Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīrākas degvielas pārdošanas apjomi būs komersantu atbildība; pārkāpējus sodīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts mērķis transportā, ietverot autotransportā, dzelzceļa transportā, ūdens transportā (tostarp kuģos, kas kuģo iekšējos ūdeņos) patērēto enerģiju, izņemot gaisa transportu, ir panākt, lai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā ir vismaz 10%. To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Transporta enerģijas likuma projekts, ko pirmdien paredzēts skatīt Ministru kabineta komitejā (MKK). Dažādu segmentu nozares spēlētājiem gan ir vairākas iebildes.

Vienīgie atbildīgie

EM nav ņēmusi vērā nozares iebildumus un ierosinājumus, par likumprojektu saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Viņš uzsver, ka vienīgie, kam ir uzlikta atbildība par likuma prasību ievērošanu un sods (0,1% apmērā no degvielas piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas attiecas uz naftas izcelsmes degvielas apriti) par to neievērošanu, ir degvielas tirgotāji. Arī Degvielas ražotāju un tirgotāju savienības prezidents Sergejs Semjonovs atzinumā norādījis, ka paredzētās soda sankcijas nevar attiecināt uz degvielas mazumtirdzniecību. Savukārt Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asocācija atzīmējusi – lai transporta enerģijas tirgus dalībnieki savlaicīgi varētu plānot iepirkumus, nepieciešams veikt grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos.

Var nepietikt

Problēma ir tā, ka Latvijā nepārstrādā naftu auto degvielās, neražo degvielas, uzver nozares pārstāvis. Vienīgais palikušais ražotājs ir Bioventa, bet nu ir skaidrs, ka pirms 10 gadiem perspektīvais biodīzelis nebūs nākontes degviela, jo direktīva un līdz ar to arī likumprojekts paredz, ka tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no tādām biodegvielām, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, nepārsniedz 7% no enerģijas galapatēriņa transportā 2020. gadā, bet vēlāk tie būs 2%, saka LDTA vadītājs. Savukārt ūdeņraža gadījumā jāiepērk viss – sākot ar autobusiem un beidzot ar iekārtām, ja neskaita atsevišķus celtniecības materiālus. Pēc viņa teiktā, Rīgas iniciatīva šajā jomā uzskatāma vien par pilotprojektu, kam uz likuma prasību ievērošanu būs maza pozitīva ietekme.

Visu rakstu Uzliks slogu degvielas tirgotājiem lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru