Nodokļi

Uzmanības centrā: Raugoties uz nodokļiem, ir viena lieta, par ko Igaunija mūs apskauž

Māris Ķirsons, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Virkni pārmaiņu Valsts ieņēmumu dienestā var īstenot arī bez normatīvo aktu grozījumiem; nepieciešama attieksmes maiņa pret nodokļu maksātājiem

To intervijā DB stāsta auditorkompānijas Deloitte vecākais menedžeris un pretendents uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu Kaspars Rumba. Viņaprāt, Latvijai ir, ko mācīties no Igaunijas, tomēr ir vērts atcerēties, ka ziemeļu kaimiņi daudzas idejas smēlušies arī no Latvijas, tikai spējuši tās sekmīgāk pasniegt sabiedrībai.

Fragments no intervijas:

Vai špikosiet kādas idejas no Igaunijas?

Ne viss ir tik slikti, kā varbūt šķiet. Latvijā ir daudz labu lietu, tostarp VID. Piemēram, Latvijas PVN rēķinu (deklarāciju) salīdzināšanas sistēmu Igaunija nošpikoja no Latvijas. Tajā pašā laikā starptautiskajā sabiedrībā izskanēja, ka Igaunija ir jomas pionieris. Igauņiem labāk nostrādāja sabiedriskās attiecības un komunikācija ar sabiedrību. Tas ir iestādes vadītāja kompetencē. Latvijā turpinām runāt, ka VID ir ievērojami vairāk darbinieku nekā analogā iestādē Igaunijā, kura nodokļos iekasē vairāk. Tikmēr daudziem ir paslīdējusi garām bijušās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones publikācija, kur norādīts, ko Latvijā dara vairāk nekā ziemeļu kaimiņi. Latvijā VID ir uzliktas daudzas funkcijas, kādu Igaunijas VID nav. Uz faktu, ka igauņi ir līderi, es ierosinātu skatīties no pozitīvās puses un kopīgi rūpēties par to, lai Baltijas reģions būtu Eiropas un OECD līderis digitalizācijas un funkciju optimizācijas kontekstā. Lai gan uz Igaunijas fona Latvija neizskatās labi, tomēr, palūkojoties uz citām valstīm pat Rietumeiropā, jau šobrīd virknē lietu esam krietni priekšā, jo šīm valstīm jāmaina sistēmas, kuras darbojušās pat 40 gadu. Nodokļu politikas griezumā viena lieta, par ko Igaunija mūs apskauž, ir mikrouzņēmumu nodoklis. Igauņi lieliski saprot, cik daudz mazo biznesu Latvijai izdevās izvest no ēnu ekonomikas, un būsim godīgi – daļa Igaunijas mazo uzņēmumu tieši mikrouzņēmumu režīma dēļ izvēlējās reģistrēties Latvijā. Vienmēr paliek jautājums par iespējām izmantot sistēmu ļaunprātīgi, tomēr es esmu pārliecināts, ka, domājot par pavisam mazo biznesu, mums Baltijas līmenī ir jāsper vēl viens solis tālāk – ir jāaizmirst par mikrobiznesa piespiedu grāmatvedību un atskaitēm un jāļauj cilvēkiem vienkārši maksāt nodokli, reģistrējot ienākumus EDS.

Visu interviju Reformas ir neizbēgamas lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsaucis savu kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu.

Klauss sacīja, ka kandidatūru atsaucis, jo savu turpmāko darbību redz mežu nozarē. Vaicāts, kāpēc sākotnēji pieteicies, viņš norādīja, ka tā bija sociāli atbildīga rīcība, kas deva viņam iespēju atbildīgajai komisijai izklāstīt savu redzējumu par VID turpmāko darbību.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors iepriekš izteicies, ka pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti. Viņš pauda, ka apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki.

LTV raidījums Panorāma iepriekš vēstīja, ka VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai izvirzīti Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Krīzes laikā nodokļus paaugstināt nedrīkst

Māris Ķirsons, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās ekonomiskās krīzes situācijā jaunu nodokļu ieviešana un paaugstināšana Latvijā ir tuvredzīga rīcība. Tieši pretēji – pašlaik ir jāveic pasākumi, kas samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, piemēram, uz otrā pensiju līmeņa maksājumu rēķina, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta nodokļu eksperts, LTRK padomes loceklis Kaspars Rumba.

Covid-19 pandēmijas apstākļos ir skaidri izkristalizējies jautājums par to, cik lielu vajag valsts budžetu, ko pārdala politiķi, pauž K. Rumba. Tā kā politiķiem vienmēr bija un būs vēlme pārdalīt arvien vairāk, bet legālajiem nodokļus maksājošajiem uzņēmējiem nav ekonomiski pamatotu iespēju samaksāt valstij vairāk, tad valstij ir jādomā par savu tēriņu lietderīgumu un efektīvu izmantošanu.

"Valdošie politiķi regulāri uzsver: ja gribam Skandināvijas dzīves līmeni, tad nodokļos jāmaksā vairāk. Interesanti, ka OECD pārskatā par darbaspēka nodokļu slogu Ziemeļvalstīs Latvija ar 42,6% nodokļu slogu uz vidējo algu tikai simboliski atpaliek no Zviedrijas (42,7%) un jau šobrīd ir krietni priekšā visām pārējām Baltijas un Ziemeļvalstīm. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir tikai 37,2%. Tātad Latvijā darbaspēka nodokļi jau ir Skandināvijas līmenī, bet solītā Ziemeļvalstu dzīves līmeņa kā nav, tā nav," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits pērn sarucis par 3%, šo instrumentu izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji

To liecina SIA Lursoft pētījums.

Kopumā pērn juridiskām personām reģistrēti 13372 jauni nodrošinājumi, 2018.gada nogalē 22 450 uzņēmumiem bija reģistrēti 31 712 nodrošinājumi. Vairumā gadījumu jeb 79,26% nodrošinājums reģistrēts vietējā kapitāla uzņēmumiem, bet vēl 17,2% – kompānijām, kas pilnībā pieder kapitāldaļu turētājiem no ārvalstīm. SIA Lursoft pētnieki secinājuši, ka daļai uzņēmumu nodrošinājuma reģistrēšana bijis solis tuvāk darbības iesaldēšanai, jo 388 uzņēmumiem pēc tam, kad 2018.gadā reģistrēts nodrošinājums, pēc laika apturēta arī to saimnieciskā darbība.

IKP pieauguma efekts

«Ekonomikas izaugsmes efekts, jo tas radīja iespējas vieglāk izpildīt saistības,» tā mazāku juridisko personu skaitu, kurām pērn piemērots nodrošinājums, vērtē LTRK padomes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba. Viņaprāt, svarīgākais nodokļu parādu kontekstā ir, lai nodokļu administrācija tautsaimniecības izaugsmes laikā maksimāli samazinātu nodokļu parādu summas. «Tā būtu drošāk gadījumā, ja notiek kādi satricinājumi un iestājas recesija ne tikai kādā vienā nozarē, bet visā tautsaimniecībā, vēl jo vairāk, ja vēsture rāda, ka ekonomiskās izaugsmes laikus nomaina stagnācijas un recesijas periodi,» tā K. Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīrule: Mana priekšrocība bija vēlme pārveidot VID par organizāciju, kas vērsta uz klientiem

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - VID ģenerāldirektora amatam komisija par piemērotāko atzinusi Ilzi Cīruli

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Ģertrūdes ielā 121

Zane Atlāce-Bistere, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats trīs dzīvojamās mājās Ģertrūdes ielā 121.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars atklāj, ka šajā rajonā pavadījis vismaz desmitgadi kā vietējais iedzīvotājs un no šāda skatupunkta arī vērtē šīs mājas. Viņu iepriecina iespēja līdz graustam novesto ēku kompleksu ne tikai atjaunot, bet arī arhitektoniski papildināt ar piebūvi.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Domāju, ka šis ir ļoti labs paraugs kā glābt diezgan bēdīgā stāvoklī esošos centra perifērijas namus. Tādu ir ļoti daudz. Kā arhitekts vēlos izcelt jaunos skatupunktus no Ādmiņu un Ģertrūdes ielas ar izceltajām piebūvēm, kas ir ieguvums ielu ainavās. Pārliecinoša ir arī jaunās daļas detalizācija un dalījuma ritms ar visiem saviem mazajiem pipariņiem – atjaunoto krāsoto ķieģeļu līnijām un akmens bruģi, kas pārkārtots un pieaudzēts ar zāli, gan daudzām detaļām pagalmos,» secina V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Polija ar savu Expo paviljonu atgādina par Otrā pasaules kara vēsturi

Dienas Bizness, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru