aizstāvot Ungārijas valdības lēmumu, ministrs intervijā CNN sacīja: "85% mūsu gāzes piegādes nāk no Krievijas, un 65% mūsu naftas piegādes nāk no Krievijas. Kāpēc? Jo to nosaka infrastruktūra. Tas nav prieka pēc, mēs neesam izvēlējušies šo situāciju."

Sījārto norādīja, ka nav alternatīvu avotu vai maršrutu, kas ļautu Ungārijai apturēt Krievijas energoresursu importu nākamajos pāris gados.

Maskavas ieviestā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Nozarē bieži uzskata, ka jādara tā, kā ir citur Eiropā. Bet, ja redzam, ka Latvijas IKP uz personu ir otrajā vai trešajā vietā no apakšas pēc Rumānijas un Ungārijas, ja mēs redzam, ka ekonomikas bāze ir ļoti zema – mums vēl nav trešās vai ceturtās kapitāla uzkrāšanas paaudzes –, ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Fragments no intervijas

Jūs pārstāvat banku, kuras klienti pārsvarā ir turīgi cilvēki. Kā šī krīze ietekmē jūsu banku un tās klientus?

Krīze, protams, ietekmē visu ekonomiku. Esam tādā krīzē, kas skārusi jau visu pasauli. Ja atskatāmies pagātnē, tad 1998. gada krīze vai it īpaši 2008., 2009. gada krīze, ko mēdz saukt par pasaules finanšu krīzi, skāra daudzas valstis, bet ne visas, savukārt šī pandēmija skārusi visu planētu. Tas mūsu laikmetā ir kaut kas nepiedzīvots. Mūsu bankas pamats ir private banking un, kā jūs teicāt, turīgu klientu apkalpošana. Sākot no 2017. gada, līdz ar jaunas vadības komandas darba sākumu un jaunas stratēģijas apstiprināšanu, mūsu banka orientēta uz to, kā to un tās infrastruktūru padarīt pieejamāku, pieprasītāku vietējiem uzņēmējiem. Mūsu klienti ir tie, kas vēlas saņemt mazliet citādu – personiskāk orientētu – servisu ar individuālu apkal pošanu. Un būtiski, ka šādu apkalpošanu šodien var saņemt arī cilvēki, kas klasiskā, vecās skolas izpratnē pat neskaitās ļoti turīgi. Es teiktu, ka šī ir banka uzņēmējiem. Bet skatāmies uz to arī plašāk. Uzņēmējs, protams, ir uzņēmuma īpašnieks, vadītājs, viņa ģimenes locekļi, bet arī dažāda līmeņa vadītāji, kuri tāpat varētu vēlēties personiskākus bankas pakalpojumus.

Pirmdien Ungārijas centrālā banka palielināja bāzes likmes jau trešo mēnesi pēc kārtas, lai ierobežotu inflāciju, kas aizvien pieņemas spēkā, raksta Bloomberg.

Divu nedēļu depozītu likme paaugstināta no 5,75% līdz 6%, kā prognozēja tirgus dalībnieki.

Inflācija Ungārijā decembrī sasniedza 4,7%, kas ir straujākais temps 11 mēnešu laikā, un jau 21. mēnesi pēc kārtas pārsniedz politikas veidotāju noteiktu 3% mērķi.

Stingrāka monetārā politika ir Austrumeiropas valstu dienaskārtībā, jo pieaugošās pārtikas un enerģētikas izmaksas veicina patēriņa cenu kāpumu. Pagājušajā nedēļā Polijas centrālā banka paaugstināja likmi pirmo reizi kopš 2008. gada jūnija un Čehijas centrālā banka ir devusi mājienus, ka varētu paaugstināt bāzes likmi no rekordzemās 0,75% atzīmes gada otrajā pusē.

Saeimas lēmumu neapstiprināt viņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā Edvards Kušners saista ar vēlmi ietekmēt Latvijas Bankas neatkarību.

«[Lēmuma] patiesie iemesli ir tomēr saistīti ar nacionālās bankas neatkarību, politisko neatkarību, neitralitāti,» pauda Kušners. Viņš norādīja, ka, iespējams, mērķis ir «ātri pārņemt ietekmi Latvijas bankā».

Kušners akcentēja, ka deputāti pašlaik īsteno «bīstamu spēli ar uguni», jo ikviena Latvijas Bankas padomes locekļa prombūtne pašlaik būtiski apdraud centrālās bankas lemtspēju. Latvijas Bankas padomei ir nepieciešams saglabāt lemtspēju, bet pašlaik tā strādā ar minimālo kvorumu, skaidroja Kušners.

Vaicāts, ar kādu mērķi tiekot plānots pārņemt kontroli pār Latvijas Banku, Kušners aicināja izpētīt situāciju Ungārijā, kur pēc centrālās bankas prezidenta nomaiņas parādījās skandāls, ka miljards no bankas rīcībā esošajām rezervēm ieguldīts fondos, kas esot saistīti ar Ungārijas prezidenta radiniekiem.

Ungārijas centrālā banka Magyar Nemzeti Bank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi par 0,15 procentpunktiem - līdz 2,85%.

Tādējādi bāzes procentu likme valstī sasniegusi jaunu rekordzemu līmeni.

Bāzes procentu likmi Ungārija samazina jau 18.mēnesi pēc kārtas.

Analītiķi iepriekš prognozēja, ka procentu likme valstī varētu tikt samazināta par 0,1 līdz 0,2 procentpunktiem.

Pagājušā gada decembrī, novembrī, oktobrī, septembrī un augustā Magyar Nemzeti Bank procentu likmi samazināja par 0,2 procentpunktiem, savukārt iepriekšējos divpadsmit mēnešos tika īstenots likmes samazinājums 0,25 procentpunktu apmērā.

Banka iepriekšējos mēnešos norādīja, ka zemais inflācijas līmenis un gausā izaugsme, kā arī labvēlīgs globālo tirgu noskaņojums atbalsta turpmāku monetārās politikas atvieglošanu.

Vairāki lieli Eiropas uzņēmumi pirmo ceturksni aizvadījuši ar sliktākiem rezultātiem nekā gaidīts, ko veicināja Krievijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un konflikts Ukrainā, raksta The Wall Street Journal.

Francijas banka Societe Generale trešdien paziņojusi, ka pirmajā ceturksnī nācies norakstīt 525 miljonus eiro Krievijā, tādējādi šā perioda peļņa sarukusi par 13%. Bankas peļņa gada laikā sarukusi no 364 miljoniem eiro līdz 315 miljoniem eiro. Kā krituma iemeslus banka minējusi augošo politisko neskaidrību, ekonomikas bremzēšanos Krievijā un rubļa vājumu.

Rezultātā Societe Generale operatīvie ieņēmumi Krievijā saruka no 61 miljona eiro pirms gada līdz 7 miljoniem eiro šogad.

Arī alus ražotājs Carlsberg un tabakas izstrādājumu ražotājs Imperial Tobacco Group ziņo, ka krītošie pārdošanas apjomi Krievijā un vājais rublis ir mazinājuši peļņu, kā arī var atspoguļoties ieņēmumu kritumā visa gada garumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kritizējusi Ungārijas valdības plānu samazināt valsts centrālās bankas Magyar Nemzeti Bank prezidenta Andras Simora un citu vadošu darbinieku algas, norādot, ka šis solis varētu ierobežot viņu neatkarību, vēsta Bloomberg.

ECB norādījusi, ka šādiem soļiem nevajadzētu ietekmēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem šie cilvēki ir iecelti amatos. Likumprojektā esot jāparedz, ka šādi grozījumi var tikt piemēroti, tikai pieņemot darbā jaunus darbiniekus.

ECB arī aicinājusi premjerministra Viktora Orbana valdību ļaut konsultācijas pirms šādu izmaiņu virzīšanas.

SIA T&T Group šogad pārņēma biezpiena deserta Crispy&Milky ražošanu Lietuvā, izveidojot jaunu ražotni Rīgā, kur nodrošina produkciju Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ungārijas tirgiem. Ja vēl pirms pāris mēnešiem ražošanas sākumam SIA T&T Group noderējusi bankā Citadele atvērtā kredītlīnija, tad tagad uzņēmums saista jaunus plānus ar savas rūpnīcas būvniecību galvaspilsētas tuvumā, informēja kredītiestādes pārstāve Baiba Ābelniece.

Uzņēmuma valdes loceklis Igors Aleksejevs ir apņēmības pilns palielināt biezpiena deserta Crispy&Milky ražošanas apjomus: «Vēl pirms gada, tiekoties ar uzņēmējiem un redzot viņu apņēmību, izlēmu, ka man pašam ir būtiski sākt savu biznesu. Veiksmīgi atrodot piena pārstrādes jomā pieredzes bagātu biznesa partneri, aktīvi strādāju, lai Crispy&Milky būtu mūsu jaunā biznesa stūrakmens, un arī nākotnē saredzu plašas iespējas tieši biezpiena desertu ražošanā un eksportā.»

I. Aleksejeva skatījumā būtiski, ka izvēlētā produkta ražošana ir viegli pārredzama, katru dienu viņš pats pārlūko ražošanas un loģistikas procesu, kas nebūtu iespējams, ražotnei esot citā valstī. Lai arī Crispy&Milky potenciālais izaugsmes tirgus ir Polijā, Čehijā, Ungārijā, un, pēc Igora Aleksejeva aprēķiniem, ražotnei ekonomiski izdevīgākais izvietojums varētu būt tieši Čehijā, tomēr uzņēmuma vadība vienojās, ka veltīs visus spēkus, lai Crispy&Milky ražotu tepat Latvijā. Tādējādi jau tagad tas nozīmē darbu 12 cilvēkiem uzņēmuma ražotnē un birojā. Visu ražošanai paredzēto biezpienu piegādā SIA Mālpils piensaimnieks, tāpat citas izejvielas, iepakojumu, kastes T&T Group iepērk tikai Latvijā.

Mazumtirdzniecības nodokli Latvijā ieviest neizdosies, jo Eiropas Komisija šāda nodokļa pionierei Ungārijai to ir likusi atcelt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts makā 2020. gadā papildus grib iekasēt 1,5 miljardus eiro, un, kā DB rakstīja jau 31.03.2016., tos meklēs, apkarojot ēnu ekonomiku, tādējādi kompensējot iespējamo ES struktūrfondu iztrūkumu pēc 2020. gada. Līdzšinējā pieredze gan uzņēmējiem radot bažas, ka valdība (šī vai cita) varētu pakļauties vilinājumam un iet vieglāko ceļu, vienkārši paaugstinot nodokļu likmes vai pat ieviešot jaunus. Proti, pērn, veidojot šī gada budžetu, naudas iztrūkumu valsts makā nosedza ar Latvijā vēl nebijušu – solidaritātes nodokli. Minēto iemeslu dēļ tika pieļauts, ka Latvija varētu pat ieviest tādus pretrunīgi vērtētus nodokļus, kādi ir, piemēram, Ungārijā – transakciju nodoklis (maksā katrs par jebkuru pārskaitījumu bankā, naudas iemaksu vai izmaksu no bankas konta) – vai Polijā – lielveikalu nodoklis. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola solīja, ka nebūs nekādu «pēdējās budžeta nakts pārsteigumu».

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) plāno ieviest ierobežojumus Austrumeiropas banku izsniegtajiem kredītiem ārvalstu valūtās, ziņo Business Week.

Lēmuma mērķis ir ierobežot ārvalstu valūtas lielo īpatsvaru finanšu darījumos un mudināt bankas izsniegt kredītus vietējā valūtā, tādējādi mazinot finanšu riskus valstī.

Sākoties krīzei, Austrumeiropas bankām un to mātes kompānijām Austrijā, Itālijā, Vācijā un Zviedrijā radās grūtības refinansēt ārvalstu valūtās iesniegtos kredītus, norāda ERAB ekonomisti.

«Aizdevumi ārvalstu valūtās ir krīzes simptomi šajās valstīs. Tie arī rada kredītu riskus bankām. Tā nav problēma, ko var atrisināt vienā dienā, tāpēc ERAB iniciatīva ir apsveicama,» norādīja Ungārijas Centrālās bankas viceprezidente Jūlija Kirali (Julia Kiraly).