Uzņēmēja viedoklis: Naudu mobilitātes pabalstiem varētu izlietot lietderīgāk 

Latvijā ir nolemts ieviest tā dēvētos mobilitātes pabalstus, četrus mēnešus maksājot noteiktas naudas summas ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri atraduši darbu tālāk nekā 20 kilometru no savas dzīvesvietas.

Valērijs Šindlers, SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs, 06.3.2013

Foto: SXC

Jāatzīst, ka naudu, ko šādā veidā valsts ir nolēmusi perspektīvā iztērēt, noteikti būtu varēts izmantot ievērojami lietderīgāk. Pašā pamatā nepareiza ir valsts politika attiecībā uz bezdarbniekiem. Proti, ar cilvēkiem, kuri, kļūstot par bezdarbniekiem, ir devušies uz darba biržu, ir jāsāk strādāt uzreiz, nevis sešus mēnešus faktiski par neko jāmaksā dažādi pabalsti. Realitāte ir tāda, ka, pateicoties šādai valsts attieksmei, daļa iedzīvotāju izvēlas saņemt sociālās palīdzības maksājumus un, ja tāda iespēja ir, piestrādāt pelēkās ekonomikas ietvaros, tādējādi vēl gūstot papildu ienākumus, un bieži vien viņiem neko citu nemaz nevajag.

Iznāk, ka valsts ar mobilitātes pabalstiem faktiski vēlas atbalstīt cilvēkus, kuriem ir pievilcīgs minētais dzīvesveids. Ir arī jāteic, ka šāda veida cilvēkiem, kuri ilgstoši dzīvo bez patstāvīga darba, daudz pievilcīgāka šķiet tā dēvētā simtlatnieku programma. Būsim godīgi – šajā programmā iesaistītie iedzīvotāji nestrādāja ilgāk par divām trīs stundām dienā. Veicot vienkāršus aprēķinus, kļūst skaidrs, ka saņemt 100 latus par divu trīs stundu ikdienas darbu ir daudz izdevīgāk, nekā, piemēram, par 300 latiem mēnesī strādāt astoņas stundas dienā.

Ņemot vērā visu minēto, jāteic, ka ievērojami efektīvāk summas, ko valsts gatavojas maksāt «pa taisno» darba meklētājiem, būtu piešķirt uzņēmējiem, kuri ir gatavi pieņemt darbā ilgstošos bezdarbniekus. Pirmkārt, tas ļautu darba devējiem lauku rajonos piedāvāt strādājošajiem lielāku atalgojumu. Otrkārt, jāteic, kā ir – iedzīvotāji, kuri nav pienācīgi meklējuši darbu veselus sešus mēnešus, vairs nav uzskatāmi par kvalitatīvu darbaspēku – tā tas diemžēl ir. Protams, nereti uzņēmumu piedāvātais atalgojums nav uzskatāms par lielu, taču nevar piekrist, ka sešu mēnešu laikā nebūtu iespējams atrast darbu.

 

 

Tevi varētu interesēt

Mobilitātes pasākuma ietvaros paredzēts atbalstīt tikai tos darbiniekus, kuri vai nu no...

Pagaidām plānots, ka tā dēvētos mobilitātes pabalstus bezdarbniekiem, kuri no ekonomiski neaktīvas...

Valstij jāatbalsta uzņēmēji – jāveicina apmācības un jaunu darba vietu radīšana,...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Gandrīz katrs ir piedzīvojis brīdi, kad, aizstāvot savu ideju vai projektu, zūd...

Darba līguma uzteikšana darba nespējas laikā ir pretlikumīga. Situācija izklāsta centienus...

Lai uz ārzemēm strādāt aizbraukušie igauņi atgrieztos dzimtenē, viņiem būtu jāpelna vismaz...

Korporatīvajai kultūrai ir daudz kopīga ar militāro, tā, atšķirībā no, piemēram, sporta...

Lai arī modernas un estētiski pievilcīgas, darba vietas ar atvērto plānojumu var...

Kāda ir atšķirība starp vadītāju un līderi? Vadītājs plāno, kontrolē, motivē, deleģē,...

Latvijā ir nevis strukturāls bezdarbs, bet gan ciklisks – tā divos neatkarīgi...

Latvijas lielo uzņēmumu darbinieki ir ar augstāku piesaistību savam darba devējam nekā...

2012.gadā par 11,1 tūkst. cilvēku samazinājies darba meklētāju skaits (15-74 gadi). Darbu...

Pērn vidējā darba samaksa valstī ir palielinājusies par 3,7% līdz 481 latam,...