Jaunākais izdevums

Ar klimata pārmaiņām, toksicitāti un atkritumiem saistītās bažas sākušas ietekmēt patērētāju rīcību visā pasaulē. Pieaug to patērētāju īpatsvars, kuri sagaida, ka zīmoli aizsargās vidi, bet tas uzņēmumiem, kas ražo visdažādākos produktus, liek pievērsties jaunai koncepcijai – ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Elena Kročaka (Elena Krochak), AENO Business Development direktore, stāsta, kā un kāpēc zīmoli kļūst videi draudzīgi - eco-friendly.

Ekoloģiskums kā patērētāju stimuls

Zīmoli riskē samazināt savu tirgus daļu, ja nespēs pielāgoties apzināta patēriņa tendencēm. Izprotot cilvēku attieksmi pret vides problēmām, zīmoli varēs ieviest jaunu politiku, kas apmierinās patērētājus un saglabās planētas drošību.

“Zīmoli, kas izmanto holistiskāku pieeju ilgtspējīgai attīstībai, var palīdzēt vīzijas saskaņot ar realitāti un stiprināt savu reputāciju pastāvīgas attīstības jomā,” - saka AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Vienlaikus zīmoli mudina patērētājus, izvēloties produktu, lielāku uzmanību pievērst vides komponentei, izceļot gadījumus, kas atbalsta ilgtspējīgus ekoloģiskos risinājumus. Patērētājam ir skaidri jāsaprot, ka viņa darbība patiešām sniedz labumu. Piemēram, iepērkoties, pircējs var atteikties no plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot plastmasas patēriņu.

Zīmoli ietekmē arī to mazumtirdzniecības partneru tēlu un pārdošanu, ar kuriem tie sadarbojas. Zīmols pārvalda savu reputāciju un reprezentāciju – tas burtiski kontrolē visu, sākot no apgaismojuma veikalu plauktos līdz balss tonim - tone-of-voice - preču aprakstos. Tāpēc mazumtirgotājiem sekot līdzi eko tendencēm ir gan vieglāk, gan sarežģītāk nekā ražotājiem. Galvenais: pašiem izlemt, ko darīt ar atkritumiem un nepārdotām precēm un kā koncentrēties darbam ar atbildīgiem piegādātājiem.

Apzināta un rūpīga attieksme pret dabu – kā daļa no AENO filozofijas

AENO ir jauns, dinamiski augošs viedās sadzīves tehnikas zīmols. Zīmols apņēmīgi ievieš ilgtspējīgus jauninājumus katrā produkta dzīves cikla aspektā, lai patērētāji varētu dzīvot ekoloģiskāku dzīvi.

Samazināt atkritumu daudzumu produkta izstrādes posmā un panākt pastāvīgu to pārstrādes rādītāju uzlabošanos AENO zīmola komandai palīdz inovācijas. Papīra instrukciju samazināšanās un to pāriešana digitālā formātā, plastic-free ekoiepakojuma, izmantošana pārstrādātus iepakojuma materiālus ļauj izmantot atkārtoti. AENO produktu ekspluatācijas fāzē enerģiju taupošās tehnoloģijas samazina enerģijas patēriņu.

Zīmols sper soli, lai īstenotu ilgtspējīgu viedās mājas vīziju, kas atbilst patērētāja dzīvesveidam, vajadzībām un vērtībām. AENO filozofija ir vērsta ne tikai uz tehnoloģiju un funkcionalitātes attīstību, bet arī, nosakot jaunus industrijas attīstības līmeņus, ņem vērā dažādas cilvēku vajadzības, gaumi un dzīvesveidu.

Sadzīves tehnika ir ne tikai svarīga jebkuras mājas daļa, bet arī ikdienas un dienas kārtības sastāvdaļa. AENO turpina pilnveidot savus produktus un izstrādāt inovācijas, lai patērētājiem nodrošinātu dzīves iespēju paplašināšanu un, pirmām kārtām, ilgtspējīgu produktu lietošanas pieredzi no sākuma līdz beigām.

Ekoloģiskā biznesa koncepcija

Viens no galvenajiem ilgtspējas jēdziena ieguvumiem uzņēmējdarbībai ir spēja paskatīties uz uzņēmuma globālo lomu un saprast, ka viņu ieguldījums var būt daudznozaru un jābūt noderīgiem lielam skaitam cilvēku visā pasaulē, uzņēmumiem un pat dabiskajām biocenozēm. Sava ieguldījuma apzināšanās rada izpratni, ka esi atbildīgs par nākotni, – tieši tāda ir biznesa ekoloģiskās koncepcijas galvenā loma.

Jauna realitāte un pieaugošais patērētāju pieprasījums paver papildu biznesa iespējas. Vēlmei rūpēties par vidi, kas īstenota ne tikai reputācijas risinājumu, bet arī galveno biznesa procesu līmenī, jāpalīdz stiprināt uzņēmējdarbību ilgtermiņā. Jaunu, līdzsvarā ar vidi radītu produktu piedāvājums apmierinās prasīgāku klientu pieprasījumu, kuri arvien vairāk domā par to, kur, kā un no kā tiek ražoti produkti.

“Šobrīd pārliecība par zīmolu ir aktuālāka nekā jebkad agrāk – svaigi risinājumi, skaidri vēstījumi un solījumi, ko apliecina spēcīgi produkti, kā arī līdz sīkākajai detaļai pārbaudīta komunikācija. Pašlaik īpaši svarīgi ir izprast auditorijas vajadzības un cerības, tām atbilst un būt soli priekšā,” -komentē AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biķernieku trases steidzīgais pirkums rada aizdomu ēnu pār darījumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Aizvien vairāk jautājumu rodas saistībā ar Ministru kabineta (MK) 30. augustā steidzīgā tempā pieņemto lēmumu par 8,192 miljoniem eiro no trim uzņēmējiem atpirkt nekustamo īpašumu Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, kā pamatojumu minot Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanu.

TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām – 3,2253 hektāru un 14,5012 hektāru platībā, uz abiem zemesgabaliem atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošas būves. Lai gan Satiksmes ministrijas atbildes uz Dienas uzdotajiem sešiem jautājumiem ministram Tālim Linkaitam (K) aizņem kopumā astoņas lappuses, tostarp citējot normatīvos aktus un uzrādot detalizētu laika grafiku par darījuma procesa norisi, tomēr no tām nekļūst skaidrs, kādēļ šādu finansiāli ietilpīgu un diskutablu darījumu valdība steidza pieņemt tieši mēnesi pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

  • Somijā NAV diametra vai vecuma ierobežojuma, pamatnosacījums, ka platības jāatjauno,
  • Zviedrijā NAV diametra ierobežojuma, kokus drīkst zāģēt no 45, 50, 60, 65, 70, 80, 90 gadu vecuma atkarībā no augšanas apstākļiem;
  • Igaunijā priedei – 28cm, eglei – 26cm, bērzam 22-26cm.
  • Saskaņā ar Ministru kabinetā lemto, Latvijā turpmāk būs: priedei 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm.

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ATR – neizmantotā iespēja

Māris Simanovičs, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs Ikea uzsācis tiešsaistes pasūtījumu piegādes uz mājām, izmantojot kravas velosipēdu, kas darbojas ar tīru saules enerģiju.

Tas ir pasaulē pirmais šāda tipa kravas velosipēds, un Ikea ir pirmais zīmols Baltijas valstīs, kas testē šo inovāciju.

Saules enerģijas kravas velosipēds Ikea sniegs ilgtspējīgu transportēšanas risinājumu. Tas samazina CO₂ emisijas par 95 % salīdzinājumā ar kravas mašīnām un par 65–70 % salīdzinājumā ar citiem tirgū pieejamiem kravas velosipēdiem.

“Mūsu mērķis – videi draudzīga uzņēmējdarbība – nosaka arī mūsu darba principus un iekārtu izvēli. Tāpēc meklēt videi draudzīgas inovācijas pēdējā preču piegādes posmā bija loģisks solis. Piegādājot pasūtījumus ar saules enerģijas kravas velosipēdu, mēs ne tikai rūpējamies par tīrāku vidi, bet varam arī vieglāk pārvietoties pilsētas centrā un būt pieejamāki vēl vairāk cilvēkiem,” saka Mindaugas Černius, Ikea Preču aprites nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ideju kausā 2022 biznesa uzsākšanai pieejami 1 500 līdz 10 000 eiro

Db.lv, 15.08.2022

Iepriekšējā "Ideju kausa" uzvarētājs: elektrizēta bezceļu dēļa “Bruntor” (iepriekš “Rhino Board”) risinājums.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atklājusi uzņēmējdarbības kustību #Trāpiarideju, līdz 6. septembrim aicinot iedzīvotājus no 18 gadu vecuma uzdrīkstēties iesniegt savas biznesa idejas konkursā “Ideju kauss 2022”, lai pretendētu uz finansējumu sava biznesa uzsākšanai.

“Mums ir svarīgs katrs biznesa idejas autors, kurš ir gatavs izkāpt no komforta zonas, mesties nezināmajā un aizstāvēt savu ideju. Konkursu varam uztvert kā biznesa treniņnometni, kur LIAA nodrošina visu primāro ekipējumu – zināšanas un prasmes, kā arī finansējumu. Dalībniekiem ir iespēja pārbaudīt savas idejas konkurētspēju, saņemt praktiskus padomus no profesionāļiem par pirmajiem soļiem biznesā, sākot ar aprēķiniem līdz precīzam mārketinga plānam. Konkursa noslēgumā 12 veiksmīgāko ideju autori saņems finansiālu atbalstu sava biznesa uzsākšanai,” akcentē LIAA direktors direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 14. reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 05.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav darba, nebūs cilvēku

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas. Strādājošie ne tikai pelna savai un ģimenes iztikai un maksā nodokļus, bet arī vienlaikus rada pieprasījumu pēc valsts pakalpojumiem – izglītības, veselības aprūpes, drošības, kā arī pēc infrastruktūras – ceļiem, tiltiem un sakariem.

SIA Lursoft pētījuma dati rāda satraucošu ainu – uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 strādājošo jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas – laikā.

Protams, pēdējo gadu laikā arī ir sarucis kopējais iedzīvotāju skaits valstī, taču strādājošo skaita kritumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir maza. Nederēs arī atruna, ka zinātniski tehniskais progress paplašina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama un tas ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekam ievērojami augstāku atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitalizācijas un ilgtspējas tandēms

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 23.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2024. gadu Eiropas Savienība ieviesīs obligātu prasību uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku, ik gadu sniegt standartizētu atskaiti par tādu biznesa procesu un sistēmu ieviešamu, kas mazina ietekmi uz klimatu un veicina sociāli atbildīgu attieksmi pret darbiniekiem un sabiedrību kopumā.

Divus gadus vēlāk šāda prasība attieksies arī uz vidējiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem. Tas nozīmē, ka vides un ilgtspējas mērķi būs jāievieš uzņēmumu biznesa modelī un ilgtermiņa stratēģijā, bet tas būs iespējams tikai tad, ja mainīsim domāšanu un veidu, kā strādājam - efektīvāk izlietojot resursus, izvēloties caurspīdīgākas piegādes ķēdes, mazāk patērējot enerģiju.

Kā liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Workiva” aptauja, šobrīd viena no galvenajām uzņēmumu problēmām ir labas kvalitātes datu trūkums par biznesa un piegādes ķēžu ietekmi uz vidi un sabiedrību, un uzņēmējiem nav uzticības pašlaik pieejamajiem datiem, lai kvalitatīvi izpildītu prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MAN investēs 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcā Nirnbergā

LETA, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Poligrāfijas uzņēmums Folded startēs jaunā biznesa nišā

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot aizdevumu no SEB bankas, kā arī investīciju no riska kapitāla fonda, poligrāfijas uzņēmums “Folded” plāno nozīmīgi paplašināt ražošanu un ieiet jaunās biznesa nišās.

Kopumā Folded piesaistījis 1,7 miljonu eiro kapitālu, lai izveidotu modernu, automatizētu cietā kartona iepakojumu ražotni, kas spēs apmierināt arī strauji augošo pieprasījumu galda spēļu izgatavošanai.

Lielākā investīciju daļa viena miljona eiro apmērā piesaistīta no riska kapitāla fonda “Expansion Capital” kā daļēji konvertējams aizdevums.

““Expansion Capital” izveidotais fonds “INEC 1” veic ieguldījumus uzņēmumos ar spēcīgām un pieredzējušām komandām, kuras nebaidās no jauniem izaicinājumiem un darbojas tirgos ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. “Folded” ir lielisks piemērs tam, kā iespējams atrast brīvas nišas tirgū. Mēs redzam, ka šis investīciju raunds ļaus uzņēmumam kļūt par tirgus līderi Baltijas valstīs. Esam lepni to pievienot mūsu investīciju portfelim,” vērtē “Expansion Capital AIFP” valdes priekšsēdētājs Zigmārs Reklaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina uzņēmumus līdz 27.jūnijam pieteikties darbinieku apmācību programmai "Labās prakses pārņemšana eksportspējas veicināšanai", kuras ietvaros iespējams pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 75 000 eiro, informē LIAA pārstāvji.

Ar šīs programmas atbalstu iespējams īstenot uzņēmuma vajadzībām pieskaņotas apmācības kādā no saistītajiem uzņēmumiem, vai iepirkt mācības ārpakalpojumā.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka viens no izaicinājumiem ar kuru sastopas uzņēmēji ir darbinieku trūkums ar nepieciešamo kvalifikāciju. Kvalificētu darbinieku trūkumu kā vienu no attīstību ierobežojošiem faktoriem min arī Ārvalstu investoru padome. Īpaši izteikti tas esot viedo specializāciju nozarēs, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas darbinieku prasmes.

LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir radusi iespēju īpašā programmā novirzīt 7,9 miljonus eiro aktivitātēm, kas vērstas uz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu, un šobrīd iespējams pieteikties labās prakses pārņemšanai, bet tuvākajā laikā būs pieejams atbalsts arī dažādu vadības prasmju apguvei, piemēram, "Agile" vai "Scrum", skaidro K.Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Lauma Lingerie" valdes locekle Linda Matisone atstājusi uzņēmuma vadītājas amatu, liecina Matisones paziņojums vietnē "Facebook".

Matisone norāda, ka izlēmusi uz laiku pārtraukt darbošanos uzņēmējdarbībā un noslēdz 17 gadus ilgušo darbu "Lauma Lingerie" valdē kā vienīgā valdes locekle.

Vienlaikus Matisone ierakstā pauda pateicību uzņēmuma akcionāriem, darbinieku komandai, klientiem, piegādātājiem, kā arī sadarbības partneriem.

Savukārt portāls "liepajniekiem.lv" vēsta, ka Matisone saņēmusi piedāvājumu rudenī startēt Saeimas vēlēšanās, kā viena no politisko partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" kandidātēm.

Vienlaikus Matisone norāda, ka amata atstāšana uzņēmumā "Lauma Lingerie" nenozīmē to, ka ģeopolitisko norišu dēļ uzņēmumam klājas slikti. "Pieprasījums ir ļoti liels, uzņēmums strādā ar peļņu, un apgrozījuma pieaugums ir divciparu skaitļa lielumā," skaidro Matisone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nedaudz vairāk par minimālo algu cilvēkiem, kuri atbild par valsts drošību

Ēriks Pūle, Valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības padomnieks juridiskajos jautājumos, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Latvijā novērojama kāda interesanta, taču vienlaikus arī absurda tendence – aktīvi tiek diskutēts pa valsts drošības spēju palielināšanu, kas ir loģiski, ņemot vērā, ka dzīvojam līdzās divām agresorvalstīm, taču vienlaikus tiek it kā aizmirsts par muitnieku darbu, lai gan tieši no tur strādājošo speciālistu darba lielā mērā ir atkarīga Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežas drošība.

Runa ir ne tikai par jau tradicionālo kontrabandas preču – cigarešu, alkohola un lielu nelegālas izcelsmes naudas summu kontroli, bet arī rūpīgu darbu, lai netiktu pieļauta sankcionēto preču pārvadāšana. Tā ir, ka politiķi, tostarp Finanšu ministrijas vadība, nelabprāt vēlas risināt šo jautājumu, jo tas dažus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām var izrādīties nepopulārāk, nekā bārstīt skaistas frāzes, par nepieciešamību palielināt algas, piemēram, skolotājiem un mediķiem, vai arī palielināt minimālo algu valstī. Tomēr situācija šajā jomā ir neapskaužama un pat bīstama.

Lai saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu kontrolētu ES pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei ir jānodrošina visu sankcijām pakļauto preču veidu ievešanas un izvešanas pastiprināta uzraudzība. Tādējādi muitas amatpersonām ir būtiska nozīme Latvijas valsts iekšējās drošības garantēšanā un faktiski jāuzņemas atbildība par ES vienotā tirgus un sabiedrības aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Pat dalībvalstis, kas tikpat kā nemaz neiegādājas Krievijas gāzi, nevarēs izvairīties no sekām, kādas tās mūsu iekšējam tirgum būs līdz ar piegāžu apturēšanu," pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes ziņu aģentūrai DPA sacīja EK prezidente.

ES tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.

"Tāpēc ir svarīgi, lai visas dalībvalstis samazina patēriņu, ka lai glabā vairāk un dalās ar tām dalībvalstīm, kas cieš lielākā mērā," skaidroja Leiena.

Neraugoties uz iebildumiem, kas no dažiem sektoriem izskanējuši pret EK aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15%, Leiena pauda pārliecību, ka priekšlikums galu galā tiks atbalstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru