Jaunākais izdevums

Vasaras saulgriežus sagaidot, Latvijas balzams (LB) uzsāk ražot Rīgas Melnā Balzama Upeņu īpašo vasaras sēriju. Šī ir limitētā dzēriena partija, kas veidota ar Līgo svētku noskaņās ieturētu tematisku etiķeti ar ugunskuru, papardēm un ozolu zariem, informē AS Latvijas balzams un Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Zīmola vadītājs Latvijā Ģirts Liniņš stāsta, ka limitētas sērijas dzērieni var atšķirties gan ar etiķeti, kas tiek veltīta kādam īpašam notikumam, gan ar garšas niansēm, un tas ir viens no veidiem, kā «atsvaidzinās» un uzrunā patērētājus.

Upeņu balzama vasaras sērija 0.7l tilpumā būs pieejama visos tirdzniecības tīklos Latvijā jau šonedēļ par tādu pašu cenu kā oriģinālās dzēriena pudeles.

Rīgas Melno Balzamu Upeņu LB uzsāka ražot 2009. gadā, un nav noslēpums, ka tieši «upenīte» savas izteiktās svaigo ogu garšas dēļ ir populārākais dzēriens Balzamu sērijā kā vietējā, tā arī eksporta tirgos. Vairāk nekā 75% no saražotā dzēriena apjoma tiek realizēti Latvijā.

Kā liecina dati, Rīgas Melnais Balzams ir pirktākais stiprā alkohola zīmols Latvijā - dzēriena pārdošanas apjomi pašmāju tirgū 2016. gadā auga par 6%, un arī šī gada 1.ceturksnis uzrādīja 7% pieaugumu pret attiecīgo pagājušā gada periodu. Arī Balzama pārdošanas apjomi pasaulē pērn uzrādīja 20% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksportspēja: Bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus

Kristīne Stepiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Krogzeme ne tikai audzē un izplata upeņu stādus, bet arī veido upeņu audzēšanas kultūru Latvijā

Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembris bijis nozīmīgs mēnesis zīmolam «Rīgas Melnais Balzams», uzsākot aktīvu ASV tirgus iekarošanu. Līdz ar oficiālu zīmola prezentācijas pasākumu pasaules bārmeņu mekā Ņujorkā «Amber Beverage Group» atklāja balzama ceļu pie ASV patērētājiem, informē zīmola «Rīgas Melnais Balzams» globālais vadītājs Māris Kalniņš.

Tirgus apgūšana sākta Ņujorkas štatā, kam sekos aktīva iepazīstināšana ar «Rīgas Melno Balzamu» Teksasā, Floridā, San Francisko un Ilinoisā 2018. gadā. «Tuvākās piecgades laikā esam gatavi kļūt par TOP5 premium zīmolu pārstāvētajā kategorijā – zālīšu uzlējumi un liķieri. Lai to sasniegtu, līdzīgi kā citās valstīs, primāro fokusu liksim uz bārmeņu kopienu, miksoloģijas trendu jeb daudzveidīgajām balzama izmantošanas iespējām kokteiļos, kā arī HoReCa segmentu kopumā,» informē zīmola direktors.

«Ņujorkā visi zina, ka Kristaps Porziņģis nāk no Latvijas. Mēs gribam un esam apņēmības pilni panākt, ka numur divi atpazīstamības ziņā ir »Rīgas Melnais Balzams«,» stāsta «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams gatavs paaudžu maiņai

Anita Kantāne, 30.09.2019

Pārtikas tehnologam Latvijā ir jāatbilst pasaules līmenim, jo vietējais tirgus ir mazs, akcentē ilggadējā AS Latvijas balzams galvenā tehnoloģe Aija Zablocka un amata pēctece Dina Aļeņina.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenā tehnologa nomaiņai AS Latvijas balzams gatavojas mērķtiecīgi.

Tradicionālo Latvijas balzama alkoholisko dzērienu ražošanā nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tas bija viens no iemesliem, lai ilggadējā galvenā tehnoloģe Aija Zablocka pirms došanās pensijā ikdienā kopīgi pildītu amata pienākumus ar savu pēcteci Dinu Aļeņinu. A. Zablocka par ražošanas procesu un tehnologa pienākumiem saka: «Ja Latvijas balzamu salīdzina ar cilvēka organismu, tad ražošanas procesu var pielīdzināt sirdij, laboratorija ir kā acis, kas tehnologam parāda, kurā virzienā jāskatās, bet tehnologs ir kā kakls, kurš groza galvu vajadzīgajā virzienā.»Tehnologa darbam ir trīs galvenās pienākumu sadaļas – tehnoloģiskās dokumentācijas uzturēšana, jaunu dzērienu izstrāde un operatīvās ikdienas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2018. gada 14. augusta sēdē apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

28. oktobrī pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ

Lelde Petrāne, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upeņu raža šogad nav tik laba kā citos gados. Arī pārdot vērtīgās upeņu ogas audzētājiem ir problemātiski, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stāmerenietis Gatis Cimdiņš upenes audzē nepilnu septiņu hektāru platībā un stāsta, ka raža šogad ir vidēja.

Viņš ir pārliecinājies, ka liela jēga šīs ogas audzēt nav, jo nav, kur tās likt. «Nevienam tās nevajag. Agrāk tās nodevām Pūrē, bet tagad jau četrus gadus neiepērk. Lai arī ogas ir vērtīgas, pieprasījuma tām Latvijā nav. Vienu gadu vedām tās nodot uz Igauniju. Aizsūtījām šogad piedāvājumu igauņiem, bet mums pat neatbildēja. Šogad pircējiem piedāvājām arī upeņu sulu, bet atsaucības nebija,» saka G.Cimdiņš un piebilst, ja būtu noiets, tad varētu audzēt, bet tādā gadījuma vajadzētu iegādāties citas šķirnes. «Mēs upenes audzējam 15 gadus. Hektārā ir vairāk nekā 2000 stādu. Mums pārsvarā ir viena šķirne - veca šķirne. Ogas ir vidēja lieluma. Tagad jau jaunās šķirnes ir ar tik lielām ogām kā ķirši,» zina teikt G.Cimdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jau šonedēļ atkal jāpagriež pulksteņa rādītāji

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 27. oktobrī pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā.

Šobrīd pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Viedoklis: Nav absolūti labāko vasaras riepu

Oskars Krampāns, SIA Autoriepu nams direktors, 29.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, nav nozares, kuru tiešā vai netiešā veidā nav skāris COVID-19 – vīruss, par kuru nu jau vairāk nekā mēnesi katru dienu iespējams dzirdēt, redzēt un lasīt ziņu portālos, radio, televīzijā un visur citur. Kā šis vīruss ir ietekmējis auto nozari, un kādi ir iespējamie scenāriji nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas šī raksta turpinājumā!

Auto nozari COVID-19 ietekmē īpaši spēcīgi

To, cik lielu triecienu šajā krīzes laikā saņēmusi transporta nozare, marta beigās intervijā aģentūrai LETA minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaitis – tik lielu krīzi attiecīgā nozare neesot piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara. Savukārt, prognozējot scenārijus tuvākai un tālākai nākotnei, pastāv daudz nezināmie – kā no krīzes atkopsies gan uzņēmumi, gan pasažieri un pakalpojumu izmantotāji, kad un kādā apjomā ierobežojumi un ārkārtas stāvoklis beigsies, utt.

Lai labāk izprastu, kā COVID-19 ietekmē šo nozari, uz nelielu interviju (attālināti, protams), aicinājām Alvi Pētersonu, Riepas1 mazumtirdzniecības tīkla vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 29. oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29. oktobrī, plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018. gada 25. martā.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – par vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 29. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 25. oktobrī.

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šajā pride sezonā H&M pievienojas ballītei ar savu jauno kolekciju Love For All. Tajā pieejamas perfektas lietas ikvienam, lai piebiedrotos un svinētu mīlestības, vienlīdzības un pašizpausmes ideju,» ar šādu vēsti nācis klajā populārais apģērbu mazumtirgotājs.

10% procenti no pārdotās preces cenas tikšot ziedoti Apvienoto Nāciju Organizācijas Free & Equal iniciatīvai, kuras mērķis ir «veidot pasauli, kur nevienam nebūtu jābaidās savas seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ», informē H&M.

«H&M tic katra tiesībām mīlēt to, ko vēlas,» paziņojis Andreas Lēvenstams, H&M vīriešu nodaļas dizaina vadītājs. «Mēs ticam, ka cilvēki var izmantot H&M Love For All kolekciju, lai svinētu pride un viņu ticību vienlīdzīgai mīlestībai.»

Atbalsts no H&M tiks novirzīts «Apvienoto Nāciju Organizācijas Free & Equal kampaņas darbam kopā ar aktīvistiem un vienlīdzības aizstāvjiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni un mobilizētu pozitīvām pārmaiņām likumos un cilvēku uzskatos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

adidas tomēr nav pilnībā no piedāvājuma izņēmuši kreklus ar Padomju Savienības simboliku

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs «adidas» tomēr nav pilnībā no piedāvājuma izņēmis kreklu ar Padomju Savienības simboliku, pārliecinājās aģentūra LETA.

Kā ziņots, «adidas» pirms vasarā Krievijā gaidāmās Pasaules kausa izcīņas futbolā ir izlaiduši dažādus retro stila sieviešu un vīriešu kreklus, starp kuriem ir arī replikas, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

Par to lielu neizpratni pauda ne tikai Lietuvas diplomāti, bet citu valstu pārstāvji, nosodot «adidas» rīcību.

Lai arī šonedēļ daudzviet šie «USSR» krekli vairs nebija atrodami piedāvājumā, aģentūra LETA pārliecinājās, ka tos vēl joprojām iespējams iegādāties «adidas» interneta vietnē Lielbritānijā «adidas.co.uk».

Kompānijas pārstāvji ir pauduši vilšanos par sabiedrības reakciju pēc šādu kreklu laišanas klajā, taču solīja, ka tuvākajā laikā tie vairs nebūšot pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vasara nedrīkst vairot nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls The Economist vienā no saviem pēdējiem numuriem publicējis rakstu, kurā eksperti pārliecinoši argumentē, ka garie vasaras brīvlaiki palielina nevienlīdzību un īpaši slikti ietekmē bērnus no nabadzīgām ģimenēm. Jāteic, ka šādi raksti ar apskaužamu regularitāti parādās dažādos ārvalstos medijos, par to ir veikti arī pētījumi. Latvijā ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem – pilni trīs mēneši. Mazāku bērnu gadījumā tās noteikti ir galvassāpes vecākiem, jo ne visi var dabūt atvaļinājumu vasarā, turklāt uz pilnu mēnesi. Taču arī lielāku bērnu un pusaudžu jēgpilna nodarbināšana trīs mēnešu garumā daudzām ģimenēm ir izaicinājums.

Un lielākie cietēji ir bērni no mazturīgām ģimenēm, kuras nevar atļauties nedz visas kopā ceļot, nedz palaist bērnus uz vasaras nometnēm. Līdz ar to rodas situācija, ka labāk situēto vecāku bērni vasaras brīvlaiku izmanto ne tikai atpūtai, bet arī intelektuālai attīstībai, piemēram, dodoties ceļojumos, valodas apguves vai citās nometnēs. Savukārt pārējie bērni trīs mēnešus pavada savā vaļā, «strīķējot» ielas, ja dzīvo pilsētās, vai blandoties pa āru laukos.

Domāju, par to noteikti būtu vajadzīga diskusija sabiedrībā, uzklausot arī tos vecākus, kuriem nav lauku māju, kur aizvest bērnu, un simts eiro nometnei ir neaizsniedzams sapnis.

Skolas vecums ir laiks, kad bērni un jaunieši visaktīvāk uzsūc visu jauno un aktīvi apgūst zināšanas. Tas rada jautājumu, cik mērķtiecīgi ir trīs mēnešus šos jaunos, aktīvos «sūklīšus» atstāt savā vaļā bez mērķtiecīgām intelektuālām nodarbēm? Lai skraidītu pa lauku, peldētu, dauzītos un darītu citas tikpat jaukas aktivitātes, bez kurām nav iedomājami skolas gadi, noteikti nav nepieciešami trīs mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa griešanas, paliekot vasaras laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Ekonomikas ministrija informē, ka līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā.

Bet kā zināms, pagājušā gada laikā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā Eiropas Savienībā no 2019. gada. Diskusijas par priekšlikumu Eiropas Savienībā turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts un šobrīd nav indikāciju par iespējamo apstiprināšanas laiku. Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka priekšlikumā noteiktais 2019. gads sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš nav īstenojams un piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021.gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezona ir laiks, kad privātmājas pagalmam var rast vislielāko pielietojumu. Tajā var sauļoties, iekopt dārzu, peldēties baseinā vai dīķī. Tāpat arī neizpaliek zāles pļaušana un vakari ar draugiem pie grila, cepot gaļu neviena netraucētiem. Tieši vasarā mēs vislabāk pamanām iespējas, ko sniedz dzīve privātmājā. Vai tas nozīmē, ka tieši vasarā ir vislielākais darījumu skaits šādiem īpašumiem?

Vai sezonalitāte izteikti ietekmē pieprasījumu pēc atbilstošās kategorijas īpašumiem, interesentu aktivitāti un to cenu? Atbildes uz šiem jautājumiem var rast, uzklausot profesionāļu pieredzi un pētot datus.

Kivi Real Estate pārdošanas un īres nodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis, balstoties uz daudzu gadu pieredzi, norāda - «skaitliski vairāk potenciālo pircēju mājokļus apskata tieši vasarā un tas ir saistīts ar daudziem faktoriem (ģimenēm ir vairāk brīvā laika gaišajos vasaras vakaros, daudziem ir atvaļinājumu laiks, nav tiks saspringts ikdienas biznesa grafiks uzņēmējiem utt.).» K. Jankovskis arī piebilst, ka pārdevēji saprot šo vasaras specifiku ar paaugstināto interesentu aktivitāti. Tāpēc tieši pavasarī un vasaras sākumā īpašnieki mājokļus vēlas tirgū pozicionēt par maksimālo cenu, kas bieži vien izteikti pārsniedz tirgus vērtību. Tādā veidā sezonas sniegtās priekšrocības var viegli pazaudēt. Strādājot ar nedabīgi augstu cenu, īpašniekiem nākas vilties sezonas beigās. Lai gan sezonalitātei ir spēcīga ietekme aktivitātes ziņā, īpašums, par ko tiek prasīts krietni vairāk par tā reālo vērtību, nebūs interesants iegādei pat viskarstākajā vasaras mēnesī. Šajā kontekstā tiek izcelts Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus, kur pārdevēji dažkārt joprojām cer uz brīnumainu darījumu, kad īpašumu par krietni paaugstinātu cenu iegādāsies kāds interesents no austrumiem, ignorējot reālās īpašumu tirgus vērtības. Tomēr, mācoties no citu kļūdām un ar racionālu un adekvātu pieeju cenas izvēlei, vasaras sezonas paaugstināto aktivitāti var izmantot pat ļoti efektīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro

LETA, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro, intervijā sacīja Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

«Katru gadu veicam ievērojamas investīcijas jaunu produktu attīstībā, izpētes un attīstības jomā, tehnoloģijās. Arī šogad tas tiks darīts, ieguldīsim gan jaunu produktu, iespējams, pat produktu līniju uzstādīšanā, turpināsies investīcijas kvalitātes uzlabošanā un tamlīdzīgi. Tie kopumā varētu būt vismaz divi miljoni eiro,» sacīja Staņēvičs.

Viņš pastāstīja, uz uzņēmums šogad papildinājis produktu klāstu ar jaunumiem saldējuma segmentā - Kāruma biezpiena saldējumiem, kā arī jauniem Ekselence saldējumiem uz kociņa un Ekselence saldējumu ar upeņu balzamu konusā. Tāpat produktu portfeli papildinājis jaunums Pola līnijā - šokolādes saldējums cukura vafelītē, savukārt zīmola Klasika saldējumu klāstu papildinājis jauns karameļu saldējums ar karameļu mērci un glazūru vafeļu konusā. Plānoti arī jauni produkti Rasēna līnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union aizvadītajā gadā saglabājis kopējo apgrozījumu 2016.gada līmenī, tam sasniedzot gandrīz 116 miljonus eiro, informē uzņēmums.

«Food Union» uzņēmumu grupā ietilpstošās AS «Rīgas piena kombināts» un tās meitas uzņēmuma AS «Valmieras piens» kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedza 82,4 miljonus eiro, bet SIA «Rīgas piensaimnieks» apgrozījums bija 33,5 miljoni eiro.

Pērn «Food Union» izdevies būtiski palielināt eksporta ieņēmumus, kas sasniedza 11,9 miljonus eiro, kas ir teju par 18% vairāk nekā 2016. gadā. Galvenie eksporta tirgi 2017. gadā bija Azerbaidžāna, Lietuva, Krievija un Igaunija, vienlaikus ievērojami palielināti arī «Food Union» produkcijas eksporta apjomi uz Igauniju un Dāniju.

«Atbilstoši uzņēmuma mērķiem, 2017.gadā «Food Union» turpināja fokusēties uz tādu stratēģiski nozīmīgu jomu attīstīšanu kā veselīgu un augstvērtīgu piena produktu un unikālu saldējuma ražošanu plašam patēriņam. Kopumā pērn radīti vairāk nekā 25 jauni produkti, starp kuriem īpaši veiksmīgi bija tādi saldējumi kā šokolādes plombīrs «Pols»vafeļu glāzītē un upeņu «Ekselence» ar Rīgas Melno balzāmu, kā arī «Kārums» siera kūkas, ar kuru palīdzību nostiprinājām savas pozīcijas desertu kategorijā», stāsta Normunds Staņēvičs, «Food Union» grupas finanšu direktors Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota pirmā dzīvojamā ēka projektā «Green City», kas atrodas Rīgā, Purvciemā, Upeņu ielā 19 (iepriekš Stirnu ielā 38B), informē YIT LATVIJA.

Jaunajā namā ir simts 1-4 istabu dzīvokļi, un patlaban iespējams iegādāties 30 dzīvokļus. Jaunie mājokļu īpašnieki uz savām jaunajām mājām varēs pārcelties jau nākamā gada sākumā.

Dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, un pārdošanu un garantijas saistības veiks «YIT LATVIJA». Jauno «Green City» iedzīvotāju automašīnām ir ierīkotas stāvvietas ēkas puspagraba stāvā un iekšpagalmā, kuras var iegādāties papildus pērkot dzīvokli. Ēkai ir labiekārtota apkārtējā vide, iekšpagalmā ir ierīkots bērnu rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām un sporta laukums ar basketbola grozu. «Green City» projekta autors ir «Jākobsonu mākslas darbnīca».

Projekta attīstīšanu veic «YIT» grupas uzņēmumi - nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «YIT LV Housing I» un būvnieks SIA «YIT LATVIJA».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tirgus tendencēm, alkoholisko dzērienu ražotājs «Latvijas balzams» sācis ražot premium džinu rozā krāsā – «Cross Keys Gin® Upeņu».

To nogaršot pirmie varēs Baltijas iedzīvotāji un džina cienītāji Lielbritānijā, savukārt jau šā gada izskaņā vairāki konteineri ar šo dzērienu dosies arī uz Austrāliju un Itāliju.

«Jā, pasaulē jau pastāv simtiem rozā džinu, taču mūsu «Cross Keys» džinam ir ievērojami izsmalcinātāka nokrāsa, ko veido upenes,» stāsta globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Šis džins ir piesātināts ar upeņu, kumelīšu un liepziedu aromātiem, noslēdzot to ar džinam raksturīgajām kadiķogu notīm. «Cross Keys Gin» ir pirmais premium džins, kas darināts Latvijā, un kopš 2018. gada tas atrodams «Latvijas balzams» pamata zīmolu portfelī. Tā nosaukums un vizuālais risinājums ir viens no izseniem Rīgas viesmīlības simboliem, kas atrodams arī Rīgas ģerbonī – sakrustotas atslēgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru