Citas ziņas

Uzmanības centrā: Publiskie iepirkumi – citu labā

Māris Ķirsons, 18.05.2015

Rodrigo Pelsis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Publisko iepirkumu sistēma ļauj izvirzīt nosacījumus, kuru ekonomisko ieguvumu grūti pierādīt

To intervijā stāsta bijušais arhitektūras un celtniecības ministra pirmais vietnieks, būvniecības eksperts tāmētājs Rodrigo Pelsis. Viņš atzīst, ka pēdējo 5–7 gadu laikā ir izstrādāta sistēma, kas legāli ļauj caurulēm izvirzīt nosacījumus, kuriem atbilst tikai viens vai, maksimums, divi ražotāji; tādējādi tiek mākslīgi ierobežota konkurence vai pat veidots mīts par šādas reālas konkurences esamību. R. Pelsis uzskata, ka piekoptā prakse nav izdevīga nedz pašiem siltumpatērētājiem, nedz arī cauruļu ražotājiem, tostarp Latvijā strādājošajiem.

Kādi tad ir tie kritēriji, kuru dēļ startēšanai šajos iepirkumu konkursos nekvalificējas pašmāju cauruļu ražotāji?

Zinātniski tehniskais progress nestāv uz vietas, un nemitīgi tiek izdomātas un ieviestas ražošanā inovācijas, kuru rezultātā tiek paaugstināti rādītāji, bet vienlaikus pieaug arī šo produktu cenas. Izņēmums nav arī caurules. 2004. gadā Dānijas kompānijas Logstor Ror ražotnē šajā valstī tika uzsākta cauruļu ražošana, kuru uzdotais siltumvadības koeficients bija 0,0233. ES un arī Latvijā siltumvadītspējas koeficients tiek prasīts atbilstoši ES EN 253 standartam – 0,029. ES prasību latiņas nomaiņa no 0,029 uz zemāku nebūt nav ne ātrs, ne arī lēts pasākums, vēl jo vairāk, ja ES dalībvalstis šādu nosacījumu maiņu varētu arī neatbal- stīt. Logstor Ror kopumā ir deviņas rūpnīcas, taču tikai vienā no tām siltumvadītspējas koeficients ir 0,0233 vai 0,0249, bet visas caurules jau tiek piegādātas ar vienu zīmolu. Salīdzinājumam SIA Izoterms ražotajām caurulēm siltumvadības koeficients ir 0,0257, SIA Poliurs – 0,0257, Polijā bāzētajām ražotnēm – 0,0264 vai 0,0252. Tādējādi siltumapgādes kompāniju konkursa noteikumos uzrādīto siltumvadības koeficientu 0,024 faktiski var izpildīt tikai viena cauruļu rūpnīca Dānijā, un nav pat svarīgi, cik tās piegādātāju ir pieteikušies iepirkumā.

Otru barjeru veido siltumtrašu gāzu difūzijas, kur labākos rādītājus spēj sasniegt Dānijas kompānijas rūpnīca un tādējādi no citu ražotāju puses konkurences faktiski nav. Taču iepirkumu veicēji, augstāko iespējamo latiņu var arī neuzlikt.

Vai ir vajadzīgas kādas izmaiņas šajā iepirkumu sistēmā?

Protams, ir nepieciešamas, taču tās ir vajadzīgas ne tik daudz normatīvajos aktos, cik publisko iepirkuma rīkotāju izpratnē par to, kas ir reāla konkurence, kāds ir ekonomiskais ieguvums no caurulēm, kuras ir par 22–24% dārgākas nekā citu ražotāju piedāvātā maksa. Valstiskā līmenī tikai ar likumiem un normatīviem šos jautājumus nevar atrisināt. Šobrīd vairākos siltumtrašu rekonstrukcijas tehniskajos projektos ir parādījušās gāzu difūzijas barjeras prasības, kas Dānijas cauruļu ražotājam faktiski izslēdz reālu konkurentu līdzdalību šajos iepirkumos. Iepirkumu konkursos punktu uzskaites nosacījumos bieži ietilpst noteikumi, ka kopējie konkursa punkti (20–25) tiek piešķirti par atsevišķo komplektējošo izstrādājumu grupu kvalitātes īpašībām – siltumizolācijas koeficientu, kas jau nozīmē, ka ar šādiem nosacījumiem vietējie piegādātāji tiek piespiesti atteikties no dalības šajos konkursos, jo nav nozīmes, kādu cenu piedāvā, viņi vienalga zaudēs. Rodas paradoksāla situācija, ka saimnieciski izdevīgākais piedāvājums ir dārgākais, jo pēc punktiem proporcionāli liels īpatsvars tiek dots tieši siltumvadības koeficientam. Protams, šādu praksi neizmanto lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kuri saprot, ko nozīmē šis cauruļu sadārdzinājums un ka tas tieši vai netieši ietekmē patērētāju maku. Zinu, ka valstis ar dažādiem paņēmieniem cenšas aizsargāt vietējos ražotājus, bet tas, ka tās censtos ierobežot viņu piedalīšanos pašmāju iepirkuma konkursos, gan nav manīts. Šajā jomā (vietējo ražotāju diskriminācijā un ārzemnieku protekcionismā) Latvija varētu būt sava veida pionieris visā Eiropā.

Visu interviju Publiskie iepirkumi – citu labā lasiet pirmdienas, 18. maija, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Karteļus aizvien biežāk palīdz atklāt pašu iepirkumu rīkotāju ziņojumi

Žanete Hāka, 26.05.2016

Foto: Freeimages

Jaunākais izdevums

Karteļus aizvien biežāk palīdz atklāt pašu iepirkumu rīkotāju ziņojumi, Dienas biznesa un Kļaviņš Ellex rīkotajā konferencē «Publiskie iepirkumi 2016» sacīja Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite-Antoņenko.

2015.gadā KP piecas lietas noslēdzās ar lēmumu, ar kuru tika konstatēts aizliegtas vienošanās pārkāpums un attiecīgi piemērots naudas sods, un visas aizliegtās vienošanās konstatētas publisko iepirkumu ietvaros.

Pēc ekspertes teiktā, karteļi konstatēti tādos iepirkumos, kas attiecas uz: būvniecību, medicīnas preču un datortehnikas preču iegādi, kā arī 2 gadījumos pārkāpumi tika konstatēti ar mežsaimniecību saistītos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: DB rīkotās konferences «Publiskie iepirkumi 2016» norise

Žanete Hāka, 26.05.2016

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 26.maijā, notiek izdevniecības Dienas Bizness un Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu biroja rīkotā konference «Publiskie iepirkumi 2016».

Konferences laikā eksperti atzina, ka iepirkumu jomā aizvien pastāv daudz problēmu - gan pasūtītāju, gan izpildītāju pusē, jo nereti tiek rīkoti iepirkumi, kuru kritēriji atbilst kādam konkrētam uzņēmumam, tāpat bieži vien piedāvājumus iesniedz savstarpēji saistīti uzņēmumi.

Konferences pirmās daļas norisē iespējams ielūkoties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kanels: Lidostas Rīga iekšējā ziņojumā atklājas daudzi nopietni pārkāpumi

LETA, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Lidostas Rīga padomes pieņemtais lēmums atsaukt no valdes tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku nav tapis Satiksmes ministrijas (SM) spiediena rezultātā, bet tā pamatā ir vairāki nopietni auditā atklāti pārkāpumi, aģentūrai LETA sacīja lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

Komentējot iepriekš padomes neatkarīgā locekļa Tāļa Linkaiša apgalvojumu, ka šis lēmums ir SM spiediena rezultāts, Kanels pauda, ka absolūti nepiekrīt šādam viedoklim.

«Nekāda spiediena nebija. Varbūt uz kādu citu, bet uz mani noteikti nekāda spiediena nebija,» sacīja Kanels.

Viņš norādīja, ka sēdes laikā nekādas komunikācijas ar ministriju neesot bijis.

«Komunikācija ar ministriju nenotika līdz pat tam brīdim, kad lēmums tika pieņemts. Pēcāk skaidrojām, kā lēmumu var realizēt, bet līdz tam vispār pat kontakta nebija,» piebilda padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Kanels noraidīja Linkaiša apgalvojumu, ka lidostas Rīga iekšējais audits veidots tendenciozi, atlasot atsevišķus iepirkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rubesa: Vienošanās par Rail Baltica līgumu panākta; šodien Baltijas valstīs to paraksta

LETA, 30.09.2016

Avots: railbaltica.info

Jaunākais izdevums

Vienošanās par dzelzceļa Rail Baltica projekta finansēšanas un izpildes nosacījumu līgumu ir panākta un šodien trijās Baltijas valstu galvaspilsētās tas tiek parakstīts, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē paziņoja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Varbūt šķiet, ka šodien ir dramatisks datums, bet es gribētu šo drāmu noņemt, pauda Rubesa, uzsverot, ka vienošanās ir panākta un šodien notiek tehnisks darbs, lai deviņas Baltijas valstu iestādes līgumu fiziski parakstītu.

Viņa atzina, ka vienošanās nenāca viegli, ņemot vērā, katras valsts atšķirīgos likumus un juridiskos procesus. Tā gan neesot tikai Baltijas valstu problēma, tā ir visos Eiropas Savienības starpvalstu projektos.

Rubesa skaidroja, ka atbilstoši līgumam RB Rail būs centrālā pārvaldītāja loma projektā. Uzņēmums vadīs iepirkumos, nodrošinās projekta īstenošanu, kā arī mārketinga un biznesa aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Teju visas puses parakstījušas līgumu par Rail Baltica īstenošanu; vēl pietrūkst Lietuvos geležinkeliai

LETA, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Līgumu par Rail Baltica finansēšanas un izpildes modeli parakstījušas astoņas no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm, izņemot Lietuvas dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai, aģentūrai LETA pavēstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail pārstāvji.

«Projekta finansēšanas un izpildes modeļa parakstīšanas process ir gandrīz noslēdzies. Lai to pabeigtu pilnībā, nepieciešams pēdējais paraksts no Lietuvos Geležinkeliai, ko iekšēju lēmumu pieņemšanas procedūru dēļ būs iespēja veikt tuvāko dienu laikā,» pauda RB Rail.

Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektora vietnieks Alberts Šimēns ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka līguma projektu pagaidām nav apstiprinājusi uzņēmuma valde, tikmēr uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Sauļus Girdausks norādījis, ka vienkārši tiek gaidīts, kamēr no Baltkrievijas atgriezīsies uzņēmuma ģenerāldirektors Stasis Dailīdka, kuram būtu jāparaksta līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienojas par Rail Baltica projekta iepirkumu pārvaldes modeli

, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Baltijas valstis vienojušās par projekta Rail Baltica iepirkumu pārvaldes modeli. Tas paredz iepirkumus dalīt trijās grupās - AS RB Rail rīkotie iepirkumi, konsolidētie iepirkumi un pārraudzītie nacionālie iepirkumi.

Plašāk - rakstam pievienotajā grafikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projekta izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro

LETA, 05.10.2016

Baiba Rubesa

Foto: Baiba Rubesa/LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica kopējās izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro, šodien preses konferencē sacīja Rail Baltica īstenotāja AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rubesa uzsvēra, ka, projekta aprisēm kļūstot reālākām, ir skaidrs, ka Rail Baltica projekta izmaksas visās Baltijas valstīs būs lielākas, nekā iepriekš lēstie 3,68 miljardi eiro.

«Patlaban paliekam pie pieciem miljardiem eiro, bet konkrētākas izmaksas būs zināmas tad, kad visās Baltijas valstīs būs apstiprināts Rail Baltica dzelzceļa plāns. Vispirms jānoskaidro, ko īsti būvēsim,» informēja RB Rail vadītāja.

Savukārt RB Rail padomes loceklis Indreks Oravs projekta izmaksu atšķirību skaidroja ar faktu, ka patlaban Rail Baltica īstenošanas plāni ir reālistiskāki nekā pirms pāris gadiem, kad projekta izmaksas tika lēstas 3,68 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības tirgus atkal sāk iešūpoties

Lāsma Vaivare, Rūta Kesnere, Uldis Andersons, 02.05.2017

DB 2.maija numura vāks

Jaunākais izdevums

Par atsevišķiem lieliem būvniecības projektiem līgumi noslēgti, tomēr kopumā nozare joprojām ir nogaidošās pozīcijās, tiesa, šīs gaidas ir ievērojami optimistiskākas, nekā pērn, otrdien raksta Dienas Bizness.

«Šis gads solās būt veiksmīgāks par iepriekšējo, jo ir cerība, ka beidzot aizies ES projekti. Lai gan pagaidām darba tāpat trūkst un nekādi publiskie iepirkumi būvniecībā vēl nav bijuši. Es domāju, ka labākajā gadījumā iepirkumi varētu sākties tikai jūlijā. Ņemot vērā krasās būvniecības svārstības, mēs aizvien vairāk orientējamies uz ražošanu, jo tas ir daudz stabilāks un prognozējamāks bizness,» atzīst SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn dramatiski samazinājās – no 14,2 milj. eiro tas nokrita līdz 5,7 milj. eiro. Nebija darba, jo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu trūkuma dēļ nebija arī publiskā sektora pasūtījumu, viņš skaidro. «Vienīgais, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mums ir sava ražošana, kura dod ienākumus un tādējādi mēs varam noturēt arī savus darbiniekus,» turpina Jēkabpils PMK valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rietumvalstu žurnālisti pārsteigti par Igaunijas e-pārvaldību

Rūta Kesnere, Tallina, 30.06.2017

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Atklājot Igaunijas prezidentūru Eiropas Savienībā, tās dalībvalstu žurnālisti tika iepazīstināti ar e-Igaunijas modeli un digitālo pārvaldību.

Piemēram, tika stāstīts, ka Igaunijā valdība neierodas uz savām sēdēm, līdzi nesot papīru ķīpas, jo ir elektroniskā dokumentu aprite, tāpat Igaunijā visi publiskie pakalpojumi, izņemot laulības, šķiršanos un darījumus ar nekustamo īpašumu, ir digitāli.

Rietumvalstu žurnālisti izrādīja neviltotu interesi par šādām iespējām, tajā pašā laikā uzdodot jautājumu, vai tam ir gatavi iedzīvotāji. Piemēram, kāds žurnālists no Vācijas atzina, ka daudzi šīs rietumvalsts pilsoņi nemaz nebūtu gatavi izmantot digitālus publiskos pakalpojumus gan tādēļ, ka trūkst iemaņu, gan tādēļ, ka daudziem Vācijas iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadagājuma, nemaz nav datora. Tāpat daudzi citu valstu žurnālisti stāstīja, ka to milzīgie valdības aparāti nebūtu gatavi tādai digitalizācijas pakāpei, kāda tā ir Igaunijā. Kāds žurnālists no Francijas norādīja, ka publiskā sektora digitalizācijas rezultātā noteikti izzūd daudzas darba vietas, kam Francijas sabiedrība noteikti nebūtu gatava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Izcilībai nav robežu

Rūta Kesnere, 01.11.2017

Oļegs Fiļipovičs

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru