Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju pērn palielinājusies 2 reizes, uz Krieviju - 1,3 reizes, uz Vāciju - 1,2 reizes, emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizi.
Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2009.gadā. Pērn Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4700 cilvēkiem. Tas ir vairāk nekā 2008.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem.
2009.gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki (par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008.gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki (par 23,0% vairāk nekā 2008.gadā). Statistikas dati liecina, ka 2009.gadā starptautiskajā imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 54,9% (2008.gadā - 66,3%), bet emigrācijas plūsmā - 55,7% (2008.gadā - 57,0%).
No emigrantiem Latvijas pilsonība bija 53,0% aizbraucēju, bet Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 13,5%. Pērn iedzīvotāju starptautiskās migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs - latviešu skaits valstī samazinājās par 1950 cilvēkiem, krievu - par 1826, ukraiņu - par 348, bet baltkrievu - par 181 cilvēku. Turpretī rumāņu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 60, zviedru - par 47, vāciešu - par 40 cilvēkiem. Analizējot 2009.gada datus, redzams, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 48,5% un 48,2%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 36,1%, bet emigrantu vidū - 36,4%.