Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Klupšanas akmens turpmākām ārvalstu investīcijām

Raivis Bahšteins, 02.02.2015

Māris Gailis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Vipinwest īpašnieks Viesturs Koziols, papildināja, ka «katrs desmitais atļaujas pieprasītājs atver šeit biznesu un sūta bērnus latviešu skolās». V. Koziols uzsvēra, ka jāatjauno iespēja ārvalstniekiem investēt kapitālsabiedrībās, kā arī jānosaka dažādi sliekšņi Rīgā un ārpus Rīgas. «Jāizlabo iepriekšējās Saeimas sasteigtās kļūdas, vismaz piecus gadus nemainot nosacījumus. Citādāk Latvija atstāj nenopietnas valsts iespaidu,» atzīmēja V. Koziols. «Arhaiski,» viņš vērtē aizliegumu TUA pieprasīt Krievijas pilsoņiem, jo citas valstis to izmanto savā labā.

«Latvijas piedāvājums nebūt nav vienīgais, par ko investori domā,» konferences sākumā norādīja ABLV Corporate Services valdes priekšsēdētājs Vladislavs Hveckovičs. «Iepriekš, līdz 2014. gada septembrim, programma bija ļoti saprotama, netika pieprasīta dzīvošana, bija salīdzinoši zems investīciju slieksnis. Bet 2015. gadā ir divdesmitkārtīgs pieprasījuma samazinājums. Pasaule nestāv uz vietas, pasaulē ir viesmīlīgākas vietas, piemēram, Malta, Kipra, Slovēnija, Slovākija vai Čehija. Pagaidām nav atbildes – vai mums vispār ir vajadzīgi investori no NVS? Bet vai Latvija spēj piesaisttīt investorus no Ķīnas, ASV, Eiropas?» retoriski vaicā V. Hveckovičs.

«Kā teicis Napoleons Bonaparts – ģeogrāfija ir liktenis,» konferencē piebilda nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Mūsu liktenis ir būt krustcelēs starp Krieviju un Rietumiem, viņš norādīja, piebilstot, ka Latvijas liktenis ir arī demogrāfija.

Komentāri

Pievienot komentāru