Uzmanības centrā: Raugoties uz nodokļiem, ir viena lieta, par ko Igaunija mūs apskauž 

Virkni pārmaiņu Valsts ieņēmumu dienestā var īstenot arī bez normatīvo aktu grozījumiem; nepieciešama attieksmes maiņa pret nodokļu maksātājiem

Māris Ķirsons, 27.10.2016
1/2

Foto: Vitālijs Stīpnieks

To intervijā DB stāsta auditorkompānijas Deloitte vecākais menedžeris un pretendents uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu Kaspars Rumba. Viņaprāt, Latvijai ir, ko mācīties no Igaunijas, tomēr ir vērts atcerēties, ka ziemeļu kaimiņi daudzas idejas smēlušies arī no Latvijas, tikai spējuši tās sekmīgāk pasniegt sabiedrībai.

Fragments no intervijas:

Vai špikosiet kādas idejas no Igaunijas?

Ne viss ir tik slikti, kā varbūt šķiet. Latvijā ir daudz labu lietu, tostarp VID. Piemēram, Latvijas PVN rēķinu (deklarāciju) salīdzināšanas sistēmu Igaunija nošpikoja no Latvijas. Tajā pašā laikā starptautiskajā sabiedrībā izskanēja, ka Igaunija ir jomas pionieris. Igauņiem labāk nostrādāja sabiedriskās attiecības un komunikācija ar sabiedrību. Tas ir iestādes vadītāja kompetencē. Latvijā turpinām runāt, ka VID ir ievērojami vairāk darbinieku nekā analogā iestādē Igaunijā, kura nodokļos iekasē vairāk. Tikmēr daudziem ir paslīdējusi garām bijušās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones publikācija, kur norādīts, ko Latvijā dara vairāk nekā ziemeļu kaimiņi. Latvijā VID ir uzliktas daudzas funkcijas, kādu Igaunijas VID nav. Uz faktu, ka igauņi ir līderi, es ierosinātu skatīties no pozitīvās puses un kopīgi rūpēties par to, lai Baltijas reģions būtu Eiropas un OECD līderis digitalizācijas un funkciju optimizācijas kontekstā. Lai gan uz Igaunijas fona Latvija neizskatās labi, tomēr, palūkojoties uz citām valstīm pat Rietumeiropā, jau šobrīd virknē lietu esam krietni priekšā, jo šīm valstīm jāmaina sistēmas, kuras darbojušās pat 40 gadu. Nodokļu politikas griezumā viena lieta, par ko Igaunija mūs apskauž, ir mikrouzņēmumu nodoklis. Igauņi lieliski saprot, cik daudz mazo biznesu Latvijai izdevās izvest no ēnu ekonomikas, un būsim godīgi – daļa Igaunijas mazo uzņēmumu tieši mikrouzņēmumu režīma dēļ izvēlējās reģistrēties Latvijā. Vienmēr paliek jautājums par iespējām izmantot sistēmu ļaunprātīgi, tomēr es esmu pārliecināts, ka, domājot par pavisam mazo biznesu, mums Baltijas līmenī ir jāsper vēl viens solis tālāk – ir jāaizmirst par mikrobiznesa piespiedu grāmatvedību un atskaitēm un jāļauj cilvēkiem vienkārši maksāt nodokli, reģistrējot ienākumus EDS.

Visu interviju Reformas ir neizbēgamas lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums